Pieaugošo izmaksu dēļ būvdarbu veicējam ir tiesības ierosināt būtiskus grozījumus publiskajā būvdarbu līgumā

Pieaugošo izmaksu dēļ būvdarbu veicējam ir tiesības ierosināt būtiskus grozījumus publiskajā būvdarbu līgumā un šādu būtisku grozījumu veikšana publiskajos būvdarbu līgumos ir pieļaujama, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts Ministru kabinetā.

Ņemot vērā kopējo Eiropas Savienības (ES) regulējumu publisko iepirkumu jomā, šobrīd nav iespējams ar grozījumiem ieviest līgumcenas indeksāciju noslēgtajos publiskos būvdarbu līgumos, kuros tā jau sākotnēji nav paredzēta, tomēr būvdarbu veicējam ir tiesības ierosināt būtiskus grozījumus publiskajā būvdarbu līgumā, vēršoties ar attiecīgu lūgumu pie pasūtītāja, norāda EM.

Ziņojumā teikts, ka būvniecības nozare 2021.gada beigās sāka atkopties no Covid-19 pandēmijas ietekmes un tās darbība sāka stabilizēties, taču 2022.gada 24.februārī Krievijas sāktais karš Ukrainā radīja nozarei būtisku negatīvu ietekmi, izraisot strauju un neprognozējamu būvizstrādājumu cenu kāpumu, kā arī atsevišķu būvizstrādājumu nepieejamību un darba spēka iztrūkumu.

EM ziņojumā teikts, ka būvizstrādājumu pieejamību, kā arī cenu kāpumu ietekmēja divi faktori – kara darbības rezultātā preču imports no Ukrainas būtiski saruka, rūpnīcas ir slēgtas, uzņēmumi apturējuši ražošanas procesus, nav iespējama saražoto preču piegāde, kā arī pasaules tirgus reakcija uz Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kam sekoja ES sankcijas.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka aizliegts koksnes un cementa izstrādājumu imports uz ES valstīm, ja to izcelsme ir Baltkrievija vai tie tiek eksportēti no Baltkrievijas. Tāpat ir aizliegts tieši vai netieši iepirkt koksnes un cementa izstrādājumus, kas atrodas Baltkrievijā vai ir Baltkrievijas izcelsmes izstrādājumu, kā arī transportēt šos izstrādājumus uz citām valstīm. Līdzīgi ierobežojumi tiek ieviesti attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumu importu no Krievijas. Sankcijas padara būvizstrādājumu importu no šim valstīm par neiespējamu.

Vislielākās problēmas ir novērotas attiecībā uz tērauda, koka un betona pieejamību, kas vēsturiski lielos apjomos tika importēti no kara skartajām valstīm. No Krievijas galvenokārt tika importēts dzelzs, tērauds un to izstrādājumi, bet no Baltkrievijas un Ukrainas – koks un koka izstrādājumi, kokogle, informē EM.

Ziņojumā teikts, ka īpaši smaga situācija izveidojas tērauda un citu metālizstrādājumu piegādēm, ņemot vērā, ka Latvijā nav savas tērauda ražošanas, kā arī sankcijām ir pakļauts vienīgais Baltijas valstu servisa centrs, kas veica augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošanu. Latvija importē visus tautsaimniecībai nepieciešamos tērauda un dzelzs izstrādājumus.

Būvkomersanti šobrīd ziņo par vismaz 142 sortimenta vienību nepieejamību, partneri nespēj nodrošināt regulāras piegādes, norāda EM. Koka un koka izstrādājumu jomā pieejamība traucēta apdares dēļiem, zaģmateriāliem, saplāksnim, finierētām loksnēm, OSB, MDS un citiem plātņu materiāliem, būvķīmijas jomā – epoksīda bāzes materiāliem, cementa piedevām, līmēm, minerālproduktu jomā – bitumena maisījumiem, akmenim, minerālu izstrādājumu jomā – bruģakmenim, apmalēm, minerālvatei, asfalta izstrādājumiem, ģipša bāzes izstrādājumiem.

EM informē, ka šobrīd tirgū akūts trūkums novērots 49 būvizstrādājumu pozīcijām, tostarp tērauda stiegrojumam, alumīnijam, kaparam, konstrukciju profiliem.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība EM ir informējusi, ka pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot būtiskam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu, ir strauji palielinājušās to cenas – 20-200% apjomā atkarībā no materiālu grupas. Turklāt vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ ir augušas par vairākiem desmitiem procentu.

Savukārt SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” (“Igate”)vēstulē EM informējusi, ka pašlaik kritiska ietekme ir uz visām ceļu un inženierbūvju būvniecības izmaksām, izņemot darbaspēku. Šo kritisko izmaksu apmērs nozarē ir aptuveni 70-80% no kopējām ceļu un tiltu būvniecības izmaksām.

Bitumena nozare, kuras gada patēriņš ir aptuveni 100 000 metrisko tonnu, līdz šim to iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Pēc “Igates” rīcībā esošām ziņām, divas Polijas naftas pārstrādes rūpnīcas saistībā ar remontdarbiem ir paziņojušas par darba pārtraukšanu šā gada maijā-jūnijā. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā no 2021.gada līdz 2022.gada 4.martam ir pieaugusi par 37%, bet 2022.gada 7.marta piedāvājums uz nākamajām četrām dienām sasniedza 670 eiro par tonnu (“Orlen”) un 710 eiro par tonnu (“Lotos”). Nākamajam mēnesim vēl ir pieteikts cenas palielinājums par 40 eiro tonnā.

EM informatīvajā ziņojumā teikts, ka līdzīga situācija ir arī ar metālizstrādājumiem, ko nozare gada laikā patērē – dažādu veidu armatūru aptuveni 20 000 tonnu apmērā un velmējumus aptuveni 4500 tonnu apmērā. Līdzšinējās piegādes pēdējos 10 gados pamatā bija no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, un to cena par tonnu nedaudz svārstījās robežās ap 800 eiro. Šobrīd kā alternatīvas iegādes vietas ir Vācija, Turcija un Itālija, tikai metāla cena par vienu tonnu svārstās robežās no 2100 līdz 2500 eiro.

Arī degvielas cenu dinamika liecina par aptuveni 40-50% sadārdzinājumu, salīdzinot 2022.gada marta cenas ar 2021.gada pēdējā ceturkšņa cenām, norāda EM. Degvielas cena būtiski ietekmē arī izejmateriālu ieguvi, ražošanu, transportēšanu un materiālu iestrādi, kur šis izšķirošais degvielas faktors ir kritisks.

EM rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd liela daļa ražotāju ietur pauzi un neko nepiedāvā, lai novērtētu tirgus tendences un pārkārtotu izejmateriālu piegādes. Materiālu cenas vairumtirgotāju piedāvājumos derīgas divas līdz trīs stundas.

Būvizstrādājumu piegādātāji un vairumtirgotāji ir sākuši pārorientēšanas procesu, meklējot sankcijām pakļauto būvizstrādājumu ražotājus citās valstīs un dibinot jaunas piegāžu ķēdes, teikts EM informatīvajā ziņojumā. Taču šāda pārorientācija prasīs laiku, ņemot vērā Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas būvizstrādājumu importa lielo īpatsvaru.

Līdz jaunu piegāžu organizēšanai Latvijas būvniecības nozarē turpināsies gan būvizstrādājumu cenu pieaugums, gan tērauda, koka un citu būvizstrādājumu būtisks deficīts, prognozē EM.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka vairāki uzņēmumi ir norādījuši, ka tie nespēj izpildīt iepriekš uzņemtās saistības, jo situācija būvizstrādājumu tirgū ir neprognozējama, kā arī cenu kāpums ir būtisks.

EM skaidro, ka problēmas publiskajos būvdarbu iepirkumos, pastāv visās stadijās – būvkomersantu piedāvājumi publiskajos būvdarbu iepirkumos iesniegti pirms šā gada 24.februāra un publiskais būvdarbu līgums vēl nav noslēgts, savukārt būvkomersants informē, ka tas nevar uzņemties objekta būvniecību par piedāvāto cenu, publiskais būvdarbu līgums ir noslēgts pirms šā gada 24.februāra, būvkomersants nespēj izpildīt uzņemtās saistības publiskajā būvdarbu līgumā noteiktajos termiņos par nolīgto līgumcenu. Tāpat problēmas ir jaunu publisku būvdarbu iepirkumu rīkošanā.

