Kategorijas
Iepirkumu ABC Nozares

Dažas tiesu prakses atziņas (II)*

* turpinājums. Sākums “Iepirkumi” 2018. gada decembra numurā

Rakstā turpinām apskatīt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas (AT) 2018. gada pirmās puses atziņas1, kas šoreiz pārsvarā attiecas uz procesu tiesā.

Sarunu procedūra: Pasūtītājs procedūras izvēli pamatoja ar tehniskiem iemesliem (nepieciešami ar iekārtu savienojami reaģenti). AT norādīja, ka gadījumi, kad var izvēlēties sarunu procedūru, ir izņēmumi. Pasūtītāja izvēlēm gan iepirkuma rīkošanā, gan prasību noteikšanā jābūt objektīvi pamatotām, īpaši tad, ja šo izvēļu dēļ nonāk pie tādas procedūras vai priekšmeta izvēles, kas būtiski ierobežo vai izslēdz konkurenci. Jebkādas neērtības, kas dabiski izriet no sadarbības partnera maiņas, neatkarīgi no to būtiskuma, nebūtu atzīstamas par pietiekamu attaisnojumu konkurences ierobežošanai. (23.03.2018. SKA-1060/2018)

Piedāvājuma dokumenti: AT ieskatā aizliegums “mazajā iepirkumā” pieprasīt konkrētajam iepirkumam sagatavotu darbu attiecas uz visiem pakalpojumiem, kas, izpildot līgumu, būtu jāsniedz, – vai nu tādēļ, ka tie paredzēti iepirkumā, vai arī, piemēram, tas izriet no normatīvajiem aktiem. Būvdarbu iepirkumā darbu veikšanas projekta izstrāde gadījumos, kad tā ir obligāta, varētu tikt uzlūkota kā daļa no iepērkamajiem pakalpojumiem. (13.02.2018. SKA-197/2018)

turpināt lasīt “Dažas tiesu prakses atziņas (II)*”
Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

Pārāk augstas cenas izslēgšanas nosacījumi publiskajos iepirkumos

Ikdienā, šķiet, ikvienam ir skaidrs: ja nepieciešams ko iegādāties, jāsaprot, cik tas varētu maksāt, cik šim pirkumam var atļauties tērēt. Līdzīgi arī publiskajos iepirkumos, iestādes un organizācijas plāno iepirkumus, ņemot vērā uzdevumu izpildei nepieciešamo. Lai pareizi noteiktu piemērojamo iepirkuma metodi, liela nozīme ir tirgus izpētei un visai precīzai paredzamai līgumcenai.

Stāsts ir par paredzamās līgumcenas nozīmi un par to, kā likumdevējs atrisinājis dažas problēmas, radot vietu jaunām. Runa ir grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī.

2018. gada pavasarī astoņi 12. Saeimas deputāti iesniedza likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Likumprojekts), ierosinot papildināt PIL 9. un 53. pantus ar nosacījumu, ka gadījumā, ja piedāvātā cena pārsniedz 50 procentu pasūtītāja noteiktās, tad šāds piedāvājums būtu jānoraida. Iepazīstoties ar Likumprojekta anotāciju, protams, rodas daži jautājumi par pasūtītāja un iepirkuma komisijas atbildību.

turpināt lasīt “Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā”
Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Vide un asenizācija

Aprites ekonomikas izaicinājumi un iespējas

Aprites ekonomikas izaicinājumi un iespējas. CircularPP projekta atbalsts pašvaldībām

Ilgstoši mūsu sabiedrība ir izmantojusi lineāro ekonomikas modeli. Lineārajā ekonomikā, mēs iegūstam resursus, saražojam produktus, kādu noteiktu laika periodu tos lietojam un tad tos izmetam atkritumos jeb izmetot padarām tos par atkritumiem. Šāds modelis ir neefektīvs, jo tas izsmeļ dabas resursus, patērē lielu enerģijas daudzumu un rada atkritumus. Ņemot vērā prognozēto demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi pasaulē, ir skaidrs, ka šāds modelis nevar būt ilgtspējīgs.

Lineārā ekonomika veicina atkritumu pārprodukciju
Viena no lineārās ekonomikas īpašībām ir tāda, ka tiklīdz kāds produkts tiek padarīts vai uzskatīts par atkritumu, tā arī tiek uzskatīts, ka tas ir zaudējis gandrīz visas tam piemītošās vērtības. Toties aprites ekonomika piedāvā alternatīvu modeli, kur produkti pēc to lietošanas, netiek uzskatīti par atkritumiem, bet tieši pretēji – pēc iespējas ilgāk tiek izmantoti, saglabājot savu vērtību. Šāda alternatīva pieeja samazina atkritumu daudzumu, patērēto enerģiju un pieprasījumu pēc jaunu dabas resursu ieguves.

turpināt lasīt “Aprites ekonomikas izaicinājumi un iespējas”
Kategorijas
Izglītība un zinātne Politika

Turēt roku uz iepirkumu pulsa

2018. gada 26. novembrī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja DACE GAILE saņēma Ministru Kabineta (MK) balvu* “Par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu publisko iepirkumu sistēmas veidošanā un attīstībā”, kas, protams, ietver arī iepirkumu jomas speciālistu izglītošanu. Dace Gaile strādā IUB jau no pašiem pirmssākumiem un pati smej, ka veicot inventarizāciju, nedrīkstot aizmirst pielikt inventāra numuru arī viņai. Lai noskaidrotu, kāds īsti ir labs iepirkumu speciālists un cik garu ceļu iepirkumu izglītības jomā jau esam nogājuši, žurnāls “Iepirkumi” aicināja Daci Gaili uz sarunu par iepirkumu jomas speciālistu izglītības iespējām un izaicinājumiem Latvijā.

Vispirms sirsnīgi sveicam ar balvas saņemšanu. Vai apbalvojums bija pārsteigums?

Atklāti sakot biju samulsusi par šo balvu, jo starp apbalvotajiem ir tādas personības – Ivars Seleckis, Vija Vētra, Sandis Prūsis, Egils Levits – es sevi nevarēju iedomāties šajā sarakstā. Biju atvaļinājumā, tālu no Latvijas, un kad saņēmu šo ziņu, biju ļoti pārsteigta un aizdomājos, par ko gan? Protams, bija satraukums un ļoti daudz emociju – saņemt tik augstu apbalvojumu valsts pārvaldes darbiniekam, turklāt vēl Latvijai tik zīmīgā gadā – tā nav ikdiena. Tas bija ļoti svinīgs un emocionāls brīdis. No finanšu ministres runas, balvu pasniedzot, secināju, ka arī no kolēģiem tas ir simbolisks žests, jo arī valsts pārvaldes darbinieks, kurš šķietami dara savu ikdienas darbu, var būt novērtēts un tā darbs ir svarīgs un nepieciešams. Otrs secinājums no ministres uzrunas, ko viņa uzsvēra kā personīgu pieredzi sadarbībā – laipnība un atsaucība – kas man lika aizdomāties, ka laikam jau tiešām mani ir grūti nokaitināt, un ar laipnību un atsaucību tiešām var tālāk tikt nekā kāpjot citiem uz galvas. Esmu ļoti pagodināta un pateicīga Finanšu ministrijai par atbalstu un novērtējumu, un varu teikt, ka ministrijas darbinieki vienmēr bijuši labi sadarbības partneri.

turpināt lasīt “Turēt roku uz iepirkumu pulsa”
Kategorijas
Izglītība un zinātne

Kā top iepirkumu speciālisti?

Ja cilvēks ir nolēmis pievērsties grāmatvedībai vai loģistikai, skaistumkopšanai vai sporta pedagoģijai, atliek vien izlemt, cik nopietni šo nodarbi vēlas apgūt un iestāties vidējās profesionālās vai augstākās izglītības iestādē, minimālā gadījumā – pieejami kursi, kuros dažu mēnešu laikā var apgūt kāroto profesiju vienkāršākā līmenī. Diemžēl iepirkumu jomas speciālisti Latvijā par tādiem kļūst vien pašmācības ceļā. Ja neskaita tematiskus seminārus, kas parasti ilgst nepilnu dienu un apskata kādu šauru iepirkumu nozares jomu, neviena akreditēta izglītības iestāde nepiedāvā ne pašas iepirkumu speciālista profesijas, ne atsevišķas programmas apguvi šajā jomā. Cik aktuāla ir šādas profesijas izglītība un kur smelties zināšanas esošajiem un topošajiem iepirkumu jomas speciālistiem žurnāls “Iepirkumi” jautāja gan Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan dažādu izglītības iestāžu pārstāvjiem un lektoriem, kas piedalās semināros.

“Mācīties darot” – vai pareizā pieeja?

Pasaulē plaši atzītais izziņas modelis learning by doing (mācīties darot), protams, ir uzteicams, un ļauj katram iedziļināties un izprast nepieciešamo jomu, taču atstāj darbinieku visnotaļ bezpalīdzīgā situācijā, ja līdzās nav neviena cita speciālista, kurš varētu apstiprināt, ka darbs tiek veikts pareizi vai sniegt rekomendācijas uzlabojumiem. Vadīties pēc rezultāta šajā gadījumā nav precīzākā metode, jo iepirkumu jomā negatīvs rezultāts vai pat vienkārša kļūda var izrādīties ļoti dārgs, laikietilpīgs un pat juridiski sarežģīts process. Diemžēl tieši šī metode ir vispopulārākā Latvijas iepirkumu jomas speciālistu vidū, jo nozare neregulē īpašas izglītības prasības iepirkumu speciālistiem un zināšanu papildināšana pieejama vien tad, kad piedāvājumā ir kādi kursi vai semināri, kā arī, ja konkrētā speciālista darba devējs ir gatavs finansiāli šīs alkas pēc izglītības apmierināt. Kad žurnāla redakcija vērsās IZM ar jautājumu, vai viņu rīcībā ir informācija par pieejamām studiju programmām vai kursiem iepirkumu speciālistiem, un vai viņu ieskatā šādas programmas būtu nepieciešamas, saņēmām noraidošu atbildi.

turpināt lasīt “Kā top iepirkumu speciālisti?”
Kategorijas
Nozares

Arhitekte iezīmē galvenās projektēšanas iepirkumu kļūdas

Pēc mūsu lasītāju un citu iepirkumu ekspertu lūguma vērtējam projektēšanas iepirkumus. Latvijas Arhitektu savienības (LAS) sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa intervijā žurnālam IEPIRKUMI vērtē projektēšanas iepirkumu svarīgumu būvniecībā, iesaka pasūtītājiem visdrošākos risinājumus šo iepirkumu veikšanā, apgāž vairākus mītus par arhitektiem, kā arī pievēršas zaļajiem būvniecības iepirkumiem.

Saimnieciski visizdevīgākais iepirkums būvniecībā. Kādi ir svarīgākie nosacījumi, lai tas izdotos?

Saimnieciski visizdevīgākais iepirkums sākas no iepirkumu procesa paša sākuma – brīdī, kad pasūtītājs sāk gatavot iepirkumu. Kad viņš mēģina definēt iepirkuma priekšmetu, izvēlēties procedūras, noteikt savus sākotnējos projektēšanas un būvniecības laika grafikus. Kāpēc? Būvnieks būvdarbos vairs nekādu saimniecisko izdevīgumu praktiski dot nevar. Būvnieki visi kā viens atzīst – kad ir saņemts jau sagatavots būvprojekts, visi kritēriji, ar kuriem var spēlēties kā ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem, ir diezgan nenozīmīgi. Respektīvi, saimnieciskais izdevīgums rodas projektējot.

turpināt lasīt “Arhitekte iezīmē galvenās projektēšanas iepirkumu kļūdas”
Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains

Ja būs ātri un lēti, tad nebūs labi

Arhitektes Arona Tomariņa un Ilze Didrihsone, SIA “1.618” līdzīpašnieces, arhitektūrā un iepirkumos darbojas kopš 2006. gada. Savu darbu mīlošās enerģiskās, tiešu valodu runājošās un zinošās arhitektes par taisnību cīnījušās un pierādījušas to arī Augstākajā tiesā. Ilze un Arona savulaik bija un arī patlaban ir iesaistītas daudzu svarīgu objektu projektēšanā vai autoruzraudzībā. Intervijā žurnālam “Iepirkumi” viņas stāsta par sava biroja pieredzi, vērš uzmanību uz samezglojumiem publiskajos iepirkumos un sniedz ieteikumus dažādu samezglojumu risināšanā.

– Kāds jums ir radies iespaids par Latvijas publisko iepirkumu vidi?

A. Tomariņa: – Mēs publiskajos iepirkumos piedalījāmies krīzes laikā, kad darba īsti nebija, bet publiskie iepirkumi visu laiku griezās. Esam šo to paveikuši. Cenas tajā brīdī bija ļoti zemas. Tas ir otrs nosacījums, kāpēc mēs publiskajos iepirkumos vairs nepiedalāmies. Publiskais iepirkums vienmēr ir tendēts uz viszemāko cenu. Mēs šajā tirgus situācijā nespējam konkurēt ar savu piedāvājumu. Mēs nekad nestrādāsim slikti, tāpēc mūsu kvalitāte maksā.

Nākamais iemesls – termiņš. Visi pasūtītāji kā sarunājuši parasti konkursos norāda četrus mēnešus ilgu projektēšanas termiņu. Nevar četros mēnešos neko uzprojektēt un saskaņot, zinot, ka mums ir divas projektēšanas stadijas – minimālais būvprojekts un būvprojekts. Optimālais termiņš projektēšanai vidēja lieluma projektam ir deviņi mēneši. Privātais pasūtītājs ieklausās, un parasti varam vienoties par saprātīgiem termiņiem.

turpināt lasīt “Ja būs ātri un lēti, tad nebūs labi”
Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Nozares

Dzīves cikls būvniecībā. Kas tas tāds?

Par dzīves cikla analīzi būvniecības projektos intervijā žurnālam “Iepirkumi” stāsta Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs GINTS MIĶELSONS.

Visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei ir jāzina arī būves dzīves cikla izmaksas. Kā tās noteikt?

Būvniecības cenu piedāvājumu var vērtēt arī pēc kopējām būves dzīves cikla izmaksām, piemēram, definējot 5 vai 10 gadu termiņu. Savukārt dzīves cikla analīze un aprēķins var veidot 10% īpatsvaru no saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kritērijiem. Nu jau aizvadīts gads kopš būvniecības saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma vadlīniju prezentēšanas. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēl nav apkopojis rezultātus, tomēr jūtams, ka ir atrasts veids, kā saimnieciski visizdevīgāko iepirkumu īstenot ar vienīgo kritēriju – ar viszemāko cenu. Ir skaidrs, ka definēt kvalitāti iepirkumos ir sarežģīti. Vispirms jau ir jāsaprot, kā to mērīt. Ir jāveido komisija. Sanāk subjektīvi objektīvs vērtējums, vērtējot pretendentu vissaimnieciskāko piedāvājumu. Vērtē arī, lai nebūtu strīdu. Ļoti daudzas pašvaldības par saimnieciski visizdevīgāko pieeju nevēlas neko dzirdēt. Tipisks piemērs ir bagātās pašvaldības Rīgas apkārtnē. Viņiem skaidro, viņi saprot, tomēr praksē nevēlas izmantot. Vienmēr tās ir galvassāpes. Kuriozs ir tajā, ka tad, kad viņi par viszemāko cenu iepērk projektu un būvdarbus, viņi vaimanā, jo – ir vislētākais, visnekvalitatīvākais projekts, vislētākie materiāli utt.. Protams, ir jāsapringst, lai definētu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijus. Tur, kur vadībā atrodas vecā blice, neviens saspringt uz jaunu pieeju publiskajos iepirkumos nevēlas. Mūsu organizācijā ir globāls tīklojums, mēs daudz smeļamies pieredzi no zviedriem, kā kvalitāti publiskajos iepirkumos mēra Stokholmā. Var kvalitāti izmērīt – tas ir saspringtāks uzdevums, nekā agrāk.

turpināt lasīt “Dzīves cikls būvniecībā. Kas tas tāds?”
Kategorijas
Personība

Starptautiskiem iepirkumiem vēl neesam gatavi

Strādājot iepirkumu jomā jau vairāk nekā 14 gadu IEVA LĀCENBERGA – ROCĒNA uzkrājusi pieredzi visdažādākajās frontēs. Strādājot Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), viņa publisko iepirkumu iepazinusi no iepirkumus uzraugošās institūcijas puses, savukārt vēlāk bijusi kā pasūtītāju, tā arī pretendentu pusē. Patlaban viņa strādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) pie iepirkumiem, kas būtiski zinātniskās intrastruktūras attīstībai, kā arī turpina darbu savā uzņēmumā SIA “ILR” – Inteliģenti likumīgi risinājumi. Intervijā žurnālam “Iepirkumi” viņa stāsta, kāda ir zinātnes iepirkumu specifika, kāda ir iepirkumu vide ārvalstīs, kā esam pārpratuši elektronisko iepirkumu un kāpēc tik ļoti pārstrādājušies ir Latvijas iepirkumu speciālisti.

