Žurnāls Iepirkumi

Valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu aktīvāk jāizmanto zaļais iepirkums, tā uzskata vides jomas eksperti. No pagājušajā gadā kopējā elektroniski veiktā iepirkumu apjoma, kas bija 64,8 miljoni eiro, tikai aptuveni desmitā daļa tērēta, iepērkot zaļās preces.

Ierīces, papīrs, patēriņš

Semināru “Zaļie publiskie iepirkumi tagad un nākotnē” rīkoja Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Viens no semināra dalībniekiem – SIA “Antalis” biroju un higiēnas produktu sektora vadītājs Baltijas valstīs Normunds Mass – rosināja domāt un vērtēt, kādi iepirkumi tiek veikti. Viņš uzsvēra, ka arī papīra iepirkums var būt ekoloģisks. Ekoloģiski atbildīgs papīrs – tas nozīmē ne tikai izejvielu – koksnes šķiedru – atbilstību starptautiski noteiktajiem un nozarē labi zināmajiem FSC vai PEFC standartiem, kas palīdz saglabāt koksnes resursus un atjaunot mežus, bet arī ražošanas procesa atbilstībai vides kritērijiem un ekostandartiem. “Antalis” vadība uzskata, ka uzņēmuma izaugsmē vissvarīgākie ir ekonomiskie, sociālie un apkārtējās vides faktori. “Antalis” mērķi ir nodrošināt, ka uzņēmuma piegādātājiem piemīt visaugstākie kvalitātes un vides sasniegumu standarti. Tāpat esot svarīgi veidot partnerattiecības ar piegādātājiem, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu un toksiskos atkritumus. “Antalis” mērķis ir meklēt iespēju panākt savu izstrādājumu optimālu izsekojamību, kā arī atbilst visiem likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz papīra materiāliem un mudina sasniegt labākos iespējamos rezultātus vides saudzēšanā.

Uzņēmums piedāvā videi draudzīgu papīru. Tas nozīmē, ka ticamai ekoloģiski atbildīgai papīra definīcijai jāatbilst diviem galvenajiem elementiem – izejvielu ieguvei un ražošanas procesam. Turklāt nepieciešamas arī skaidras prasības abiem elementiem attiecībā uz to ietekmi uz vidi. “Antalis” vadība uzskata, ka papīrs sasniedz ekoloģisko izcilību, ja tā sastāvā ir vismaz 50% otrreizējās pārstrādes šķiedru un tas vienlaikus saglabā atbilstību FSC vai PEFC standartiem, kā arī tam piešķirts ES ekomarķējuma sertifikāts. Pārstrādāta papīra priekšrocības – tas samazina pieprasījumu pēc koksnes resursiem, ietaupa elektrību un ūdeni iekārtām, kā arī samazina CO2 izmešus.

ES produkts ar nosaukumu “saldējums” vispārīgā nozīmē nav definēts kā piena produkts. ES un arī pasaules izpratnē ar nosaukumu “saldējums” apzīmē uzputotu un sasaldētu desertu, kas ražots no ļoti dažādām daudzveidīgām izejvielām, ne tikai no piena vai krējuma.

Tātad saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa. Saldējumam var pievienot dažādas garšvielas, svaigus vai žāvētus augļus, riekstus, rozīnes, olas, kafiju, kakao, šokolādi, halvu, iesalu, vanilīnu, kanēli, citronskābi u. c. sastāvdaļas. Lai saldējumam būtu viendabīga konsistence un ražošanas laikā neveidotos lieli ledus kristāli, tam pievieno stabilizatorus.

Saldējumu var iedalīt vairākās grupās atkarībā no tā, kā tas ir ražots, piemēram:

1. piena vai krējuma saldējums – no piena vai krējuma; 
2. jogurta saldējums – no jogurta;
3. olu krēma saldējums – no piena, kam pievienots daudz olas dzeltenuma;
4. sorbets – no sasaldētas uzputotas augļu sulas vai ar ūdeni atšķaidīta augļu biezeņa;
5. šerbets – no augļu sulas, pievienojot piena taukus un piena pulveri, kas nesatur taukus;
6. gelato – tradicionāls itāļu saldējums no piena, krējuma un cukura, kam pievienoti augļi, rieksti vai citas sastāvdaļas, kā arī dažādi garšas aromāti;
7. parfē – sasaldēts putukrējums, kam garšu piešķir augļi, vaniļa, šokolāde, rieksti un dažādas citas sastāvdaļas.

