Vissvarīgākais iemesls, kāpēc patlaban gatavo jaunu Publisko iepirkumu likumu (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu, ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir šā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES tiesas atziņām, kas ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas atšķirības, kas nesīs pārmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem.
Viena no problēmām, ar ko iepirkumos ir jāsaskaras pasūtītājiem, ir ierobežota iespēja sliktas reputācijas dēļ izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras. Tomēr reputācija nav viennozīmīgi pārbaudāms nosacījums. Tāpēc jaunais regulējums paredz to, ka pasūtītājs varēs izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, ja kompetentās iestādes būs konstatējušas, ka šis uzņēmējs ir veicis nopietnus administratīvus pārkāpumus savā nozarē. Piemēram, veicis būtiskus darba tiesību, darba drošības, autortiesību vai citus pārkāpumus. Lai arī šis nosacījums nebūs obligāts visos gadījumos, pasūtītāja ziņā būs tas, vai šo kritēriju ietvert nolikumā vai ne.
Tāpat būs iespēja izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, kurš jau iepriekš nav pildījis iepirkuma līguma nosacījumus pie šī paša pasūtītāja, un tamdēļ pasūtītājs ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vai arī nav pildījis iepirkuma līgumu pie cita pasūtītāja, bet tikai gadījumā, ja ar tiesas spriedumu ir atzīta uzņēmēja vaina līguma neizpildē. Izslēgšanas nosacījumu noilgums var būt no viena līdz trim gadiem atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes un iepirkuma līguma veida. Bet, tā kā Direktīva 2014/24/ES paredz, ka piegādātājs var iesniegt pasūtītājam pierādījumus par to, ka viņš ir labojies, piemēram, veicis pasākumus, lai līdzīgi pārkāpumi vairs neatkārtotos, jaunais PIL paredz uzticamības pierādīšanas kārtību. Ja pasūtītājs gūst pārliecību, ka ir veikti pietiekami pasākumi uzticamības atjaunošanai, tas neizslēdz pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā.
Būtiskas izmaiņas būs attiecināmas arī uz zemākās cenas piemērošanu, lai noteiktu iepirkuma uzvarētāju. Jaunais regulējums paredz, ka tas būs attiecināms tikai uz preču piegādēm un arī tikai gadījumā, kad citiem faktoriem (piemēram, piegādes veidam, ekspluatācijas izmaksām, uzstādīšanai utt.) kā vienīgi cenai nav būtiskas nozīmes. Pārējos iepirkumos pasūtītājam būs jāizvērtē, kura pretendenta piedāvājums ir saimnieciski izdevīgākais. Lielā mērā tas ir solis pretī kvalitatīvākam un resursu ziņā efektīvākam rezultātam.
Nav noslēpums, ka iepirkuma procedūras reizēm ir smagnējas un laikietilpīgas, it īpaši gadījumos, kad pasūtītājam nepieciešams operatīvi atrisināt kādu jautājumu. Lai to atvieglotu, paredzēts nedaudz paaugstināt PIL piemērošanas slieksni. Pakalpojumiem un precēm iepirkumu procedūra būtu piemērojama no 10 000 eiro, bet būvdarbiem – no 20 000 eiro. Šobrīd šīs summas ir attiecīgi 4000 eiro un 14 000 eiro.
Savukārt, lai padarītu dalību iepirkumā vienkāršāku tieši piegādātājiem, Direktīva 2014/24/ES un līdz ar to arī jaunais PIL paredz Eiropas Vienotā iepirkuma procedūras dokumenta kā kvalifikācijas apliecinājuma izmantošanu. Līdz šim visiem pretendentiem bija jāiesniedz pasūtītājam dažādi kvalifikācijas dokumenti, bet šis apliecinājums aizstās attiecīgā piegādātāja pieredzes aprakstus un apliecinošos dokumentus. Ja piegādātājs regulāri startē līdzīgos savas jomas iepirkumos, tam nevajadzēs katram pasūtītājam no jauna sagatavot informāciju. Pietiks, ja piegādātājs vienu reizi aizpildīs šo standarta dokumentu un varēs to iesniegt kvalifikācijas apliecināšanai pasūtītājiem attiecīgajos iepirkumos, ja informācija nebūs mainījusies. Sertifikātus vai dažādus citus kvalifikāciju pamatojošos dokumentus pasūtītājs pieprasīs tikai uzvarētājam.
Neliela nianse jaunajā regulējumā būs arī attiecībā uz interešu konfliktu. Šobrīd tikai iepirkuma komisijai bija jāapliecina interešu konflikta neesamība, bet jaunās normas to paredz arī iepirkuma tehniskās specifikācijas sagatavotājam.
Nenoliedzami, ir jautājumi, par kuriem diskusijas vēl ir atklātas. Piemēram, par pretendentu izslēgšanas nosacījumiem vai apakšuzņēmēju un ģenerāluzņēmēja attiecībām un solidāro atbildību. Īpaša uzmanība tiek pieprasīta arī iepirkuma līguma izpildes stadijai, uzraudzībai, bet tas procesuāli, izņemot iepirkuma līguma grozījumus, ir ārpus Publisko iepirkumu likuma regulējuma. Tā jau būs likumdevēja politiskā izšķiršanās, vai regulējumam jābūt stingrākam vai mazāk stingram, vai tam vairāk jāaizstāv pasūtītāju vai pretendentu intereses. Tomēr jāatceras, ka PIL nav tas normatīvais akts, kam būtu jārisina problēmjautājumi, kas primāri būtu jākārto būvniecības vai citu jomu tiesību aktu ietvaros.
Tuvākajā laikā tiks organizēta likumprojekta “Publisko iepirkumu likums” izstrādē iesaistītās darba grupas sanāksme, tajā tiks apspriesti iesniegtie iebildumi un priekšlikumi, tālāk jau sekos saskaņošana atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim.
Lai arī jaunais PIL regulējums daudzus iepirkumu aspektus padarīs saprotamākus, jāatceras, ka tikai ideālu scenāriju nekad nebūs. Pasūtītājs vienmēr ir atbildīgs par to, cik rūpīgi veicis iepirkuma priekšizpēti, cik precīzi definējis kritērijus, kā izvēlējies izpildītāju, kā seko līguma izpildei un vai rīkojas kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks. Tikai šo visu ievērojot, mēs pietuvosimies arvien kvalitatīvākam rezultātam, kas apmierina visas iesaistītās
puses.
Autors: Līga Neilande,
Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece
Atbildēt