EM skaidro, ka būvkomersanti sagatavoja tāmi un iesniedza finanšu piedāvājumu publiskajos būvdarbu iepirkumos, balstoties uz tām tendencēm būvniecības tirgū, kādas pastāvēja piedāvājuma sagatavošanas brīdī. Situācijai strauji mainoties pēc šā gada 24.februāra, būvkomersanti faktiski nespēj izpildīt būvdarbus par piedāvājumā norādīto līgumcenu un publisko būvdarbu iepirkuma nolikumā paredzētajos termiņos.

EM rīcībā esošā informācija liecina, ka būvkomersanti varētu atteikties slēgt publisko būvdarbu līgumu. Šajā gadījumā pasūtītājam būs jāsāk jauns publisko būvdarbu iepirkums. Savukārt gadījumā, ja būvkomersants noslēdz publisko būvdarbu līgumu atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam, pastāvēs risks, ka tas, nespējot izpildīt uzņemtās saistības, vienpusējā kārtā atkāpsies no līguma izpildes.
Būvkomersanti saskaras ar objektīvām problēmām izpildīt iepriekš uzņemtas līgumsaistības un nodrošināt publisko būvdarbu līgumu izpildi. Pieaugot būvkomersantu zaudējumu apmēram, pieaug risks, ka būvkomersanti vienpusēji atkāpsies no publiskajiem būvdarbu līgumiem, atstājot nepabeigtus būvobjektus, secināts informatīvajā ziņojumā.
EM uzsver, ka šāda notikumu attīstība radīs zaudējumus pasūtītājam, jo jauna publisko būvdarbu iepirkuma rīkošana ir laikietilpīgs process, sadrumstalots būvdarbu veikšanas process samazina pasūtītāja iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, būvobjekta uzturēšana dīkstāves laikā prasīs papildu finanšu resursus, jaunā līgumcena būs dārgāka, ņemot vērā nestabilo situāciju nozarē.

EM informē, ka šī brīža situācija būvniecības nozarē, ko izraisījusi karadarbība Ukrainā un ar to saistītā būvizstrādājumu nepieejamība un būvizstrādājumu cenu straujš pieaugums, viennozīmīgi atbilst Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā minētajiem apstākļiem, kurus pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai publiskais partneris vai tā pārstāvis iepriekš nevarēja paredzēt, attiecīgi līgumslēdzējpusēm ir tiesības veikt būtiskus līguma grozījumus, nemainot līguma vispārējo raksturu.

Pusēm ir tiesības vienoties par līguma izpildes termiņa pagarināšanu, līgumcenas pārskatīšanu (līdz 50% no sākotnējās līguma cenas), kā arī par citiem nepieciešamajiem grozījumiem. Papildus tam iepirkumu jomas regulējums paredz arī citus instrumentus līguma izmaiņu vadībai.

Atbilstoši publisko iepirkumus regulējošajiem normatīviem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai, norāda EM.
Būtiskie publisko būvdarbu līguma grozījumi ir veicami, pusēm savstarpēji vienojoties, ņemot vērā, piemēram, šādus aspektus – katras konkrētas būvniecības ieceres raksturu, būvdarbu izpildes stadiju, riskus, kas ir saistīti ar noslēgta publiskā būvdarbu līguma pārtraukšanu, grozījumu samērīgumu un atbilstību pasūtītāja interesēm, pasūtītāja spēju nodrošināt papildu nepieciešamo finansējumu. 

Lemjot par publiskā būvdarbu līguma grozījumiem un paredzot līgumcenas pārskatīšanu, pasūtītājam būs jānodrošina būvdarbu īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums. Ja pasūtītāja rīcībā nav sadārdzinājuma segšanai pietiekams finansējums, tam būs jāmeklē citi finanšu avoti, tostarp iespēju aizņemties iztrūkstošus finanšu līdzekļus, teikts informatīvajā ziņojumā.

Būvdarbu veicējam ir tiesības ierosināt būtiskus grozījumus publiskajā būvdarbu līgumā, vēršoties ar attiecīgu lūgumu pie pasūtītāja. Ierosinot būtiskus līguma grozījumus, būvdarbu veicējam ir pienākums iesniegt pamatojumu neprognozēto apstākļu ietekmei uz konkrēto līgumsaistību izpildi, norāda EM. Šajā gadījumā būvdarbu veicējam ir jāpierāda, ka Krievijas militārās agresijas Ukrainā izraisītas problēmas ar būvizstrādājumu pieejamību un būvizstrādājumu cenu strauju kāpumu atstāj tiešu un likumsakarīgu ietekmi uz konkrētu būvniecības ieceri.

