Cēsu novada iepirkumi – kā radoša glezna

Ilva Lapiņa, 03/04/2019

Post image for Cēsu novada iepirkumi – kā radoša glezna

Cēsu novada domes Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes juriste Jūlija Miranoviča, Attīstības un būvniecības pārvaldes juriste Santa Smiltniece un Vladimirs Kalandārovs, Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs intervijā žurnālam “Iepirkumi” stāsta par jauno iepirkumu rīkošanas pieeju Cēsu novada pašvaldībā.

Ir aizvadīts gads kopš Cēsu novada pašvaldībā iepirkumus organizē atšķirīgi kā citviet – šo darbu veic juristi, piesaistot attiecīgas jomas speciālistus un konsultantus.

Cēsīs tas bijis vēsturisks pagrieziens, reorganizējot pašvaldības darbu. Agrāk, kā daudzviet, iepirkumu jautājumi bija deleģēti vienai – īpaši izveidotai – iepirkumu pastāvīgajai komisijai.

Cēsu novada pašvaldībā iepirkumu rīkošanu regulē noteikumi par iepirkumu plānošanu, veikšanu un kontroli. Reorganizācijas rezultātā juristi sadalīti pa pārvaldēm, un šie juristi tad arī organizē attiecīgās pārvaldes iepirkumus. Savas pastāvīgas iepirkumu komisijas Cēsīs nav. Attīstības un būvniecības pārvalde dažādu projektu ietvaros organizē lielos iepirkumus, Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldē savukārt ir pastāvīgā iepirkumu komisija, jo jāveic galvenokārt mazie iepirkumi. Tiesa gan, ļoti reti, tomēr nepieciešamības gadījumā iepirkuma komisijas piesaista ekspertus. Pārsvarā tiek galā pašu spēkiem.

– Vai iepirkumiem ir virsvadība?


Jūlija Miranoviča: – Darbu ar iepirkumiem regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), iepirkumus veic, ievērojot normatīvos aktus, iekšējos noteikumus par iepirkumu organizēšanu, iepirkumu plānus.
Vladimirs Kalandārovs: – Par pastāvīgo iepirkumu komisiju mūsu pārvaldē ir vienreizējs rīkojums, nosakot tās sastāvu, un komisija darbojas līdz iepirkumu īstenošanai.

– Kurā brīdī izveido iepirkumu komisiju?


V.K: Atbilstoši Cēsu novada pašvaldības iepirkumu plānam. Tas tiek sagatavots, balstoties uz iepriekšējā gada prioritātēm, un sarunās par finansējumu izkristalizējas, ko pašvaldība var un ko nevar atļauties. Kad ir apstiprināts budžets, plānu vēlreiz koriģē un atbilstoši plānam strādā. Mūsu pārvaldes apsaimniekošanas sfēra ir ļoti plaša – būvniecība, ēdināšanas pakalpojumi, teritoriju uzkopšana, dažādi remonti, arī kapu pārraudzība, tostarp pat dzīvnieku kapsēta. Pērn mums bija vairāk nekā 60 iepirkumu.

Ir arī tā saucamā tirgus izpēte, kad līdz noteiktai summai iepirkumus var neveikt. Arī šo procedūru regulē iekšējie noteikumi par iepirkumu organizēšanu, līdz ar to darbiniekam ir jāiegulda pūles, lai nonāktu līdz līgumam – jāizpēta tirgus attiecīgajā jomā, jāuzrunā potenciālie piegādātāji un, protams, jāsagatavo tehniskā specifikācija, lai būtu skaidrs, ko vēlamies pirkt.

Santa Smiltniece: – Darbojos ar lielajiem konkursiem, pārsvarā dažādu būvniecības projektu ietvaros, un patlaban lielākā problēma, ar ko saskaramies, ir sliktas kvalitātes būvprojekti. Būvdarbu iepirkuma izsludināšanas laikā nereti atklājas daudzas būvprojektu nepilnības, kuru dēļ iepirkums jāpārtrauc vai jāprecizē būvdarbu apjomi, tādējādi pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, līdz ar to iepriekš plānotie būvdarbi konkrētā objektā aizkavējas pat par vairākiem mēnešiem. Diemžēl tā jau ir sistēma, iepērkam nekvalitatīvus projektētājus, tiek veikta ekspertīze, kas arī, diemžēl, nenovērš kļūdas būvprojektā. Tādēļ vēlos aicināt Valsts būvniecības kontroles biroju stingrāk izvērtēt sertifikātu izsniegšanu un kontrolēt būvekspertīžu veicēju kompetenci.

