Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

ECOFIN sanāksmē diskutēs par ekonomikas atveseļošanu Eiropā un citām finanšu jomas aktualitātēm

No 3. līdz 4. oktobrim finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Luksemburgā.

Finanšu ministrija

No 3. līdz 4. oktobrim finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Luksemburgā.

Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt makroekonomisko situāciju eirozonā un politisko reakciju uz augstām enerģijas cenām un inflācijas spiedienu, tostarp paredzēta viedokļu apmaiņa ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru. Darba kārtībā iekļauti jautājumi par eirozonas prioritātēm Atveseļošanas fonda plānos un eirozonas ieteikumu īstenošanu. Tāpat plānota starptautisku sanāksmju sagatavošana un jautājums par digitālo eiro – valsts un privāto dalībnieku biznesa modeļiem digitālajā eiro ekosistēmā.

ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt un vienoties par Atveseļošanas fonda regulas REPowerEU veltītajām atveseļošanas un noturības plānu nodaļām. Šā gada maijā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu, kas paredz iespēju lielākam ieguldījumam REPowerEU mērķu – mazināt energoatkarību no Krievijas – īstenošanā. Priekšlikums paredz atbalstu dalībvalstīm enerģijas ietaupīšanā, enerģijas avotu dažādošanā un ātrākā atjaunīgās enerģijas ieviešanā. Paredzēts REPowerEU pasākumus kā atsevišķu specifisku nodaļu integrēt jau esošajos dalībvalstu Atveseļošanas fonda plānos. Latvija pozitīvi vērtē, ka tiek paplašinātas iespējas dalībvalstīm veikt pārvedumus no citiem dalītās pārvaldības fondiem, lai Atveseļošanas fonda plānu ietvaros sasniegtu REPowerEU mērķus.

Ukrainas ilgtermiņa ekonomikas attīstība un reformu ievirze saskaras ar ļoti būtiskiem izaicinājumiem, kopš Krievija, veicot bezprecedenta, nepamatotas un neprovocētas agresijas aktu, sāka tajā karu. Paredzams, ka tikai 2022. gadā vien Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 30–50 %, kas papildus fiziskā kapitāla iznīcināšanai nozīmētu papildu zaudējumus vairāk nekā 100 miljardu eiro apmērā. Turklāt, papildus ievērojamiem zaudējumiem un kaitējumam valsts ekonomikai, Ukraina zaudējusi piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Ņemot vērā Ukrainas steidzamās īstermiņa finansējuma vajadzības, EK nāca klajā ar pirmo priekšlikumu ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai, kas tika pilnībā izmaksāta šā gada augustā. Tāpat Latvija ir atbalstījusi EK lēmuma priekšlikumu par papildu ārkārtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu 5 miljardu eiro apmērā aizdevumos Ukrainai.

Sanāksmes laikā EK informēs ministrus par augstām enerģijas cenām un finanšu tirgu aktuālo situāciju. Tāpat paredzēts diskutēt par ekonomikas atveseļošanu Eiropā, kā arī uzklausīt informāciju par finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanas statusu. Ministri tiks informēti par progresu finanšu pakalpojumu direktīvu ieviešanā, kā arī pārrunās citus aktuālus jautājumus.