“Ja nebūtu 1. augusta izmaiņu Publisko iepirkumu likumā (PIL), tad 2015. gads būtu aizvadīts bez satricinājumiem,” teic Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja DACE GAILE. Intervijā žurnālam “Iepirkumi” viņa stāsta par to, kā Latvijā attīstās iepirkumu prakse, par IUB veikumu iepirkumu uzraudzībā un par šajā gadā iecerētajām pārmaiņām iepirkumu likumos.
D. Gaile: – Aizvadītajā gadā darbojāmies ar tiem pašiem likumiem. Pasūtītāji varēja ievilkt elpu un izvērtēt likumu regulējumu, to, ko viņi var un ko nevar izdarīt. Aizvadītais gads noteikti bija zaļā iepirkuma zīmē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ļoti aktīvi darbojās ar zaļā iepirkuma pamatnostādnēm un izpratnes veicināšanu, notika aktīvs, informatīvs apmācības darbs. Arī IUB pārstāvji piedalījās semināros reģionos. Visradikālākās pārmaiņas, kas ietekmēja ikvienu iepirkuma procesa dalībnieku, saistāmas ar aizvadītā gada 1. augustu, kad spēkā stājās PIL svarīgie nosacījumi par izslēgšanas noteikumu pārbaudi un par nepamatoti lētā piedāvājuma pārbaudi.
– Kurus aizvadītā gada iepirkumus vajadzētu izcelt īpaši?
– Ik gadu var atrast lielus valsts un pašvaldību iepirkumus, kam pievērsta sabiedrības uzmanība, lai gan dažkārt ar šķietami nesvarīgu iepirkumu, kur pasūtītājs ir sapinies “gudrībā” un nav varējis normāli izvērtēt, ir vairāk kreņķu un klapatu nekā ar dažu labu iepirkumu, kam pievērsta milzīga interese tādēļ, ka tas ir liels iepirkums. Reizēm interesanti precedenti veidojas nelielos iepirkumos, kur pretendenti veido dīvainus veidojumus, atsaucas viens uz otra pieredzi. Mēs IUB mēģinām formulēt skaidru nostāju, kādā veidā pretendents, konkrēts komersants, kas iesniedz piedāvājumu un kam pašam nav iepirkuma nolikumā prasītās kvalifikācijas, var objektīvi pierādīt savu atbilstību. Kā panākt, lai pasūtītājs nepieņem un nav spiests pieņemt pretendentu, kas vienkārši deklaratīvi atsaucas uz cita komersanta pieredzi un finanšu resursiem, bet patiesībā pasūtītājs neiegūst pieredzējušu pretendentu, kam ir attiecīgi eksperti, attiecīgās prasmes, finansiālais nodrošinājums un stabilitāte. Šajā gadā interesanti lēmumi bija saistībā ar atsaukšanos uz pieredzi, kas iegūta personālsabiedrības sastāvā. Piemēram, atnāk pretendents, kas iepriekš pildījis iepirkuma līgumu kādas personālsabiedrības sastāvā. Patlaban ir cits iepirkums, un šis bijušais personālsabiedrības biedrs atsevišķi vēlas piedalīties šajā iepirkumā. Viņam ir jāpierāda sava agrākā kvalifikācija. Ir jautājums: vai viņš drīkst teikt – es esmu izpildījis, piemēram, šo divu miljonu līgumu, ja viņš tajā līgumā izpildīja darbus, pieņemsim, 200 000 eiro vērtībā? Vai tikai tāpēc, ka viņš darbojies personālsabiedrībā, kura bija uzņēmusies solidāru atbildību par līguma izpildi, viņš drīkst atsaukties uz visas personālsabiedrības veikto darba apjomu, ja sabiedrības ietvaros katrs biedrs veicis tikai noteiktu daļu darbu? Vai ir normāli, ka šāds pretendents atnāk pie cita pasūtītāja un saka – esmu īstenojis līgumu par diviem miljoniem eiro? Vai būtu pamatoti, ka mēs, tikai formāli paskatoties, ka komersants bijis šajā personālsabiedrībā, vienmēr ļautu atsaukties 100% uz visas personālsabiedrības veikto darbu apjomu? Mēs IUB uzskatām, ka pasūtītājam ir jāvērtē darba daudzums, ko ir veicis katrs pretendents, jāskatās sabiedrības līgums par personālsabiedrības dalībnieku darbu sadali. Šis ir viens no jautājumiem, kas nav regulēti nevienā publisko iepirkumu normatīvajā aktā. Ne PIL, ne arī direktīvas nesniedz precīzas norādes par to, kā vērtēt piegādātāju apvienības, kā pierādāma balstīšanās uz citu piegādātāju – to-starp apakšuzņēmēju – spējām un resursiem. Kā tieši tas ir jādara, kas jāņem vērā, tā prakse joprojām attīstās.
Līdzīgi ir ar jautājumu par filiāles piedalīšanos iepirkumu konkursos. Filiāle nav juridiska persona. Vai filiāle pati var iesniegt piedāvājumu iepirkumā? Atkal IUB ir jāatrod juridiski pamatots skatījums uz šo jautājumu.
Būtisks jautājums – kādā virzienā attīstīsies iespēja noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumus? Arī šī prakse aizvadītajā gadā turpināja savu attīstību. Pasūtītājam ir jāvērtē piedāvājumu cenu pamatotība, ņemot talkā visu viņam piemītošo pieredzi un loģiku, lai varētu pamatot savu lēmumu. Pasūtītājs nedrīkst balstīt lēmumu par piedāvājuma noraidīšanu vienkārši uz to, ka “viņš neguva pārliecību par to, ka cena ir adekvāta”. Ir jāpamato pārliecība, ka par šo cenu nevar izpildīt līgumu. Līdz ar to arguments “es nesapratu” vai “es neguvu pārliecību” īsti nebūs pietiekams. Arī aizvadītajā gadā turpinājām pasūtītājiem atgādināt par PIL 48. panta trešo daļu, kas paredz konsultēšanos ar pretendentu par tā iesniegtajiem
paskaidrojumiem, pirms pieņemt lēmumu par piedāvājuma noraidīšanu.
Mani priecē, ka vairāk ir interese par PIL plašo iespēju piedāvājumu. Ja pasūtītāja zināšanas aprobežojas vien ar atklātu konkursu un zemāko cenu, kļūst skumji. Likums ļauj izmantot slēgtu konkursu, samazināt kandidātu skaitu, slēgt vispārīgās vienošanās, izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, piemērot funkcionālas tehniskās specifikācijas, vērtēt piedāvājumu variantus. Ir ar ko darboties, ja vien ir gribēšana un izpratne! Šobrīd saimnieciskais izdevīgums ir iepirkumu attīstības uzmanības centrā, pasūtītāji mēģina formulēt vērtēšanas kritērijus, elastīgas tehniskās specifikācijas. Ar katrām izmaiņām direktīvās Eiropas Savienība mēģina ģenerēt inovatīvus risinājumus. Jaunā inovāciju partnerības procedūra, konkursa dialoga un konkursa ar sarunām plašāka izmantošana – lūk, virzieni, ko piedāvā Eiropas direktīvas. Nepietiekami mūsu pasūtītājs ņem pretim jaunās iespējas! Kaut kādi mazi solīši, īpaši vispārīgās vienošanās, saimnieciskā izdevīguma izmantošanā, metu konkursi tika izmantoti arī IT nozarē.
Milzīgs prieks ir par nozarēm, kas aktīvi darbojas un pašas mēģina sakārtot iepirkumu vidi. Aizvadītajā gadā nopietnu darbu veica Profesionālās telpu uzkopšanas asociācija, Auto asociācija, arīdzan drošības bizness.
Zaļš, inovatīvs, sociāls – tie ir iepirkumu attīstības stratēģiskie virzieni ES. Zaļā iepirkuma jomā ir pieņemtas pamatnostādnes, izvirzīti uzdevumi institūcijām, noteikti rezultatīvie rādītāji. Saskaņā ar IUB statistisko informāciju 2015. gadā ir sasniegts plānotais 15% zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars kopējā iepirkumu skaitā. Daudz darāmā sociālo un inovatīvo iepirkumu attīstībā. Pagaidām arī ES jaunajās direktīvās noteiktie sociālie kritēriji nav piepildīti ar konkrētu saturu.