EIS vēl jāpilnveido

– Iepirkumu sludinājumus publicē gan Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, gan arī Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS)?


J.M.: – IUB publicējam visus paziņojumus un EIS publicējam visu dokumentāciju, taču EIS atšķiras ar to, ka 9. panta iepirkumi vēl līdz šā gada oktobrim jāiesniedz papīra formātā.

– Kā vērtējat EIS? Ir arī problēmas?

J.M.: – EIS ir kļuvusi par tādu kā pasūtītāja mājaslapu internetā un tajā ir pilnīgi visa informācija, kas attiecas uz konkrētu iepirkumu. Problēma – šīs sistēmas nav salāgotas. Viena un tā pati informācija ir jāievada divās vietās – tas ir ļoti laikietilpīgi. Piemēram, IUB, lai kaut ko paziņojumā izlabotu, iepirkums uzreiz jāpārtrauc, pat ja esi kaut ko tīri tehniski sīkumos nokļūdījies. Principā EIS nav atvieglojusi mūsu darbu. Sistēma ir atvieglojums vienīgi pieteikuma iesniedzējam – viņam nav jābrauc pie mums, visas formalitātes, parakstu ieskaitot, var veikt internetā.

S.S.: – Ir sajūta, ka EIS izveidotāji ir atvieglojuši iepirkumu procesu vairāk pretendentam nekā pasūtītājam. Bieži vien caur EIS pieteikumi netiek iesniegti vienā failā, bet katra lapa atsevišķi un tad mēs šo katru lapu atveram un drukājam. Dažiem atklātajiem konkursiem šādi piedāvājumi tiek iesniegti uz pāris simtiem lapu. Ar nepacietību gaidām daudzus uzlabojumus EIS – esam tehnoloģiju laikmetā, bet pagaidām, kamēr ir šī nesakritība ar arhīviem, viss ir jāarhivē drukātā veidā.

J.M.: – Valstiskais uzstādījums ir, ka mums jāstrādā elektroniski. Bet tajā pašā laikā mums nav uz galda trīs monitori, lai vienā vērtētu, otrā lasītu, bet trešajā pētītu normatīvos aktus.

– Tad kā jūs praktiski ikdienā strādājat?


J.M.: – Patlaban notiek viena iepirkuma piedāvājumu vērtēšana: man rokās ir mūsu nolikums uz papīra un izdrukāta daļa no piedāvājuma. Datorā ir atvērta vērtēšanas tabula un tad es paralēli skatos pretendenta piedāvājumu, salīdzinot, vai ir izpildītas nolikuma prasības. Nenoliedzu, no EIS ir liels labums, tomēr neteikšu, ka viss ir tik skaisti, kā to pozicionēja, sistēmu ieviešot. Tādēļ ceram uz solījumiem, ka sistēmu attīstīs un uzlabos.

S.S.: – Pagaidām EIS prasa daudz lieku darbību, lai tiktu pie vēlamā rezultāta.

– Agrāk noteiktā datumā noteiktā laikā sapulcējās pretendenti, iepirkumu komisijas pārstāvji, ņēma rokā šķēres un vēra vaļā aploksnes ar iesniegumiem. EIS tādā pašā noteiktā laikā atver ar datorprogrammu?


J.M.: – Jā. Priekšrocība – tādā veidā pilnīgi tiek izslēgta kaut kādu iespējamu koruptīvu darbību vai lobēšanas iespēja. Arī pretendents, ja vēlas, var tajā brīdī, atrodoties citviet, pieslēgties pie sava datora un sekot tiešsaistē. Ja nevēlas, pēc pieteikumu atvēršanas viņš var ieiet sistēmā un apskatīt savus konkurentus, to konkurentu piedāvātās cenas.

S.S.: – Piekrītu, dažas vienkāršās lietas EIS atvieglo, tomēr pēc tam darbs ar iesniegtajiem dokumentiem ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts. Lai arī pamazām pārejam uz portatīvajiem datoriem, iepirkumu komisijas locekļi uz sapulci tāpat nāk katrs ar izdrukāto dokumentu mapi rokās, ko šķirsta, apspriež un lemj par turpmāko rīcību. Izmanotā papīra ir gandrīz tikpat, cik bija agrāk, kad pretendenti iesniedza visu papīra formātā.

J.M.: – Jā, vismaz pagaidām EIS mērķis nav sasniegts.

Daudzmiljonu projekti un Kosmosa centrs

– Kas patlaban iepirkumu nozarē ir visaktuālākais, pie kā strādājat?

J.M.: – Tūlīt tiks izsludināts iepirkums telpu uzkopšanai, vērtējam iesniegtos piedāvājumus Vaives pagasta Veismaņu ceļa būvniecībai, paralēli notiek darbs arī pie vairākiem 9. panta iepirkumiem.

S.S.: – Attīstības un būvniecības pārvaldē ir daudz atklāto konkursu, no kuriem vairāki būvniecības iepirkumi ir virs Eiropas sliekšņa. Aktuāla patlaban ir Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un SIA “Vides investīciju fonds” rīkotā konkursa “Nākotnes tehnoloģiju izziņu centra būvprojekta izstrāde, būvdarbi un autoruzraudzība”, jeb kā paši saucam Kosmosa centra, pretendentu piedāvājumu izvērtēšana. Šis ir daudzmiljonu projekts. Tāpat aktualitāte ir “Cēsu novada vispārējo izglītības iestāžu modernizācija” projekta ieviešana. Galvenās projekta darbības ietver četru Cēsu novada izglītības iestāžu modernizāciju, aprīkojot tās ar mūsdienīgiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumiem, attīstot dabaszinātņu mācību priekšmetu kabinetus, labiekārtojot sporta infrastruktūru, izveidojot ergonomisku mācību vidi, kā arī veidojot metodiskos centrus Cēsu Valsts ģimnāzijā un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, dienesta viesnīcas izveidi izglītības iestāžu vajadzībām.

J.M.: – Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldē ļoti daudz ir mazo iepirkumu 9. panta kārtībā līdz 42 tūkstošiem eiro dažādiem pakalpojumiem un darbiem vasarā.

V.K.: – Diezgan sarežģīts bija iepirkums par teritoriju kopšanu un uzturēšanu pilsētas teritorijā un pie izglītības iestādēm – vajadzēja salāgot katras iestādes vajadzības. Prognozējam, ka ne mazāk darba prasīs arī ēdināšanas iepirkums piecām skolām, kas drīzumā jāizsludina. Patlaban strādājam pie nolikuma un vērtēšanas kritērijiem. Skolās jau šobrīd dažādus ēdināšanas pakalpojumus sniedz privātie uzņēmumi, tātad būs arī konkurence.

– Jums nupat ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pirmsskolas iestādēs uzvarēja SIA “Vectēvs” – vietējais uzņēmums no kaimiņu novada.


J.M.: – Tas bija zaļais iepirkums un uzvarēja “Vectēvs”. Strādāt pie ēdināšanas iepirkuma skolām man būs zināms izaicinājums, jo neko līdzīgu agrāk neesmu darījusi. Šķiet, vienkārši nebūs – vismaz tā esmu dzirdējusi no kolēģiem. Ēdināšanas iepirkums ir ļoti apjomīgs, turklāt to papildina prasības piegādātājiem.

V.K.: – Vēl ir jādomā, uz kādiem noteikumiem iespējamajam uzvarētājam nodos šobrīd skolu ēdnīcās pašvaldībai piederošās iekārtas. Tāpat, gatavojot tehnisko specifikāciju, ir jāņem vērā katras izglītības iestādes vēlmes. Ir ģimnāzijas, ir pamatskolas, ir sākumskolas, kur atšķiras gan ēdienreizes, gan prasības. Ģimnāzijas audzēknis, visticamāk, nevēlēsies ēst to pašu, ko pirmklasnieks. Visas šāda veida nianses iepirkumā ir jāsalāgo, ņemot vērā Ministru Kabineta noteiktās normas, no kurām arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs atkāpties nevarēs. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst vissvarīgāko – lai bērns ir paēdis. Dzīvē diemžēl bieži saskaramies ar situācijām, ka bērni neēd to un to, savukārt vecāki dumpojas, ka jāmaksā un pieprasa, lai gādājam to, ko bērni ēd. Šis iepirkumā ir ļoti jūtīgs jautājums.

– Kā jūs vispār vērtējat zaļos iepirkumus? Jums, piemēram, tādi ir telpu uzkopšanai.


J.M.: – Ar iepirkumu telpu uzkopšanai gāja ļoti smagi. Vajadzēja pārbaudīt katru pretendenta piedāvājumā norādīto tīrīšanas līdzekli – vai tas atbilst prasībām, vai tajā nav kaitīgo un bīstamo vielu sarakstos iekļauto sastāvdaļu un tamlīdzīgi. Mēs pat sazinājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem, lai pārliecinātos, ka vērtējam pareizi, lai telpu uzkopšanas līdzekļi nekaitētu veselībai.

– Apjomīgs ir iepirkums teritorijas un apstādījumu kopšanai Cēsīs, kur uzvarēja vietējais uzņēmums – zemnieku saimniecība “Kliģēni”.


J.M.: – Ar “Kliģēniem” līgums ir noslēgts uz pieciem gadiem par vairāk nekā diviem miljoniem eiro. Jāatzīst, ka tehnisko specifikāciju dēļ arī šis bija sarežģīts iepirkums. Vajadzēja salāgot visu uzkopšanas kārtību skolu un pirmsskolas iestāžu teritorijā, ielu tīrīšanu ziemā un vasarā, zāles pļaušanu, parku uzkopšanu, apstādījumu uzturēšanu, “Cīrulīšu” dabas taku uzturēšanu, gulbju uzraudzību – principā visus darbus, kas saistīti ar tīras vides nodrošināšanu.

– Šajā iepirkumā bija arī sūdzība…


J.M.: – Jā, bija. Viena no pretendenta prasībām tika noraidīta, savukārt otra tika atzīta par pamatotu, kā rezultātā no nolikuma bija jāsvītro viena paskaidrojoša piezīme par izvirzīto prasību, kas neatbilda PIL normām. Tā kā šī piezīme neko būtiski neietekmēja, to svītrojām no nolikuma un pagarinājām pieteikumu iesniegšanas termiņu. Viena prasība, ko pretendents apstrīdēja, bija par pieredzi gulbju kopšanā. Potenciālais pretendents uzskatīja, ka par gulbju kopšanu jābūt atsevišķam iepirkumam. Mēs tam nepiekritām tāpēc, ka gulbji ir pilsētas vides objekta neatņemama sastāvdaļa un, rīkojot atsevišķu iepirkumu, rastos vienīgi strīdīgas situācijas attiecībā uz teritorijas kopšanu un tās nodalīšanu.

– Vai ir iespēja kaut kādā veidā panākt, ka iepirkumu konkursā uzvar vietējie uzņēmēji?


V.K.: – Cilvēciski, jā, mēs to varam vēlēties, bet tas arī viss. Likums ir nelokāms – ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret visiem pretendentiem un mēs to ievērojam. Protams, ir prieks, ka uzvar vietējie uzņēmēji, tomēr šāds rezultāts ir vien tad, ja viņi var izpildīt mūsu specifikācijās un nolikumos iekļautās prasības. Iespējams, viena no iespējām uzvarēt vietējiem, ir nosacījums par bāzes atrašanās vietu tuvu pilsētai. Pieredzējām, ka tad, kad nebijām to iekļāvuši, iepirkumā par ielu uzturēšanu uzvarēja firma tālu no Cēsīm. Kamēr savāca un atveda sētniekus, pilsētā jau radās problēmas, īpaši ziemā, tādēļ ar šo firmu bijām spiesti līgumu pārtraukt.

J.M.: – Visus iepirkumus veidojam tā, lai var piedalīties ikviens pretendents – vienalga, vai dzīvo Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī vai Āfrikā. Vissvarīgākais nosacījums – viņam jāspēj izpildīt mūsu prasības, jāierodas kad un kur mums ir vajadzīgs, jāizdara tieši tas, kas mums vajadzīgs, un tādā kvalitātē, kā mēs to sagaidām, turklāt mums ir stingra līguma izpildes kontrole.

– Patlaban notiek pretendentu izvērtēšana Kosmosa centra būvprojekta, būvdarbu un autoruzraudzības iepirkumam. Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs šo projektu novērtējis kā lielu soli pilsētas izaugsmē, lēšot, ka gada laikā centru apmeklēs vismaz 100 tūkstoši cilvēku.


S.S.: – Šis daudzmiljonu projekts būs liels solis pilsētas attīstībā, jo apmeklētājus uz to gaidīs ne tikai no Latvijas, bet arī no visa Baltijas jūras reģiona. Šis centrs būs kā nākamais etaps zinātkāres centra “ZINOO” attīstībā, kas Cēsīs darbojas kopš 2011. gada.

Kosmosa centram vispirms izdevās piesaistīt Norvēģu finanšu instrumenta finansējumu, kura kopsumma sešu miljonu eiro apmērā sadalīta starp izziņas centriem Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā un Cēsīs, kas saņems visvairāk – gandrīz divus miljonus eiro. J. Rozenbergs norāda, ka šo naudas summu ir jātērē saturam – ekspozīcijas izveidei, aprīkojumam, programmām un pētniecībai, nevis būvniecībai.

Turpinot meklēt naudu ēkas būvniecībai, pašvaldība startēja Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu konkursā. Cēsnieku projekts tika atzīts par vislabāko, atvēlot tam maksimālo atbalstu – piecus miljonus eiro. Centra kontroltāme ir desmit miljoni eiro, tas nozīmē, ka atlikusī summa jāpieliek pašvaldībai, ņemot aizdevumu.

– Kosmosa centra iepirkums ir apvienotais – “Projektēt un būvēt”. Kāpēc?


S.S.: – Šāda līguma izpildē par projektēšanu un būvdarbiem ir atbildīga viena persona. Viena no priekšrocībām – par visu būvniecības procesu, tajā skaitā par projektēšanu, pret pasūtītāju atbildīga ir viena persona. Tas mazina riskus, kas saistīti ar projektētāja, būvdarbu veicēja un pasūtītāja strīdiem. Viena no būtiskākajām apvienotā iepirkuma priekšrocībām ir ievērojami īsāks būvniecības laiks.

J.M.: – Šādos iepirkumos ievērojami labāks ir arī galarezultāts. Apvienotajā iepirkumā ir sarežģītāk izstrādāt nolikumu, līgumu, veikt izvērtēšanu, bet pēc tam ir viegli tāpēc, ka uzvarētājs ir atbildīgs par visu konkrēto objektu no projektēšanas līdz nodošanai ekspluatācijā.

– Ļoti vērienīgi ir arī skolu modernizācijas projekti.


J.M.: – Finišam tuvojas Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas reģionālā metodiskā centra izveides būvdarbi: būs jaunas piebūves Cēsu Valsts ģimnāzijai (drīz izsludināsim projektēšanas iepirkumu) un Cēsu Pilsētas vidusskolai, kam patlaban vērtējam iesniegtos piedāvājumus. Vēl ir iecerēts modernizēt iekštelpas Cēsu 2. pamatskolā. Liels gandarījums būs, kad projektus pabeigs, tomēr projekta ieviešanas gaita nav viegla. Ne vienmēr plānotais ir viegli īstenojams. Projektu ieviešanai vajadzīga lieliska komanda – projekta vadītājs, iepirkumu speciālists, jurists, finansists, tehniskie speciālisti, u.c. Ikdienā cenšamies darboties kopā, papildinot viens otru.

– Kad pie iepirkuma vērtēšanas piesaista nozares profesionāļus?


J.M.: – Ikviens mūsu pārvaldes darbinieks zina, kas viņam novada labā ir jāizdara. Piemēram, kolēģis atbild par ielu tīrību. Viņš zina, kad beidzas iepriekšējais iepirkuma līgums un, atbilstoši jaunajam iepirkumu plānam, savlaicīgi sāk strādāt pie tehniskās specifikācijas, kādi pakalpojumi jāiekļauj, cik naudas vajadzēs. Kad plāns gatavs, to apstiprina domes sēdē. Tālāk ir mans uzdevums sagatavot iepirkuma nolikumu un līguma projektu, ko pēc tam apspriež iepirkumu komisijā, vērtējot cenas, izvēloties iepirkuma procedūru, termiņus un lemjot. Attiecīgās nozares profesionāļi – eksperti lēmumu pieņemšanā nepiedalās, bet ja būtu nepieciešamība, viņus piesaistītu.

– Pretendentu, kuri piedalās konkursos, ir daudz?


S.S.: – Lielajos būvniecības konkursos četri, pieci ir vienmēr. Konkursos, kas ir virs Eiropas sliekšņa, var kvalificēties tikai lielie Latvijas būvnieki. Mazākos būvniecības iepirkumos piedalās arī vietējie uzņēmēji.

J.M.: – Interesanti, ka iepirkumu izsludināšanā attiecībā uz būvniecību ir nozīme gadalaikam. Piemēram, vasarā remontdarbiem ir viens vai divi piedāvājumi un augstākas cenas. Šā iemesla dēl patlaban ir prakse gan būvniecībai, gan arī citiem darbiem iepirkumus izsludināt ziemā. Pretendentu loks uzreiz palielinās un arī cenas ir konkurētspējīgākas.

– Jums iepirkumu plānā ir viens izpildes ziņā veselībai kaitīgs darbs – latvāņu pļaušana novadā. Kā sokas?

– Problemātiski. Iepriekšējos gados ir bijuši pat vairāki pretendenti, šogad bija viens un tas pats atsauca piedāvājumu. Diemžēl latvāņu izplatība ir plaša un darbs – nopietns. Tuklāt latvāņi aug kā pašvaldības, tā privāto īpašnieku teritorijās. Ja pašvaldībai piederošā zemē viss kārtībā jau pavasarī, pie nosacījuma, ja agrāk konstatē invāziju, tad privātīpašnieki savas teritorijas uzturēšanu kārtībā nereti ignorē: savlaicīga pļaušana nenotiek un, kad augi jau ziedos, tūlīt sākas sēklu izsēšanās. Latvāņu teritoriju apkopšanai drīz sludināsim jaunu iepirkumu, tomēr līdztekus jādomā, kā situāciju risināt. Varbūt pat citās instancēs – latvāņi ir visas Latvijas problēma.

– Vai pašvaldības rīcībā attiecībā uz privāto zemju īpašniekiem ir kādi ietekmēšanas līdzekļi?

– Viņi tiek uzrunāti personīgi, pie viņiem brauc Lauku atbalsta dienesta, pašvaldības policijas, pašvaldības pārstāvji, viņiem vairākas reizes gadā sūta atgādinājumus, informatīvos materiālus, kā droši un pareizi iznīcināt latvāņus. Ir pat nodokļu atvieglojumi tiem, kuri kārtīgi apkopj savas teritorijas, iespējams, ir pieejams ES finansējums. Iepirkumos par latvāņu iznīcināšanu intereses trūkums izskaidrojams, ka nav tik daudz šādu veselībai bīstamu pļaušanas pakalpojumu sniedzēju.

Radošums iepirkumos

– Jūs sarunas laikā vairākkārt uzsvērāt, ka darbs ar iepirkumiem tomēr ir arī radošs process, ar dažādiem izaicinājumiem bagāts, varat apgūt daudz jauna.

J.M.: – Viens no izaicinājumiem ir normu interpretācija, bet tas ir pat patīkami. Pieminēšanas vērta ir Centrālā finanšu un līgumu aģetūra (CFLA) un viņu izvirzītās augstās prasības.

S.S.: – Piekrītu. Ar Jūliju arī ikdienā novērojam, ka publiskos iepirkumus regulējošo un pārraugošo iestāžu viedokļi ir dažādi.

J.M.: – Iepirkumu komisijā, vērtējot konkursus, katrs atbild par savu nozari, vien jurists ir tas, kam jāatbild par iepirkumu kopumā – jāizlasa un jāizvērtē katrs sīkums, katrs vārds. Un tad bieži rodas problēmas. Piemēram, mēs lūdzam pretendentam iesniegt kādu apliecinājumu. Viņš vienkārši kaut ko uzraksta, bet jurists lasot saprot, ka nav iesniegts prasītais un mums vajadzīgais. Es nevaru tā teikt par katru. Ir pretendenti, kuri ļoti rūpīgi un kvalitatīvi ir sagatavojuši savu piedāvājumu, ir zinoši, pat jūtam, ka viņš nopietni piestrādājis, jo vēlas uzvarēt un slēgt līgumu. Bet ir tādi pretendenti, kam piedalīties visos iepirkumos šķiet teju hobijs. Kaut ko uzraksta – principā, lai piedāvājums formāli būtu iesniegts. Bet juristam ir jāvērtē arī tāds pretendenta piedāvājums. Un jurists lasa un saprot, ka par katru prasību jālūdz kaut ko precizēt.

S.S.: – Ir brīži, kad ir jāapstājas un jāsarunā ar sevi iet uz priekšu, gan izdosies. Ikdiena ir saspringta, katrs teikums, ko uzrakstām, ir pakļauts dažādai interpretācijai, nedrīkstam atslābt ne mirkli.

– Kas tad ir pozitīvais, strādājot ar iepirkumiem?


J.M.: -Tēlaini izsakoties, iepirkumi ir kā liela, radoša glezna. Mans kā pašvaldības darbinieka ieguvums ir tas, ka es iepirkumos vienlaicīgi varu strādāt ar daudzām un dažādām jomām. Reizē ar to ievērojami paplašinu savu zināšanu amplitūdu un iegūstu pieredzi.

S.S.: – Nav divu vienādu situāciju. Tas ir kā izaicinājums, katrs iepirkums nes kādu jaunu pavērsienu, pieredzi. Līdz ar to darbs ir gana interesants un reizē savas latiņas paaugstināšana. Taču bez pozitīvā vienmēr ir arī riska faktors, kas kutina nervus. Jāparedz vismaz desmit soļi uz priekšu. Visspilgtākais citāts, kas, manuprāt, raksturo juristu ir: “Labam juristam nekas nav jāzina no galvas, tam ir jāzina, kur to atrast”. Patīk, ka sarežģītās situācijās projektu ieviešanā vienmēr varu konsultēties Iepirkumu uzraudzības birojā un CFLA. Publisko iepirkumu nozare aizvien attīstās un mēs ejam tai līdzi. Katrs gadījums ir individuāls un tas tiek arī vērtēts individuāli.

– Kad ir gatavi un jau ekspluatācijā nodoti objekti, pie kuru iepirkumiem esat strādājuši, vai ir gandarījuma sajūta?

S.S.:– Būtu dīvaini, ja tādas nebūtu. Es mīlu Cēsis – šī pilsēta ir ne tikai skaista un vilinoša – tā nekad nestāv uz vietas, viss attīstās. Ir sajūta, ka esmu īstajā laikā un vietā, lai dotu savu ieguldījumu tās nākotnē. Konkursi ir sarežģīti, taču rezultāts būs tā vērts.
J.M.: – Jā, ir tā klātbūtnes sajūta, jo iepirkums jau nav dažu dienu darbs. Katrs iepirkums ir izlolots: ir bijis prieks, ir bijuši kreņķi. Kad objekts ir nodots vai darbs padarīts, mēs visi, kuri pie šā iepirkuma strādājām, ejam apskatīties un priecājamies, cik skaisti izskatās. Braucam pa ielu un es bērniem saku: “Šīs ielas būvniecībā mamma piedalījās.” Viņi neticīgi pārjautā, vai tad es esot būvējusi? Ir patīkami redzēt sava darba augļus.”

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: