Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta Uzņēmējdarbība

Apstiprināta atbalsta programma Covid-19 krīzē cietušajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām

Ministru kabineta sēdē š.g. 9. novembrī apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmas apmērs ir 50 miljoni EUR. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA); pieteikšanās atbalsta saņemšanai sāksies pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: “Papildus jau apstiprinātajām apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmām esam izstrādājuši atbalsta mehānismu arī krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem,  kultūrvietām, kā arī izklaides un atpūtas vietām, lai kompensētu nomas ieņēmumu kritumu, ko veicinājuši valstī ieviestie darbības ierobežojumi.”

Atbalsta programmā noteikti kritēriji un kārtība granta piešķiršanai apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem; sporta centru, kultūras un atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas būs vienreizējs atbalsts periodam no 2021. gada 11. oktobra līdz 15. novembrim tirdzniecības centru īpašniekiem, un periodam no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim sporta centru un kultūras, atpūtas un izklaides vietu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītas operacionālās izmaksas (ar ēkas un telpu lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus, tai skaitā kredītmaksājumus, un ārpakalpojumu izmaksas) no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Atbalsts tirdzniecības centriem

Atbalsts būs pieejams tirdzniecības centriem, par ko tiek uzskatīta ēka, kura iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai; kopējā tirdzniecības centra platība ir lielāka par 1500 m2; tās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojumu sniedzēji; un kur pārtikas preču veikaliem atvēlētā tirdzniecības platība (ieskaitot tajos atvēlēto platību nepārtikas precēm) neaizņem vairāk kā 50 % no kopējās tirdzniecības centra platības.

Atbalstu tirdzniecības centri varēs saņemt, ja:

  • Covid-19 krīzes ietekmē kopējais nomas apgrozījuma kritums ir vismaz 30 %, ņemot vērā izrakstītos rēķinus un kredītrēķinus, salīdzinot par 2021. gada oktobra, novembra un decembra izrakstīto rēķinu kopsummu ar rēķinu kopsummu, kas izrakstīti par 2021. gada jūliju, augustu un septembri;
  • piešķīris nomas atlaidi vismaz 50 % apmērā (kumulatīvi) par 2021. gada novembra mēnesi vismaz par 50% tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām, izņemot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšu” 5.16. apakšpunktā minētās tirdzniecības vietas (turpmāk – pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas).

Atbalsta apmērs – 15 EUR par katru tirdzniecības centra ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus un pirmās nepieciešamības tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kas atrodas tirdzniecības centrā. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pārsniegt 90 % no nodokļu maksātāja apgrozījuma 2019. vai 2020. gada novembrī.

Atbalsts sporta centru īpašniekiem

Atbalstu varēs saņemt sporta centri iekštelpās – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, ledus halles, publiskas lietošanas peldbaseini un olimpiskie sporta centri.

Atbalstu varēs saņemt, ja Covid-19 krīzes ietekmē konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60 % vienā no šādiem laikposmiem:

  • salīdzinot 2021. gada oktobra, novembra, decembra apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra apgrozījuma kopsummu;
  • salīdzinot 2021. gada oktobra, novembra un decembra apgrozījuma kopsummu ar 2021. gada jūlija, augusta un septembra apgrozījuma kopsummu.

Atbalsta apmērs – 25 EUR par katru sporta centra iekštelpu kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem un tirdzniecības centra piešķirto atlaidi, ja attiecināms, nevarēs pārsniegt 90 % no attiecīgā trīs mēnešu kopējā apgrozījuma 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī, decembrī.

Atbalsts kultūras un izklaides vietām

Atbalsts būs pieejams kultūras, atpūtas un izklaides vietām iekštelpās, kuru pamatdarbība vai papilddarbība ir atbilstoša sekojošiem NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodiem:

  • 59.00 – kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana;
  • 68.20 – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
  • 74.90 – citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;
  • 77.39 – citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings;
  • 82.30 – sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi;
  • 85.52 – kultūras izglītība;
  • 90.01-90.04 – radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
  • 91.01-91.05 – bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
  • 93.21 un 93.29 – izklaides un atpūtas darbība.

Atbalsts būs pieejams kultūras, atpūtas un izklaides vietām, ja tā darbības nodrošināšanai īpašumā vai nomā ir iekštelpas, kuru platība ir vai pārsniedz 150 m2 un iekštelpu īpašuma vai nomas tiesības iegūtas pirms 2020. gada 1. marta un ir spēkā vismaz līdz 2021. gada 31.decembrim. Vienlaikus kultūras, atpūtas un izklaides vietām Covid-19 krīzes ietekmē konkrētās vietas kopējais apgrozījuma kritumam jābūt vismaz 30% vienā no šādiem laikposmiem:

  • salīdzinot apgrozījuma kopsummu par 2021. gada oktobri, novembri un decembri ar apgrozījuma kopsummu par 2019. gada oktobri, novembri un decembri;
  • salīdzinot apgrozījuma kopsummu par 2021. gada oktobri, novembri un decembri ar apgrozījuma kopsummu par 2021. jūliju, augustu un septembri.

Atbalsta apmērs – 25 EUR par katru kultūras, atpūtas un izklaides vietas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, tirdzniecības centra piešķirto atlaidi, ja attiecināms, un nodokļu maksātāja atbalsta perioda apgrozījums nevar pārsniegt 90 % no  trīs mēnešu kopējā apgrozījuma apmēra 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī un decembrī.

Lai pieteiktos atbalstam, visiem iepriekšminētajiem nodokļu maksātājiem līdz 2022. gada 15. janvārim jāreģistrē iesniegums valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, vai elektroniski jāiesniedz iesniegums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Kategorijas
Komunikācija Politika Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Latvija noslēgs sadarbības līgumu ar Saūda Arābiju

Ar mērķi atbalstīt Latvijas uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, veicinot eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, Ministru kabinets šā gada 9. novembra sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanu. MK deleģēja līgumu Latvijas valdības vārdā parakstīt ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.

“Gan Latvijas uzņēmēji, gan arī Saūda Arābijas amatpersonas ir norādījušas uz pieaugošo interesi ciešākai mūsu abu valstu sadarbībai. Tādēļ līguma noslēgšana pavērs plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jau šobrīd visaktīvāk interesi par Saūda Arābijas tirgu ir izteikuši Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv IT, tehnoloģiju, izglītības, farmācijas, kosmētikas, tekstila, izglītības sektorus. Tādēļ ekonomiskajā sadarbībā ir daudz potenciāla, piemēram, tehnoloģiju, e-pārvaldes u.c. aspektos, kas sasaucas arī ar Saūda Arābijas valdības izstrādāto attīstības stratēģiju “Saudi Vision 2030”.

Pēc parakstīšanas līgums kļūs par svarīgāko divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošo vienošanos, kas aptvers sadarbību tādās jomās kā tirdzniecība, ieguldījumi, finanšu nozare, rūpniecība, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, transports un loģistika, zinātne, tehnoloģijas un inovācijas, tūrisms, farmācija un kosmētikas nozare, informācijas un sakaru tehnoloģijas un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību

Līgums arī paredz izveidot Latvijas un Saūda Arābijas Apvienoto komiteju, kuras ietvaros tiks skatīti aktuālie ekonomiskās sadarbības jautājumi un tās paplašināšanas iespējas.

Sarunas par starpvaldību ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanu starp Latvijas Republiku un Saūda Arābijas Karalisti tika uzsāktas 2020.gada sākumā.

2020.gadā Saūda Arābija bija 39. lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības (preču un pakalpojumu) partneris. Kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums veidoja 88,41 milj. EUR, tai skaitā eksports: 88,35 milj. EUR (87% augu valsts produkti – kvieši, kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži), imports: 0,07 milj. EUR.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana ļaus samazināt izdevumus pat līdz 19% gadā

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana konkurencei ļaus samazināt izdevumus pat līdz 19% gadā, norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministra padomniece Baiba Ābelniece informēja aģentūru LETA, ka Linkaits pauž gandarījumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskajā iepirkumā saņemtajiem ekonomiski izdevīgajiem piedāvājumiem.

“Pateicoties tirgus atvēršanai, valsts iegūs labāku cenu par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumiem,” pauž ministrs.
Saņemtiem piedāvājumi liecinot, ka izdevumus par ceļu uzturēšanas darbiem ir iespējams samazināt par līdz pat 19% gadā.

Linkaits uzsver, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci. Ietaupītos līdzekļus būs iespējams izlietot papildu autoceļu uzturēšanas darbiem vai autoceļu remontiem, norāda ministrs.

No 2022.gada valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus tiks atvērts brīvai konkurencei, kā to paredz valdībā apstiprinātā Satiksmes ministrijas iniciatīva. Valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā konkursā. Līdzīga prakse ir pašvaldību ceļu apsaimniekošanā un citās valstīs.

Piegādātājiem, kuri iegūs tiesības slēgt līgumus, darbi būs jāsāk sešu mēnešu laikā, bet ne ātrāk kā 2022.gada 1.maijā. Līdz tam valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, noslēdzot jaunu līgumu, turpinās veikt LAU, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību un valsts autoceļu uzturēšanu atbilstošā kārtībā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu iepirkumā kopumā saņemti 44 piedāvājumi

Piektdien, 5. novembrī, tika atvērti iepirkuma Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi (IUD) piedāvājumi. Kopumā 19 iepirkuma daļās ir saņemti 44 piedāvājumi, kurus turpmāk vērtēs iepirkuma komisija.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 19 iepirkuma daļās pēc teritoriālā principa: Rīgas nodaļas teritorija ietver 1023 kilometrus autoceļu, Daugavpils nodaļas – 844 kilometrus, Liepājas nodaļas – 920 kilometrus, Ogres nodaļas – 741 kilometru, Cēsu nodaļas – 1060 kilometrus, Madonas, Gulbenes nodaļas – 1582 kilometrus, Smiltenes, Alūksnes nodaļa – 1390 kilometrus, Limbažu nodaļas – 808 kilometrus, Valmieras nodaļas – 790 kilometrus, Aizkraukles nodaļas – 772 kilometrus, Jēkabpils nodaļas – 835 kilometrus, Balvu, Ludzas nodaļas – 1452 kilometrus, Preiļu, Dagdas nodaļas – 1462 kilometrus, Rēzeknes nodaļas – 852 kilometrus, Talsu, Ventspils nodaļas – 1615 kilometrus, Kuldīgas, Saldus nodaļas – 1322 kilometrus, Tukuma, Dobeles nodaļas – 1427 kilometrus, Bauskas nodaļas – 697 kilometrus un Jelgavas nodaļas – 571 kilometru.

Iepirkuma priekšmets Rīgas nodaļas iepirkuma daļā atšķiras no pārējām, jo tajā valsts galveno autoceļu posmiem tiks iepirkts kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu pakalpojums (KIUD), savukārt pārējās iepirkuma daļās – ikdienas uzturēšanas darbu pakalpojums. KIUD nozīmē, ka šajā iepirkuma daļā uzvarējušais pretendents saņems fiksētu samaksu par to, ka visu līguma termiņu nodrošinās Ministru kabineta (MK) noteikumos definēto A klases prasību izpildi valsts galveno autoceļu posmos, kuri ietilpst šajā iepirkuma daļā, neatkarīgi no meteoroloģiskajiem un citiem apstākļiem. Savukārt citās iepirkuma daļās uzvarējušie pretendenti samaksu saņems atbilstoši padarīto darbu apjomam.

Rīgas nodaļas teritorijā ir visintensīvākā autotransporta satiksme, īpaši tas attiecas uz valsts galvenajiem autoceļiem, turklāt tur ir liels šo autoceļu īpatsvars. Tāpat valsts galvenie autoceļi LVC Rīgas nodaļas teritorijā, salīdzinot ar pārējo Latviju, ir vispilnīgāk aprīkoti ar informācijas tehnoloģijas iekārtām (CMS, ceļu kameras, mainīgās ceļazīmes). KIUD kontrole tiek plānota, izvērtējot faktiskos laika apstākļus, to prognozes, ceļa meteoroloģisko staciju un ceļa kameru informāciju, ceļa lietotāju un operatīvo dienestu sniegto informāciju Satiksmes informācijas centram, kā arī  tiešsaistes navigācijas lietotnēs (Waze) esošo informāciju, kā arī iepriekš veiktās LVC kontroles rezultātus, nodrošinot LVC kontroli tieši autoceļam kritiskākajos brīžos, tai skaitā arī brīvdienās, rīta un vakara stundās. Par neatbilstošu uzturēšanas darba kvalitāti ir paredzēti ievērojami līgumsodi par katru atklāto neatbilstību, paredzot līgumsoda pieaugumu par novēršanas kavēšanās laiku. KIUD princips tiek pielietots arī Ziemeļvalstīs, kā arī abās Latvijas Kaimiņvalstīs.

Gatavojoties IUD tirgus atvēršanai un iepirkumam, LVC ir rīkojuši divas apspriedes ar potenciālajiem piegādātājiem, 2020. gada 5. novembrī un 2021. gada 22. janvārī, kurās piedalījās vairāki desmiti komersantu. Izstrādājot iepirkuma nolikumu, tika veiktas arī konsultācijas ar Konkurences padomi (KP).

Piegādātājiem, kuri iegūs tiesības slēgt līgumus par IUD un KIUD valsts autoceļu tīklā, darbi būs jāuzsāk sešu mēnešu laikā, bet ne agrāk kā 2022. gada 1. maijā. Līgumu termiņš būs 60 mēneši no darbu uzsākšanas, un piegādātājiem savā darbā būs jāvadās pēc IUD prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 26 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības Uzņēmējdarbība

Paredz atbalstu pašvaldību projektu īstenošanai un vides aizsardzības jomas stiprināšanai

2022. gada valsts budžetā papildu finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi ieguldīt pašvaldību aizdevumu un investīciju programmās, plānošanas reģionu un Latgales speciālās ekonomiskā zonas (SEZ) kapacitātes stiprināšanā, kā arī vides aizsardzības jomā.

Nākamgad tiks turpināta valsts budžeta aizdevumu programma pašvaldībām, kas ir nozīmīga iedzīvotājiem būtisku projektu īstenošanai. Tai nākamajā gadā paredzēts papildu finansējums 70 miljonu eiro apmērā. Aizdevumu programmas rezultātā īstenotie projekti veicinās reģionu attīstību, mazinās Covid-19 krīzes radītās sekas, kā arī radīs jaunas darba vietas un saglabās esošās.

Pašvaldību investīciju programma, kam budžetā paredzēti papildus 30 miljoni eiro, ļaus īstenot augstas gatavības projektus un nodrošinās iedzīvotājiem pieejamus un kvalitatīvus valsts un pašvaldību pakalpojumus.

Tāpat atbalsts paredzēts arī Latgales SEZ kapacitātes stiprināšanai, lai palielinātu īstenoto projektu apjomu un turpinātu iesākto labo praksi virzībā uz straujāku reģionālo attīstības atšķirību mazināšanu. Šo mērķu sasniegšanai 2022. gada budžetā atvēlēti 0.9 miljoni eiro.

Savukārt ar papildu 2,37 miljoniem eiro nākamā gada budžetā stiprinās vides aizsardzības jomu. Tiks atbalstītas vides aizsardzības iestādes, kas īsteno gan politikas plānošanas, gan vides aizsardzības kontroles funkcijas, izpētītas vēsturiski piesārņotās vietas un veikta sanācijas uzraudzība. Līdzekļi paredzēti arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atvērto datu publicēšanai. Papildu ieguldījums vides jomā sekmēs valsts ilgtspējīgu attīstību un stiprinās plānošanas reģionu kapacitāti.

2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. Valdība ir apstiprinājusi nākamā gada valsts budžeta projektu, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus veselības, izglītības, iekšlietu un citām nozarēm. Tāpat panāktas vienošanās ar Latvijas pašvaldību savienību par jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.

Gala lēmumu par 2022. gada budžeta un to pavadošajiem likumprojektiem vēl jāapstiprina Saeimai.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits  un VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis šodien, 3. novembrī, tiešsaistē Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē iepazīstināja ar reģionālo autoceļu uzlabošanas plānu turpmākajiem sešiem gadiem.

Tā ir noslēdzošā tikšanās plānošanas reģionos – iepriekš Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam apspriests ar Kurzemes, Rīgas, Latgales un Vidzemes pašvaldību vadītājiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka “Valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz ievērojami uzlabot valsts reģionālo ceļu tīkla kvalitāti un savienojamību starp novadu centriem, kā arī pārrobežu autoceļus. Lai tam piesaistītu nepieciešamo finansējumu, vajadzīga mērķtiecīga plānošana, kā dēļ arī tapusi šī programma.”

Zemgalē līdz 2027. gadam valsts reģionālos autoceļus plānots atjaunot vismaz 119 kilometru garumā. Starp prioritāri atjaunojamiem valsts reģionālo autoceļu posmiem Zemgalē, kur būvdarbus plānots uzsākt jau 2022. gadā, ir uz autoceļa P93 Jelgava-Iecava posmam 7 km garumā (km 18,18-24,80), uz autoceļa P87 Bauska-Aizkraukle 6 km garumā (km 1,92-8,38) un uz autoceļa P88 Bauska-Linde turpat 8 km garumā (km 0,00 -7,73).

Sākotnējais valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu. Jau nākamā gada budžetā Satiksmes ministrijai piešķirti papildu 57,7 miljoni eiro, kas tiks investēti reģionālo ceļu būvniecībā. Par šiem līdzekļiem plānoti autoceļu pārbūves darbi aptuveni 280 km garumā visā Latvijā, savukārt 2021.-2023. gadā investīcijas no valsts budžeta paredzētas pusei no šajā plānā identificētajiem valsts reģionālajiem autoceļiem. Kopumā papildu nepieciešamais finansējums kvalitatīva valsts reģionālo autoceļu tīkla veidošanai līdz 2027. gadam ir 358 miljoni eiro.

Līdzīgi ar pašvaldībām iepriekš tika izdiskutēta Valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam, kas valdībā jau ir apstiprināta. Tās īstenošana ir uzsākta ar pirmajiem darbiem, lai Rīgas apvedceļu pārbūvētu par četru joslu ātrgaitas autoceļu.

Kategorijas
Komunikācija Mediji, PR, poligrāfija, reklāma Reklāma

Iepirkumu par valsts tēla pētījuma izstrādi plāno izsludināt šogad

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) iepirkumu par valsts tēla pētījuma izstrādi plāno izsludināt šogad, aģentūrai LETA pastāstīja LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

Viņš sacīja, ka pašreiz LIAA turpina darbu pie stratēģijas jeb rīcības plāna izstrādes attiecībā uz valsts tēla ieviešanas turpmākajiem soļiem. Paralēli notiek darbs pie jaunas tehniskās specifikācijas izstrādes starptautiskam pētījumam par Latvijas tēlu dažādās pasaules valstīs. Šo iepirkumu plānots izsludināt šogad.

“Līdz šim jau ir definēts, ka Latvijas valsts tēls tiks veidots pēc misiju pieejas principa. Tas nozīmē, ka starptautiskajā komunikācijā vairāk runāsim par to, kas mēs esam un ko mēs darām. Latvijai ir nepieciešami jauni izaicinājumi, lai veidotu tehnoloģiski attīstītas valsts tēlu, tādēļ kā pirmā misija izvēlēta misija “Jūra 2030” , sacīja Kovaļevskis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka nākamā gada janvārī iecerēts uzsākt plašāku komunikāciju ar sabiedrību par to, kā ikviens no mums var sekmēt misijas mērķu sasniegšanai. Tiks atklāta arī “Sarunu telpa” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur dažādos formātos tiks meklētas atbildes uz Latvijas attīstībai būtiskiem jautājumiem.

Vienlaikus plānoti arī vairāki projekti ar Latvijas uzņēmēju iesaisti, kuri praksē iedzīvinās misiju “Jūra 2030”. Darbs ir aizsākts pie projektiem saistībā ar 5G tehnoloģiju plašāku pielietojumu.

Kovaļevskis skaidroja, ka ar misiju “Jūra 2030” Latvija starptautiski iestāsies par tīra ūdens pieejamību katram pasaules iedzīvotājam. “Šāda pieeja palīdzēs radīt priekšnoteikumus un risinājumus, lai nodrošinātu iespēju attīrīt Baltijas jūru, kas ir viena no visvairāk piesārņotajām un apdraudētajām jūrām pasaulē,” sacīja LIAA pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, pie misijas izstrādes tiek veidota sadarbība ar globāla līmeņa spēlētājiem, tostarp Eiropas Komisiju, ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un vairākiem starptautiski nozīmīgiem uzņēmumiem, kuri ir gatavi iesaistīties, piedāvājot finansējumu dažādu tehnoloģiju attīstībai, kuras sekmētu tīra ūdens pieejamību.

“Mūsu mērķis ir apvienot interesi un talantus Latvijas teritorijā, nodrošinot īpašus apstākļus jaunu ideju un produktu attīstībai,” teica Kovaļevskis.
Jau vēstīts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) septembrī apturēja LIAA vairāk nekā pusmiljonu eiro vērto iepirkumu par Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi.

Konkursā pieteicās trīs pretendenti – kompānija “Hill + Knowlton Limited”, piedāvājot darbus veikt par 525 000 eiro, Spānijas kompānija “Bloom Consulting” par līgumcenu 530 000 eiro, kā arī SIA “McCann Rīga” ar piedāvāto līgumcenu 535 000 eiro.

Vienlaikus saņemtas arī trīs sūdzības par konkursa nolikumu. Iepirkuma uzraugi secinājuši, ka daļa apstrīdēto konkursa nolikuma prasību patiešām ir neatbilstošas, tādēļ 14.septembrī pieņemts lēmums par iepirkuma atcelšanu.

LIAA apņēmusies valsts tēla attīstības stratēģiju līdz gada beigām izstrādāt pati, savukārt par valsts tēla pētījumu un rīcības plānu būs jāsludina jauns iepirkums.

Ziņots arī, ka jūnija beigās LIAA izsludinātā iepirkuma prognozētā līgumcena bija 540 000 eiro.

Kategorijas
Transports

Reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem piešķir 23,3 miljonus eiro zaudējumu segšanai

2021. gada 2. novembrī, Ministru kabinets apstiprināja Satiksmes ministrijas pieprasīto papildu finansējumu 23 390 194 eiro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai kompensētu zaudējumus reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, tostarp arī saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības ierobežošanai noteiktiem pasākumiem sabiedriskajā transportā.  

Finansējums piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai 2021. gada 2. pusgadā. Kopumā piešķirts papildu finansējums 23 390 194 eiro  apmērā, tostarp reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem 14 940 953 eiro, tai skaitā 4 678 433 eiro par Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanu un ierobežojošo pasākumu seku rezultātā pasažieru skaita mazināšanos un pārvadājumiem ar vilcieniem 8 449 241 eiro, tai skaitā 3 282 335 eiro par Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanu un ierobežojošo pasākumu seku rezultātā pasažieru skaita mazināšanos

Saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju un Covid-19 drošības pasākumu ieviešanu, t.sk., pieļaujamā pasažieru skaita ierobežojumu autobusos un vilcienos, iedzīvotāju mobilitātes ierobežošanu, attālināto darbu un mācībām, pārvietošanās paradumu maiņu, pasažieru skaits ievērojami samazinājies. Savukārt pasažieru skaita kritums samazinājis ieņēmumi no biļetēm, tādējādi palielinot zaudējumus pārvadātājiem. Tāpat papildu izdevumi pārvadātājiem radušies, lai transportlīdzekļos nodrošinātu epidemioloģisko prasību ieviešanu un ievērošanu.

Pasažieru skaita samazinājuma tendence saglabājas arī 2021. gadā, un ieņēmumi 2021. gada pirmajos astoņos mēnešos salīdzinot ar to pašu periodu pērn ir samazinājušies par 3,19 milj. eiro reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un 1,74 milj. eiro reģionālās nozīmes pārvadājumos ar vilcieniem.

2021. gadā sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā ieviesta virkne uzlabojumu, tostarp līgumcenu nosacījumu ieviešana, bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana atsevišķos Latvijas pagastos, atsevišķu maršrutu apkalpošana uz komerciāliem principiem, t.i. bez valsts dotāciju piešķiršanas un veikta maršrutu pārskatīšana, lai veidotu ērtākus savienojumus, vienlaikus mazinot nobraukuma apjomus. Neskatoties uz veiktajiem uzlabojumiem, kas ilgtermiņā sniegtu zaudējumu kompensācijas samazinājumu, vīrusa infekcijas Covid-19 pandēmijas apkarošanai noteiktie ierobežojumi veicinājuši sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radīto zaudējumu pieaugumu arī 2021. gadā.

Šogad reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem, lai kompensētu zaudējumus par 2021. gada 1. pusgadu, tostarp arī saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības ierobežošanai noteiktiem pasākumiem, jau ir piešķirti 13 028 675 eiro.

Atbilstoši Sabiedriskā pakalpojuma likumā noteiktajam, iedzīvotājiem ir jābūt pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, t.sk., pakalpojumiem reģionālajos maršrutos, kas dod iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas. Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto, zaudējumus, kas radušies sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam nodrošinot valsts pasūtījuma izpildi atbilstoši pieprasījumam, kompensē no valsts budžeta.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Enerģētika, siltumapgāde

Altum uz pieciem gadiem atceļ garantijas maksu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektu īstenošanai

Ministru kabinets š.g. 2. novembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus ES fondu programmas daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai nosacījumos, no š.g. 5. novembra uz pieciem gadiem atceļot Altum izsniegtās garantijas gada prēmijas likmes piemērošanu ar mērķi kompensēt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu īstenotājiem būvniecības izmaksu kāpumu.

Katram būvprojektam – no lēmuma pieņemšanas brīža, tehniskās izstrādes procesa un akceptēšanas momenta, ir derīguma termiņš. Taču, mainoties situācijai būvniecības nozarē, kas pamatā saistītas ar pieaugušajām būvniecības izmaksām, daudzdzīvokļu māju izstrādāto energoefektivitātes projektu realizācija bija apdraudēta. Tas negatīvi atsauktos gan uz iedzīvotāju motivāciju atjaunot savas daudzdzīvokļu mājas, kā arī uz daudz plašāku problēmu kopumu, kas saistītas gan ar pieaugušajām energoresursu un siltumenerģijas izmaksām, gan padomju mantotā dzīvojamā fonda sakārtošanu, gan arī zaļo mērķu sasniegšanu. Tāpēc reaģējām un veicām izmaiņas līdzšinējā daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmā, lai veicinātu energoefektivitāti, sakārtotu mājokļus un mazinātu apkures izdevumus iedzīvotājiem, uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atvieglojums tiks piemērots garantijām, kurām pieteikumi Altum tiks iesniegti pēc 2021. gada 5. novembra. Šīm garantijām pirmos piecus gadus netiks piemērota līdz šim noteiktā garantijas gada prēmijas likme 0,65% apmērā no garantijas saistību atlikuma, tādējādi samazinot finansiālo slogu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem un samazinot projektu kopējās izmaksas. Garantijas likmes atcelšana attieksies uz tiem projektiem, kuri Altum jau ir saņemti, bet vēl nav sākti būvdarbi. Tādējādi projektu īstenotājiem tiks samazinātas izmaksas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai šajās ēkās.

Vienlaikus MK noteikumos tiek palielināts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās periods līdz 35 gadiem (līdz šim 30 gadi). Palielinot energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās periodu līdz 35 gadiem, samazināsies neattiecināmo izmaksu finansiālais slogs daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kā arī palielināsies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju skaits, kuru energoefektivitātes pasākumu īstenošana kļūs ekonomiski pamatota.

Kā zināms, nelabvēlīgas globālās situācijas dēļ (loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana, u.c.) 2021. gadā Latvijā un citviet pasaulē ir pieaugušas būvniecības izmaksas. Ekonomikas ministrijas pasūtītajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā no 2021. līdz 2025. gadam, iegūtās prognozes norāda, ka būvniecības izmaksas 2021. gadā pret 2020. gadu varētu pieaugt par 6,6%. Attiecībā uz dzīvojamo māju būvniecību un atjaunošanu, pētījumā prognozēts izmaksu pieaugums pat par 11,6% 2021. gadā, kam sekos mērenāks pieaugums turpmākajos gados, veidojot vidēji 6,1% pieaugumu gadā līdz 2025. gadam.

Šobrīd atbalsta programmas ietvaros 989 projekti atrodas dažādās stadijās. Uz 2021. gada septembra vidu 75 projektiem tiek izskatīta tehniskā dokumentācija, 193 projektiem ir saņemti pozitīvi tehniskās dokumentācijas atzinumi (dokumentācija saskaņota), 65 projektos iepirkumu norises dokumentācija ir  izskatīšanā, 67 projektos iepirkumu norises dokumentācija ir saskaņota vai veikta sākotnējā apsekošana, 130 projektos granta pieteikumi ir procesā (izvērtēšanā, apstiprināti vai parakstīti līgumi), 96 projektos norisinās būvniecības darbi, 285 projekti ir pabeigti un atrodas pēcuzraudzībā, 2 projektos norisinās granta atgūšanas process, par 73 projektiem saņemts atteikums tos īstenot (projekti, kuros projekta iesniedzējs atteicies no projekta īstenošanas).

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Uzņēmējdarbība

No 01.11. mainīts Iepirkumu uzraudzības biroja telefoncentrāles darba laiks

No 1. novembra Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta speciālisti telefonkonsultācijas par iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu, iepirkumu plānošanu, organizēšanu, problēmsituāciju risināšanu un saistītiem jautājumiem sniegs katru darba dienu no plkst. 9:00 līdz plkst. 12:00, lai saņemtu nepieciešamo telefonkonsultāciju aicinām zvanīt uz tālruni – 66931500.