Kategorijas
Nozares Transports

Haoss Rīgas satiksmē uzņem apgriezienus

Žurnāls “Iepirkumi” jau vairākkārt ir rakstījis par dažādām problēmām ar Rīgas Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) saistītajiem iepirkumiem. Pērn gada izskaņā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apcietināja sešas personas (tostarp 5 RS amatpersonas) un sāka kriminālprocesu saistībā ar trim RS iepirkumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu iegādi. Kopš februārī aprakstījām ar RS saistītos notikumus, uzņēmumā nomainījusies valde – līdzšinējais pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss atkāpās no amata, argumentējot, ka nejūtot Rīgas domes kā galvenā uzņēmuma akcionāra atbalstu. Pagaidu vadītāja amatā šobrīd iecelts RS valdes loceklis Ernests Saulītis. Rīgas dome spītīgi norobežojas no atbildības par Rīgas satiksmē notiekošo, bet RS meklē arvien jaunus vainīgos, kam uzvelt atbildības nastu.

KNAB aizturēšanas turpinās

6. martā KNAB aizdomās par kukuļošanu aizturējis partijas “Gods kalpot Rīgai” biedru, uzņēmuma “Rīgas karte” valdes locekli un pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” amatpersonu Aleksandru Brandavu. KNAB izmeklē SIA “Rīgas karte” amatpersonu izdarītos, iespējams, noziedzīgus nodarījumus – kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā. Neilgi pēc aizturēšanas Brandavs atkāpās no amata RS, savukārt nākamajā nedēļā arī no “Rīgas kartes” valdes.
Iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss jau iepriekš bija licis Aleksandram Brandavam izvēlēties starp būšanu par elektronisko norēķinu projekta daļas vadītāju un vienlaicīgu atrašanos “Rīgas kartes” valdes locekļa amatā, norādot, ka atrašanās abos amatos esot interešu konflikts. Matīss skaidrojis, ka sākotnēji Brandavs ilgstoši slimojis, bet pēc KNAB operatīvajām darbībām marta sākumā, viņš ticis atstādināts no amata elektronisko norēķinu projektu daļā. Pēc tam saņemts arī Brandava parakstīts iesniegums ar lūgumu viņu no 7. marta atbrīvot no amata RS (“Rīgas kartē”).

Kategorijas
Nozares Transports

Dzelzceļa iepirkumos – plašs darbības lauks

VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā darbojas jau 100 gadu – šogad tiks atzīmēta uzņēmuma dibināšanas 100. gadskārta. LDz ir vienīgais uzņēmums, kas Latvijā pārvalda dzelzceļa infrastruktūru, un tā struktūrvienības un meitasuzņēmumi ir izvietoti visā valsts teritorijā. Patlaban LDz nodarbina vairāk nekā 6000 darbinieku, savukārt koncerna līmenī tie ir aptuveni 10 000 darbinieku, līdz ar to LDz kā koncerns ir lielākais darba devējs Latvijā. Kā šāda mēroga uzņēmums strādā ar iepirkumiem, un kādas priekšrocības un trūkumus redz Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) žurnālam “Iepirkumi” stāsta LDz Iepirkumu biroja vadītāja DINA SMILKTENA un Korporatīvās komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja ELLA PĒTERMANE.

– Cik liela ir LDz iepirkumu daļa? Cik speciālistu nodarbināt, kādas katram kompetences un atbildības jomas?


D.Smilktena: LDz koncernā iepirkumus rīko koncerna sastāvā esošā atkarīgā sabiedrība vai Iepirkumu birojs, atkarībā no tā, kura kompetencē ietilpst attiecīgā iepirkuma organizēšana, saskaņā ar kārtību, kas iepirkuma veikšanai noteikta Iepirkumu noteikumos.

Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Cēsu novada iepirkumi – kā radoša glezna

Cēsu novada domes Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes juriste Jūlija Miranoviča, Attīstības un būvniecības pārvaldes juriste Santa Smiltniece un Vladimirs Kalandārovs, Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs intervijā žurnālam “Iepirkumi” stāsta par jauno iepirkumu rīkošanas pieeju Cēsu novada pašvaldībā.