Arī 2016. gadā IUB ir vēl daudz vairāk jāstrādā ar ieteikumiem nozaru iepirkumiem, jāmudina nozares uz sadarbību ar mums, jo jaunās ES direktīvas uzsver saimnieciski visizdevīgākā principa galveno lomu. Ja nespēsim piedāvāt objektīvus vērtēšanas kritērijus, būsim lielā purvā. Nevaram pieļaut, ka izmanto manipulējamus, dažādi interpretējamus kritērijus, ka pasūtītājs nesaprot, ko viņš īsti vērtē, pretendenti nesaprot, par ko viņiem piešķir punktus. Katrā nozarē ir jāstrādā ar konkrētiem ieteikumiem, kas ir šie reāli un objektīvi novērtējamie aspekti, ko pasūtītājam iesaka izvērtēt. Tas ir būvniecībā, īpaši projektēšanā, būvuzraudzībā, IT jomā, autoservisu pakalpojumu iepirkumos, telpu uzkopšanas pakalpojumu iepirkumos. Vienkāršāk būs ar precēm, tām vienmēr var noteikt, piemēram, energoefektivitātes rādītājus, tehniskos parametrus – ātrdarbību, jaudu –, kas ir pārbaudāmi un objektīvi novērtējami. Automašīnām ir jau prasības par izmešu līmeni un degvielas patēriņu. Ir sagatavoti priekšlikumi grozījumiem PIL, kas noteiks pienākumu vērtēt energoefektivitāti biroja tehnikai, datortehnikai
No šī gada 1. augusta nepamatoti lētu piedāvājumu bija jāsāk izvērtēt gadījumos, ja pretendenta darbiniekiem vidējā stundas tarifa likme bija mazāka nekā 80% no valstī vidējā noteiktā periodā atbilstoši likuma regulējumam. Tas bija pilnīgi jauns regulējums. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bija gana daudz darba šī regulējuma ieviešanai, tajā skaitā bija jānodrošina ērta iespēja saņemt informāciju elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Arī jaunā pieeja nodokļu nomaksas pārbaudei prasīja no VID nopietnu darbu EDS pilnveidošanā, lai varētu pārbaudīt pretendenta nodokļu nomaksu iepirkuma izziņošanas dienā. Tā ir pilnīgi jauna pieeja. Nācās saskarties ar nezināšanu, neizpratni, iepirkumu dalībnieki nepaguva izsekot līdzi normatīvajiem aktiem vai nepievērsa uzmanību, ka tie ir stājušies spēkā, kaut gan daudz informācijas bija plašsaziņas līdzekļos, arī mēs IUB centāmies iepirkumu dalībniekus informēt.
Jāsaprot, ka parasti likuma regulējums tiek sagatavots, ja tā var teikt, tradicionāliem gadījumiem, bet, sākot to piemērot, saproti, ka situācijas var būt ļoti komplicētas. Gribu pateikt lielu paldies VID, kas ir izveidojis EDS izziņu par nodokļu nomaksu ērtā formā. Pasūtītājam vairs nevajag vērtēt sarežģītu tabulu un zīlēt, kuru skaitli ar kuru saskaitīt vai atņemt. Pagaidām pretendentiem grūti saprast, ka izslēgšanas noteikums nav viss nodokļu parāds jebkurā brīdī, kad paskaties datubāzē, bet nodokļu parāds divos noteiktos datumos – iepirkuma izziņošanas dienā un dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamo uzvarētāju. Ļoti lielas galvassāpes visiem pasūtītājiem rada ārvalstu pretendenti, tāpēc ka par viņiem informāciju elektronisko izziņu sistēmā iegūt nevar. Gan par nodokļu parādiem, sertifikātiem, par atbilstību profesionālās darbības veikšanai – ir liela problēma to noskaidrot. Ceram uz situācijas uzlabošanos, jo ir iekšējā tirgus informācijas sistēma IMI, kur informāciju var iegūt. Ir cerības, ka drīz eCERTIS datubāzes informācija būs aktuāla un izmantojama.
