Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti

Parlaments atbalsta grozījumus regulējumā par izslēgšanu no iepirkumiem aizsardzības jomā

Saeima 29. septembrī otrajā lasījumā atbalstīja valdības virzītos grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL), ar ko paredzēts pilnveidot kārtību negodprātīgu tirgus dalībnieku izslēgšanai no iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā.

LETA

Saeima 29. septembrī otrajā lasījumā atbalstīja valdības virzītos grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL), ar ko paredzēts pilnveidot kārtību negodprātīgu tirgus dalībnieku izslēgšanai no iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka pēdējā laikā, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju, ir aktualizējušās vairākas būtiskas problēmas publisko iepirkumu norisē, proti, arvien biežāk faktiskajā iepirkuma procesā netiek sasniegti ADJIL noteiktie mērķi.

Patlaban esot iespējama situācija, kad pasūtītājam nav iespēju izslēgt no iepirkuma procedūras arī tādus kandidātus, par kuriem pastāv pamatotas šaubas, vai tie spēs pienācīgi vai vispār izpildīt iepirkuma līgumu.

Tādēļ kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu regulējums tiks attiecināts arī uz apakšuzņēmējiem, tādā veidā dodot pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus tirgus dalībniekus.

Paredzēts pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības jomas preču eksportu vai importu. Grozījumi paredz, ka, lai turpmāk piemērotu ADJIL ietverto izslēgšanas nosacījumu, pietiek ar konstatāciju, ka šāda rakstura noziegums ir veikts, nevērtējot jeb nepiešķirot tiesisku nozīmi tam, kurā valstī tas ir noticis.

Tāpat turpmāk ADJIL tiks sniegts plašāks ietvars tam, kas faktiski ir saprotams kā draudi nacionālajai drošībai. Paredzēts noteikt, ka kandidāts var radīt draudus nacionālajai drošībai arī tādā gadījumā, ja, piemēram, tā darbība ir vērsta pret Latvijas drošību, kandidāts ir saistīts ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, ir ziņas, kas apliecina kandidāta piederību aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām un partijām vai to apvienībām vai reliģiskajām organizācijām.

Vienlaikus ADJIL tiks pielāgots arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā ietvertajam formulējumam, kas attiecināms uz komersantiem, kas vēlas saņemt licenci stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanai starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu veikšanai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Tāpat tiks grozīts ADJIL regulējums attiecībā uz izslēgšanas nosacījuma pārbaudes kārtību, nodrošinot, ka atzinumu sniegšanas kompetence tiek nodota pēc piederības par katru atsevišķu jomu atbildīgajai drošības iestādei. Saņemts apliecinājums gan no Satversmes aizsardzības biroja (SAB), gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Valsts drošības dienesta, ka tie neiebilst pret šādu normas redakciju. Kaut arī katrai no drošības iestādēm ir sava kompetence, atzinumu sniegšanai tās savā starpā apmainās ar informāciju, bet gala lēmumu tomēr pieņem atzinuma sniedzējs.

Likumā arī plānots pilnveidot izslēgšanas nosacījumu regulējumu un pārbaudes kārtību attiecībā uz iepriekš nepildītiem līgumiem. Grozījumi vairs neierobežos pasūtītāju izslēgt kandidātu arī tad, ja iepriekš lauztais līgums neattiecas uz aizsardzības un drošības jomu vai tieši informācijas aizsardzības vai līguma izpildes drošības pārkāpumiem.

Izslēgšanas nosacījumu regulējums un pārbaudes kārtība tiks pilnveidota arī attiecībā uz neizpildītām nodokļu saistībām. Grozījumi noteiks, ka kandidāti izslēdzami no dalības iepirkumā, ja tiem Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai reģistrācijas valstī saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas jomā. Gadījumi, kuros būtu atzīstams, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, tiktu noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Skaidrāk tiks noteikts, kas apliecina, ka kandidātam konkrētā dienā nebūs neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādi pierādījumi būs izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas, pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu, un citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesamību. Pie citiem objektīviem pierādījumiem uzskatāms, piemēram, lēmums “Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka attiecīgajā datumā nav nodokļu parāda.

Tāpat paredzēts mainīt esošo pieeju un noteikt, ka piegādātājam, kas vēlas piedalīties publiskajā iepirkumā, piedāvājumā jānorāda visi tam zināmie apakšuzņēmēji, turklāt neatkarīgi no to veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtības. Vienlaikus pasūtītājs būs jāinformē, kādiem darbiem šādi apakšuzņēmēji tiek piesaistīti. Izslēgšanas nosacījumi turpmāk tiks attiecināti arī uz visiem kandidāta atlasītajiem apakšuzņēmējiem.

Arvien vairāk iepirkumi ADJIL ietvaros ir saistīti ar NATO un ES klasificētās informācijas izmantošanu tajos. Lai piekļūtu šādai informācijai, nepietiek tikai ar speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to ar grozījumiem tiks definēts, ka ar jēdzienu “speciālā atļauja” šī likuma izpratnē ir saprotama ne tikai speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, bet arī sertifikāti pieejai NATO un ES klasificētajai informācijai.

Ievērojot minēto, likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju, pasūtītājam jau kandidātu atlases nolikumā ir jānorāda informācija par aizsargājamās informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, tāpat informācija par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas nepieciešamību.

Saskaņā ar SAB statistiku vairāk nekā 60% komersantu, kuriem ir izsniegts industriālās drošības sertifikāts, nokavē tā atjaunošanas pieteikuma termiņu, kā rezultātā gandrīz vienmēr nevar paspēt izsniegt komersantam jaunu industriālās drošības sertifikātu pirms spēkā esošā termiņa beigām, kas savukārt rada problēmas iepirkumu īstenošanā.

Ievērojot minēto un lai pastiprinātu piegādātāju izpratni par industriālās drošības sertifikāta prasības nozīmīgumu, ar grozījumiem tiks noteikts, ka, ja iepirkumā šāds sertifikāts ir nepieciešams, piegādātājam ir jāapliecina, ka tas apņemas nodrošināt visā līguma izpildes laikā spēkā esošu industriālās drošības sertifikātu.