Žurnāls “Iepirkumi” pirmo reizi Baltijas valstīs sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju 2016. gada nogalē rīkos Iepirkumu Gada balvas pasniegšanu un gada nozīmīgāko konferenci iepirkumu jomā.

10 nominācijās tiks pasniegtas balvas iepirkumu jomas ievērojamākiem spēlētājiem. Nominācijām atbilstoši nolikumam varēs pieteikties jebkurš kandidāts. Kandidātu piemērotību un labākos nominantus noteiks neatkarīga žūrija, kurā darbosies Finanšu ministrijas, Iepirkumu uzraudzībs biroja, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Iepirkumu Gada balvas svinīgajā ceremonijā decembra sākumā, tiks pasniegtas pēc īpaša dizaina veidotas balvas. Pasākuma organizatori izsludina balvas metu konkursu un aicina jebkuru interesentu iesūtīt savu balvas dizaina piedāvājumu.

Iepirkumu Gada balvas 2016 metu konkursa pieteikumu iesūtīšanas termiņš ir beidzies.

Pēc žūrijas komisijas lēmuma tiks paziņoti rezultāti.
Konkursa nolikums un papildus informācija atrodama šeit. http://zurnalsiepirkumi.lv/gadabalva

Konkurences padome (KP), noslēdzot tirgus uzraudzību, kurā analizēja būvkomersantu sadarbības formas publiskajos iepirkumos, secina, ka pretendentu pieteikumos sniegtā informācija par darbu veicējiem nereti ir drīzāk formāla, savukārt pasūtītāju kontrole pār darbu veicējiem – nepietiekama. Tas apgrūtina ne tikai pašu būvniecības iepirkumu un to izpildes caurredzamību, bet arī rada riskus konkurences tiesību pārkāpumiem.

Aizvadītajos gados tendence ir nemainīga – visbiežāk atklātie konkurences tiesību pārkāpumi ir aizliegtas vienošanās jeb karteļi publiskajos iepirkumos. Šādi pārkāpumi ir atklāti visdažādākajās nozarēs, tostarp arī būvniecībā. KP jau agrāk vērtējusi robežu, kur uzņēmēju sadarbība ir pieļaujama un kur tā pārtop par aizliegtu vienošanos.

Viens no šādiem karteļu veidiem ir gadījumi, kad pārkāpums tiek maskēts aiz ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja attiecībām, izpaužoties kā lomu sadale vai mainīšana atkarībā no iepirkuma rezultāta. Savukārt otrs – pilnsabiedrības aizsegā sadarbība starp konkurentiem kļūst tik cieša, ka konkurence tiek likvidēta arī tajos iepirkumos, kur pilnsabiedrības biedri startē atsevišķi.

Uzņēmēji konkurences iestādei vairākkārt taujājuši, vai pastāv kāds standarts, kā noteikt robežu starp atļautu un neatļautu sadarbību. Ņemot vērā būvniecības pakalpojumu sniegšanas un organizēšanas raksturu un normatīvo regulējumu, īpaši publisko iepirkumu kontekstā, KP nav vienas un universālas atbildes. Lai gūtu padziļinātu izpratni par šī jautājuma praktisko pusi, KP veica tirgus uzraudzību, kopumā izvērtējot gandrīz 50 būvniecības pakalpojumu iepirkumus un vairāk nekā 200 iesniegtos pretendentu piedāvājumus.

2014.gada aprīlī stājās spēkā trīs jaunas Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvas¹, kas aizstāj līdzšinējās direktīvas publisko iepirkumu jomā. Jauno direktīvu pamatdoma bija modernizēt iepirkumu jomas regulējumu, kā arī novērst vairākas praksē pastāvošas problēmas. Direktīvās paredzēts, piemēram, samazināt slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu kā pamata kritēriju uzvarētāja noteikšanai, ņemt vērā energoefektivitātes rādītājus un dzīves cikla izmaksas, ieviest iepirkumu veikšanu elektroniski, kā arī padarīt elastīgākas iepirkuma procedūras. Dalībvalstīm bija pienākums direktīvu prasības ieviest nacionālajā regulējumā līdz 2016. gada 18. aprīlim.

