Pilnsabiedrības vai apvienības dalība iepirkumā – vai pamatota?

Ieva Šmite-Antoņenko, 03/04/2019

Post image for Pilnsabiedrības vai apvienības dalība iepirkumā – vai pamatota?

Pilnsabiedrības un apvienības ir pieļaujama sadarbības forma

Kā viens no šādiem sadarbības veidiem ir konkurentu veidotas pilnsabiedrības vai apvienības, kas izveidotas konkrētam mērķim – nodrošināt iespēju piedalīties iepirkumos, kuros katrs uzņēmums individuāli neatbilst izvirzītajām pasūtītāja kvalifikācijas prasībām vai nespēj izpildīt paredzēto līgumā paredzēto darbu.

Latvijā visizplatītākais pārkāpuma veids nemainīgi ir konkurentu aizliegtas vienošanās (par cenām, par tirgu sadali u.c.), un tieši iepirkumi, neatkarīgi no to nozares, ir pakļauti augstam karteļu riskam. Tāpēc uzņēmējiem, apvienojot spēkus piegādātāju apvienībās, pirmkārt, pašiem būtu jāizvērtē šādas apvienības izveidošanas objektīva nepieciešamība un vajadzības gadījumā jāspēj tā pamatot. Otrkārt, arī pasūtītājam vajadzētu sekot līdzi šādu apvienību dalībai iepirkumos, novērtējot, cik tas katrā konkrētajā gadījumā ir bijis pamatoti.

Tāpat gadījumos, kad iepirkumu procedūrās piedalās piegādātāju apvienība (līdzīgi kā gadījumos, kad tiek piesaistīti apakšuzņēmēji), pasūtītāji ir aicināti lūgt apvienībai iesniegt piedāvājumos informāciju par katra biedra iesaisti līguma izpildē, norādot precīzi, ko tieši un kādā apmērā katrs apvienības biedrs izpildīs vai piegādās.

Sadarbības forma kā aizsegs neatļautām darbībām

Pirms sadarbības uzsākšanas Konkurences padome aicina uzņēmējus saprast – kā tiks veidota sadarbība, kāds būs tās mērķis, ilgums un apmērs. Lai nodrošinātu, ka visām iesaistītajām pusēm ir skaidri pilnsabiedrības vai apvienības darbības nosacījumi, ieteicams to nostiprināt sadarbības līgumā. Vienošanās saturam jābūt iespējami precīzam un nepārprotamam.

Konkurences padomes praksē ir bijis gadījums (skat. 2011. gada 4. novembra lēmumu Nr. E02-68), kad pilnsabiedrības formāts tika izmantots kā aizsegs daudz plašākai sadarbībai, nekā tas bija atrunāts pilnsabiedrības statūtos. Iestāde sodīja piecus būvuzraudzības un projektēšanas pakalpojumu sniedzējus, kas kopīgai komercdarbībai un dalībai Eiropas Reģionālās attīstības fondu iepirkumos bija nodibinājuši pilnsabiedrību, ko izmantoja kā platformu informācijas apmaiņai par dalību dažādos citos iepirkumos.

Lai arī piedāvājumu iepirkumos iesniedza pilnsabiedrība, tomēr faktiski darbus veica tikai viens vai divi izvēlēti tās biedri, kamēr pārējo dalība bija formāla. Tādējādi pilnsabiedrība uzņēmumiem kalpoja kā tirgus sadales platforma, nevis iespēja kopīgi piedalīties iepirkumos, kuriem individuāli tie nespēj kvalificēties. Konkurences likuma izpratnē tā ir aizliegta vienošanās.

Arī Augstākā tiesa šīs lietas sakarā atzina, ka uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību kā aizsegu tirgus sadalei. Spriedumā tiesa ir uzsvērusi, ka kopīga piedāvājuma iesniegšana ir iespēja maziem uzņēmumiem piedalīties lielos iepirkumos, tomēr šādas apvienības nebūtu pieļaujamas, ja katrs tās biedrs ir spējīgs līgumsaistības pildīt patstāvīgi.

Problēma aktuāla arī citās valstīs

Pēdējo gadu laikā šī problēma ir īpaši aktuāla Skandināvijas valstīs, kur to konkurences uzraugi ir konstatējuši, ka personu apvienības tiek izmantotas, lai it kā atklāti norādītu uz savu sadarbību, iesniedzot kopīgus piedāvājumus. Tomēr patiesībā šādā veidā tās dalībnieki vienojas par cenu un sadala tirgu.

Arī kaimiņvalstī Lietuvā tās konkurences uzraugs konstatēja, ka personu apvienības aizsegā divi no Lietuvas pēc gūtajiem ienākumiem lielākie būvniecības uzņēmumi piedalījās iepirkumu procedūrās, iesniedzot kopīgu cenu un pēc uzvaras iepirkumos sadalot līgumus savā starpā. 2016. gadā Lietuvas konkurences iestāde sāka izmeklēšanu par divu uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos saistībā ar ēku renovācijas un modernizācijas darbiem. Izmeklēšanas laikā iestāde analizēja abu uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos no 2013. līdz 2015. gadam, kuros abi uzņēmumi piedalījās kopā, kā arī katrs individuāli.

Konkurences uzraugs secināja, ka abi uzņēmumi savā starpā ir noslēguši vienošanos, kurā bija atrunāta abu uzņēmumu dalība iepirkumos. Abi konkurenti apņēmās nepiedalīties iepirkumos patstāvīgi (atsevišķos gadījumos tiem bija tiesības piedalīties individuāli, tomēr tam bija nepieciešama otra dalībnieka piekrišana), kā arī vienojās kopīgi sagatavot nepieciešamos dokumentus un iesniegt kopīgus piedāvājumus. Tāpat konkurenti atrunāja to, kuros iepirkumos katrs no viņiem būs ģenerāluzņēmums.

Izmeklēšanas laikā iestāde konstatēja, ka katrs uzņēmums atsevišķi atbilda visām publisko iepirkumu, kuros tie piedalījās, minimālajām kvalifikācijas prasībām, līdz ar to nebija iemesla apvienoties. Atgādinām, ka apvienošanās būtība ir tāda, ka pretendents viens pats nevar kvalificēties iepirkuma prasībām, tāpēc tam ir nepieciešams apvienoties ar tādu pretendentu, kurš kvalificējas kādām specifiskām iepirkuma prasībām.

Lietuvas konkurences uzraugs secināja – izmeklēšanas laikā konstatētie fakti, kas saistīti ar kopīgo dalību iepirkumos, rāda – vienošanās par kopīgu dalību iepirkumos nebija objektīvi nepieciešama. Noslēdzot iepriekš nosaukto vienošanos par kopīgu dalību iepirkumos, tika likvidēta savstarpēja konkurence iepirkumos. Tādējādi tika samazināts konkurējošo uzņēmumu skaits iepirkumos un ierobežotas pasūtītāja izvēles iespējas. Izceļams, ka Lietuvas konkurences iestādes 2017. gada 21. decembrī pieņemto lēmumu pirmās instances tiesa ir atstājusi spēkā.

Uzņēmumu aizliegtas vienošanās par cenām, dalības nosacījumiem iepirkumos u.c. jautājumiem, kas var ierobežot patiesu konkurenci, vissmagākais konkurences tiesību pārkāpums. Par karteļa vienošanos uzņēmumam var tpiemērot bargu naudas sodu – līdz pat 10 % no tā iepriekšējā finanšu neto apgrozījuma –, kā arī gadu ilgu liegumu piedalīties iepirkumos.

Lai izvairītos no Konkurences likuma pārkāpšanas, Konkurences padome aicina uzņēmējus, kam rodas šaubas par plānotās vai jau īstenotās pilnsabiedrības vai apvienības darbības atbilstību godīgas konkurences principiem, sazināties ar iestādes speciālistiem. Savukārt, ja uzņēmums ar konkurentiem ir iesaistījies aizliegtā vienošanā, vislabākais risinājums ir Iecietības programma – atzīties Konkurences padomei pārkāpumā un saņemt atbrīvojumu no bargajiem sodiem.

Tāpat Konkurences padome aicina pasūtītājus būt modriem. Ja rodas bažas par pilnsabiedrību un apvienību dalības mērķiem iepirkumā un attiecīgi iespējamu karteļa vienošanos, tad ir jāvēršas konkurences iestādē, par to neinformējot dalībniekus, pār kuriem kritusi šaubu ēna.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: