Par svarīgāko veikumu aizvadītajā gadā Plešs uzskata pašvaldību reformu, klimata mērķus un depozīta sistēmu

Nozīmīgākie paveiktie darbi aizvadītajā gadā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Arturam Tomam Plešam (AP) saistās ar pašvaldību reformas stāšanos spēkā, izvirzītajiem klimata mērķiem un dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas izveidošanu.


Šodien preses konferencē Plešs norādīja, ka aizvadītais gads iezīmē nozīmīgas desmitgades sākumu, kura laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenojusi būtiskas reformas, pieņēmusi uz ilgtspējīgu attīstību vērstus lēmumus un devusi nepieciešamo stimulu virzībai uz šajā desmitgadē noteikto mērķu sasniegšanu.


Viens no būtiskākajiem atskaites punktiem 2021.gadā ir 1.jūlijs, kad spēkā stājās Administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka 43 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā. Šo piecu mēnešu laikā virknē pašvaldību jau vērojams līdzekļu ietaupījums, ko novirzīt iedzīvotājiem nozīmīgu iniciatīvu realizēšanai vai pakalpojumu pilnveidei.


Preses konferencē ministrs uzsvēra, ka īstenotā reforma nodrošinās līdzsvarotāku reģionālo attīstību visā Latvijas teritorijā, aicinot vietvaru pārstāvjus izmantot reformas sniegtās iespējas par labu pašvaldības izaugsmei ilgtermiņā.


Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, VARAM arī šogad turpināja īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem, un kopumā Ministru kabinets atbalstījis 270 investīciju projektus par 119 miljoniem eiro, no kuriem valsts aizdevums ir teju 100 miljoni eiro.


Tāpat pašvaldībām bija iespēja pieteikties arī citām atbalsta programmām – augstas gatavības investīciju projektiem, pašvaldību prioritāti īstenojamiem projektiem; jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo atjaunošanai u.c. 


Gada laikā rinda uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm esot samazināta par 21%, savukārt piešķirtie līdzekļi radīs 2500 jaunas vietas bērnudārzos.


Pašvaldību reformas kontekstā valsts autoceļu attīstībai 2021.gadā tika piešķirts finansējums teju 92 milj. EUR apmērā; turklāt šogad finanšu ekonomijas rezultātā radies gandrīz 12 miljonu eiro ietaupījums, kas 2022.gadā ļaus atjaunot papildu ceļus.


“Pašvaldību projekti, kuriem ministrija šogad sniegusi atbalstu, materializēsies aptuveni 1000 kilometros atjaunotā ceļu segumā, pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumi sniegs elektroenerģijas ietaupījumu, kas mērojams 10 500 elektroauto uzlādes reižu, rindu uz bērnudārziem samazināšanu par vairāk nekā 20%; īres dzīvokļu izveidi reģionos ar dzīvojamo platību Rundāles pils izmērā,” teica ministrs.


Ministrija šogad aktīvi sekojusi līdzi pašvaldību darba tiesiskuma ievērošanai. Pašvaldību darbības uzraudzības ietvaros šogad izvērtēti 1366 saistošo noteikumu projekti un par 303 no tiem sniegti iebildumi.

 
VARAM šogad turpināja darbu pie Eiropas Zaļā kursu īstenošanas, lai līdz 2030.gadam sasniegtu kāpināto Eiropas Savienības (ES) mērķi – vismaz 55% siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju neto samazinājumu salīdzinājumā ar 1990.gadu, – bet 2050.gadā sasniegtu klimatneitralitāti.
Šogad izveidots klimata politikas sarunu apaļais galds, lai veicinātu diskusijas par klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu ar nevalstiskajām organizācijām, nozaru pārstāvjiem, pašvaldībām un valsts institūcijām. Šādu formātu ministrs iecerējis turpināt arī nākamgad.


2021.gadā turpināta zaļā iepirkuma īstenošana publiskajos iepirkumos, un tas piemērots arvien biežāk. 


Šogad norisinājies arī aktīvs darbs pie depozīta sistēmas ieviešanas dzērienu iepakojumam; tajā skaitā tika izstrādāti un pieņemti grozījumi tiesību aktos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu depozīta sistēmas ieviešanu un darbību. 


Depozīta sistēma, par ko spriests 20 gadus, uzsāks darbu 2022.gada 1.februārī.


Šī gada 3.jūlijā stājās spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kā rezultātā tirdzniecībā jau ir samazinājies noteiktu vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu apjoms, šo produkciju aizstājot ar plastmasu nesaturošiem izstrādājumiem. Tāpat ir samazinājies šādu plastmasu saturošu izstrādājumu radītais piesārņojums dabā un saražotais plastmasas atkritumu apjoms.


Kā būtisks ieguldījums vides aizsardzībā jāmin šogad Ministru kabinetā apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Tajā ietverta atkritumu rašanās novēršanas programma, kā arī iezīmēti rīcības virzieni, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi, kā arī palielinātu atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas rezultātā.


Tāpat ieviesti uzlabojumi arī riepu apsaimniekošanas jomā, un Ministru kabinets jau apstiprinājis VARAM priekšlikumu līdz 2025.gadam pakāpeniski paaugstināt nolietotu riepu savākšanas mērķi no 65% uz 90% no tirgū laistā riepu apjoma gadā.


Kā viens no digitālās politikas stūrakmeņiem jāmin šogad apstiprinātās Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021-2027.gadam, kas nosaka valsts digitālās attīstības vidēja termiņa prioritātes.


Šogad ielikti pamati un tiesiskais ietvars vienotai Valsts Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jeb IKT pārvaldības reformai un radīta Digitālo risinājumu būvvalde, kas būtībā ir noteikumu kopums, kas nosaka, ka arī digitālajā telpā jāpielieto tie paši uzraudzības kritēriji, kādiem sekojam, veidojot un attīstot vidi fiziskajā telpā. Līdz šim prasības valsts informācijas sistēmu tehniskajiem risinājumiem bija formulētas tikai ieteikumu un vadlīniju formā, tādēļ šādas būvvaldes izveidošana ir būtisks atspēriena punkts centralizācijas un resursu koplietošanas veicināšanā, skaidroja ministrs.


Savukārt ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā nostiprināta iespēja iedzīvotājiem nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus – eiD; e-paraksts mobile – izmantot arī komercsektora pakalpojumu saņemšanai.


Šogad ministrija īstenojusi arī plašu investīciju programmu klāstu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbalstot virkni projektu Latvijas pašvaldībās ar mērķi stiprināt reģionu ekonomiku un uzņēmējdarbības kapacitāti, mazināt nevienlīdzību un Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.


Ministrs preses konferencē īpaši izcēla Ministru kabineta apstiprināto Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, kas paredz investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā sešās tautsaimniecībai būtiskās jomās – digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.


Kopumā VARAM aktivitātēm Atveseļošanās fonda plānā plānoti 364 miljoni eiro, paredzot būtiskas investīcijas digitālās transformācijas jomā, klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, vides ilgtspējas veicināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanu reģionos.