No IUB līdz pat savam uzņēmumam

Ar iepirkumiem Ieva Lācenberga – Rocēna sākusi strādāt jau 2003. gadā, kad Latvija tikko bija iestājusies Eiropas Savienībā (ES). Tolaik viņa kā jauna juriste strādājusi Nodarbinātības Valsts aģentūrā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmu un grantu ieviešanu. Karjeras un izaugsmes nolūkos viņa pēcāk nonāca IUB, kur pieņēma izaicinājumu vadīt juridisko departamentu, kura kompetencē bija publisko iepirkumu strīdu izskatīšanas organizēšana. “Tā bija pirmā lielā pieredze ar iepirkumiem. Nostrādāju tur apmēram 3 gadus un man darbs IUB ļoti patika – bieži vakaros iemigu, pārskatot kolēģu sagatavotos dokumentus. Tagad reizēm studentiem stāstu – labi vien, ka biju satikusi savu vīru! Jo es tik ļoti iemīlējos šajā darbā, ka man bija iespēja apprecēties ar iepirkumu,” smejas Ieva Lācenberga – Rocēna. Viņa skaidro, ka IUB lielākoties strādāja iesniegumu izskatīšanas komisijās, kur viņai pretim sēdējuši praktiķi: pasūtītāju un piegādātāju pārstāvji. Tagad lomas ir mainītas un Ieva pati ir praktiķu pusē, kas no pasūtītāja vai piegādātāja pozīcijām cenšas norādīt uz pārkāpumu un tā ietekmi uz izveidoto praksi. Šī dažādā pieredze ļauj daudz labāk izprast kolēģus, nepilnības, kļūdas un iepirkumu vidi kopumā.

turpināt lasīt “Starptautiskiem iepirkumiem vēl neesam gatavi”
Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Rosinās inovācijas publisko iepirkumu valsts sektorā

Īstenojot Eiropas Savienības “Interreg Europe” projektu “iBuy”, iecerēts izveidot sistēmu, kurā valsts iestādes, izmantojot publisko iepirkumu procedūru, varētu pasūtīt un pirkt inovatīvus risinājumus. Šāda sistēma ļautu ne vien nodrošināt valsts pārvaldes un tās sniegto pakalpojumu modernizāciju, efektivitāti un resursu labāku izmantošanu, bet arī veicināt iespēju inovatīvā risinājuma izstrādātājiem iegūt valsts pasūtījumu, tādējādi radot pamatu klientu piesaistei un jaunu tirgu apgūšanai.

Risinās inovācijas publiskā iepirkuma izaicinājumus

Projekts iBuy norisinās no šī gada jūnija līdz pat 2022. gada novembrim un tā ietvaros Ekonomikas ministrija (EM) no Latvijas līdz ar partneriem no Lietuvas, Somijas, Spānijas, Grieķijas, Portugāles un Rumānijas plāno apmainīties ar labās prakses piemēriem par inovācijas publiskā iepirkuma (IPI) procesu vadību, identificējot risinājumu IPI plašākai piemērošanai publiskajos iepirkumos. Projekta pārstāve Latvijā, EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Veronika Krūmkoka, norāda, ka IPI var tikt īstenots esošo publisko iepirkumu procedūru ietvaros. Latvijā spēkā esošais Publisko iepirkumu likums paredz tādas procedūras kā atklāts konkurss, slēgts konkurss, konkursa procedūra ar sarunām, konkursa dialogs, inovācijas partnerības procedūra, kas izmantojama, īstenojot IPI pieeju. Tomēr viņa atzīst, ka gan Latvijā, gan citās projekta dalībvalstīs publisko iestāžu iepircējiem trūkst zināšanu un pieredzes inovatīvu risinājumu pasūtīšanā un iepirkšanā, IPI piemērošanā un rezultātu novērtēšanā. Viņa norāda, ka dažkārt nav vienotas valsts politikas, izpratnes un definīcijas, kas īsti IPI ir un kuri gadījumi ir identificējami kā IPI.

turpināt lasīt “Rosinās inovācijas publisko iepirkumu valsts sektorā”