Kategorijas
Izglītība un zinātne Uzņēmējdarbība

1. decembrī aicina uz semināru profesionālās un pieaugušo izglītības programmu īstenotājus

2021. gada 1. decembrī plkst. 10.00 profesionālās un pieaugušo izglītības  programmu īstenotāji aicināti uz tiešsaistes semināru par aktualitātēm profesionālajā un pieaugušo izglītībā. Pieteikšanās semināram līdz 26. novembrim.

Semināru organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Valsts izglītības attīstības aģentūru.

Pasākumā profesionālās un pieaugušo izglītības  programmu īstenotājiem tiks sniegta informācija par profesionālās izglītības programmu kvalitātes nodrošināšanu, būs iespēja uzzināt aktualitātes saistībā ar profesionālās izglītības programmu paraugiem, to iesniegšanu licencēšanai un licencēšanas datu ievadīšanu www.viis.gov.lv.

Tāpat darba kārtībā iekļauts jautājums par izglītības programmu īstenošanu projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kurā būs iespēja pārrunāt jautājumus – kā projektā veiksmīgāk īstenot pieaugušo izglītības programmas, kādas ir biežāk pieļautās kļūdas un kā tās novēršamas.

Dalībnieki aicināti reģistrēties semināram līdz 26. novembrim. Reģistrēšanās saite šeit.

Darba programma katram dalībniekam tiks nosūtīta uz reģistrācijas formā norādīto e-pasta adresi.

Jautājumu, neskaidrību gadījumā lūgums sazināties ar IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecāko eksperti Lauru Ivetu Strodilaura-iveta.strode@izm.gov.lv

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta likuma projektu e-lietas koplietošanas risinājumu platformas izveidei

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 10.novembrī, konceptuāli atbalstīja e-lietas koplietošanas risinājumu platformas likumprojektu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu koordinētu e-lietas darbību un uzraudzību.

“Tieši šobrīd ir izdevīgs laiks, lai valsts virzītos digitalizācijas virzienā. Tam ir objektīva nepieciešamība, ir finansējums un politiskā griba. Digitalizācija nozīmē efektivitāti, caurspīdību, augstāku pievienoto vērtību. Arī iekšlietās un tieslietās tas ir būtiski,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

Likumprojekts radīs tiesisku pamatu iestādēm apstrādāt personas datus un procesos iesaistītajām personām piekļūt lietas materiāliem e-lietas portālā, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts definē e-lietas jēdzienu, nosakot, ka tā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kopums, kas nodrošina kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa, civilprocesa, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas bērniem un nolēmuma izpildes procesa īstenošanu elektroniskā vidē un minētajos procesos apstrādājamo datu pieejamību.

Likumā iecerēts noteikt e-lietas īstenošanas ietvaru un regulēt arī personu datu apstrādes nolūku un robežas.

E-lietas koplietošanas risinājumu platformu paredzēts definēt kā centralizētu koplietošanas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu kopumu. Tā nodrošinās e-lietas datu apmaiņu starp iesaistītajām iestādēm, personām un procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Tajā vienuviet būs pieejami e-pakalpojumi, informācija un lietas materiāli pirmstiesas, tiesvedības un nolēmumu izpildes procesos iesaistītajām personām.

Likumprojekts paredz ieviest arī vienotos kalendārus, kas saturēs ziņas par personu (advokātu, prokuroru, tiesnešu) un resursu (iestāžu un tiesu attiecīgo telpu, tehnisko iekārtu) pieejamību. Vienotie kalendāri atvieglos tiesvedības procesa organizēšanu un tiesas sēžu plānošanu, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Paredzēts, ka kalendāru informācijas apmaiņa starp iestāžu informācijas sistēmu un e-lietas platformu notiks automātiski.

