Indulis Jansons, Vidzemes un Latgales reģiona graudkopības un rapšu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS valdes priekšsēdētājs, pērn gada nogalē atzina: “Izcilās graudu ražas pierādījušas, ka ir jāinvestē elevatoru būvniecībā. Pretējā gadījumā ir un būs problēmas jaudu trūkuma dēļ. Tāpat ievērojamas investīcijas ir plānotas loģistikā, jo attīstām kravu pārvadājumus gan ar automašīnām, gan pa dzelzceļu. Dzelzceļš vispār ir ievērojami lētāks transporta veids, īpaši, ja graudi jāved no Valmieras uz Ventspils vai Liepājas ostām. Patīkami, ka nākamo – 17. – darba gadu VAKS jau tradicionāli iesāks ar labiem rādītājiem: ir audzis gan apgrozījums, gan peļņa, esam iekļauti Vidzemes lielāko uzņēmumu sarakstā, ir jauni plāni attīstībai.”
VAKS 17. darba gads nu ir sācies un janvārī jau pieņemti lēmumi vērienīgos iepirkuma konkursos. Finansiāli vislielākais ir projekts par pilnīgi jauna graudu pieņemšanas un pirmapstrādes kompleksa celtniecību Matīšu pagastā. Tas atrodas netālu no Valmieras un ir bagāts ar graudkopības nozarē strādājošiem lauksaimniekiem. Lielas investīcijas paredzētas arī Torņakalnā Gulbenes novadā un Valmierā – VAKS teritorijā graudu pirmapstrādes kompleksa modernizācijā, tiks pirktas smagās automašīnas, dažādas iekārtas, celti graudu uzglabāšanas torņi un modernizēta dzelzceļa vagonu pārkraušanas vieta Gulbenes stacijā. Šos un vēl arī citus projektus plānots īstenot Eiropas Savienības ELFLA programmas ietvaros “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”.
***
Smiltenē iepirkumu komisijai jau ir ne vien rītdienas, bet arī parītdienas redzējums un mērķi. To īstenošanai patlaban nepieciešams tikai viens – Eiropas Savienības plānošanas perioda finansējums. Līdzko tiks atvērti pieteikumi atbilstošām programmām, ar jau gatavajiem projektiem Smiltenes novads ir gatavs startam un darbam. Tādēļ novada domes juridiskās nodaļas vadītājs Māris Rungulis pērn uzsvēra: “Prasības visā valstī ir vienādas, tomēr būtiskākais ir iepirkumu organizēšana uz vietas. Tā atkarīga gan no pašvaldības uzbūves, gan pieņemtajiem lēmumiem, kā nodrošināt tādu vai citādu iepirkumu procedūru veikšanu, kā tiek ievērots likums, lai būtu pēc iespējas mazāk pārkāpumu un netiktu aizskartas pretendentu – Latvijas uzņēmēju – intereses un tiesības. Principā tas ir balanss starp to, ko vajag pašvaldībai, un izpildītāju. Darba ir daudz. Kopumā ņemot, iepirkums ir procedūra, kas ilgst no plānošanas brīža līdz pakalpojuma saņemšanai un garantiju saistību izpildei.”