Latvijā vairākas jauno direktīvu prasības tika ieviestas nacionālajā regulējumā jau iepriekš, taču citu grozījumu veikšana kavējās saistībā ar jauna Publisko iepirkumu likuma (PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma (SPSIL) izstrādi un saskaņošanu. Publiskajā telpā saistībā ar kavēšanos pat izskanēja aicinājums pasūtītājiem atturēties no jaunu iepirkumu izsludināšanas, lai tie nenonāk pretrunā ar jauno direktīvu prasībām. Lai novērstu šo problēmu, Saeima 2016. gada 12. maijā pieņēma likumu grozījumus, kas stājās spēkā 20. maijā. Jaunais regulējums paredz vairākas izmaiņas PIL un SPSIL regulējumā.

Izmaiņas kandidātu izslēgšanas nosacījumos

Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka kandidātam nedrīkstēja būt nodokļu parādi brīdī, kad iepirkums tika izsludināts vai tika pieņemts lēmums par tā uzsākšanu. Jaunais PIL regulējums noteic, ka piedāvājums netiek izskatīts, ja nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, bijis piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Nemainīgs paliek nosacījums, ka līgums netiek slēgts ar pretendentu, kam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, ja lēmuma pieņemšanas dienā tam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Minētā kārtība dos iespēju pierādīt nodokļu parādu neesamību kandidātiem, kuriem datubāze uzrāda nodokļu parādu iepirkuma izsludināšanas dienā.

Tāpat tiek papildināti izslēgšanas nosacījumi attiecībā uz kandidāta vai pretendenta valdes un padomes locekļiem, prokūristiem un filiāles pilnvarotajām personām, papildinot noziedzīgu nodarījumu uzskaitījumu ar 1) prettiesiska labuma pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, tirgošanos ar ietekmi un 2) cilvēku tirdzniecību.

Šā gada 20. maijā spēkā stājās Saeimā steidzamības kārtā apstiprinātie labojumi Pulisko iepirkumu likumā (PIL). Savukārt laika posmā no šā gada 18. aprīļa līdz šā gada 20. maijam dzīvojām pēc ES Publisko iepirkumu direktīvas nosacījumiem, kurus savā tīmekļa vietnē skaidroja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB).

Labojumi Publisko iepirkumu likumā – kādi un kāpēc?
–Viens no vissvarīgākajiem diskutētajiem labojumiem ir direktīvā uzsvērtais pienākums pasūtītājam lēmumu par pretendenta izslēgšanu pieņemt, balstoties uz aktuālo informāciju, to-starp uz aktuālo informāciju par nodokļu nomaksu. Tāpēc šajā gadījumā likumdevējs lēma, ka labojumi steidzami ir jāveic, lai labotu mūsu stingrāko regulējumu, ka pretendentam ir jāspēj pierādīt par 150 eiro lielāku nodokļu parādu neesamību iepriekš nezināmā izsludināšanas brīdī. Ar PIL grozījumiem tiek noteikts, ka pretendentam ir jāvar pierādīt par 150 eiro lielāku nodokļu parāda neesamību pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Turklāt grozījumi paredz, ka, piemēram, atklātā konkursā pasūtītājs pārbauda vien potenciālo uzvarētāju, taču viņa nodokļu nomaksas stāvokli pārbauda gan piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, gan dienā, kad tiek pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tātad nodokļi ir jānomaksā pirms iepirkuma, līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.

– Tātad atklāto konkursu rīkotājiem būs vieglāk – mazāk darba.
– Attiecībā uz nodokļiem vienmēr ir dažādi skatījumi. Uzņēmēji, kas regulāri maksā nodokļus, dusmojas, ka konkurentiem ir iespēja sakārtot nodokļu nomaksas lietas, ja ir interese par kādu iepirkumu, nevis nodokļi tiek maksāti pastāvīgi. No otras puses, tas mērķis, ka iepirkuma līgumu nesaņem persona, kurai ir nodokļu parādi, ir sasniegts. Ir nodrošināts, ka pretendents, kuram ir nodokļu parādi, pat pieteikties iepirkumā nevar. Savukārt pasūtītājam tas, ka viņš pārbauda tikai potenciālo uzvarētāju, samazina ar dažādām administratīvām darbībām saistīto slogu iepirkuma procedūrā. Tieši tāpat tas mazina slogu arīdzan pašiem pretendentiem, īpaši ārvalstniekiem, jo izziņas no ārvalsts kompetentās institūcijas tiek pieprasītas tikai potenciālajam uzvarētājam. Mēs koncentrējam uzmanību uz vietējo uzņēmumu kontroli, aizmirstot, ka iepirkumos nereti piedalās arīdzan citu valstu uzņēmēji. Tad pasūtītāji saskaras ar ļoti nopietnu problēmu – citu valstu praksē pārsvarā nav šāda stingra regulējuma un iespēju saņemt informāciju par nomaksātajiem nodokļiem konkrētā dienā. Daudzu valstu nodokļus administrējošās institūcijas izsniedz izziņas par nodokļu parāda neesamību noteiktā laika posmā, izziņu iedod vienu reizi gadā, balstoties uz iepriekšējā perioda nodokļu nomaksas disciplīnas vērtējumu.

Par to, ka ES direktīvas vērstas uz administratīvā sloga samazināšanu, liecina arī direktīvā paredzētais Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments. Tas ir jaunums. Kas tas ir? ES to min ne tikai kā instrumentu, kas mazina administratīvo slogu pretendentiem, bet arī kā instrumentu, lai veicinātu un atvieglotu uzņēmējiem iespēju piedalīties pārrobežu iepirkumos. Patiesībā tā ir vienota veidlapa pretendentu pašdeklarācijai par to, ka uz viņiem neattiecas direktīvā noteiktie izslēgšanas noteikumi un ka tie atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Šo veidlapu ērti lejupielādējamā formātā esam publicējuši mūsu tīmekļa vietnē. Turpat atrodams arī īss skaidrojums par šīs veidlapas lietošanu.

Valsts SIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” ik gadu veic aptuveni 300 iepirkumus un apgroza aptuveni 80 miljonus eiro. Šā gada maijā ļoti lielu sabiedrības uzmanību piesaistīja pirms vairākiem gadiem veiktais 162,3 miljonu eiro vērtais iepirkums slimnīcas infrastruktūras modernizācijai jeb, vienkāršā valodā runājot, jaunu korpusu būvniecībai un iekārtošanai.

– Kas raisa šaubas par to, vai otrās kārtas darbus var veikt, nesludinot jaunu iepirkuma konkursu?
N. Štāls: – Izsludinot iepirkumu un paziņojot iepirkuma konkursa rezultātus, nebija skaidri pateikts, ka iepirkums ir veikts par visu A korpusu, par abām daļām. Nav līgumā nepārprotami uzrakstīts – vispirms būvējam pirmo kārtu un vēlāk otro. Ir neskaitāmi atzinumi par līguma cenu un par konkursa nolikuma augsto kvalitāti, tomēr nav šīs norādes par darbu turpināšanu. Tas ir svarīgi ES naudas atbalsta saņemšanai, kur viens no nosacījumiem ir konkurences neierobežošana. Juridisko nianšu vērtēšanā iesaistīsies Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs. Būs vajadzīgs nestandarta lēmums un uzdrīkstēšanās.

– Kādas sekas izraisītu jauna iepirkuma konkursa sludināšana slimnīcas otrās kārtas būvniecībai?
– Patlaban arhitektūras plānošanas uzdevumam ir atlicis gadu ilgs derīguma termiņš. Tā ir kritiskā robeža projekta pabeigšanai. Ja projektu nepabeigs gada laikā, tad viss process būs jāsāk no jauna. Būvnieki, pilnsabiedrība “SBRE”, ir apliecinājuši, ka otrās kārtas būvdarbus var pabeigt 30 mēnešu laikā un iekļauties iepirkuma piedāvātajā fiksētajā cenā. Protams, būs arī nepieciešams gatavot pieteikumu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai. Ja ir jārīko jauns iepirkums, tad vispirms vajadzēs rīkot konkursu par projektēšanu, konkursu par skiču gatavošanu, konkursu projektēšanas darbiem, kam sekos saskaņošana un konkurss būvniecības darbiem. Saliekot kopā termiņus, tie ir astoņi gadi. Jautājums ir par to, kā šos astoņus gadus dzīvot ēkās, kas desmitiem gadu nav remontētas un neatbilst Ministru kabineta noteikumu sanitārajām, drošības un citām prasībām. Šajās ēkās ir vajadzīgi naudas ieguldījumi remontam un kapitālai renovācijai, un bez tiem slimnīcas pacientiem jārēķinās ar novecojušu infrastruktūru. Varam gribēt gulēt tīrās istabās ar stabilām sienām un grīdu, tomēr mums ziemā plīst siltuma trase, zūd elektrība, ir jāmaina logi. Ir ļoti daudz darāmā. Ir vajadzīgi nepārtraukti naudas ieguldījumi. Jāņem arī vērā, ka pirmajā kārtā uzbūvēto ēku uzturēšanai būs vajadzīgi papildu 2,3 miljoni eiro, tāpēc no ekspluatācijas izmaksu viedokļa daudz efektīvāka būtu vienota visa korpusa uzturēšana. Ja apstājamies pie pirmās kārtas, tad tas būtu kā uz pusi pāršķelta automašīna, un diez vai tās abas daļas var darboties viena bez otras. Pēc otrās kārtas pabeigšanas ir iecerēts vecās telpas iznomāt izglītības un zinātnes mērķiem, un tā varēsim samazināt uzturēšanas izdevumus.

Publisko iepirkumu process ir būtiska un neatņemama Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikas sastāvdaļa, kam tiek tērētas ievērojamas summas (līdz pat 19%) no ES iekšzemes kopprodukta. Izvirzot publisko iepirkumu par vienu no prioritātēm stratēģijā “Eiropa 2020”, Eiropas Parlaments un Padome ir visai skaidri norādījuši, ka tam ir nozīme ne vien katras valsts, bet arī stratēģiski visas Eiropas Savienības mērogā. Šobrīd, kad kopš 18. aprīļa stājušies spēkā jaunās ES iepirkumu direktīvas labojumi, ne viens vien ražotājs un komersants ar cerībām gaida iepirkumu vides pārmaiņas Latvijā. Lasītājiem gan svaigākā atmiņā varētu būt nesenais skandāls ar salūzušajām zemessardzes lāpstiņām.

Piecu minūšu lāpstiņas

Jau daudzviet ziņots, ka, veicot centralizētu iepirkumu atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkumu centrs iegādājās lāpstiņas zemessardzes vajadzībām. Atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem uzvarēja lētākais lāpstiņu piedāvājums, kuru izteica SIA “Zommers” ar Ķīnā ražotu produkciju par 3,10 EUR gabalā. Kā pārliecinājās zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona zemessargs un Saeimas deputāts Veiko Spolītis, lāpstiņu darba mūžs bija īss. “Piecu minūšu laikā salūza 14 no 30 zemessargu lāpstiņām,” sašutis sociālajos tīklos informēja Spolītis. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija (AM) nekavējoties uzdeva novērtēt konkrētās produkcijas atbilstību tehniskajai specifikācijai, kā arī izvērtēt pašus specifikācijas nosacījumus. Vienlaikus AM informēja, ka ir veikts jauns iepirkums un zemessardzes vajadzībām nopirktas atbilstošas “Fiskars” lāpstiņas, kuru cena ir 35 EUR gabalā, attiecīgi nodrošinot cita līmeņa darbaspējas. Nekvalitatīvais ekipējums nekavējoties ticis izņemts no lietošanas, kā arī sākta dienesta izmeklēšana.

Atsaucoties uz notikumiem ar bēdīgi slavenajām sapieru lāpstiņām, Veiko Spolītis teic: “Pozitīvi, ka tās bija tikai lāpstiņas, tikai mācībās un miera apstākļos. Dienesta izmeklēšana skaidri parādīs, kurš nav veicis pārbaudi un paprasījis paraugus, kurš ir uzlicis parakstu un ir atbildīgs, ka nelietderīgās lāpstiņas nonākušas zemessardzes rīcībā. Aizsardzības nozare ir ekskluzīva un specifiska, tajā ir jābūt stingrākiem noteikumiem un kritērijiem, jo runājam par drošību. Protams, šobrīd gaidām dienesta izmeklēšanas rezultātus un ceram uz pozitīvu iznākumu, jo, ja runa ir par drošību un aizsardzību, ir jābūt pārliecībai, ka iepirkumā uzvarēs vislabākais variants.”

Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Izmeklējot iepirkumu karteļus, kas jau vairākus gadus ir izplatītākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā, Konkurences padome ir saskārusies ar gadījumiem, kad pretendentu krāpšanās un pasūtītāju negodprātīga vai neprasmīga rīcība ir traucējušas sasniegt likuma mērķi. Arī Finanšu ministrijas veiktajā revīzijā par 2015. gadu attiecībā uz tiem iepirkumiem, ko rīko ES fondu atbalsta saņēmēji, ir atzīts, ka publiskie iepirkumi ir problēmjautājums.¹ Likuma labojumi ir atbildīgs solis, tāpēc Konkurences padome ir iesaistījusies jaunā PIL likumprojekta labojumu gatavošanā un sniegusi priekšlikumus, kas jāņem vērā, lai likuma redakcija neattālinātu to no likumā noteiktā mērķa sasniegšanas.

Apakšuzņēmēju uzrādīšana

Patlaban pretendentam ir jānorāda tikai tie apakšuzņēmēji, kas veic vismaz 20% darba. Tā, piemēram, iepirkumā par vienu miljonu eiro pretendents var nenorādīt uzņēmumus, kas veiks darbus līdz pat 200 000 eiro apmērā. Jo dārgāks iepirkums, jo lielāka var būt iepirkuma daļa, kādā pasūtītājam nav redzami piesaistītie apakšuzņēmēji. Konkurences padome ir ieteikusi nesamērīgi augsto 20% slieksni samazināt, lai pasūtītājs, kas rīkojas ar sabiedrības līdzekļiem, var pilnvērtīgi kontrolēt iepirkuma izpildi. Tas ir arī kapacitātes plānošanas jautājums, jo ģenerāluzņēmējam pirms startēšanas iepirkumā būtu detalizēti jāplāno savi un citu piesaistāmo uzņēmumu resursi.

Pretendentu neatkarības apliecinājums

No iepirkuma ir jēga vien tad, ja pretendenti patiesi sacenšas, veidojot piedāvājumus atbilstoši savām iespējām. Ja starp pretendentiem ir vienošanās jeb kartelis, konkurences nav, tāpēc piedāvājumi ir neproporcionāli izdevīgi pretendentam un pasūtītājs pārmaksā. Pērn Konkurences padome sagatavoja īpašu dokumentu, ar kuru pretendents pasūtītājam apliecina, ka darbojas neatkarīgi, kā arī informē par jebkuru saziņu, kas tam bijusi ar konkurentiem. Patlaban pasūtītāji var izvēlēties, vai iekļaut prasību pēc šāda neatkarības apliecinājuma, bet Konkurences padome uzskata, ka nepieciešams paredzēt tiesības pasūtītājam aizdomu gadījumos apliecinājumu pieprasīt, kā arī dot tiesības izslēgt pretendentu no iepirkuma, ja tas netiek iesniegts. Šāds solis nepieciešams, lai stiprinātu prevenciju un mazinātu karteļu iespējamību problemātiskajā publisko iepirkumu jomā, kā arī lai informētu mazos uzņēmējus par atbildību.

Ar teju gadu veco dēlu uz vienas rokas un tālruni otrā rokā viņa rosās pa virtuvi un paralēli sarunai gatavo pusdienas. Sievietes-mātes-uzņēmējas dzīve nav viegla. Agnese Rūsiņa (31) ir zīmola “RAIN:IS” attīstītāja un divu bērnu māte. Paralēli šiem abiem darbiem viņai ir vēl viens – viņa konsultē un sagatavo dokumentāciju citiem uzņēmējiem, kas vēlas pieteikties kādā no ES programmām, lai saņemtu finanšu atbalstu gan pamatlīdzekļu pirkumam, gan siltināšanas projektiem, gan dažādām mārketinga, eksporta aktivitātēm. Intervija sākas ar tālruņa zvanu – pieteicies atkal jauns klients, kurš izmisušā balsī paziņo: “Mēs tur neko nesaprotam, bet ļoti gribam piedalīties.” Un tāda ir ikdiena, skaidro Agnese: “Ja cilvēks nekad agrāk nevienu projektu nav rakstījis, viņš tiešām nevar saprast, kā tas darāms. Tā ir gan ar staigāšanu, gan ar jaunu biznesu, gan ar projektu rakstīšanu – vienmēr ir pirmā reize.”

Lai līst!
No idejas līdz biznesam

Ar projektu rakstīšanu un konsultēšanu jaunā uzņēmēja nodarbojas jau vairākus gadus. Lai arī pati uzskata to par interesantu darbu, tomēr 2015. gada martā kādā bezmiega naktī (bija atlikuši vien trīs mēneši līdz dēla nākšanai pasaulē) viņa gulējusi un sapņojusi par to, kā vasarā ar meitu varētu doties izbraucienos ar velosipēdiem, bet… tas lietus! Viņa domājusi un apcerējusi, kā varētu pasargāt gan sevi, gan meitu no salīšanas, kā nodrošināt velosipēdu sēdekļus, pašu somas un visu pārējo, lai galamērķi sasniegtu ne tikai priecīgas, bet arī sausas. Un radusies spoža doma – ir jārada šādi “lietus produkti”, jo viņa noteikti nav vienīgā, kam patīk braukt ar velosipēdu, tomēr traucē lietus. Jau nākamajā dienā ķērusies pie biznesa plāna. Viņa zibenīgi iestājusies Radošajā inkubatorā Andrejsalā, un vēl līdz dēla piedzimšanai pirmie dizainparaugi un prototipi bija gatavi. “Dalība inkubatorā bija lieliska pieredze un man kā jaunam uzņēmumam tiešām daudz deva. Saņēmu atbalstu gan grāmatvedības jautājumos, gan mārketinga materiālu gatavošanas procesā, gan arī dizainparaugu un prototipu gatavošanā. Jaunajam uzņēmējam 80% atbalsts ir liels atspaids, un mārketinga materiālus varēsim izmantot vēl ilgi. Lai arī patlaban inkubatoru programma ir pārejas periodā, pie tuvākās izdevības plānojam to izmantot atkal. Tas ir lielisks un ērts instruments.”

Viena no uzņēmuma “RAIN:IS” ideoloģijām ir lietus baudīšana un priecāšanās par Latvijas četriem gadalaikiem un visām to izpausmēm. Lietusmēteļi Rūsiņu ģimenē ir obligāta garderobes sastāvdaļa – meitai to esot pat veseli septiņi, pašai līdz uzņēmuma dibināšanai bijuši vien trīs, bet tagad gandrīz pa vienam no katra modeļa. Ideja, kas aizsākusies no lietusmēteļa un velosipēda sēdekļa pārvalka, ar laiku izvērsusies gan ūdens necaurlaidīgu kāju uzliku izstrādē, gan mugursomu un bērnu sēdeklīšu pārvalku izstrādē, pat velo groziņi tikuši pie saviem lietus pārvalkiem. “Katrs mazais uzņēmējs sevi nemitīgi apšauba: vai izstrādājums būs gana labs, vai pēc tā būs pietiekams pieprasījums, vai neprasu pārāk augstu cenu… Bet ir jāsaprot, ka izmaksas ir visam un kvalitatīva prece tā maksā. Kad pats sāk ražot, tad tikai pa īstam saprot, kāpēc viss veikalos ir tik dārgs,” smejas Agnese. “Mums ir paveicies, ka mūsu preces pircējiem patīk un viņi ir gatavi maksāt par mūsu produkta kvalitāti, dizainu un funkcionalitāti.”