Tāpat likumprojekts noteic personu datu apstrādes pārziņus, platformas pārzini, kā arī paredz E-lietas uzraudzības padomes izveidi.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Valstij ir jāveic centralizēta publisko IT projektu īstenošanas uzraudzība

“Velkot paralēles starp digitālās transformācijas projektu īstenošanu un būvniecības sektoru, varam secināt, ka būvniecībā no valsts puses ir izvirzītas konkrētas drošības un pieejamības prasības, kā arī tiek veikta uzraudzība. Savukārt digitālo projektu īstenošana nereti līdzinās “mežonīgajiem rietumiem,” kur katra valsts iestāde rīkojas pēc saviem ieskatiem un pasūtītājam bieži ir zema kapacitāte. Rezultāts ir savienojamības problēmas, pārmaksāšana vai pat sliktākajā scenārijā – izgāšanās,” trešdien, 10.novembrī, sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, uzsverot, ka valstij ir jāveic centralizēta publisko IT projektu īstenošanas uzraudzība.

Komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji iepazīstināja deputātus ar digitālās transformācijas projektu īstenošanas izaicinājumiem. Informācija bija sagatavota pēc komisijas aicinājuma sēdē, kurā deputāti kopā ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un jomas lietpratējiem pārrunāja Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iecerētos digitālās transformācijas projektus un tiem plānoto finansējumu.

Klātesošie pārsprieda arī valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanas iespējas. Kā uzsvēra V.Dombrovskis, vāja valsts iestāžu kapacitāte un nepietiekama izpratne par digitālo projektu pasūtījumu cenām paver plašākas iespējas negodprātīgiem piegādātājiem, un tā rezultātā valsts par digitālajiem risinājumiem pārmaksā.

Tāpat deputāti uzsvēra publiskā un privātā sektora partnerattiecību sakārtošanas nozīmi digitālo rīku ieviešanas raitai norisei, kā arī digitālo projektu uzlabošanas nepieciešamību publiskajā sektorā strādājošajiem.

Nākamajā sēdē, 24.novembrī, komisija plāno detalizēti pievērsties izglītības un veselības digitālo rīku izvērtējumam, informēja komisijas priekšsēdētājs.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Uzņēmējdarbība

2021. gada 3. ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 3,3 %

2021.gada 3.ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 3,3%, salīdzinot ar 2020.gada 3.ceturksni. Negatīva izaugsme ir arī kopumā 3 ceturkšņos, būvniecības produkcijas apjomi gada griezumā ir par 4,1% mazāki kā 2020.gada 3 ceturkšņos. Ja 1.ceturkšņa sarukumu vairāk var skaidrot ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu), 3.ceturkšņa – kā pieprasījuma samazinājumu būvniecības izmaksu globālā pieauguma dēļ, īpaši būtiski pieaugot kokmateriālu un metālu cenām. Tas atstājis negatīvu ietekmi gan uz esošiem būvniecības projektiem, gan bremzējis jaunu iesākšanu.

2021.gada 3.ceturksnī inženierbūvniecības apjomi pieauga, savukārt ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi saruka. Ēku būvniecību samazinājums skāra lielākā apmērā.

Ēku būvniecības apjomi 2021.gada 3.ceturksnī bija par 12,8% mazāki kā 2020.gada attiecīgajā periodā. Nedzīvojamo ēku būvniecības pieprasījums šajā periodā samazinājās. Dzīvojamo māju būvniecības apjomi kopumā mazliet pieauga. Šajā segmentā divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecības pieaugums kopumā pārsniedza privātmāju būvniecības būtisko sarukumu.

Vienīgi inženierbūvniecības pieauguma temps 2021.gada 3.ceturksnī bija pozitīvs, par 4,4% pārsniedzot iepriekšējā gada 3.ceturkšņa rādītāju. Vienmērīgs palielinājums bija visās inženierbūvniecības jomās.

Specializētie būvdarbi šī gada 3.ceturksnī saruka par 3,5 %, salīdzinot ar 2020.gada 3.ceturksni. Šajā periodā samazinājās gandrīz visi pamatkategorijas segmenti, izņemot būvdarbu pabeigšanu, kur vērojams pieaugums.

2021.gada 3.ceturksnī nedaudz samazinājies arī izsniegto būvatļauju skaits. Šajā periodā to skaits sasniedza 1352 būvatļaujas, kas bija par 1,8% mazāk kā 2020.gada atbilstošajā periodā. To noteica viesnīcu, kā arī rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai izsniegto būvatļauju samazinājums. Jāatzīmē, ka šajā periodā pieauga paredzamā platība biroja ēku būvniecībai izsniegtās būvatļaujās.

