Administratīvā sloga samazināšana lielu vēja parku izveidei Latvijā sekmēs enerģētisko neatkarību

in
Autors: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022. gada 22. martā Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “VES parku virs 50MW īstenošanas procedūru optimizēšana”, kas paredz priekšlikumus par tūlītējiem iespējamiem risinājumiem enerģijas ražošanas atbalstam no atjaunojamiem energoresursiem.

Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Katru reizi, kad izmantojam enerģiju, kas iegūta no dabasgāzes, mēs finansējam Krievijas karu Ukrainā. Tas nav pieļaujams! Turklāt, lai ievērojami mazinātu arī mūsu pašu enerģētisko atkarību no trešajām valstīm, esam nākuši klajā ar risinājumu, kā paātrināt lielu vēja parku izveidi Latvijas teritorijā. Krievijas agresija ir nepārprotami likusi noprast, ka arī enerģētikas jomā Eiropai ir jākļūst pašpietiekamai, un, lai to sasniegtu, mums ir būtiski jākāpina atjaunojamo energoresursu izmantošanas jaudas kā siltumenerģijas, tā elektroenerģijas ražošanā. Tas jādara izlēmīgi, jo laiks nav mūsu sabiedrotais!”

Latvijā šobrīd ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstu vidū. Vēja enerģija nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma. Līdz šim vēja un saules potenciāls izmantots minimāli, tādēļ jāvērtē, kā veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu gan uzstādot jaunas jaudas, gan palielinot esošās. Tas sekmētu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un drošību, klimatam draudzīgu (ne–emisiju) tehnoloģiju ieviešanu, vienlaikus uzlabojot enerģijas importa–eksporta bilanci un sekmētu enerģijas resursu izmaksu samazināšanos. Tādejādi tiktu mazināti arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam ieviešanas riski par lielas jaudas vēja parku (sākot ar jaudu virs 50 MW) izbūvi Latvijā līdz 2030. gadam.

Sagatavotais priekšlikums neparedz vēja elektrostaciju (VES) ieceres iesniedzēju atbrīvot no pienākuma ievērot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai tās norises vietā. Paredzēts, ka Valsts vides dienests veiks izvērtējamu un izstrādās tehniskos noteikumus, kas jāņem vērā tālākā projekta izstrādē, lai novērtētu riskus un radītu nosacījumus gan projekta realizācijai, gan dabas aizsardzībai, kā arī informētu sabiedrību un uzklausītu tās viedokli.

Tāpat tiktu noteikti kompensējošie pasākumi negatīvo ietekmju līdzsvarošanai, to izmaksas segtu paredzētās darbības veicējs. Kā arī vēja parku būvniecībai saglabāsies Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvajā regulējamā jau noteiktie ierobežojumi, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības (aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām).

Kopumā VARAM piedāvājums, izstrādājot speciālo likumu, ir ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) aizstāt ar tehniskajiem noteikumiem (30 dienas), tālāk Ministru kabinetā tiktu izskatīts arī jautājums par nacionālā interešu objekta (NIO) statusa noteikšanu VES būvēm vai teritorijai (30 dienas). Ministru kabinets izdotu noteikumus, tai skaitā paredzot VES attīstītāja pienākumus gan teritorijas izmantošanā, gan arī ražošanā. Šajos noteikumos var tikt ietverti arī citi nosacījumi, piemēram, par noteiktiem izpildījumiem vietējās pašvaldības interesēs. Savukārt pēc NIO statusa noteikšanas Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) nodrošinātu būvvaldes funkcijas gan izskatot būvniecības ieceres iesniegumu (būvatļaujas izsniegšana 30 darba dienas) un pieņemot lēmumu, gan arī veicot būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā. BVKB varētu nodrošināt vienveidīgu pieeju būvniecības ieceru izvērtēšanā, kompetences koncentrēšanu vienā iestādē un vienlaikus samazinātu pašvaldību būvvalžu noslodzi ar tādiem objektiem, kas nav tipiski būvvaldes ikdienas darbā.