Kategorija: Komercpakalpojumi

Kategorijas
Komercpakalpojumi Transports

Transporta nozare piedāvā risinājumus tranzīta kravu piesaistei no Āzijas valstīm

Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Reimanis piedalījās Krievijas transporta nozares nozīmīgākajā pasākumā – biznesa forumā un izstādē “Transporta nedēļa 2021”, kas no 15. līdz 17.novembrim notika Maskavā. Vizītes ievaros Reimanis tikās ar  Eirāzijas Ekonomiskās Komisijas infrastruktūras un enerģētikas ministru Temirbeku Asanbekovu un piedalījās Starptautisko transporta koridoru direkcijas un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas sadarbības memoranda parakstīšanā.

“Lai Latvijas transporta un loģistikas nozare sekmīgi attīstītos mainīgajā biznesa vidē, ir jāizmanto visas iespējas, lai stiprinātu sadarbību gan ar Krieviju, kas joprojām ir viens no galvenajiem tranzīta partneriem, gan meklētu jaunas iespējas, tostarp veicinot sadarbību ar Āzijas valstīm”, komentē Uldis Reimanis.

Tiekoties ar  Temirbeku Asanbekovu, Reimanis prezentēja Latvijas transporta un loģistikas potenciālu Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) valstīm dažādu veidu kravām. Tāpat tika pārrunāta sadarbības stiprināšana ar EES valstīm, veicinot Ķīnas u.c. Āzijas valstu tranzīta kravu piesaisti uz Eirāzijas sauszemes transporta koridoriem.

Biznesa forumā un izstādē, kas  notika no 16. līdz 18.novembrim, Latvijas transporta nozari ar vienotu zīmolu VIALATVIA pārstāvēja Rīgas brīvosta, Liepājas SEZ, Ventspils brīvosta, VAS “Latvijas dzelzceļš”. Kopumā izstādē piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieki, tai skaitā Krievijas federālās aģentūras, valsts korporācijas, privātā biznesa kompānijas, kā arī ārvalstu kompānijas un citas ar transporta jomu saistītas organizācijas. Visiem interesentiem tika nodrošināta iespēja apmeklēt foruma pasākumus tiešsaistes formātā, reģistrējoties pasākuma mājas lapā www.transweek.digital

Latvijas stendu 16.novembrī apmeklēja Latvijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Māris Riekstiņš, pārrunājot nozares aktualitātes un Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības jautājumus transporta jomā.

Pasākumu ietvaros 17.novembrī, piedaloties Latvijas-Krievijas Transporta darba grupas  (TDG) vadītājiem Reimanim un Jurijam Petrovam, tika īstenota septembrī Pēterburgā TDG vadītāju tikšanās laikā panāktā vienošanās un parakstīts sadarbības memorands starp organizāciju “Starptautisko transporta koridoru direkcija” un Latvijas Stividorkompāniju asociāciju (LSA). LSA sastāvā ir Rīgas, Liepājas un Ventspils stividoru asociācijas un  nesen pievienojušās arī Rīgas brīvostas pārvalde, LSEZ un LDz. Memorandā puses  apņemas attīstīt divpusējo sadarbību tranzīta un loģistikas biznesa tendenču, ostu darbības un transporta koridoru attīstības izpētē.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Komercpakalpojumi

Nodod jaunai izskatīšanai lietu par obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenergijas cenai piemērojamo koeficientu

Senāta Administratīvo lietu departaments 24.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas cenai piemērojamo koeficientu. Lai izšķirtu strīdu, Senāts vērsās ar jautājumiem Eiropas Komisijā. Ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu, apgabaltiesai no jauna jāvērtē lietas apstākļi.

Pieteicēja – Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecība “Dzirnavas” – tiesā pārsūdzēja Ekonomikas ministrijas lēmumu, ar kuru aprēķināta pieteicējas hidroelektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma un noteikts pieteicējas saražotās un obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas iepirkuma cenai piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai (t.s. pārkompensācijas koeficients). Pieteicējas iebilst aprēķinam, norādot, ka tikai daļa no elektrostacijā ražotās elektroenerģijas tiek pārdota obligātā publiskā iepirkuma ietvaros par cenu, kas paredzēta ar Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu apstiprinātajā valsts atbalsta shēmā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”. Pieteicējas ieskatā, šādos apstākļos aprēķinā jāņem vērā proporcionāli tikai tā elektrostacijas jauda un attiecīgie ieņēmumi, un tikai tā cita veida atbalsta daļa, ko var saistīt ar obligātā publiskā iepirkuma ietvaros pārdoto elektroenerģiju.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu bija noraidījusi.