Covid-19 vīrusa radītie globālās preču aprites apgrūtinājumi un būvmateriālu sadārdzinājums pašlaik negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā uzsāksies ES struktūrfondu jaunā perioda un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu īstenošana, sagaidāms, ka drīzumā būvniecības nozare atgriezīsies pie straujas izaugsmes.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Uzņēmējdarbība

Latvijas lauksaimniecības preču eksporta paplašināšana Turcijas tirgū – vēl plašākas iespējas nākotnē

10. novembrī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards dosies darba vizītē uz Turciju, lai aizvadītu tikšanos ar Turcijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministru Bekiru Pakdemirli (Bekir Pakdemirli). Turcija ir Latvijai nozīmīgs tirdzniecības partneris trešo valstu vidū, un abu valstu ekonomiskajā sadarbībā ir vēl plašākas iespējas nākotnē.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Latvijas un Turcijas ekonomiskā sadarbība līdz šim ir bijusi sekmīga, taču, ņemot vērā Turcijas lielo tirgu un Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas stabilo attīstību, ir iespējas palielināt mūsu valstī ražotās lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksportu uz Turciju. Esmu gandarīts par lauksaimniecības un pārtikas preču eksportam nepieciešamo sertifikātu saskaņošanu, kas sekmīgi noritējusi, pateicoties Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts augu aizsardzības dienesta sadarbībai ar Turcijas atbildīgajām institūcijām. Turcija ir viena no Latvijas prioritārajiem tirgiem trešo valstu vidū, tādēļ ar Turcijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministru pārrunāšu iespējas, kā uzlabot abu valstu savstarpējo tirdzniecību, sevišķi dzīvu liellopu un to produkcijas eksporta jomā, jo lopkopība Latvijā līdz ar citām lauksaimniecības nozarēm attīstās un spēj piedāvāt pasaules tirgiem augstas kvalitātes liellopu gaļu.”

Latvijas produktu eksportā uz Turciju dominē graudaugu produkti, galvenokārt kvieši. 2020. gadā graudu eksporta vērtība bija 82,2% no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozares produktu eksporta vērtības. Otra nozīmīgā produktu eksporta grupa ir dzīvi liellopi. Šīs produktu grupas eksporta vērtība 2020. gadā veidoja 11% no kopējās produktu eksporta vērtības. Trešajā vietā eksportā uz Turciju ierindojas dzīvnieku tauki, galvenokārt zivju eļļa. Latvija uz Turciju 2020. gadā eksportējusi arī koksni un koka izstrādājumus – galvenie eksportētie koksnes izstrādājumi ir mēbeles, saplāksnis, koksnes šķeldas un skaidas.

Nozīmīgākā produktu grupa importā no Turcijas 2020. gadā bija galvenokārt svaigie augļi: vīnogas, aprikozes, citroni, ķirši, greipfrūti, mandarīni. Otrajā vietā ierindojās galvenokārt marinēti dārzeņi – gurķi un paprika. Bet trešajā vietā bija dārzeņi – tomāti, gurķi, kabači, paprika.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes šogad savos budžetos ietaupīs 40,6 miljonus eiro

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes 2021.gada budžetā valsts pamatfunkciju programmās ietaupīs 40 628 248 eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā ministriju un citu centrālo valsts iestāžu informācija par 2021.gada valsts budžeta līdzekļu izlietojuma izvērtēšanas rezultātiem un šogad potenciāli iespējamo līdzekļu neapguvi un prognozēto ekonomiju valsts budžeta pamatfunkciju programmās un apakšprogrammās.

Vienlaikus visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (resori) ierosina daļu vai arī visu prognozēto ekonomiju pārdalīt sava resora ietvaros, lai nodrošinātu resora aktuālo jautājumu un problēmu risināšanu.

No prognozētās kopējās līdzekļu ekonomijas tiek piedāvāts novirzīt resoru vajadzībām 25 883 470 eiro.

