Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Ražotājam no tā ne silts, ne auksts

Citāts: Uzņēmējiem ES strukturālo fondu atbalsts gadu gaitā mazinājies. Atbalsts galvenokārt ir virzīts valsts un pašvaldību projektiem. Vajadzīgas programmas inovācijai un jaunajām tehnoloģijām.

Akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis

Eiropas fondu atbalstu “atvēra” 2004. gadā, un pirmās programmas, atbilstoši Eiropas prasībām, bija ražošanas modernizācijai. Kad mums apstiprināja pirmo projektu, bijām patīkami pārsteigti. Jā, gājām, jo domājām, ka ir jāmēģina, bet, godīgi sakot, neticēju, ka izdosies.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

2018. gada izaicinājumi – informācijas sistēmas un saimnieciski visizdevīgākie nosacījumi

Aizvadītais 2017. gads publisko iepirkumu nozarei – iepirkumu rīkotājiem, iepirkumu uzraugiem (Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)) bija ļoti svarīgs – Latvijas likumos iekļāva un sāka darboties trīs Eiropas Savienības (ES) jauno direktīvu nosacījumi. Nozares eksperti diskusijā Finanšu ministrijā (FM) pirmo reizi vērtēja pāreju uz jaunajiem spēles noteikumiem, salīdzināja Latvijas veikumu ar citām dalībvalstīm un vērsa uzmanību uz nākotnes izaicinājumiem iepirkumu nozarē.

Diskusijā piedalījās

  • FM Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš,
  • FM Juridiskā departamenta vecākais referents Edgars Matulis,
  • CFLA Juridiskā nodrošinājuma nodaļas vecākā eksperte Daina Pulkstene,
  • IUB Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore Monta Oga.
  • Diskusiju vadīja IUB vadītāja Dace Gaile.

Sākta pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem

D. Gaile: – Finanšu ministrija bija izmaiņu priekšpostenī, gatavojot likumprojektus ES direktīvu pārņemšanai. Kas, jūsuprāt, ir vissvarīgākais, ar ko jaunie likumi ienāca mūsu iepirkumu sistēmā?

Kategorijas
Auto

Par 4,3 miljoniem modernizējot autoparku, “Carlsberg Group” demonstrē Baltijas līmeņa iepirkuma efektivitāti

SEB grupas bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā piešķīrušas 4,3 miljonus eiro starptautiskajam koncernam “Carlsberg”, ko Latvijā pārstāv akciju sabiedrība “Aldaris”, lai finansētu Carlsberg grupas autoparka modernizēšanu. Kopumā “Carlsberg” grupas uzņēmumi, tostarp a/s “Aldaris”, Baltijas valstīs pirks līzingā vairāk kā 250 transportlīdzekļu, un tie visi būs aprīkoti ar vadītāja izelpas pārbaudes sistēmu. Automašīnas piegādās uzņēmums “Inchcape Motors”.

Šis ir viens no Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījumu noslēgušas SEB grupas bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, a/s “Aldaris”, Lietuvas uzņēmums “Švyturys-Utenos Alus”, kā arī Igaunijas kompānija “Saku Õlletehase”.

“Carlsberg” grupa līzingā pirks 257 “Ford” markas automašīnas – 67 no tām izmantos Latvijā, 67 – Igaunijā un 123 auto – Lietuvā. Tās piegādās nākamo divu gadu laikā. Jaunās automašīnas izmantos uzņēmuma produkcijas izplatīšanai, kā arī citiem mērķiem.

Kategorijas
Auto

Elektro automobiļu un hibrīdauto iepirkums – izaicinājums jau tuvākajā nākotnē

Vieglo automašīnu tirgus ir augošs, tomēr galvenokārt uz privātā sektora rēķina. Automašīnu publiskajos iepirkumos arī valda nežēlīga konkurence. Lai gan šajos iepirkumos gūtā peļņa nereti ir tuva nullei, tas ir ļoti būtisks tirgus daļu veidojošs tirdzniecības kanāls, novērojis Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš. Intervijā žurnālam “Iepirkumi” viņš prognozē, ka tieši publisko iepirkumu pasūtītājiem jau pavisam drīz būs jāapgūst jaunas prasmes – kā sagatavot elektroauto un hibrīdauto iepirkumus, kuri globālo klimata vienošanos dēļ drīz vien spēlēs nozīmīgu lomu arī valsts un pašvaldību autoparkos.

– Kā Jūs saredzat elektrisko automobiļu un hibrīdauto attīstību Latvijā?

– Ar katru gadu samazinās publiskajā iepirkumā pirktajām automašīnām pieļaujamais CO2 izmešu daudzums. No esošo automašīnu piedāvājuma 2020. gadā izvirzītajiem nosacījumiem pamatā kvalificējas mini un mazās klases modeļi un tikai daži kompaktās klases modeļi ar iekšdedzes motoriem.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

ES fondu mantojums un nākotnes perspektīvas

Žurnāls Iepirkumi pēta, kā sokas ar ES fondu naudas ieguldīšanu un atklāj, ka netikšana pie ES atbalsta galvenokārt ir saistīta ar kļūdām publisko iepirkumu veikšanā. Svarīgi arī, ka ES fondu projektu īstenošana atpaliekam no plānotā grafika.

ES fondi nebūs dzīvības un nāves jautājums

Tuvojas noslēgumam 2017.gads un Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā atlikuši pēdējie 3 gadi. Finanšu Ministrijas (FM) kārtējais ziņojums liecina, ka fondu līdzekļu izmaksā sasniegta aptuveni puse, taču gada plāns varētu netikt pilnībā izpildīts. Šis ir arī starpposma gads, kad ir jāsasniedz noteiktais investīciju apjoms un snieguma ietvars, lai nezaudētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo finanšu rezervi 6% apmērā. Uzņēmēju vidū pavīd drūmas vīzijas par nākotni, kurā vairs nebūs ES finansējuma, savukārt fondu pārvaldītāji un ekonomikas eksperti norāda, ka situācija ir pārspīlēta, daudzas problēmas varētu atrisināt raitāk virzot Ministru Kabineta (MK) noteikumu izmaiņas un pašreizējie aprēķini liecina, ka fondu apjoms varētu samazināties vien par 17%. Lai noskaidrotu reālo situāciju un prognozes, žurnāls Iepirkumi aptaujāja gan fondu pārvaldītāju pārstāvjus, gan nozaru un ekonomikas ekspertus.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) izmantošanu

Iepirkuma uzsākšana EIS e-konkursu apakšsistēmā: iepirkuma procedūras dokumentācijas, prasību un kritēriju pievienošana

Iepriekšējos žurnāla „Iepirkumi” numuros tika apskatītas darbības, kas Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk – EIS) e-konkursu apakšsistēmā jāveic pasūtītājam (vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam), lai izveidotu iepirkuma sagatavi, pievienojot pamatinformāciju par iepirkumu, kā arī izveidotu iepirkuma komisiju.

Kategorijas
Tehnoloģijas un iekārtas

“Kaprīzo” mikroorganismu audzēšanas bizness

Pirms 11 gadiem “Biotehniskais centrs” bija viens no desmit bioreaktoru ražotājiem pasaulē. Patlaban konkurence ir augusi, tomēr Latvijas uzņēmums aizvien ir pirmajā desmitniekā un konkurentu loks joprojām nepārsniedz 20. Par biotehnoloģiju nozīmi mūsdienu sabiedrībā, biznesu, kas dzīvo cauri laikiem un nozares specifiku, kas dod priekšrocības gan iepirkumu, gan fondu līdzekļu piesaistes jomā, žurnālam “Iepirkumi” stāsta “Biotehniskā centra” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Juris Vanags.

Nozares specifika sniedz priekšrocības

Kā gan iespējams, ka salīdzinoši neliels Latvijas uzņēmums atrodas tik elitārā biznesa nišā ar tik augstu nākotnes izaugsmes potenciālu? Daudzi maldīgi uzskata, ka bioreaktors tāds nerūsējošā tērauda katls vien ir, kādus var saražot katrs metāla tvertņu ražotājs. “Nav tik vienkārši, ka katrs, kas ieraudzījis bioreaktoru, uzreiz varēs sākt tos ražot”, smej Juris Vanags: “Tieši tas neļauj kvalificētiem inženieriem uzreiz kļūt par bioreaktoru ražotājiem. Mūsu priekšrocība ir mūsu inženieru vairāk nekā 20 gadu pieredze darbā ar bioreaktoriem, ko tie pakāpeniski nodod jaunākajiem darbiniekiem. Daudzi domā, ka bioreaktors ir tikai gluds, spīdīgs trauks.

Kategorijas
Pārtika un dzērieni Vide un asenizācija

Latvijas Ekoskolas ievērojami samazina pārtikas atkritumu daudzumu. Kā?

Pārtikas atkritumi izglītības iestādēs ir nopietna problēma, par ko nereti pašas skolas un pašvaldības runā nelabprāt. Šur tur neliels procents, šur tur visi audzēkņi saņem pašvaldības apmaksātas brīvpusdienas, kas daļēji nonāk atkritumos. Audzēkņi un vecāki vaino negaršīgo piedāvājumu, skolas vaino izlutinātos bērnus un viņu vecākus, ēdnīcas vaino augstās normatīvo aktu prasības un kontrolējošās iestādes. Vai tas ir strupceļš?

Vairākas Latvijas skolas un pirmsskolas, piedaloties Latvijas Ekoskolu programmā1 un projektā “Ēdam atbildīgi”2, ir spējušas ēdināšanā radušos atkritumu daudzumu ievērojami samazināt – pat par 50 -70%, vienlaicīgi nodrošinot to, ka bērni labāk paēd un viņiem ēdiens vairāk garšo, kā arī ievērojot tiesību aktu prasības ēdināšanā. Pētot šo pieredzi un salīdzinot ar jauno Eiropas zaļā publiskā iepirkuma vadlīniju projektu3, izrādās, ka skolas un pirmsskolas izglītības iestādes sadarbībā ar ēdinātāju ir izmantojušas vairākus tajā paredzētos paņēmienus, proti, regulāri mērot pārtikas atkritumu daudzumu, ļaujot audzēkņiem pašiem komplektēt porciju lielumu un sastāvu, detalizēti izvērtējot audzēkņu atsauksmes par ēdienkarti un mainot to, izglītojot audzēkņus. Šī pieredze, biedrībai “Ekodizaina kompetences centrs” sadarbojoties ar “Vides izglītības fondu” un vienu no Ekoskolām – Ropažu novada pirmsskolu “Annele”, apkopota metodiskajā līdzeklī skolām un Zaļā publiskā iepirkuma ieteikumos pašvaldībām. Tajā var uzzināt par iespējamajām pārmaiņām Eiropas Zaļā publiskā iepirkuma vadlīnijās. Ar materiāliem var iepazīties un lejupielādēt biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” mājaslapā4.

Kategorijas
Pārtika un dzērieni

Rosina konkretizēt kritērijus pārtikas produktu iepirkumos

Pārtikas produktu iepirkumos aizvien dominē zemākā cena, nevis veselīgums un uzturvērtība, uzsver maizes ceptuves “Fazer Bakery Baltic” Tirdzniecības vadītājs AGRIS LOČMELIS. Intervijā “Iepirkumiem” viņš vērtē situāciju iepirkumu nozarē un iesaka uzlabojumus.

– Kādos iepirkumos un ar kādiem produktiem piedalās “Fazer Latvija” ceptuve?

– “Fazer Latvija” piedalās valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos, kur varam piedāvāt savu produktu portfeli, pamatā maizi un smalkmaizītes. Joprojām, iepirkumos kā viens no nozīmīgākajiem kritērijiem ir cena, kā rezultātā uzturvērtības ziņā augstvērtīgāku maizi, kas objektīvi ir dārgāka, piedāvāt nevaram. Neskatoties uz to, ka maizes tirgū aizvien palielinās pieprasījums pēc augstvērtīgākas maizes un pircēji izvēlas maizi ar graudiem, sēklām un bagātīgu receptūru, iepirkumos lielākoties prasa vienkāršu baltmaizi, rudzu maizi vai saldskābmaizi. Tāpēc rodas jautājums, kāpēc, domājot par labāko iespējamo risinājumu, ēdināšanai skolās, bērnudārzos un citās iestādēs iepirkumos prasa maizi, ko pircēji paši veikalā izvēlas aizvien mazāk? Īpaši jau domājot par bērniem, galvenais uzsvars būtu jāliek uz veselīgumu un uzturvērtību, nevis uz zemāko cenu.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Problēma ir likumā piemērošanā, nevis likumā

Iepazīstoties un izvērtējot esošo iepirkumu praksi, tiekoties ar mācību iestādēm un pašvaldību iepirkumu speciālistiem, varu minēt trīs iemeslus, kāpēc vēl aizvien klibo kvalitatīvu produktu izvēle:

  1. Grūtības atrast skaidrus, pārbaudāmus kritērijus kvalitatīviem produktiem.
  2. Zemākā cena sen jau nav spēkā, iepirkumu veicēji var izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Arī tad, ja izmanto zemākās cenas pieeju, var uzlikt skaidrus kvalitātes kritērijus. Tas nozīmē – konkursā var piedalīties tikai tie produkti, kas atbilst prasītajai kvalitātei, un tikai starp tādiem ir cīņa, kurš būs lētāks. Kritērijiem ir jābūt pamatotiem un pārbaudāmiem. Iepirkumu speciālists pašvaldībās parasti ir viens, un viņam vienlaikus jāpārvalda maizes cepšanas tehnoloģijas, būvdarbu kvalitātes izvērtējums, degvielas kvalitātes īpatnības –kā viņš vienlaicīgi var būt eksperts visās jomās un šādus kritērijus noteikt?