Attiecībā uz nepamatoti lētu piedāvājumu VID ir izveidota ērti lietojama izziņas forma. Tā nodrošina personu datu aizsardzību. Tiesa gan, dažkārt pretendenti apmulst, iesniedz pasūtītājam pārskatu, nevis izziņu. Tad ir dīvaina situācija – pasūtītājs pēkšņi saņem šo sarakstu ar visiem uzvārdiem un algām. Šis dokuments ir paredzēts pretendentam darbam ar saviem datiem, lai pārliecinātos, kur ir problēmas, kurš tieši darbinieks samazina vidējo stundas tarifa likmi, kādā veidā var šos jautājumus sakārtot. Nav jau vienmēr jāmeklē kāda ļaunprātība. Problēmas ir arī ar profesiju katalogu, kur ne vienmēr var precīzi atrast atbilstību konkrētajam darbiniekam, tādējādi nepareizi klasificētais darbinieks ar savu vidējo stundas tarifa likmi “netrāpa” vispārējā valsts tendencē, jo, piemēram, par juriskonsultu ir nosaukts darbinieks, kas veic vienkāršu lietvedības darbu. Uzņēmēji ir spiesti pārskatīt profesiju katalogus un to, cik tam atbilstoši noformēts viņu personāls. Protams, diezgan daudz ir jautājumu, kā tālāk ar šo informāciju strādāt. Pasūtītājs VID atzinumu nesaņem izvērstā veidā, neredz argumentus, kāpēc pretendenta vidējās stundas tarifa likmes atbilst vai neatbilst tā saimnieciskajai darbībai. Tātad, saņēmis šo atzinumu, citus paskaidrojumus, ko pasūtītājs pieprasījis no pretendenta par izmaksu pamatotību, pasūtītājs vērtē piedāvājuma nopietnību un pamato lēmumu par piedāvājuma tālāku vērtēšanu vai izslēgšanu no iepirkuma.
– Vai šis regulējums ir pretrunīgs?
– Tas nesniedz pasūtītājam skaidru priekšstatu par procesu, kā tālāk veikt izvērtējumu. Jaunais PIL likumprojekts, jācer, šo regulējumu precizēs.
– Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus arī pārsūdz. Cik bieži un kādi ir Administratīvās tiesas spriedumi?
– Gadā tiek pārsūdzēti tiesā apmēram 40 IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumi, pērn bija 38. Protams, ka dažkārt zaudējam – mēs nevaram būt nekļūdīgi kā Dievs. Mēs gada laikā izskatām aptuveni 600 sūdzības no vairāk nekā 900 iesniegtajām. Apmēram šāds iesniegto un izskatīto sūdzību skaits ir nostabilizējies jau pēdējos piecus gadus. 2015. gadā bija nedaudz mazāk iepirkumu, attiecīgi arī nedaudz mazāk sūdzību.
IUB labvēlīgo tiesas spriedumu īpatsvars ir būtiski lielāks nekā nelabvēlīgo.
No 2013. gada septembra IUB izskata administratīvo pārkāpumu lietas un piemēro administratīvos sodus. Mūsu lēmumiem attiecībā uz administratīvajiem sodiem pirmā pārsūdzības instance ir biroja vadītāja. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad es atceļu vecākā inspektora lēmumu par administratīvo sodu vai samazinu uzliktā soda apmēru. Ja sodītā persona nepiekrīt manam lēmumam, tā šo lēmumu var apstrīdēt tiesā – šajā gadījumā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Šajā jomā tiesu prakse tikai veidojas. Es teiktu – mums ir jāpierod pie šīs tiesas skatījuma, tiesai ir jāpierod pie mums. Privātpersonu administratīva sodīšana ir ļoti sensitīvs darbības virziens. 2015. gadā šī IUB funkcija tā īsti uzņēma apgriezienus, jo, ņemot vērā LAPK noteiktos lietu izskatīšanas termiņus (līdz deviņiem mēnešiem) un tiesības uzsākt lietu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, 2014. gada beigās tika pieņemti pirmie lēmumi par sodiem un 2015. gadā budžetā tika iemaksātas pirmās soda naudas, parādījās pirmie apstrīdēšanas iesniegumi biroja vadītājai un pirmās pārsūdzības tiesā. Gribu uzsvērt, ka mums nav plāna par obligāti iekasējamo soda naudas apmēru, soda naudas tiek iemaksātas valsts budžetā un IUB no tās nesaņem procentus.
Arī jaunajā PIL projektā administratīvā soda funkcija birojam ir saglabāta. Iespējams, ka likumprojekta saskaņošanas gaitā būs arī viedokļi par nepieciešamajām izmaiņām pārkāpumu sastāvos, sodu apmēros vai par nepieciešamību precizēt sodāmās personas. Protams, ka iepirkumu komisiju locekļi nav īpaši laimīgi par to, ka viņiem draud naudas sods par kļūdainu lēmumu. Iepirkumu komisijas locekļiem ir jārēķinās – ja tiks konstatēts, piemēram, ka iepirkuma dokumentos norādītās pieredzes prasības neizpildās pretendentam, kas ar iepirkuma komisijas lēmumu atzīts par uzvarētāju, visi komisijas locekļi, kas balsojuši par šo nepareizo lēmumu, var tikt sodīti. Jāņem vērā, pārsūdzība PIL 83. pantā noteiktajā kartībā attiecas vien uz iepirkuma procedūrām, tātad piegāžu un pakalpojumu iepirkumiem, kuru līgumcena pārsniedz 42 000 eiro, un būvdarbu iepirkumiem, kas pārsniedz 170 000 eiro (līgumcenas bez PVN), bet administratīvo pārkāpumu lietvedību var iesākt arī par pārkāpumiem tā saukto mazo iepirkumu organizēšanā.
– Kas iepirkumu nozarē šajā gadā būs vissvarīgākais?
– Nebūšu oriģināla, sakot – šī gada svarīgākais notikums būs jauno ES publiskā iepirkuma direktīvu pārņemšana. Gaidām jauno PIL un arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Tas nozīmē, ka gan IUB, gan pasūtītājiem būs ļoti, ļoti liela slodze. Šis un nākamais gads būs saspringts arī ES fondu projektu īstenošanā, jo vienlaikus būs jātiek galā ar visām ES prasībām projektu īstenošanai un ar pilnīgi jaunu regulējumu publiskajam iepirkumam. Aicinu visas iesaistītās puses uz maksimālu sadarbību. Proti, darīt visu iespējamo – mācības, konsultācijas, diskusijas, konferences, nozaru ieteikumi un vadlīnijas. Visi, kas jūtas spējīgi iesaistīties šajos procesos, ir laipni gaidīti arī IUB. Īpaši aicinu iesaistīties nozaru asociācijas. Godātie uzņēmēji! Mēs bez jūsu praktiskajām zināšanām nevarēsim sagatavot praktiski izmantojamus ieteikumus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanai, bet šis piedāvājumu izvēles princips ir noteikts kā dominējošais jaunajā PIL projektā. Jūs paši būsiet dusmīgi, ka pasūtītājs rakstīs nesaprotamus, interpretējamus un objektīvi neizvērtējamus kritērijus. Šis darbs jāsāk jau šodien!
Vēl viens būtisks problēmjautājums – nepamatoti lēts piedāvājums. Visiem mums nepatīk, ka uzvar pretendenti ar neadekvātiem piedāvājumiem, kas pēc tam nespēj kvalitatīvi un termiņā izpildīt līgumu. Vienlaikus piedāvājumu finansiāli ekonomisko un tehnisko pamatotību pasūtītājiem izvērtēt ir visgrūtāk. Ja arī šeit neiesaistīsies nozaru eksperti ar savām rekomendācijām par pazīmēm, kas liecina par nereālu piedāvājumu, būs ļoti grūti sagaidīt, ka pasūtītājs pieņems kompetentus lēmumus. Arī jaunās prasības attiecībā uz elektronisko dokumentu apriti ir jāņem vērā – vēlos aicināt visus pasūtītājus un piegādātājus būt atvērtiem un vienlaikus ļoti tolerantiem – neviena jauna kārtība netop vienkārši un viegli. Ja nepārtraukti ieņemsim pozu, ka viss, kas ir jauns, krīt uz nerviem un “kāpēc to vajag”, tad nekādu būtisku attīstību papīra kalnu samazinājuma un iepirkuma procedūru labākas uzraudzības virzienā nesagaidīsim.
Tāpēc šajā gadā un arī turpmāk visām iepirkumos iesaistītajām pusēm ir ļoti vajadzīga sadarbība, ieinteresētība un tolerance, tas ir, pacietība, izpratne par sadarbības partneri.
Tikai tad varēsim kaut ko kopā izdarīt.
Autors: Sandris Gunvaldis
Atbildēt