Ministru kabineta ekonomija ir 57 041 eiro apmērā, tostarp savām vajadzībām piedāvāts novirzīt 57 041 eiro Valsts kancelejas darbinieku atlīdzībai un Valsts administrācijas skolas administratīvajiem izdevumiem.

Aizsardzības ministrijas ekonomija ir 1 040 558 eiro apmērā. Savām vajadzībām tiek ierosināts novirzīt 500 000 eiro, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu pieaugošo apsaimniekošanas izdevumu segšanu, ko ietekmē komunālo maksājumu cenu pieaugums.

Ārlietu ministrija ietaupījusi 1 519 680 eiro, tostarp savām vajadzībām tiek rosināts novirzīt 511 500 eiro pamatā atlīdzībai, ministrijas un pārstāvniecību telpu, drošības sistēmu un materiāltehniskajam nodrošinājumam, ASV domnīcas iniciatīvai.

Ekonomikas ministrijas ekonomija ir 3 850 970 eiro apmērā. Savām vajadzībām tiek rosināts novirzīt 117 470 eiro informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumu segšanai.

Finanšu ministrijas ekonomija ir 1 064 369 eiro apmērā. Savām vajadzībām tiek rosināts novirzīt 515 836 eiro pamatā atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem, lai uzlabotu tehnisko risinājumu attālinātajam darbam un nodrošinātu kopstrādes telpu izveidi darba organizēšanas procesa pilnveidošanai.

Izglītības un zinātnes ministrija ietaupījusi 3 979 465 eiro. Savām vajadzībām tiek rosināts novirzīt 3 295 391 eiro pamatā profesionālās izglītības iestādēm un koledžām finansēšanas normatīva izpildei 100% apmērā (šobrīd 80%), asistenta pakalpojumu izglītības iestādē segšanai, Pasaules un Eiropas kausa posmu bobslejā divniekiem un skeletonā organizēšanai, Pasaules kausa posma kamaniņu sportā organizēšanai, baltkrievu pētniekiem un lektoriem, kas atrodas Latvijā, Latvijas Jūras akadēmijas energoefektivitātes projektu īstenošanai, Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram jauna ūdeņraža māzera iegādei, IT vajadzībām un citām.

Zemkopības ministrijas ekonomija ir 9268 eiro, tostarp savām vajadzībām tiek rosināts novirzīt 6900 eiro Latvijas Lauksaimniecības universitātes APP Agroresursu un ekonomikas institūtam zemes iegādei Viļānu novadā 2,3 hektāru platībā zinātniskās darbības veikšanai, valstiski nozīmīga uzdevuma eļļas un šķiedras augu kultūru selekcijas un audzēšanas tehnoloģiju saglabāšanai un attīstīšanai Latgales reģionā.

Labklājības ministrijas pamatbudžetā ir ekonomija 7 399 238 eiro apmērā. Savām vajadzībām tiek rosināts novirzīt 6 580 492 eiro sociālās rehabilitācijas neredzīgām, vājredzīgām, nedzirdīgām un vājdzirdīgām personām nodrošināšanai, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai – rindas mazināšanai, tai skaitā iekārtām ilgstošai skābekļa terapijai ārpus ārstniecības iestādes (skābekļa koncentratori), Valsts sociālās aprūpes centru nodarbināto motivēšanai un neatliekamu infrastruktūras sakārtošanas pasākumu nodrošināšanai un citām vajadzībām.

Savukārt Labklājības ministrijas speciālajā budžetā izveidojusies ekonomija 241 833 eiro apmērā, kuru rosināts novirzīt savām vajadzībām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras telpu nomas papildu izdevumu segšanai, ugunsdzēsības sistēmas darbības atjaunošanas nodrošināšanai un citām vajadzībām.