Vienlaikus, ņemot vērā kopējo ES normatīvo regulējumu publisko iepirkumu jomā, šobrīd nav iespējams ar grozījumiem ieviest līgumcenas indeksāciju noslēgtajos publiskos būvdarbu līgumos, kuros tā jau sākotnēji nav paredzēta. EM skaidro, ka indeksācijas ieviešana būtu pretrunā ar ES un attiecīgi Latvijas normatīvos nostiprināto pamatprincipu, atbilstoši kuram līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā.

EM informatīvajā ziņojumā secināts, ka būvniecības nozares pieredze pēdējos divos gados izgaismoja vairākas nepilnības publisko būvdarbu līgumu regulējumā. Pirmkārt, līgumos nepietiekamā uzmanība ir pievērsta neparedzēto apstākļu, jeb “force majeure” noteikumiem, kā rezultātā abas līgumslēdzējpuses nespēj efektīvi aizsargāt savas intereses, iestājoties tādiem iepriekš neprognozētiem apstākļiem, kas būtiski apgrūtina iepriekš uzņemto saistību izpildi, vai padara šādu izpildi par neiespējamu.

Otrkārt, publiskajos būvdarbu līgumos netiek ietverti līgumcenas indeksācijas noteikumi, kas ir instruments riska sadalīšanai starp pasūtītāju un būvdarbu veicēju būvniecības izmaksu strauju izmaiņu rezultātā, informē EM. Vairums līdz šim noslēgto līgumu nepieļauj līgumcenas grozīšanu vai līgumcenas indeksāciju, visu risku saistībā ar būvniecības izmaksu svārstībām uzņemoties būvdarbu veicējam.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka fiksētās līgumcenas paredzēšana publiskajos būvdarbu līgumos ir efektīva īstermiņa līgumos, kā arī pie stabilās un prognozējamās būvniecības nozares attīstības, tas ir, gadījumos, kad būvdarbu veicējs spēj objektīvi noteikt būvdarbu izmaksas. Savukārt pie tirgus satricinājumiem un būvdarbu cenu straujām izmaiņām, fiksētā cena kļūst reāliem apstākļiem neatbilstoša. 

EM skaidro, ka būvdarbu veicējs, izvairoties no zaudējumiem, meklēs iespēju ietaupīt, tostarp uz būvdarbu kvalitātes rēķina vai daļēji ieejot ēnu ekonomikā, savukārt nespēdams zaudējumus kompensēt, izbeigs līgumu vienpusējā kārtā, atstājot nepabeigtu objektu. Cenu indeksācija, ja tās noteikumi ir samērīgi, ir instruments risku vadībai strauju cenu izmaiņu gadījumā, aizsargājot abu līgumslēdzējpušu intereses.

EM ir izstrādājusi noteikumu projektu “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu”. Noteikumu projekts ir papildināts ar regulējumu, kas paredz pienākumu pasūtītājam publiskajos būvdarbu līgumos ietvert līgumcenas indeksācijas noteikumus. Noteikumu projekts nenosaka konkrētu indeksācijas modeli vai indeksācijas noteikumus, atstājot to līgumslēdzējpušu kompetencē. Noteikumu projekts šā gada aprīlī tiks iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta.

Līgumcenas indeksācijas noteikumu iekļaušana publiskajos būvdarbu līgumos ieviesīs skaidrību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem būvniecības izmaksu strauju svārstību gadījumā, uzsver EM. Lai nodrošinātu jēgpilnu un darbotiesspējīgu indeksācijas modeli, EM sadarbībā ar būvniecības nozares pārstāvjiem un pasūtītāju interešu pārstāvjiem izstrādās vadlīnijas, ietverot tajās vispārīgos līgumcenas indeksācijas modeļus, kā arī ieteikumus pasūtītājiem atsevišķiem indeksācijas piemērošanas aspektiem.

Tāpat EM norāda, ka jau šobrīd, plānojot un veicot publiskos iepirkumus, normatīvais regulējums neliedz iekļaut līgumcenas indeksācijas noteikumus publisko iepirkumu dokumentācijā un attiecīgi pēc tam būvdarbu līgumos, ja šādi noteikumi ir paredzēti jau publiskā iepirkuma norises laikā, vienlaikus pasūtītājam nodrošinot finansējumu un nepārkāpjot likumā “Par budžetu un finanšu vadību” paredzētos noteikumus, lai uzņemtos saistības.