Ir aizvadīts gads kopš Cēsu novada pašvaldībā iepirkumus organizē atšķirīgi kā citviet – šo darbu veic juristi, piesaistot attiecīgas jomas speciālistus un konsultantus.

Cēsīs tas bijis vēsturisks pagrieziens, reorganizējot pašvaldības darbu. Agrāk, kā daudzviet, iepirkumu jautājumi bija deleģēti vienai – īpaši izveidotai – iepirkumu pastāvīgajai komisijai.

Cēsu novada pašvaldībā iepirkumu rīkošanu regulē noteikumi par iepirkumu plānošanu, veikšanu un kontroli. Reorganizācijas rezultātā juristi sadalīti pa pārvaldēm, un šie juristi tad arī organizē attiecīgās pārvaldes iepirkumus. Savas pastāvīgas iepirkumu komisijas Cēsīs nav. Attīstības un būvniecības pārvalde dažādu projektu ietvaros organizē lielos iepirkumus, Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldē savukārt ir pastāvīgā iepirkumu komisija, jo jāveic galvenokārt mazie iepirkumi. Tiesa gan, ļoti reti, tomēr nepieciešamības gadījumā iepirkuma komisijas piesaista ekspertus. Pārsvarā tiek galā pašu spēkiem.

Kategorijas
Nozares Pašvaldības

Rūjienā atjaunota estrāde un taps peldbaseins

Rūjienas vidusskolas sporta zāles par peldbaseinu pārbūve ir viens no Rūjienas novada pašvaldības patlaban vissvarīgākajiem objektiem, bet nesen sekmīgi izdevies atjaunot Rūjienas estrādi. Ar šiem objektiem saistīti arī lielākie iepirkumi, bet ikdienā tiek veikti arī daudzi citi – 2018. gadā kopējā summa par 2018. gadā noslēgtajiem iepirkuma līgumiem bija 904 887,76 eiro.

“Rūjiena piesaista ar mazpilsētai raksturīgo mieru un nesteidzīgo dzīves ritmu, maziem, omulīgiem veikaliņiem un šeit var nobaudīt garšīgu ēdienu – “Rūjienas saldējumu, “Liepkalnu” maizi. Rūjienā dzīvo atsaucīgi un viesmīlīgi cilvēki,” vietējo dzīvi raksturo Rūjienas novada pašvaldības iepirkumu speciāliste Laura Mellupe, kura reizē pilda arī iepirkumu sekretāres un personāla speciālistes pienākumus. Rūjienas novada pašvaldības 2019. gada pamatbudžets ir 6 101 237 eiro – lai arī to nevar salīdzināt ar lielo pašvaldību iespējām, tomēr arī Rūjienā notiek izaugsme. Piemēram, 2018. gadā Rūjienas novada pašvaldībā tika rīkoti dažādi iepirkumi būvniecībai, pakalpojumu nodrošināšanai un piegādei, kā arī 5 būvniecības iepirkumi – kopējā summa par 2018. gadā noslēgtajiem iepirkuma līgumiem bija 904 887,76 eiro.

Kategorijas
Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Dažas tiesu prakses atziņas (III)

Rakstā turpinām apskatīt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas (AT) atziņas1, šoreiz pievēršoties 2018. gada otrajai pusei.

Kvalifikācijas prasības: AT ieskatā kādā lietā nevar nepamanīt, ka kopumā speciālistiem izvirzītās kvalifikācijas prasības ir detalizētas un specifiskas. Prasību niansēta pielāgošana konkrētai būvniecībai vai ēkai var novest pie tā, ka kvalificēties spēj ļoti šaurs piegādātāju loks. Tas var radīt bažas, ka nolikums, iespējams, veidots tā, lai piedalīties varētu tikai viens pretendents. Tomēr zemo konkurences līmeni var būt radījušas arī augstas, taču objektīvi pamatotas prasības. Katrā iepirkumā pastāv objektīva nepieciešamība samazināt pasūtītāja risku pirkt nekvalitatīvu pakalpojumu, un tieši piegādātāja pieredze, kvalifikācija ir viens no faktoriem, kas ļauj novērtēt sagaidāmo kvalitāti. Pieredzes prasības var tikt izvirzītas atbilstoši (samērīgi) pērkamā pakalpojuma apjomam, sarežģītībai un citiem būtiskiem aspektiem. Ciktāl prasības nav nesamērīgas, tiesa likuma ietvaros nevar uzlikt pienākumu samazināt vai grozīt izvirzītās kvalifikācijas prasības tikai tādēļ, ka teorētiski tas varētu būtu iespējams. (18.12.2018. SKA-1675/2018)

Kategorijas
Atpūta Nozares

Kā svinēt tik dažādās Lieldienas?

Šogad Pirmās Lieldienas ir 21. aprīlī un attiecīgi Lielā piektdiena 19. aprīlī, bet Otrās Lieldienas – 22. aprīlī. Latvijā Lieldienas svin dažādi, jo sajaukušās kristīgās un pagāniskās tradīcijas.

Ja kristiešiem Lieldienas saistās ar Kristus augšāmcelšanos, tad tautas tradīcijas Lieldienās godina pavasara saulgriežus, godina sauli, kas atspoguļojas arī dažādajos apaļas formas ēdienos. Pagāniskajām Lieldienām raksturīga olu ripināšana, pat sacenšoties ripināšanas veiklībā. Lai tiktu pie olu ēšanas, notiek savstarpējas to sišanas kaujas. Uzvarētājs, kuram ir stiprākā ola, ir tiesīgs zaudētāja olu paņemt sev. Ticējums vēsta, ka Lieldienās nevajag ēst olu bez sāls, citādi būs jāmelo visu gadu. Ne mazāk svarīga loma ir šūpolēm, ar šūpošanos veicinot zemes auglību. Vēl kāds ticējums saka, ka Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā nekostu odi. Gadiem ejot, mūsdienu bērni pat vairāk priecājas par šokolādes zaķiem un olām, nekā par mājputnu olām, kas Lieldienās tiek bagātīgi krāsotas. Daudzās ģimenēs jau par tradīciju kļuvusi rīta agrumā dārzā paslēpt krāsotās vai šokolādes olas, mudinot mazos doties olu meklējumos. Tomēr vajadzētu arī pašiem atcerēties, kur olas tiek paslēptas, lai pēcāk negadītos kuriozi, kad noslēptās olas atrod dārza sakopšanas darbos vasarā vai rudenī.

Kategorijas
Korupcija Nozares

KNAB: Publiskie iepirkumi – paaugstināta korupcijas riska joma

– Cik svarīgu vietu iepirkumu nozare ieņem KNAB ikdienas darbībā?

– Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Birojs) pamatnostādnēm 2015. – 2020. gadam un Biroja darbības stratēģijai 2018. – 2019. gadam kā prioritārās jomas, kurām pievērsīs pastiprinātu uzmanību un koncentrēs nozīmīgākos Biroja resursus ir:

1) koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izskaušana:

• tiesu varas institūcijās;

• publiskajos iepirkumos:

– veselības aprūpes nozarē;
– būvniecības nozarē;
– Latvijas lielākajās pašvaldībās.

Kategorijas
Korupcija

Konkurences pārkāpumu nemainīgais antirekordists: iepirkumu karteļi

Atklāt konkurentam savu tāmi vai plānus par dalību konkrētā iepirkumā, vienoties ar konkurentu par cenu vai konkrētu iepirkumu, kurā piedalīties vai nē – šie ir tikai daži piemēri, kā var izpausties konkurentu aizliegta vienošanās jeb kartelis iepirkumu procedūrās. Karteļu vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, par kuru draud gan bargs naudas sods līdz pat 10 % no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, gan arī gadu ilgs liegums piedalīties iepirkumos.

Lai arī karteļi var izpausties dažādos veidos, būtība ir viena – uzņēmēji nedrīkst atklāt jebkādu sensitīvu informāciju (piemēram, cenu politiku) par savu saimniecisko darbību un/vai vienoties ar konkurentiem par tādiem jautājumiem, kas var izslēgt vai ievērojami samazināt savstarpējo konkurenci.