Tieslietu ministrijas ekonomija ir 889 516 eiro, tostarp savām vajadzībām rosināts novirzīt 531 237 eiro pamatā atlīdzībai, portatīvo datoru iegādei un IT sistēmu izmaiņām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekonomija ir 108 033 eiro, tostarp savām vajadzībām rosināts novirzīt 23 105 eiro portatīvo datoru iegādei, lai veiktu Vides pārraudzības valsts biroja novecojošās datortehnikas nomaiņu, lai nodrošinātu esošā interaktīvā Elektronisko iepirkumu sistēmas apmācību risinājuma funkcionalitāti.
Kultūras ministrija ietaupījusi 8 516 796 eiro. Savām vajadzībām tiek rosināts novirzīt 1 551 184 eiro vēsturisko zemju sekretariāta izveides izmaksām 2021.gadā, Mūzikas akadēmijas interneta padeves uzlabošanai, fasādes renovācijas un pagrabstāva telpu ventilācijas tīklu projektu izstrādēm, Kultūras ministrijas vidusskolu datortehnikas iegādei, gatavošanās pasākumiem Frankfurtes grāmatu tirgum un citām vajadzībām.

Veselības ministrija ietaupījusi 11 951 481 eiro, kurus tiek rosināts novirzīt savām vajadzībām, pamatā ambulatorai ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu iegādes izdevumu deficīta daļējai segšanai.

FM ziņojumā teikts, ka nepieciešams pieņemt konceptuālu Ministru kabineta lēmumu par atbalstu resoru prognozēto ekonomiju pārdalīt sava resora ietvaros un atļaut resoriem sagatavot pieprasījumus apropriācijas pārdalei resoram apstiprinātā budžeta ietvaros savas nozares vajadzībām.

Minētā finansējuma pārdale veicama, ņemot vērā šādus kritērijus – finansējums primāri tiek novirzīts uzņemto saistību izpildei, pasākumi ir pilnībā īstenojami 2021.gadā, sasniedzot mērķi un pasākumi nerada vajadzību pēc papildus līdzekļiem 2022.gadā un turpmākajos gados.

Ja apropriācijas pārdale paredzēta ar Covid-19 radīto seku pārvarēšanu saistītiem pasākumiem, tad apropriācijas pārdales priekšlikumi jāgatavo saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto, ka finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Valsts pamatbudžeta līdzekļu ekonomija izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kuru iespējams pārdalīt uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā ir 14 744 778 eiro.

Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā par līdzekļu ekonomiju, FM sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par apropriācijas pārdali”, paredzot apropriācijas pārdali uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams operatīvi piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Valdība otrdien nolēma atbalstīt apropriācijas pārdali resoram apstiprinātā budžeta ietvaros valsts budžeta pamatfunkciju programmās un apakšprogrammās saistībā ar līdzekļu ekonomiju.

Tāpat valdība atbalstīja apropriācijas samazinājumu resoru budžetos izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta pamatfunkciju programmās un apakšprogrammās saistībā ar līdzekļu ekonomiju, paredzot apropriācijas pārdali no resoru budžetiem uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta Uzņēmējdarbība

Apstiprināta atbalsta programma Covid-19 krīzē cietušajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām

Ministru kabineta sēdē š.g. 9. novembrī apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmas apmērs ir 50 miljoni EUR. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA); pieteikšanās atbalsta saņemšanai sāksies pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: “Papildus jau apstiprinātajām apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmām esam izstrādājuši atbalsta mehānismu arī krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem,  kultūrvietām, kā arī izklaides un atpūtas vietām, lai kompensētu nomas ieņēmumu kritumu, ko veicinājuši valstī ieviestie darbības ierobežojumi.”

Atbalsta programmā noteikti kritēriji un kārtība granta piešķiršanai apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem; sporta centru, kultūras un atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas būs vienreizējs atbalsts periodam no 2021. gada 11. oktobra līdz 15. novembrim tirdzniecības centru īpašniekiem, un periodam no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim sporta centru un kultūras, atpūtas un izklaides vietu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītas operacionālās izmaksas (ar ēkas un telpu lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus, tai skaitā kredītmaksājumus, un ārpakalpojumu izmaksas) no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Atbalsts tirdzniecības centriem

Atbalsts būs pieejams tirdzniecības centriem, par ko tiek uzskatīta ēka, kura iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai; kopējā tirdzniecības centra platība ir lielāka par 1500 m2; tās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojumu sniedzēji; un kur pārtikas preču veikaliem atvēlētā tirdzniecības platība (ieskaitot tajos atvēlēto platību nepārtikas precēm) neaizņem vairāk kā 50 % no kopējās tirdzniecības centra platības.

Atbalstu tirdzniecības centri varēs saņemt, ja:

  • Covid-19 krīzes ietekmē kopējais nomas apgrozījuma kritums ir vismaz 30 %, ņemot vērā izrakstītos rēķinus un kredītrēķinus, salīdzinot par 2021. gada oktobra, novembra un decembra izrakstīto rēķinu kopsummu ar rēķinu kopsummu, kas izrakstīti par 2021. gada jūliju, augustu un septembri;
  • piešķīris nomas atlaidi vismaz 50 % apmērā (kumulatīvi) par 2021. gada novembra mēnesi vismaz par 50% tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām, izņemot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšu” 5.16. apakšpunktā minētās tirdzniecības vietas (turpmāk – pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas).

Atbalsta apmērs – 15 EUR par katru tirdzniecības centra ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus un pirmās nepieciešamības tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kas atrodas tirdzniecības centrā. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pārsniegt 90 % no nodokļu maksātāja apgrozījuma 2019. vai 2020. gada novembrī.

Atbalsts sporta centru īpašniekiem

Atbalstu varēs saņemt sporta centri iekštelpās – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, ledus halles, publiskas lietošanas peldbaseini un olimpiskie sporta centri.

Atbalstu varēs saņemt, ja Covid-19 krīzes ietekmē konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60 % vienā no šādiem laikposmiem:

  • salīdzinot 2021. gada oktobra, novembra, decembra apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra apgrozījuma kopsummu;
  • salīdzinot 2021. gada oktobra, novembra un decembra apgrozījuma kopsummu ar 2021. gada jūlija, augusta un septembra apgrozījuma kopsummu.

Atbalsta apmērs – 25 EUR par katru sporta centra iekštelpu kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem un tirdzniecības centra piešķirto atlaidi, ja attiecināms, nevarēs pārsniegt 90 % no attiecīgā trīs mēnešu kopējā apgrozījuma 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī, decembrī.

Atbalsts kultūras un izklaides vietām

Atbalsts būs pieejams kultūras, atpūtas un izklaides vietām iekštelpās, kuru pamatdarbība vai papilddarbība ir atbilstoša sekojošiem NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodiem:

  • 59.00 – kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana;
  • 68.20 – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
  • 74.90 – citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;
  • 77.39 – citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings;
  • 82.30 – sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi;
  • 85.52 – kultūras izglītība;
  • 90.01-90.04 – radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
  • 91.01-91.05 – bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
  • 93.21 un 93.29 – izklaides un atpūtas darbība.

Atbalsts būs pieejams kultūras, atpūtas un izklaides vietām, ja tā darbības nodrošināšanai īpašumā vai nomā ir iekštelpas, kuru platība ir vai pārsniedz 150 m2 un iekštelpu īpašuma vai nomas tiesības iegūtas pirms 2020. gada 1. marta un ir spēkā vismaz līdz 2021. gada 31.decembrim. Vienlaikus kultūras, atpūtas un izklaides vietām Covid-19 krīzes ietekmē konkrētās vietas kopējais apgrozījuma kritumam jābūt vismaz 30% vienā no šādiem laikposmiem:

  • salīdzinot apgrozījuma kopsummu par 2021. gada oktobri, novembri un decembri ar apgrozījuma kopsummu par 2019. gada oktobri, novembri un decembri;
  • salīdzinot apgrozījuma kopsummu par 2021. gada oktobri, novembri un decembri ar apgrozījuma kopsummu par 2021. jūliju, augustu un septembri.

Atbalsta apmērs – 25 EUR par katru kultūras, atpūtas un izklaides vietas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, tirdzniecības centra piešķirto atlaidi, ja attiecināms, un nodokļu maksātāja atbalsta perioda apgrozījums nevar pārsniegt 90 % no  trīs mēnešu kopējā apgrozījuma apmēra 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī un decembrī.

Lai pieteiktos atbalstam, visiem iepriekšminētajiem nodokļu maksātājiem līdz 2022. gada 15. janvārim jāreģistrē iesniegums valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, vai elektroniski jāiesniedz iesniegums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Kategorijas
Komunikācija Politika Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Latvija noslēgs sadarbības līgumu ar Saūda Arābiju

Ar mērķi atbalstīt Latvijas uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, veicinot eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, Ministru kabinets šā gada 9. novembra sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanu. MK deleģēja līgumu Latvijas valdības vārdā parakstīt ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.

“Gan Latvijas uzņēmēji, gan arī Saūda Arābijas amatpersonas ir norādījušas uz pieaugošo interesi ciešākai mūsu abu valstu sadarbībai. Tādēļ līguma noslēgšana pavērs plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jau šobrīd visaktīvāk interesi par Saūda Arābijas tirgu ir izteikuši Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv IT, tehnoloģiju, izglītības, farmācijas, kosmētikas, tekstila, izglītības sektorus. Tādēļ ekonomiskajā sadarbībā ir daudz potenciāla, piemēram, tehnoloģiju, e-pārvaldes u.c. aspektos, kas sasaucas arī ar Saūda Arābijas valdības izstrādāto attīstības stratēģiju “Saudi Vision 2030”.

Pēc parakstīšanas līgums kļūs par svarīgāko divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošo vienošanos, kas aptvers sadarbību tādās jomās kā tirdzniecība, ieguldījumi, finanšu nozare, rūpniecība, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, transports un loģistika, zinātne, tehnoloģijas un inovācijas, tūrisms, farmācija un kosmētikas nozare, informācijas un sakaru tehnoloģijas un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību

Līgums arī paredz izveidot Latvijas un Saūda Arābijas Apvienoto komiteju, kuras ietvaros tiks skatīti aktuālie ekonomiskās sadarbības jautājumi un tās paplašināšanas iespējas.

Sarunas par starpvaldību ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanu starp Latvijas Republiku un Saūda Arābijas Karalisti tika uzsāktas 2020.gada sākumā.

2020.gadā Saūda Arābija bija 39. lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības (preču un pakalpojumu) partneris. Kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums veidoja 88,41 milj. EUR, tai skaitā eksports: 88,35 milj. EUR (87% augu valsts produkti – kvieši, kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži), imports: 0,07 milj. EUR.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana ļaus samazināt izdevumus pat līdz 19% gadā

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana konkurencei ļaus samazināt izdevumus pat līdz 19% gadā, norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministra padomniece Baiba Ābelniece informēja aģentūru LETA, ka Linkaits pauž gandarījumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskajā iepirkumā saņemtajiem ekonomiski izdevīgajiem piedāvājumiem.

“Pateicoties tirgus atvēršanai, valsts iegūs labāku cenu par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumiem,” pauž ministrs.
Saņemtiem piedāvājumi liecinot, ka izdevumus par ceļu uzturēšanas darbiem ir iespējams samazināt par līdz pat 19% gadā.

Linkaits uzsver, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci. Ietaupītos līdzekļus būs iespējams izlietot papildu autoceļu uzturēšanas darbiem vai autoceļu remontiem, norāda ministrs.

No 2022.gada valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus tiks atvērts brīvai konkurencei, kā to paredz valdībā apstiprinātā Satiksmes ministrijas iniciatīva. Valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā konkursā. Līdzīga prakse ir pašvaldību ceļu apsaimniekošanā un citās valstīs.

Piegādātājiem, kuri iegūs tiesības slēgt līgumus, darbi būs jāsāk sešu mēnešu laikā, bet ne ātrāk kā 2022.gada 1.maijā. Līdz tam valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, noslēdzot jaunu līgumu, turpinās veikt LAU, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību un valsts autoceļu uzturēšanu atbilstošā kārtībā.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu iepirkumā kopumā saņemti 44 piedāvājumi

Piektdien, 5. novembrī, tika atvērti iepirkuma Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi (IUD) piedāvājumi. Kopumā 19 iepirkuma daļās ir saņemti 44 piedāvājumi, kurus turpmāk vērtēs iepirkuma komisija.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 19 iepirkuma daļās pēc teritoriālā principa: Rīgas nodaļas teritorija ietver 1023 kilometrus autoceļu, Daugavpils nodaļas – 844 kilometrus, Liepājas nodaļas – 920 kilometrus, Ogres nodaļas – 741 kilometru, Cēsu nodaļas – 1060 kilometrus, Madonas, Gulbenes nodaļas – 1582 kilometrus, Smiltenes, Alūksnes nodaļa – 1390 kilometrus, Limbažu nodaļas – 808 kilometrus, Valmieras nodaļas – 790 kilometrus, Aizkraukles nodaļas – 772 kilometrus, Jēkabpils nodaļas – 835 kilometrus, Balvu, Ludzas nodaļas – 1452 kilometrus, Preiļu, Dagdas nodaļas – 1462 kilometrus, Rēzeknes nodaļas – 852 kilometrus, Talsu, Ventspils nodaļas – 1615 kilometrus, Kuldīgas, Saldus nodaļas – 1322 kilometrus, Tukuma, Dobeles nodaļas – 1427 kilometrus, Bauskas nodaļas – 697 kilometrus un Jelgavas nodaļas – 571 kilometru.

Iepirkuma priekšmets Rīgas nodaļas iepirkuma daļā atšķiras no pārējām, jo tajā valsts galveno autoceļu posmiem tiks iepirkts kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu pakalpojums (KIUD), savukārt pārējās iepirkuma daļās – ikdienas uzturēšanas darbu pakalpojums. KIUD nozīmē, ka šajā iepirkuma daļā uzvarējušais pretendents saņems fiksētu samaksu par to, ka visu līguma termiņu nodrošinās Ministru kabineta (MK) noteikumos definēto A klases prasību izpildi valsts galveno autoceļu posmos, kuri ietilpst šajā iepirkuma daļā, neatkarīgi no meteoroloģiskajiem un citiem apstākļiem. Savukārt citās iepirkuma daļās uzvarējušie pretendenti samaksu saņems atbilstoši padarīto darbu apjomam.

Rīgas nodaļas teritorijā ir visintensīvākā autotransporta satiksme, īpaši tas attiecas uz valsts galvenajiem autoceļiem, turklāt tur ir liels šo autoceļu īpatsvars. Tāpat valsts galvenie autoceļi LVC Rīgas nodaļas teritorijā, salīdzinot ar pārējo Latviju, ir vispilnīgāk aprīkoti ar informācijas tehnoloģijas iekārtām (CMS, ceļu kameras, mainīgās ceļazīmes). KIUD kontrole tiek plānota, izvērtējot faktiskos laika apstākļus, to prognozes, ceļa meteoroloģisko staciju un ceļa kameru informāciju, ceļa lietotāju un operatīvo dienestu sniegto informāciju Satiksmes informācijas centram, kā arī  tiešsaistes navigācijas lietotnēs (Waze) esošo informāciju, kā arī iepriekš veiktās LVC kontroles rezultātus, nodrošinot LVC kontroli tieši autoceļam kritiskākajos brīžos, tai skaitā arī brīvdienās, rīta un vakara stundās. Par neatbilstošu uzturēšanas darba kvalitāti ir paredzēti ievērojami līgumsodi par katru atklāto neatbilstību, paredzot līgumsoda pieaugumu par novēršanas kavēšanās laiku. KIUD princips tiek pielietots arī Ziemeļvalstīs, kā arī abās Latvijas Kaimiņvalstīs.

Gatavojoties IUD tirgus atvēršanai un iepirkumam, LVC ir rīkojuši divas apspriedes ar potenciālajiem piegādātājiem, 2020. gada 5. novembrī un 2021. gada 22. janvārī, kurās piedalījās vairāki desmiti komersantu. Izstrādājot iepirkuma nolikumu, tika veiktas arī konsultācijas ar Konkurences padomi (KP).

Piegādātājiem, kuri iegūs tiesības slēgt līgumus par IUD un KIUD valsts autoceļu tīklā, darbi būs jāuzsāk sešu mēnešu laikā, bet ne agrāk kā 2022. gada 1. maijā. Līgumu termiņš būs 60 mēneši no darbu uzsākšanas, un piegādātājiem savā darbā būs jāvadās pēc IUD prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 26 Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli.