Kategorijas
Transports

“Latvijas dzelzceļš” drīzumā izsludinās atkārtotu konkursu par pasažieru infrastruktūras projektēšanu

VAS “Latvijas dzelzceļš” pārtraucis iepirkuma konkursu par dzelzceļa pasažieru infrastruktūras projektēšanu un drīzumā izsludinās jaunu pēc modernizējamo infrastruktūras objektu precizēšanas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Iepirkuma konkurss tika pārtraukts saistībā ar Autotransporta direkcijas lēmumu divos pieturas punktos – “Cena” un “Kūdra” – neveikt pasažieru apmaiņu.

Pētermane skaidroja, ka līdzšinējais projekts paredzēja veikt infrastruktūras modernizāciju arī pieturā “Cena” un “Kūdra”, tāpēc tika pieņemts lēmums konkursu pārtraukt un tuvākajā laikā izsludināt jaunu, precizējot modernizējamo infrastruktūras objektu loku.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka iepriekš izsludinātais iepirkums paredzēja dzelzceļa pasažieru infrastruktūras projektēšanu dzelzceļa iecirkņa Rīga-Jelgava pieturās “Atgāzene”, “BA Turība”, “Tīraine”, “Baloži”, “Jaunolaine”, “Dalbe”, “Cena”, “Ozolnieki”, dzelzceļa iecirkņa Torņkalns-Tukums-II pieturās “Priedaine”, “Jaundubulti”,”Kūdra”, “Ķemeri”, “Milzkalne”, “Tukums-I”, “Tukums-II”, kā arī dzelzceļa iecirkņa Zemitāni-Skulte pieturās “Zemitāni”, “Brasa”, “Vecāķi”, “Kalngale”, “Carnikava”, “Pabaži”, “Saulkrasti”.

“Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums.

Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības – “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, “LDZ Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums “LDZ loģistika”.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Transports

“Latvijas gaisa satiksmes” pārtraukusi iepirkumu par jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecību

VAS “Latvijas gaisa satiksme” pārtraukusi iepirkumu par esošās ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

“Latvijas gaisa satiksmes” pārstāvis Arnis Lapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka iepirkums pārtraukts, jo tajā netika saņemts neviens pieteikumi. Patlaban “Latvijas gaisa satiksme” izvērtē situāciju un tuvākajā laikā pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

Lapiņš norādīja, ka projekta termiņus tas neietekmēs, jo iepirkuma procedūra esot sākta ļoti savlaicīgi.

Jau ziņots, ka iepirkumu “Latvijas gaisa satiksme” izsludināja decembrī. Sākotnējais pieteikšanās termiņš bija 13.janvāris, bet tas tika pagarināts līdz 31.janvārim. Janvāra beigās iepirkumā sūdzību iesniedza SIA “Abora”. Sūdzība līdz iepirkuma pārtraukšanai gan netika izskatīta.

Iepirkuma nolikums paredzēja, ka kandidāta vidējam gada finanšu apgrozījumam iepriekšējos trijos finanšu gados jābūt ne mazākam par 20 miljoniem eiro. Tāpat prasīts, lai pēdējo desmit gadu laikā kandidāts būtu veicis jaunas būvniecības vai pārbūves darbus vismaz trijās ēkās, kurām katrai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, un katras ēkas platība ir vismaz 5400 kvadrātmetru, turklāt ēkas būvdarbu kopējām izmaksām jābūt ne mazākām par pieciem miljoniem eiro. Prasīts arī, lai pretendents būtu veicis būvniecības darbus vismaz vienai jaunai ēkai, kuras platība ir vismaz 7200 kvadrātmetru un ēkas kopējās būvdarbu izmaksas ir ne mazākas kā desmit miljoni eiro.

Paredzēts, ka pārbūves darbi jāpabeidz līdz 2022.gada 30.septembrim.

Tornis būs aptuveni 50 metru augsts un viens no modernākajiem Eiropā. Torņa celtniecību ir paredzēts sākt šajā gadā.

“Latvijas gaisa satiksmes” valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka viena no jaunā torņa funkcionālajām priekšrocībām būs tā, ka maksimāli tiks samazināti līmeņi, starp kuriem jāpārvietojas darbiniekiem. Plānots, ka operacionālās darbības varēs veikt tikai trijos augšējos līmeņos.

Tauriņš arī norādīja, ka projekta reālās izmaksas būs skaidras tikai pēc iepirkuma.

“Latvijas gaisa satiksme” apgrozījums 2018.gadā bija 30,208 miljoni eiro, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa bija 3,239 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 6,9%. “Latvijas gaisa satiksme” ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Pētniecība un izstrāde Transports

SM atkārtoti izsludina iepirkumu par ceļu satiksmes drošības plāna ietekmes izvērtējumu

Satiksmes ministrija atkārtoti izsludinājusi iepirkumu par ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam ietekmes izvērtējumu, aģentūru LETA Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļā.

Pieteikumu dalībai konkursā var iesniegt tikai elektroniski Elektronisko iepirkumu sistēmā e-konkursu apakšsistēmā līdz 25.februāra plkst.15.

Iepirkuma “Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam ietekmes izvērtējums” dokumentācija pieejama https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/32202.

Satiksmes ministrija šo konkursu bija izsludinājusi decembrī, un informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka tas tika pārtraukts janvārī, jo “netika saņemts neviens piedāvājums vai pieteikums, vai visi piedāvājumi vai pieteikumi tika noraidīti”.

Ministrijā skaidroja, ka, salīdzinot ar iepriekš izsludināto iepirkumu, šajā tika vienkāršota tehniskā specifikācija. Satiksmes ministrija sagaida, ka tiks novērtēta līdz šim īstenoto pasākumu ietekme ceļu satiksmes drošības uzlabošanā un noteikti turpmākie potenciāli efektīvākie rīcības virzieni ceļu satiksmes drošības uzlabošanā laika periodā 2021.-2030.gadam, kā arī identificētas rīcības politikas prioritātes nākamajam politikas plānošanas periodam ceļu satiksmes drošības jomā.

Pētījuma veicējiem būs jāsagatavo arī četri scenāriji un jāpiedāvā Latvijai piemērotākais ceļu satiksmes drošības uzlabošanas rīcības virzienu scenārijs, lai sasniegtu mērķi – ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaita samazināšanu 50% apmērā laika periodā 2021.-2030.gads.

Izstrādātais pētījums tiks iesniegts Ceļu satiksmes drošības padomē un tas tiks izmantots nākamā ceļu satiksmes drošības plānošanas dokumenta izstrādē.

Esošā ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam darbības periods noslēgsies 2020.gadā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

“Rail Baltica” būvprojektu izvērtēšana Lietuvā un Igaunijā kopā varētu izmaksāt 3,439 miljonus eiro

Baltijas valstu kopuzņēmums AS “RB Rail”, kas izveidots dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanai, par kopā 3,439 miljoniem eiro veiks “Rail Baltica” būvprojektu izvērtēšanu un būvekspertīzi Lietuvā un Igaunijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

“RB Rail” izsludinājis divus iepirkumus par būvprojekta risinājuma izvērtēšanu un būvekspertīzes veikšanu “Rail Baltica” būvprojektiem Lietuvā un Igaunijā.

Lietuvā prognozētā līgumcena ir viens miljons eiro, savukārt Igaunijā – 2 439 489 eiro.

Konkursā par būvprojekta risinājumu izvērtēšanu Lietuvā piedāvājumi iesniedzami līdz 2.marta plkst.14, bet konkursā par būvprojekta izvērtēšanu Igaunijā – līdz 2.marta plkst.15.

Abu līgumu darbības laiks paredzēts 60 mēneši.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Kategorijas
Transports

KNAB pametusi viena no svarīgākajām “Rīgas satiksme” iepirkumu lietas izmeklētājām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pametusi viena no pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” iepirkumu lietas svarīgākajām izmeklētājām, šodien žurnālistiem apliecināja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB jau sākumā pēc lietas ierosināšanas brīdināja, ka izmeklēšana nebūs ātra, jo lieta ir apjomīga, nozīmīga un sarežģīta. Arī tagad Straume norādīja, ka turpinās aktīvs izmeklēšanas darbs un ir izsūtīti starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumi.

“Ko mēs Latvijā varam paveikt, to arī darām, un šajā ziņā nekas nekavējas, taču jāgaida arī informācija no ārvalstīm, kurās veiktas izmeklēšanas darbības. Diemžēl, tas aizņem laiku,” piebilda Straume.

Straume apliecināja, ka viena no lietas svarīgākajām izmeklētājām aizgājusi no darba. Viņš detalizētāk nekomentēja, cik būtiski šis fakts ietekmē lietas virzību. “Protams, šo lietu neizmeklē viens izmeklētājs, bet viņa bija viena no svarīgākajām izmeklētājām lietā,” piebilda KNAB priekšnieks.

KNAB priekšnieks uzskata, ka izmeklētāja KNAB pametusi slodzes dēļ. “Es domāju, ka tas bija vairāk vai mazāk dēļ slodzes. Cik man zināms, viņa nav aizgājusi uz kādu citu darbavietu,” piebilda Straume.

KNAB priekšnieks vērsa uzmanību, ka birojam kopumā patlaban trūkst vairāku izmeklētāju. Ņemot vērā krimināllietu apjomu un slodzi, Straume uzskata, ka birojam vajadzētu papildus 30 līdz 40 darbiniekus, tostarp, izmeklētājus.

Lai arī iepriekš birojs publiski bija paziņojis, ka saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju “Rīgas satiksmes” lietā nodrošināta kukuļu maksāšana Rīgas domes amatpersonām, Straume nekomentēja, vai kādas domes amatpersonas ir nonākušas aizdomās turēto statusā. “Mēs to paziņosim, kad izmeklētāji uzskatīs par vajadzīgu. Tas šobrīd nav atklājams,” piebilda Straume.

KNAB veic izmeklēšanu kriminālprocesā saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018.gada decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, “Rīgas satiksmes” Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja “Škoda Transportation” amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma “Tram Servis Riga” valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Daļu lietā apcietināto personu vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu, bet pārējos apcietinātos atbrīvoja bez drošības naudas noteikšanas. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs ir 870 000 eiro.

Saistībā ar šo lietu kratīšana notika arī pie toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova (S). Pērn jūnija beigās Ušakovam tika piemērots aizdomās turētā statuss, taču par citiem iespējamiem nodarījumiem – veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē bija atradis priekšmetu, kas ar kompetentās institūcijas atzinumu atzīts par stratēģiskās nozīmes ierīci.

Pats Ušakovs sociālajā tīklā “Facebook” tika norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi “paštaisīta ierakstoša ierīce”, kas atradusies plauktā. “Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons,” skaidroja Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.

Ušakova gadījums patlaban ir izdalīts atsevišķā kriminālprocesā no “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietas. Bijušā Rīgas mēra iespējamās darbības gan netiek vērtētas, izmeklējot “Rīgas satiksmes” iepirkumus.

No KNAB iepriekš skaidrotā par “Rīgas satiksmes” kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar “Rīgas satiksmi” saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

“Nekā personīga” ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādējādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja CBA un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, Polijas pretkorupcijas dienests (CBA) sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi Transports

Starptautiski atzīti būvniecības uzņēmumi pretendē uz Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā Rīga būvniecību

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā “Rīga” būvniecībai nodrošināta spraiga starptautiska mēroga konkurence. Projekta īstenotāja Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinātajā starptautiskajā konkursā saņemti 11 kandidātu pieteikumi. Kvalificēties Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā “Rīga” būvniecības darbu veikšanai vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas.

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā “Rīga” būs pirmā lidostas dzelzceļa stacija Baltijā. Tā dos iespēju turpināt Rīgas lidostai būt par ērtāko, lielāko un nozīmīgāko aviācijas mezglu Baltijas valstīs. Tā būs nozīmīgs ieguvums Rīgas iedzīvotājiem un viesiem – veids, kā ērti un ātri pārvietoties starp galvaspilsētas centru un lidostu. Projekts ir daudzējādā ziņā unikāls. Tas būs arī Baltijā pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 mm standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: “Gandarī lielais konkursantu skaits. Pretendenti veidojuši starptautiskas apvienības, lai izpildītu konkursā izvirzītās augstās prasības. Tas liecina par nopietnu gatavošanos. Saņemtie pieteikumi ļauj būt pārliecinātiem, ka konkursa rezultātā sasniegsim mērķi – iegūsim augsti kvalificētu, iepirkuma prasībām atbilstošu būvdarbu veicēju Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā “Rīga”, estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.”

Pērn, 3. novembrī, izsludinātais starptautiskais konkurss norisinās divos posmos. Pirmajā posmā notiek kandidātu atlase. Otrajā posmā – kandidātu iesniegto tehnisko un finanšu piedāvājumu izvērtēšana. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu un 2021. gadā uzsākt būvdarbus. Šobrīd konkursa komisija, kurā ir Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail un Satiksmes ministrijas pārstāvji, uzsāk darbu, lai veiktu kandidātu atlasi. Pretendenti, kuri atbildīs konkursā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, piedalīsies konkursa 2. posmā, sagatavojot tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem. Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija, ieviesēji – Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.

Augstas kvalifikācijas infrastruktūras speciālisti no Eiropas valstīm kopā darbojās, veidojot modernāko intermodālo centru Baltijā: projektētāji bija piegādātāju apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), Vektors T (Latvija), IDOM (Spānija)) un dzelzceļa sistēmas verifikācijā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām, darbojas globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A.

Plānotie darbi un secība:

– Būvniekam jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves būs pilnībā jāintegrē esošajā lidostas infrastruktūrā, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas savienots ar lidostas pasažieru termināli.

– Pasažieriem jānodrošina ērtāka piekļūšana ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni. Pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

– Būvniecības laikā būs jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā esošās komercdarbības nepārtrauktība. Tādēļ būvdarbi tiks veikti kārtās jeb posmos. Kopuma būvniecības darbi notiks sešās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve.

– Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā “Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.

– Līdztekus Rail Baltica stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Informāciju sagatavoja Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Turpinās vērienīgie darbi Rail Baltica īstenošanai

Šā gada beigās noslēgsies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveides starptautiskajā lidostā “Rīga” projektēšana un būs jāizsludina šī projekta būvniecības iepirkums. Tikmēr šovasar noslēgti divi būvprojektēšanas līgumi, SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” izsludinājusi iepirkumu par Rail Baltica kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceri un precizējošas ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī aizvien aktuāla ir nekustamo īpašumu atsavināšana projekta vajadzībām.

Parakstīti divi būvprojektēšanas līgumi

Rail Baltica kopuzņēmums jūlija sākumā parakstījis divus būvprojektēšanas līgumus, lai uzsāktu projektēšanas darbus 123 km garajā centrālajā posmā no Upeslejām caur Rīgu uz Misu un no Vangažiem caur Salaspili uz Misu. Projektēšanas darbu Latvijas Satiksmes ministrijas uzdevumā vadīs RB Rail AS.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Transports

Ministrs Linkaits: iepirkumi ir jāveic godīgi, caurskatāmi un efektīvi

Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības ir pasūtītāji Latvijā vislielākajiem iepirkumiem. Satiksmes ministrs TĀLIS LINKAITS intervijā žurnālam “Iepirkumi” stāsta par veikumu iepirkumu sakārtošanā satiksmes nozarē, iepazīstina ar svarīgāko savas pārstāvētās nozares iepirkumos, kā arī iepazīstina ar savu redzējumu iepirkumu vides uzlabošanai Latvijā.

– Satiksmes ministrijas pārraudzībā atrodas vairāku nozaru stratēģiskās nozīmes valstij piederoši uzņēmumi, tostarp Latvijas dzelzceļš, Latvijas Valsts ceļi, Latvijas Autoceļu uzturētājs, Latvijas Pasts un citi uzņēmumi. Kāds jums līdzšinējās darbības laikā ministra amatā radies iespaids par iepirkumu vidi šajās nozarēs un uzņēmumos?

– Transporta nozare patiešām ir kapitāla intensīva nozare. Naudas līdzekļu apgrozījums ir ļoti liels, ir arī liela atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Iepirkuma procedūra ir viens no vissvarīgākajiem procesiem, kā naudas līdzekļus var ietaupīt vai, tieši otrādi, dažādā veidā manipulējot ar iepirkumiem – iepirkt pa draugam, iepirkt no savējiem vai pirkt visdārgāk, ja nemākam to īstenot.

Kategorijas
Transports

Ziņas

Ministre: EIS ir nepārvaldāms rīks

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par agrāk veiktajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, preses konferencē ziņoja veselības ministre Ilze Viņķele.

Ministre informēja, ka Veselības ministrija pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām, kuras aizvien neizmanto. Savukārt, IKT centralizācijas projektam pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

Kategorijas
Nozares Transports

Haoss Rīgas satiksmē uzņem apgriezienus

Žurnāls “Iepirkumi” jau vairākkārt ir rakstījis par dažādām problēmām ar Rīgas Pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) saistītajiem iepirkumiem. Pērn gada izskaņā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apcietināja sešas personas (tostarp 5 RS amatpersonas) un sāka kriminālprocesu saistībā ar trim RS iepirkumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu iegādi. Kopš februārī aprakstījām ar RS saistītos notikumus, uzņēmumā nomainījusies valde – līdzšinējais pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss atkāpās no amata, argumentējot, ka nejūtot Rīgas domes kā galvenā uzņēmuma akcionāra atbalstu. Pagaidu vadītāja amatā šobrīd iecelts RS valdes loceklis Ernests Saulītis. Rīgas dome spītīgi norobežojas no atbildības par Rīgas satiksmē notiekošo, bet RS meklē arvien jaunus vainīgos, kam uzvelt atbildības nastu.

KNAB aizturēšanas turpinās

6. martā KNAB aizdomās par kukuļošanu aizturējis partijas “Gods kalpot Rīgai” biedru, uzņēmuma “Rīgas karte” valdes locekli un pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” amatpersonu Aleksandru Brandavu. KNAB izmeklē SIA “Rīgas karte” amatpersonu izdarītos, iespējams, noziedzīgus nodarījumus – kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā. Neilgi pēc aizturēšanas Brandavs atkāpās no amata RS, savukārt nākamajā nedēļā arī no “Rīgas kartes” valdes.
Iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss jau iepriekš bija licis Aleksandram Brandavam izvēlēties starp būšanu par elektronisko norēķinu projekta daļas vadītāju un vienlaicīgu atrašanos “Rīgas kartes” valdes locekļa amatā, norādot, ka atrašanās abos amatos esot interešu konflikts. Matīss skaidrojis, ka sākotnēji Brandavs ilgstoši slimojis, bet pēc KNAB operatīvajām darbībām marta sākumā, viņš ticis atstādināts no amata elektronisko norēķinu projektu daļā. Pēc tam saņemts arī Brandava parakstīts iesniegums ar lūgumu viņu no 7. marta atbrīvot no amata RS (“Rīgas kartē”).