Iepirkumu karteļi ierindojami starp nozīmīgākajām Latvijas konkurences vides problēmām. To apstiprina gan Konkurences padomes (KP) prakse vairāku gadu garumā, gan iestādes pērn veiktais sabiedriskās domas pētījumus, kas tiek rīkots reizi divos gados. Pētījumā aptaujātie, kas pārstāv uzņēmējus, asociācijas, pašvaldības un juridiskos birojus, tieši šo problēmu ierindoja starp aktuālākajām. Tajā pašā laikā – arī katrs desmitais uzņēmējs atzina, ka negodprātīgas peļņas vadīts būtu gatavs pieļaut konkurences pārkāpumu, t.sk. iesaistīties kartelī.

Kategorijas
Gada Balva

Uzdrošināties būt radošam iepirkumos!

Mēs visi esam radoši un katrs to saprot atškirīgi. Radošums ikvienam no mums sākas bērnībā. Arī katrs iepirkums ir atšķirīgs un tajā mīt radošums – kaut kas jauns un nebijis. Tieši jūs esat tie radošie cilvēki, kuru darbības rezultātā dzimst jaunas lietas. Gūstiet jaunas domas un ieceres konferencē, kas rezultēsies jaunos projektos un pirkumos. Esiet radoši un uzdrošinieties!”, konferences atklāšanā teica žurnāla “Iepirkumi” izdevējs Kaspars Rozenkopfs.

Ar pieredzi un padomiem pakalpojumu iepirkumu rīkošanā konferencē dalījās Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile, par sabiedrības informēšanas kampaņu, reklāmas vai komunikācijas pakalpojumu iepirkumu problemātiku stāstīja komunikācijas aģentūras “A.W.Olsen & Partners” pārstāve Olga Kazāka. Par to, kā Liepājas pašvaldība padarīja efektīvāku suvenīru piegādi savām vajadzībām, samazinot piegādātāju skaitu no 15 līdz 1, turklāt piegādājamo suvenīru daudzumu palielināja no 50 līdz 160, vienlaikus izveidojot katalogu un ceļot kvalitātes prasības pieredzē dalījās SIA “Liepājas teātris” valdes locekle Eva Ciekurze un Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne. A/s “Emergn” (agrāk SIA “Exigen Latvia”) pārstāves Ivonnas Bibikas uzstāšanās tēma bija “IT risinājumu iepirkums piegādātāja redzējumā”, bet par pasūtītāja pieredzi inovatīvu iepirkumu īstenošanā stāstīja Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāre Guna Paidere (interviju ar Gunu Paideri lasiet šā žurnāla 17. – 19. lapaspusē).

Kategorijas
Gada Balva

Balvu nes metu konkurss, slavē sarunu procedūru

Jau tradicionāli žurnāls “Iepirkumi” piedalās Iepirkumu Gada balvas nominantu vērtēšanā un piedāvā lasītājiem ieskatu balvas laureātu pieredzē. Šī gada 17. janvārī nominācijā “Iepirkumu simpātija” balvu saņēma Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra (UR) rīkotais metu konkurss “Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas uzturēšana un publisko reģistru modernizācija”. Kā norisinājās darbs pie šī konkursa un kāpēc UR speciālisti arī citiem iesaka iepirkumos apvienot metu un sarunu procedūru, žurnālam “Iepirkumi” stāsta UR vadītāja – galvenā valsts notāre GUNA PAIDERE un vairāku UR iepirkumu komisiju locekle LAIMA LETIŅA.

Uz attālinātiem pakalpojumiem orientēta institūcija

Uzņēmumu reģistrs, kas pirms gadiem desmit visiem asociējās ar garām rindām Pērses ielas birojā, nu jau labu laiku ir viena no visvairāk uz elektroniskiem pakalpojumiem un tehnoloģijām orientētajām valsts iestādēm. Kā skaidro UR vadītāja galvenā valsts notāre Guna Paidere, kura UR strādā jau 11 gadu, no tiem 5 gadus kā iestādes vadītāja, reģistrs ir ļoti elektroniska un tehnoloģiski attīstīta iestāde. Visas funkcijas, ko reģistrs nodrošina, bez IT atbalsta nemaz nevarētu veikt. “Lielākā daļa mūsu darbinieku atrodas Rīgā, taču reģionālie speciālisti ir īsti universālie kareivji, kas kompetenti visos jautājumos.