Atskatoties uz 2015. gadu, Māris to vērtē divējādi: “Tika strādāts un arī izdarīts, lai pilnveidotu iepirkumu procesa norisi Smiltenes novada pašvaldībā un iestādēs, – sagatavoti un apstiprināti noteikumi par to, kā pašvaldībā tiek veikti tā sauktie zemsliekšņa iepirkumi, kā arī noteikumi par iepirkumu plānošanu un norisi. Publisko iepirkumu ziņā esam gājuši centralizācijas ceļu, kad faktiski visu iepirkumu procedūru nodrošina Smiltenes novada dome kā centrālā iestāde un pašvaldības Publisko iepirkumu komisija. Iestāžu vadītāji atbild par pašu iepirkumu procesa sākumposmu – savlaicīgu plānošanu un beigu posmu – noslēgto līgumu izpildes kontroli. Apstiprinātie noteikumi ļauj skaidrāk un precīzāk noteikt arī iepirkumu procedūrā iesaistīto amatpersonu atbildību. Diemžēl pretēji cerētajam 2015. gadā tā īsti vēl nesākās jaunā perioda ES struktūrfondu finansējuma apguve, līdz ar to pašvaldība vairāk uzsvaru lika uz mazajiem – pašvaldības projektiem, ko pati arī finansēja. Gada beigās ES jauno struktūrfondu apguve gan atsevišķās programmās tika sākta un tika izsludinātas atsevišķas iepirkumu procedūras, piemēram, projektēšanas darbi ELFLA ietvaros par koplietošanas meliorācijas sistēmu uzlabošanu novadā. Iepirkumu līgumu izpildē arī – kā tas nereti notiek – ne vienmēr izpildītāji ievēro līgumā noteiktos izpildes gala termiņus. Šādos gadījumos jārēķinās ar atbilstošām līgumā atrunātām sankcijām no pasūtītāja puses. 2015. gadā diemžēl nācās tādas piemērot.
Ko plānojam 2016. gadā? Pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas tiks nodrošināta pašvaldības kopēja iepirkuma plāna izstrādāšana, kas atvieglos iepirkumu procedūru norisi un efektīvāku finanšu līdzekļu apguvi. Tas pēc noteikumiem izdarāms ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc budžeta apstiprināšanas. Līdz tam sākotnējie plāni pašvaldības iestādēm jau ir izstrādāti, gatavojot pieprasījumus pašvaldības budžeta projekta izstrādes gaitā. Tāpat cerams, ka šogad varēsim aktīvāk nodrošināt ES līdzfinansēto projektu īstenošanu. Kā zināms, Finanšu ministrija, lai pārņemtu ES Publisko iepirkumu direktīvu, ir izstrādājusi jaunu Publisko iepirkumu likumprojektu, kas, iespējams, stāsies spēkā jau 2016. gada aprīlī. Tas paredz ieviest principu, ka pasūtītājam turpmāk būs jāvadās no saimnieciskā izdevīguma, nevis zemākās cenas principa. Paredzēts paaugstināt arī līgumcenu sliekšņus, no kādiem rīkojama publisko iepirkumu procedūra, elektronisko iepirkumu procedūru ieviešana, definēts zaļais iepirkums, kā arī papildu pienākums pasūtītājam pārbaudīt pretendenta nodokļu nomaksu. Jaunais likumprojekts viennozīmīgi prasīs vairāk darba pasūtītājam, augstāku pasūtītāja kvalifikāciju, piemēram, kritēriju izstrādi saimnieciski izdevīgākam piedāvājumam, būs augstāks pasūtītāja risks tā lēmumu pārsūdzēšanai vai apstrīdēšanai, sevišķi jautājumā par saimnieciski izdevīgāko pasūtījumu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams papildus mācīties, lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkumu procedūru, bet kopumā jau ieguvēji būs visi – kā pasūtītājs, tā pretendenti un sabiedrība.”
***
Kaut gan “Hesburger” nenodarbojas ar iepirkumiem to klasiskajā nozīmē, daudz kas no uzņēmuma pieredzes būtu pārņemams jebkuram ražošanas uzņēmumam.
Tādēļ Ieva Salmela, “Hesburger” attīstības direktore Baltijas valstīs, uzsver: “”Hesburger” ir zaļi domājošs uzņēmums, un mēs izvērtējam dažādas iespējas ieviest inovatīvus un videi draudzīgus risinājumus gan ražošanā, gan klientu apkalpošanā. Kā pēdējo gadu nozīmīgākās inovācijas jāuzsver videi draudzīgu produktu iepakojumu uzlabošana, jaunu restorānu būvniecībā esam sākuši ieviest energoefektīvus risinājumus. Arī tuvāko gadu laikā plānojam izvērtēt iespējas vēl vairāk atbalstīt zaļo dzīvesveidu, uzlabojot jau esošos un ieviešot jaunus videi draudzīgus risinājumus mūsu uzņēmumā. Uzņēmums turpina arī paplašināties. 2015. gada decembrī, ieguldot 500 tūkstošus eiro, atvērām mūsu jaunāko restorānu – Rīgā, K. Barona ielā 44. Šis kopumā ir 43. restorāns Latvijas tīklā, un, neskatoties uz augsto konkurenci ātrās ēdināšanas nozarē, it īpaši Rīgā un tās reģionā, mēs uzskatām, ka tirgū ir izaugsmes iespējas. Par to galvenokārt liecina pieaugošais apmeklētāju skaits. Arī šajā gadā esam plānojuši atvērt trīs jaunus restorānus Latvijā, un kopējais investīciju apjoms to izveidē sasniegs divus miljonus eiro.
Lai paaugstinātu apkalpošanas kultūru, katra gada beigās jau tradicionāli veicam mūsu restorānu darbības izvērtējumu pēc vienotiem vērtēšanas kritērijiem visās Baltijas valstīs. Šāda vērtēšana ļauj ne tikai noteikt klientu apkalpošanas kvalitāti, darba efektivitāti un citus būtiskus faktorus, bet arī salīdzināt iegūtos rādītājus ar citām valstīm. Mēs esam priecīgi, ka katru gadu labāko restorānu saraksts mainās. Tas tikai norāda, ka mūsu darbinieki vēlas pierādīt sevi un cenšas sasniegt arvien labākus rezultātus. 2015. gadā par trīs labākajiem restorāniem Latvijā tika atzīti Saldus, Jēkabpils un Rīgas t/c “Dole” restorāni.”
***
Silva Jeromanova-Maura, lauksaimniecības tehnikas un lauksaimniecības inventāra pārdošanas uzņēmuma SIA “SilJa” vadītāja:
“Lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība pērn bija samērā neaktīva. Tas tāpēc, ka neizsludināja solīto pieteikšanos uz ES fondu naudu, līdz ar to iepirkumu nebija, tika pildīti tikai iepriekšējā gada projekti.
Nelauksaimnieciskajā nozarē tāpat kā iepriekšējos gados tika organizēti dažādi iepirkumi, kuros ir manāmi tie paši nekompetentie un neefektīvie iepirkumi, kas agrāk.
Vislielākā problēma, ka šajos iepirkumos uzsvaru liek uz dokumentu un veidlapu aizpildīšanu, dažādu birokrātisku dokumentu sakārtošanu, pašam pirkuma objektam atstājot gauži necilu vietu.
Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību iestādes pirka ne vienmēr ekonomiski izdevīgāko tehniku, jo:
- Nereti prasības ir tik konkrētas, ka, gribēdami būt godīgi, savu tehniku nemaz nepiedāvājam, jo skaidri redzama konkrētas tehnikas specifikācija, kas lielākoties nekādu ietekmi uz darba ražību un efektivitāti nedos. Piemēram, traktora bākas tilpums: ja mums tas ir par pieciem litriem mazāks vai lielāks, savu piedāvājumu nesniedzam, kaut viennozīmīgi tie nekādu būtisku ietekmi neatstāj uz darba procesu un izmaksām.
- Ļoti daudzos gadījumos skaidri zināms, ka tiek iepirkta nekvalitatīva tehnika, ar kādu jau ir strādāts un kuru tehniskie darbinieki konkrētajā uzņēmumā atzīst par sliktu un neekonomisku, bet atbilstoši juridiskajiem parametriem un cenai, kas ir pāris simtus augstāka, tiek atkārtoti iepirkta.
- Pilnīgs absurds ir iepirkums par servisu un pēcpārdošanas aktivitātēm, jo iepirkumi tiek organizēti visai saimniecībai, tas ir, ja konkrētajā uzņēmumā ir arī citu piegādātāju tehnika, turpmāk rezerves daļas piegādās jaunais iepirkuma uzvarētājs, neskatoties uz to, ka rezerves daļas tiks pārpirktas no pārstāvja un tas neapšaubāmi sadārdzinās produkta cenu.
- Joprojām netiek ņemta vērā pieredze – uzvar firmas, kuru darbība ir tikai pāris mēneši, un skaidri zināms, ka tām servisa vēl nav. Vienlaikus prasa iesniegt pieredzes apliecinājumu ar konkrēti minētiem klientiem, tehnikas vienībām, to cenām, kas arī nav korekti, jo darījumi ar citiem uzņēmējiem ir komercnoslēpums.
- Lielā daļā iepirkumu nav pretendentiem zināmi vērtēšanas kritēriji, tas esot noslēpums. Pat piedāvājumu atvēršanas laiks ir noslēpums.
- Pēc atsūtītajām atbildēm par uzvarētāju nav skaidri saprotams, kādi ir kritēriji, kas ņemti vērā, izvēloties piegādātāju.
- Ir iestādes, kur nolikumu var izņemt tikai birojā, tas nav pieejams elektroniski.
- Nav skaidrs, kā tiks sekots šī iepirkuma noteikumu izpildei, vai tiešām tiks veiktas piegādes par minēto summu minētajā komplektācijā. Kā arī – kas notiks ar servisu, vai izmaksas tiks saglabātas solītajā līmenī.
- Pērn gadā otrajā pusē īstu haosu radīja jaunā VID datubāze, kas izsniedza savdabīgus darbinieku atalgojuma ciparus. Visas firmas skraidīja pa VID un meklēja atbildes uz jautājumiem.
Ļoti ceram, ka katrs nākamais gads būs saprātīgāks un jēgpilnāks, jo reizēm patiešām šķiet, ka liela daļa valsts iepirkumu ir veidota, lai juristiem būtu vairāk darba un lai biežāk varētu veikt iepirkumus, jo nekvalitatīva tehnika ātrāk iziet no ierindas, līdz ar to jāveic jauns iepirkums.
Nav skaidrs, kādēļ valsts iepirkumos netiek izmantotas jaunākās iespējas – saņemt pat līdz piecu gadu garantijām tehnikai, protams, maksājot nedaudz vairāk. Auto tirgotāji jau plaši šo piedāvājumu reklamē.
Šāda veida iepirkums noteikti būtu daudz izdevīgāks valstij tieši ekonomiski.”
***
Ritvars Briska, SIA “Sol Latvia” valdes loceklis: “Aizvadītais bija pirmais gads mūsu uzņēmuma vēsturē ar tik maz noslēgtiem valsts un pašvaldību iepirkumu līgumiem. Piedalījāmies 140 konkursos, uzvarējām septiņos, kas veido vien 5% īpatsvaru. Mēs esam viena no telpu uzkopšanas un īpašumu apsaimniekošanas TOP3 firmām, tāpēc tas ir ļoti maz. Aizvadītā gada tendence šajos iepirkumos bija mazu, agrāk tirgum un nozarei nepazīstamu firmu uzvaras. Šie uzņēmumi uzvarēja ar cenu.
Vērtējot šo firmu gada pārskatus, redzam, ka maksāto nodokļu summas pret uzņēmuma apgrozījumu ir būtiski mazākas (līdz 15%), nekā vajadzētu būt. Nodokļu īpatsvaram pret uzņēmuma apgrozījumu būtu jābūt 30 – 35%. Varam aplēst – valsts telpu apkopšanas un apsaimniekošanas iepirkumos tērē 20 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas gadā. No šīs summas nodokļu maksājumos valsts kasē vajadzētu atgriezties 6 – 7 miljoniem eiro. Faktiski valsts saņem 3 – 3,5 miljonus eiro. Tātad aptuveni trīs miljoni eiro aiziet kaut kur garām. Mūsu, Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas, priekšlikums iekļaut iepirkumu konkursos nosacījumu par maksātajiem nodokļiem ir kaut kur iesprūdis Iepirkumu uzraudzības birojā. Mans vēlējums – lai kaut šā gada beigās mēs šo kritēriju sāktu piemērot un 2017. gadā tirgu varētu sakārtot un nodokļu maksātāju nauda atgrieztos valsts kasē. Vissliktāk, ka valsts un pašvaldību iepirkums it ļoti, ļoti degradēts. Rodas iespaids, ka neviens nevar, nevēlas cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. iespējams, ka nav arī pietiekami daudz resursu.”
Teksts: ILZE GALKINA, SANDRIS GUNVALDIS
Atbildēt