Senāts konstatēja, ka tāpat kā noteikumos Nr. 262, arī Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumā nav skaidri precizēts, kā būtu jārīkojas gadījumā, ja saņēmējs saņem darbības atbalstu par daļu no uzstādītās jaudas un pārdod atlikušo elektroenerģijas daļu tirgū. Tāpēc Senāts, izskatot lietu, lūdza Eiropas Komisijai sniegt viedokli par tās 2017.gada 24.aprīļa lēmuma interpretāciju attiecībā uz šāda veida situācijām.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas skaidrojumu, Senāts spriedumā norāda, ka gadījumā, ja tikai daļa no elektrostacijā ražotās elektroenerģijas tiek pārdota obligātā publiskā iepirkuma ietvaros par cenu, kas paredzēta ar Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu apstiprinātajā valsts atbalsta shēmā, tad nav jāņem vērā elektrostacijas iekšējās peļņas norma (IRR) kopumā (un attiecīgi visi ieņēmumi) un viss saņemtais uz elektrostaciju attiecināmais cita veida atbalsts.
Lieta Nr. SKA-81/2021 (A420260417)

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Komercpakalpojumi

ST vērtēs normas, kas liek obligātajā iepirkumā elektroenerģiju pārdodošajiem komersantiem saražoto siltumu izmantot lietderīgi

Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par normām, kas noteic pienākumu komersantiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, saražoto siltumenerģiju izmantot lietderīgi, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lieta ierosināta pēc AS “Ziedi JP”, SIA “AD Biogāzes stacija”, SIA “Bio future”, SIA “Gas stream”, SIA “Conatus BIOenergy”, AS “International Investments”, SIA “Agro Iecava”, SIA “RZS Energo”, un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzēji ir komersanti, kuriem piešķirtas tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersanti lūdz ST pārbaudīt Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta (MK) “Noteikumu par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 21.3., 28., 30., 31., 48.4.punkta un 3.pielikuma atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajam teikumam.
Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmā daļa noteic, ka elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantā minētās tiesības un koģenerācijas procesā ražo siltumenerģiju, ir pienākums nodrošināt siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu.

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta trešā daļa paredz MK kompetenci noteikt kārtību, kādā tā noteiktā iestāde pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību šajā likumā un MK noteikumos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

Atbilstoši “Noteikumu par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 21.3.apakšpunktam, lai pārdotu no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, jānodrošina biogāzes ražošanai izmantoto izejvielu uzskaite, izmantojot mēraparātus vai mērlīdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtību, ja enerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze.

Noteikumu 28.punkts paredz, ka norēķinu periods elektroenerģijas pārdošanai un pirkšanai obligātā iepirkuma ietvaros ir viens kalendāra mēnesis. Savukārt 30.punkts noteic, ka publiskais tirgotājs no komersanta, kas elektroenerģiju ražo šo noteikumu 3.2.un 3.3.apakšpunktā minētajās biogāzes vai biomasas elektrostacijās, iepērk tikai to elektroenerģijas daudzumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu ir atzīstams par saražotu koģenerācijā.

31.punkts regulē to, kā norēķinu periodā nosakāms biogāzes vai biomasas elektrostacijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši noteikumu 25.punktā minētajai principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai, bet noteikumu 48.4.apakšpunkts noteic, ka Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja nav tehnoloģiski nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana.

Tāpat noteikumos 3.pielikumā ietverti koeficienti, kas dažādām koģenerācijas tehnoloģijām nosaka attiecību starp koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu. Minētos koeficientus izmanto saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu, nosakot biogāzes vai biomasas elektrostacijā saražotās elektroenerģijas daudzumu norēķinu periodā.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 105.pants, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Komersanti uzskata, ka ar apstrīdētajām normām tām esot noteikts jauns pienākums nodrošināt, ka to saražotā siltumenerģija tiek izmantota lietderīgi. Turklāt, sākot ar šī gada 1.janvāri, komersanti esot tiesīgi obligātā iepirkuma ietvaros pārdot tikai to elektroenerģiju, kas ir atzīstama par saražotu koģenerācijā. Savukārt gadījumos, kad komersanti neizpilda likumdevēja noteiktos faktiskos kopējos elektrostacijas lietderības rādītājus, tās esot spiestas obligātā iepirkuma ietvaros pārdot tikai daļu saražotās elektroenerģijas, atlikušo elektroenerģiju pārdodot par zemāko vienošanās cenu.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka tādējādi samazinoties iegūto ieņēmumu apmērs un tiekot aizskartas tām Satversmes 105.panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu un pārkāpts Satversmes 1.pantā ietvertais tiesiskās paļāvības princips.

ST ir uzaicinājusi Saeimu un MK līdz 2021.gada 30.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021.gada 30.novembris.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Uzņēmējdarbība

Līdz augustam plānots izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021. gada 31. augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.


“Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.


Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un biedrībām “Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls”, “Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija”, “Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija” un nodibinājuma “TechHub Riga”. Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31. oktobrim.


“Pērn paveiktais uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā ir nozīmīgs vairāku institūciju kopdarbs, kas ir spēcīgs pamats jaunuzņēmumu nākotnes attīstībai Latvijā. Savukārt nule parakstītā Deklarācija par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu vērsta uz Eiropas un pasaules veiksmīgāko jaunuzņēmumu labās prakses iepazīšanu un pārņemšanu, kā arī Latvijas jaunuzņēmumu vides popularizēšanu, sekmējot strauju ekonomikas izaugsmi un veicinot Eiropas digitālo neatkarību,” turpina ministrs.


Parakstot Deklarāciju par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu (Declaration on the EU Startup Nations Standard of Excellence), Latvija apņēmusies vēl vairāk attīstīt vidi jaunuzņēmumu izaugsmei, veicinot jaunuzņēmumu veidošanos, talantu piesaisti un noturēšanu, uzlabojot normatīvo regulējumu vidi un piekļuvi finansējumam, kā arī sekmējot inovāciju iepirkumu un “Digital first” principu ieviešanu. Valstis, kas parakstījušas deklarāciju, apņemas īstenot standartus un labās prakses piemērus, kas pilnveido normatīvo regulējumu jaunuzņēmumu darbības uzsākšanai, atbalstam un darbības attīstībai.


Deklarācija rosina “Jaunuzņēmumu nācijas” (Start-up Nations) centra izveidi 2021. gadā, kas veicinās labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un investīciju piesaisti. Šī iestāde, sadarbojoties ar Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēmām un ieinteresētajām organizācijām, arī varētu veikt regulāru progresa novērošanu, tādējādi palīdzot katrai valstij kļūt par “ES jaunuzņēmumu nāciju”.


Latvijā jau tiek īstenoti vairāki deklarācijā minētie labās prakses piemēri, atbilstoši 2020. gadā pieņemtajiem grozījumiem jaunuzņēmumu darbību regulējošajos normatīvajos aktos. Tāpat deklarācijā ietvertie principi un uzdevumi atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam iekļautajiem rīcības virzieniem. Tajā pašā laikā pievienošanās deklarācijai Latvijai ir uzskatāma par būtisku uz vērtībām balstītu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes sastāvdaļu.


Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums spēkā stājās 2017. gadā ar mērķi veicināt strauji augošu jaunuzņēmumu veidošanos, sekmēt pētniecības attīstību un produktu komercializāciju. Pērn gan likumā, gan jaunuzņēmumu atbalsta programmā tika veiktas būtiskas izmaiņas, būtiski paplašinot valsts atbalsta pieejamību komersantiem. Strauji augošu uzņēmumu attīstībai nozīmīgs pagrieziena punkts ir arī 2020. gadā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas ļauj uzņēmumu darbiniekiem iegūt kapitāla daļu (akciju) pirkuma tiesības un pēc noteikta laika tās izmantot. Šīs izmaiņas uzņēmumiem ļauj piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus ilgtermiņā, jo akciju opcijas nodrošina, ka darbinieki ir tieši ieinteresēti uzņēmuma izaugsmē, jo, uzņēmumam attīstoties, palielinās viņu akciju opciju vērtība. Šo grozījumu rezultātā starptautiskā riska kapitāla kompānija Index Ventures nosauca Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā.


Aizvien vairāk pieaug pieejamais valsts atbalsts jaunuzņēmumiem un jaunuzņēmumu ekosistēmas aktivitātēm. Kopš 2017. gada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir investējusi gandrīz vienu miljonu eiro jaunuzņēmumu ekosistēmas aktivitāšu īstenošanai (hakatoni, konferences, tīklošanās pasākumi, mārketinga aktivitātes, informatīvie pasākumi, apmācības, u.c.), lai veicinātu ekosistēmas izaugsmi un attīstību.


Jaunuzņēmumu attīstībai ir pieejami vairāki atbalsta instrumenti ar kopējo pieejamo finansējumu gandrīz 10 miljoni eiro apmērā. Atbalsts uzņēmējiem pieejams gan Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ietvaros, gan inovāciju vaučeru, biznesa inkubatoru un starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmu, kā arī Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. Plašāka informācija par atbalsta instrumentiem un pasākumiem jaunuzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā.


Savukārt Attīstības finanšu institūcija Altum piedāvā akcelerācijas fondu programmas, kuru ietvaros tiek piešķirts atbalsts biznesa idejas, uzņēmuma un produkta izveidei un attīstībai, ar mērķi veicināt to izaugsmi un konkurētspēju. Papildu informācija par šīm atbalsta programmām pieejama Altum mājas lapā.

Kategorijas
Auto Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Komercpakalpojumi Tehnoloģijas un iekārtas Transports

Par 139 000 eiro plānots uzlabot Autotransporta direkcijas pārziņā esošās informācijas sistēmas

Autotransporta direkcija par 139 000 eiro plāno uzlabot savā pārziņā esošās informācijas sistēmas, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Tostarp iepirkuma uzvarētājam paredzēts nodrošināt sistēmu uzturēšanu, kļūdu labošanu, papildinājumu izstrādi un ieviešanu, garantijas nodrošināšanu un konsultāciju sniegšanu.

Savas darbības nodrošināšanai Autotransporta direkcija ir izstrādājusi un uztur dažādas speciāli tās vajadzībām radītas informācijas sistēmas, kas nodrošina direkcijas pamata funkciju izpildes atbalstu, tomēr liela daļa no tām vēsturiski ir izstrādātas un attīstītas, izmantojot direkcijas iekšējos programmēšanas cilvēkresursus, un par tām ir pieejama ierobežota apjoma tehniskā dokumentācija. Līdz ar to nepieciešami sistēmu uzlabojumi.


Pakalpojuma sniegšana veicama vairākās daļās, tai skaitā īstenojot pasākumus informācijas sistēmu kopējās uzturēšanas nodrošināšanai, kas iekļauj profilaktisko un apkopes pasākumu īstenošanu, ieviešot nepieciešamos informācijas sistēmu uzlabojumus un papildinājumus, kā arī sniedzot konsultācijas jaunajam informācijas sistēmu uzturētajam par informācijas sistēmu programmizstrādi.

Konkursa nolikumā norādīts, ka līguma izpildes termiņš 36 mēneši no līguma noslēgšanas dienas. Pieteikumi iesniedzami līdz šā gada 20.maijam.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.


Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Politika Uzņēmējdarbība

Apgrozāmo līdzekļu granta programmā piešķir papildu finansējumu un fokusē atbalstu uz Covid-19 krīzē visvairāk cietušajiem


Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, Ministru kabinets š.g. 29. aprīļa sēdē piešķīra papildu finansējumu 173 miljonu EUR apmērā programmas īstenošanai, vienlaikus lemjot turpmāk atbalstu fokusēt uz tiem komersantiem, kas Covid-19 krīzē cietuši visbūtiskāk. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.


“Nav diskusiju – kamēr valsts ir noteikusi ierobežojumus uzņēmējiem, tikmēr valsts šos ierobežojumu radītos zaudējumus kompensē. Šobrīd uzņēmējiem akūti ir nepieciešami līdzekļi operacionālo izmaksu segšanai. Apgrozāmo līdzekļu grantu programmas dati rāda, ka interese un pieteikumu skaits ik mēnesi būtiski palielinās, jau šobrīd sasniedzot programmas finansējuma griestus. Izvērtējot situāciju, ka atsevišķām nozarēm ieviestie ierobežojumi tieši nav ietekmējuši saimnieciskās darbības veikšanu, pārskatījām programmas regulējumu un veicām izmaiņas, gan palielinot kopējo finansējumu, gan nosakot mērķētāku Covid-19 krīzes skarto uzņēmēju atbalsta saņēmēju loku, ” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.


Ņemot vērā, ka līdz š.g. 19. aprīlim komersanti iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā pieteikumus granta apgrozāmajiem līdzekļiem saņemšanai par kopējo summu 336,45 milj. EUR apmērā, kas jau pārsniedz programmas kopējo finansējumu (310,8 milj. EUR), Ministru kabinets piešķīra papildu 173 milj. EUR, kas nodrošinās šā atbalsta turpināšanu Covid-19 ietekmētajiem komersantiem līdz š.g. maija beigām. Līdz ar to atbalsta programmas kopējais finansējums sasniegs 483,8 milj. EUR.


Kā zināms, līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu pakāpeniski tiek mazināti ierobežojumi saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to valdība lēma, ka no 2021. gada maija tiek precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalsta sniegšanu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota, līdz ar to:


– tiek noteikts nozaru ierobežojums atbalsta saņemšanai – identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no š.g. maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; IKT; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c.


– tāpat no š.g. maija piešķiramā granta apmērs tiks noteikts ne lielāks kā apgrozījuma kritums 2021. gada maijā, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020. gada attiecīgo mēnesi 30 % apmērā jaunajiem uzņēmumiem (MK noteikumu 4.2.1. un 4.2.4. apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem); vai salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 20% apmērā – MK noteikumu 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem.


Vienlaikus MK noteikumos precizēti gadījumi, kad uzņēmums nekvalificējas atbalstam, t.i., ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (izņemot gadījumu, ja tas izslēgts pēc savas iniciatīvas vai ir izpildījis Valsts ieņēmumu dienesta prasības un pārkāpumu novērsis, bet nav atkārtoti reģistrā reģistrēts, jo uz to nav attiecināmas Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības par obligātu reģistrāciju) un tas nav atjaunots pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība.

Tāpat precizētas normas attiecībā uz VID aprēķināto 200 EUR nodokļa aprēķinu – tiek noteikts, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:


– iepriekšējo sešu mēnešu laikā (2020. gada maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī) pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (2020.g. novembrī) un 2019. gada brīvi izvēlētu sešu mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 EUR apmērā;


– MKK noteikumu 4.2.2.apakšpunktā minētie uzņēmumi 2020. gada brīvi izvēlētu trīs mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (2020.g. novembrī) Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 EUR apmērā.

MK noteikumos precizētas arī normas par iepriekš esoša soda identificēšanu, nosakot, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums un gada laikā naudas sodu kopsumma nepārsniedz 500 EUR.


Tāpat MK noteikumos precizēts, ka atbalsts komersantam jāizlieto līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz š.g. 30. novembrim (līdz šim bija noteikts š.g. 30. jūnijs).


Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Komercpakalpojumi

Būvuzņēmēju partnerība šogad nozares apgrozījumu prognozē tuvu 2020.gada līmenim

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība prognozē, ka kopējais nozares apgrozījums 2021.gadā būs tuvu 2020.gada apjomam, svārstoties 2% robežās, jeb aptuveni 2,3-2,45 miljardi eiro gada apjomā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.


Saskaņā ar partnerības prognozēm 2021.gadā nedaudz augs publiskais pasūtījums, komercsektora un būvnozares eksporta apjomi un augs arī nozares vidējais atalgojums.

“Iepirkumu uzraudzības biroja dati liecina, ka 2020.gadā publisko iepirkumu skaits būvniecībā ir bijis nedaudz lielāks nekā 2019.gadā, pārsvarā mazie iepirkumi līdz 170 000 eiro, kas ļauj domāt, ka valsts pasūtījums būvniecībā varētu pieaugt. Bet jāņem vērā, ka iepirkumos joprojām dominē zemākā cena un kopējā līgumu vērtība nepieaug. Tāpat jāņem vērā augstā konkurence uz vidējiem un lieliem iepirkumiem, kas var izraisīt atsevišķu būvdarbu piedāvājumu cenu dempingu, kuru riskus pasūtītājiem būtu vēlams laikus identificēt,” skaidroja Miķelsons.


Viņš piebilda, ka kopīgs izaicinājums būvniecības nozares pasūtītājiem un piegādātājiem šogad būs vienoties par zaļās būvniecības tvērumu, definīcijām un mērīšanas metodēm, jo nākošā perioda Eiropas Savienības (ES) fondi 2021.-2027.gadam nosaka, ka publiskām investīcijām jābūt zaļām – energoefektīvām, klimata neitrālām, ar minimālu ietekmi uz vidi un ēku lietotājiem, izmantojot zaļos būvmateriālus.


Tāpat Miķelsons uzsvēra, ka šogad tiks turpināts darbs pie būvniecības procesu un regulējumu pilnveidošanas, vispārīgajiem būvnoteikumiem, vairāku būvnormatīvu un standartu pilnveidošanas, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitātes pilnveidošanas. Šogad tiks arī izveidots jauns Būvniecības obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likums, kurš radīs iespēju efektīvāk aizsargāt cietušo trešo personu intereses būvdarbu laikā.


Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu šogad turpinās monitorēt būvniecības nozares ģenerālvienošanās minimālā atalgojuma un EDLUS sistēmās reģistrētā darba laika apjomus un kopējo sociālo nodokļu apjomu tendences, lai turpinātu jau ieviestos pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.


“Būvniecības nozarei strauja attīstība, kā arī strauji kritumi nebūtu vēlami, būtu svarīgāk mērena un prognozējama izaugsme. Pašlaik publiskais pasūtījums ir redzams tikai vienu gadu uz priekšu, svarīgi būtu veidot sistēmu, kur nākošā ES fondu plānošanas periodā investīciju apjomi ir ticami trīs gadiem uz priekšu un apjomi būtu līdzsvaroti pa gadiem,” teica Miķelsons

.

Viņš pauda cerību, ka šogad Ministru kabinetam būs 100% skaidrība par ES fondu investīciju programmām nākamajam periodam, lai gan pasūtītāji var plānot savu projektu finansējumu, gan būvniecības nozares uzņēmumi var plānot nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus vidējā termiņā.

Miķelsons norādīja, ka Ministru kabineta martā piešķirtie papildus līdzekļi 212 miljonu eiro apjomā 2021.-2022.gadiem augstas gatavības publisko investīciju projektiem ir loģisks solis, jo no jaunā perioda ES fondiem šogad visticamāk vēl neviens eiro nenonāks līdz būvniecības nozares produktu pasūtītājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

“Papildus investīcijas ir paredzētas ceļiem, veselības, izglītības, iekšlietu iestādēm, pašvaldību infrastruktūras objektiem. Svarīgi atgādināt, ka krīzes apstākļos ekonomikas sildīšanai ar investīcijām ir multiplikatora efekts. Būvniecības nozares uzņēmēji sagaida, ka publiskie pasūtītāji aktīvi strādās pie jauniem konkursiem, būvprojektiem, lai šie apjomi tiktu jēgpilni un laikā realizēti, lai šīs investīcijas sildītu ekonomiku, dotu pozitīvu efektu saistītām nozarēm un veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā,” pauda Miķelsons.


Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā būvniecības produkcijas apmēri pagājušajā gadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 2,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu un faktiskajās cenās bija 2,42 miljardi eiro.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Komercpakalpojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti

Parakstīs sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu


Ekonomikas ministrija un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības vienojušās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.


“Latvijai ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanai būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Tāpēc ir jārada nosacījumi, lai būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus,“ norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.


Būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa. Līdz ar to būvniecības nozarei, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kas ražoti no vietējiem atjaunojamiem dabas resursiem, ir iespēja veicināt šo būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas attīstību Latvijā.


Sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu parakstīs Ekonomikas ministrija, Būvniecības valsts kontroles birojs, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, biedrība „Latvijas Pašvaldību savienība”, valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”, valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, valsts SIA „Latvijas standarts”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Koka būvniecības klasteris un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Politika Uzņēmējdarbība

FM sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2021., 2022., 2023. un 2024. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

“Stabilitātes programma ir pirmais svarīgais solis 2022.gada valsts budžeta veidošanā. Budžetam jābūt sabalansētam, un tā ir esošās situācijas fotogrāfija, kurā nofiksējam, kādi būs faktiskie ieņēmumi, izdevumi, prognozes. Balstoties uz Stabilitātes programmu, augustā Ministru kabinets spriedīs par valsts budžeta vajadzībām, salāgojot tās ar iespējām un rocību,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.


Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šī Stabilitātes programma tiek sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir ikdienas realitāte gan Latvijā, gan pasaulē.


Šā gada februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs pieņemts, ka ekonomikas attīstību vēl līdz 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties. Prognozes balstās uz Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.


2021. gadā FM prognozē ekonomikas izaugsmi 3,0% apmērā, savukārt 2022. gadā jau 4,5% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, bet 2022. gadam IKP pieaugums prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.


Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām.


Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp veicinot naftas un pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.


Bezdarba līmenis pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl nedaudz paaugstināsies līdz 8,3%, ekonomikas krīzei darba tirgū atspoguļojoties ar nelielu nobīdi. Savukārt 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs, pēc FM prognozēm, atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.


Stabilitātes programmas fiskālajā scenārijā tiek pieņemts, ka 2021. gadā un 2022. gadā joprojām spēkā būs Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula un darbosies Fiskālā disciplīnas likuma atkāpes nosacījums, tādējādi pieļaujot budžeta deficītu tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Savukārt 2023. un 2024. gadā tiek pieņemts, ka atkāpes no budžeta disciplīnas nosacījumiem beidzas.


Atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 5,4% no IKP, tai skaitā Covid-19 atbalsta pasākumu tiešā fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu bija 3,7% no IKP. Aktualizētās fiskālās prognozes, kas balstās atjaunotajā makroekonomiskās attīstības scenārijā un ietver līdz šā gada 23. martam valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus tautsaimniecībai Covid-19 ietekmes mazināšanai, šogad paredz deficītu 9,3% no IKP apmērā. 2022. gadā un 2023. gadā deficīts tiek prognozēts attiecīgi 2,7% no IKP un 1,3% no IKP, savukārt 2024. gadā samazinās līdz 0,3% no IKP.


Sekojot ekonomikas attīstības tendencēm un vispārējās valdības budžeta deficīta būtiskajam pieaugumam, vispārējās valdības parāds 2020. gadā sasniedza 43,5% no IKP. Ņemot vērā, ka arī šogad tiek turpināts un paplašināts atbalsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, 2021. gadā tiek prognozēts parāda līmeņa pieaugums līdz 48,9% no IKP, savukārt 2022. gadā pašreizējās prognozes paredz parāda palielinājumu līdz 50,3% no IKP. Turpmākajos divos gados tiek prognozēts pakāpenisks parāda līmeņa samazinājums.


Pašreizējās Stabilitātes programmas budžeta prognozes pie nemainīgas politikas norāda uz augstāku budžeta deficītu 2023. gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2024. gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2023. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,9% no IKP apmērā, turpretī 2024. gadā – pozitīva fiskālā telpa +0,1% no IKP apmērā.


Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, augustā Ministru kabinetā tiks atkārtoti izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.


Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.


Latvijas Stabilitātes programma 2021.-2024.gadam pieejama MK mājaslapā.MK mājaslapā.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Nozares Uzņēmējdarbība

Piešķir papildu 10 milj. eiro starta aizdevumiem uzņēmumiem


2021. gada 8. aprīļa sēdē Ministru kabinets lēma palielināt finansējumu atbalsta programmā “Mikrokreditēšana un aizdevumi uzsācējiem” (turpmāk – programma), novirzot starta aizdevumu izsniegšanai papildu 10 milj. eiro.


“Labas idejas, kombinācijā ar nepieciešamo finansējumu īstajā brīdī var izaugt par dzīvotspējīgu un peļņu nesošu uzņēmumu, kas veiksmīgi var turpināt attīstīties ne tikai valsts, bet arī plašākā mērogā. Papildinot atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsācējiem ar 10 miljoniem eiro, mēs veicināsim ne vien jaunu uzņēmumu rašanos, bet arī dosim iespēju nesen dibinātiem uzņēmumiem attīstīt un paplašināt savu biznesu. Jāuzsver, ka aizdevumu šai programmā var saņemt ne tikai jau esoši uzņēmumi, bet arī pašnodarbinātas personas vai arī tad, ja uzņēmums vēl nav dibināts,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.


Šobrīd programmas ietvaros atbalstīti 375 biznesa uzsācēji un atbalsts programmā kopumā sniegts 513 komersantiem. Līdz šim pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums programmā bija 6 milj. eiro, bet ar piešķirto papildu finansējumu Attīstības finanšu institūcija Altum šogad varēs izsniegt aizdevumus vēl vismaz 230 uzņēmumiem – biznesa uzsācējiem un esoša biznesa attīstībai vai paplašināšanai. Vairāk par programmas nosacījumiem šeit.


Vienlaikus, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības veicēju vidū joprojām ir jūtama Covid-19 radītā negatīvā ekonomiskā ietekme, uzņēmumiem būs iespēja pagarināt kopējo aizdevuma termiņu līdz 12 mēnešiem.


Vairāk par apstiprinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem” var iepazīties šeit.


Paredzēts, ka regulējums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.