Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Nozares

Biežāk konstatētās kļūdas Eiropas Savienības fondu finansēto projektu iepirkumu pirmspārbaudēs

Lai sekmētu Eiropas Savienības fondu veiksmīgu apguvi un pēc iespējas novērstu neatbilstību riskus iepirkumos, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau no 2011. gada veic Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros rīkoto iepirkumu pirmspārbaudes. Kārtību, kādā IUB veic minētās pārbaudes 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, nosaka Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumi Nr. 77 “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014. – 2020. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi). Saskaņā ar MK noteikumu regulējumu IUB pirmspārbaužu kopā ietilpst iepirkumi, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem: 1) iepirkumā paredzētā publiskā būvdarbu līguma summa pārsniedz 1 500 000 euro; 2) iepirkumu veic lielā projekta ietvaros; 3) par iepirkumu tiek publicēts sākotnējais paziņojums par līgumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pirmspārbaužu ietvaros IUB veic iepirkumu dokumentācijas un norises pirmspārbaudes. Pārbaudot iepirkuma dokumentāciju, IUB pārliecinās, vai iepirkuma dokumentācija ir izstrādāta atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam, vai izvirzītās prasības ir samērīgas un neierobežo piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vai prasības ir noteiktas, nepārkāpjot vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes pret piegādātājiem principu. Savukārt pārbaudot iepirkuma norisi, IUB pārliecinās, vai iepirkuma norise atbilst publisko iepirkumu regulējumam un iepirkuma dokumentācijas noteikumiem, kā arī vai ir atbilstoši veikta piegādātāju vērtēšana. IUB veiktās pirmspārbaudes mērķis ir konstatēt acīmredzamas neatbilstības publisko iepirkumu regulējumam un principiem. Attiecīgi jāņem vērā, ka, tā kā veicot pirmspārbaudes netiek piesaistīti nozares eksperti, IUB savas kompetences ietvaros ne vienmēr var sniegt viennozīmīgu vērtējumu par tādu prasību pamatotību, kuru tiesiskuma konstatēšana neizriet tieši no publisko iepirkumu regulējuma, tai skaitā, vai izvirzītajās prasībās faktiski nav ietverti kādi slēpti ierobežojumi, kas, ņemot vērā tirgus situāciju, varētu nepamatoti ierobežot piegādātāju iespējas piedalīties iepirkumā. Līdz ar to jāatceras, ka, ja IUB par iepirkuma pirmspārbaudi ir sniedzis pozitīvu atzinumu, tas negarantē, ka par iepirkuma dokumentāciju vai norisi vairs nevar tikt iesniegts iesniegums (sūdzība) IUB Publisko iepirkumu likuma (PIL) 71. pantā vai Sabiedrisko pakalpojumu iepirkuma likuma (SPSIL) 72. pantā noteiktajā kārtībā.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

Ražotājam no tā ne silts, ne auksts

Citāts: Uzņēmējiem ES strukturālo fondu atbalsts gadu gaitā mazinājies. Atbalsts galvenokārt ir virzīts valsts un pašvaldību projektiem. Vajadzīgas programmas inovācijai un jaunajām tehnoloģijām.

Akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis

Eiropas fondu atbalstu “atvēra” 2004. gadā, un pirmās programmas, atbilstoši Eiropas prasībām, bija ražošanas modernizācijai. Kad mums apstiprināja pirmo projektu, bijām patīkami pārsteigti. Jā, gājām, jo domājām, ka ir jāmēģina, bet, godīgi sakot, neticēju, ka izdosies.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi

ES fondu mantojums un nākotnes perspektīvas

Žurnāls Iepirkumi pēta, kā sokas ar ES fondu naudas ieguldīšanu un atklāj, ka netikšana pie ES atbalsta galvenokārt ir saistīta ar kļūdām publisko iepirkumu veikšanā. Svarīgi arī, ka ES fondu projektu īstenošana atpaliekam no plānotā grafika.

ES fondi nebūs dzīvības un nāves jautājums

Tuvojas noslēgumam 2017.gads un Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā atlikuši pēdējie 3 gadi. Finanšu Ministrijas (FM) kārtējais ziņojums liecina, ka fondu līdzekļu izmaksā sasniegta aptuveni puse, taču gada plāns varētu netikt pilnībā izpildīts. Šis ir arī starpposma gads, kad ir jāsasniedz noteiktais investīciju apjoms un snieguma ietvars, lai nezaudētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo finanšu rezervi 6% apmērā. Uzņēmēju vidū pavīd drūmas vīzijas par nākotni, kurā vairs nebūs ES finansējuma, savukārt fondu pārvaldītāji un ekonomikas eksperti norāda, ka situācija ir pārspīlēta, daudzas problēmas varētu atrisināt raitāk virzot Ministru Kabineta (MK) noteikumu izmaiņas un pašreizējie aprēķini liecina, ka fondu apjoms varētu samazināties vien par 17%. Lai noskaidrotu reālo situāciju un prognozes, žurnāls Iepirkumi aptaujāja gan fondu pārvaldītāju pārstāvjus, gan nozaru un ekonomikas ekspertus.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Eiropas Savienības Publiskā iepirkuma reforma

2014. gada 15. janvārī Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības Publiskā iepirkuma reformu paketi – jaunas direktīvas t. s. klasiskā iepirkuma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma un koncesiju jomā. Ir sagaidāms, ka jaunās direktīvas stāsies spēkā aprīlī, pirms Lieldienām. Latvijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm jauno direktīvu nosacījumi normatīvajos aktos būs jāpārņem 24 mēnešu laikā (ar izņēmumu elektronisko iepirkumu regulējošo nosacījumu gadījumā – to pārņemšanai ir atvēlēti 36 mēneši).

Eiropas Savienības Publiskā iepirkuma reforma tika uzsākta ar mērķi modernizēt publiskā iepirkuma nosacījumus, galvenokārt sekmējot stratēģijā Eiropa 2020 izvirzītos mērķus. Tomēr jau pirms reformas veiktie pētījumi, kā arī reformas laikā publiskā iepirkuma procesos iesaistīto pušu (iepirkuma veicēji centrālā un reģionālā līmenī, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas) viedokļi ļāva secināt, ka pilnīgas vienprātības par vēlamo izmaiņu virzienu nav. Iepirkuma veicēji kopumā vēlējās izmaiņas, kas radītu lielāku elastību iepirkumu procedūrā, uzņēmēji – lielāku tiesisko noteiktību. Visbeidzot, nevalstisko organizāciju pārstāvji uzsvēra nepieciešamību ar publiskā iepirkuma normatīvo aktu palīdzību sekmēt nodarbinātības, sociālās un vides politikas aspektu īstenošanu.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Nozares

Pirmspārbaužu loma un konstatēto pārkāpumu sekas ES fondu finansētajos projektos

Jau iepriekš ir vairākkārtīgi rakstīts par to, kas ES fondu finansējuma saņēmējiem būtu jāievēro plānojot un veicot iepirkumu, lai īstenotā projekta ietvaros saņemtu 100 % Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu finansējumu. Tomēr ne mazāk svarīgi kā izvairīties no gadījumiem, kas var tikt interpretēti kā neatbilstoši publisko iepirkumu regulējošajiem tiesību aktiem, ir cīnīties ar sekām, kas šādu pārkāpumu gadījumos iestājas. ES fondu finansējuma saņēmējiem šādas sekas parasti ir finanšu korekcija noteiktā procentuālā apmērā1, kas veido neatbilstoši veiktos izdevumus.

1. Juridiskais pamats pirmspārbaužu veikšanai un vēlamās izmaiņas

Iepirkumu pirmspārbaužu veikšana ir viens no instrumentiem, lai savlaicīgi novērstu pārkāpumus ES fondu finansējuma saņēmēju rīkotajās iepirkumu procedūrās pirms iepirkumu līguma noslēgšanas, tādējādi mazinot neatbilstoši veikto izdevumu risku2.

Pirmspārbaužu veikšanas tiesisko pamatu nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums un Ministru kabineta noteikumi nr. 419 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu” (turpmāk – MK noteikumi nr. 419). Saskaņā ar šo noteikumu 32. punktu iepirkuma dokumentācijas pārbaudi un iepirkuma procedūras norises pārbaudi veic atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde vai Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk ‒ IUB) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Saskaņā ar MK noteikumiem nr. 419, IUB veic pirmspārbaudes: 1) iepirkumos, kuros paredzētā publisko būvdarbu līguma summa pārsniedz 1 422 800 euro; 2) ar lielajiem projektiem saistītajos iepirkumos; 3) iepirkumos, par kuriem tiek publicēts paziņojums ES Oficiālajā vēstnesī, un tikai tiem finansējuma saņēmējiem, kas ir pasūtītājs PIL izpratnē. Finansējuma saņēmējiem, kas iepirkumu veic MK noteikumu nr. 299 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” kārtībā, pirsmpārbaudes veic sadarbības vai atbildīgā iestāde3.

Saskaņā ar MK noteikumiem nr. 419, pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem, atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde vai IUB piecu darbdienu laikā pēc pirmspārbaudes veikšanas sagatavo vienu no šādiem atzinumiem:

  • pozitīvu atzinumu – ja ES fonda projekta iepirkumā nav konstatēti pārkāpumi vai konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu;
  • atzinumu ar iebildumiem – ja ES fonda projekta iepirkumā ir konstatēti pārkāpumi, bet tos ir iespējams novērst iepirkuma procedūras laikā;
  • negatīvu atzinumu – ja ES fonda projekta iepirkumā ir konstatēti tādi pārkāpumi, kurus nav iespējams novērst uzsāktās iepirkuma procedūras laikā un kuri var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu.

Esošā regulējuma būtiska nepilnība ir tāda, ka ir noteikts termiņš atzinuma sagatavošanai pēc pirmspārbaudes, bet nav noteikts pašas pārbaudes veikšanas ilgums. Šī iemesla dēļ praksē atzinums, piemēram, no IUB par iepirkuma dokumentācijas pārbaudi visbiežāk tiek saņemts pašā pēdējā brīdī tieši pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Tā kā šādi iesniegumi gandrīz vienmēr ir ar iebildumiem, tad nolūkā novērst šķietamos pārkāpumus, par kuriem izteikti iebildumi, finansējuma saņēmējam ir jāgroza iepirkuma dokumentācija. Kā zināms, iepirkuma dokumentācijas grozījumi šajā posmā ir veicami, tikai pagarinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas savukārt nereti kritiski var ietekmēt visa ES fondu projekta īstenošanu, kas vienmēr ir saistīts ar noteiktu rezultātu sasniegšanu konkrētos termiņos. Šis piemērs īpaši varētu attiekties uz būvniecības projektiem, kur veicami darbi vairāku gadu garumā, šādi darbi bieži ieilgst, tomēr, lai novērstu neatbilstoši veikto izmaksu risku, ir strikti jāievēro projekta īstenošanas termiņš, kuru nereti pagarināt nevar. Tāpēc, lai sasniegtu pirmspārbaužu mērķi ‒ iespējami ātri identificēt pārkāpumus iepirkumu jomā, palīdzēt finansējuma saņēmējam tos laikus novērst un izvairīties no neatbilstošo izmaksu rašanās, normatīvajos aktos būtu jānosaka termiņš ne tikai paša atzinuma sniegšanai pēc pirmspārbaudes veikšanas, kā tas ir šobrīd, bet jānosaka maksimālais termiņš pašas pirmspārbaudes veikšanai. Attiecībā uz iepirkuma dokumentācijas pārbaudi šim termiņam vajadzētu sakrist ar termiņu, līdz kuram grozījumus iepirkuma dokumentācijā var izdarīt bez piedāvājuma iesniegšanas termiņa pagarinājuma. Un attiecībā uz iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi šim termiņam būtu jābūt tādam, lai pēc lēmuma pieņemšanas par iepirkuma procedūras rezultātiem nepamatoti netiktu kavēta iepirkuma līguma noslēgšana. Tādējādi labāk tiktu sasniegts pirmspārbaudes mērķis un iestāžu nepamatotas kavēšanās dēļ netiktu ietekmēts finansējuma saņēmējs.

2. Atzinums par pirmspārbaudēm un tiesību normu interpretācijas problēma

Neapšaubāmi ir saprotama finansējuma saņēmēja interese sagaidīt, piemēram, IUB atzinumu par iepirkuma dokumentācijas pirmspārbaudi, lai izvairītos no neatbilstošu izdevumu riska. Tomēr šeit ir jāņem vērā divi ļoti būtiski aspekti. Pirmkārt, ne vienmēr vienas iestādes atzinums nozīmēs to, ka kādu pārkāpumu nesaskatīs cita ES fondu administrējošā iestāde un, otrkārt, nereti ne tikai pats finansējuma saņēmējs, bet arī sadarbības vai atbildīgās iestādes aizmirst, ka šādam atzinumam pašam par sevi nav nekādas juridiskas ietekmes. Ja to attiecina uz aplūkojamo piemēru par IUB sniegto atzinumu, tad tas nozīmēs, ka ne vienmēr tas, ka IUB sniedz pozitīvu atzinumu, nozīmēs, ka ar iepirkumu saistītus pārkāpumus nesaskatīs, piemēram, revīzijas iestāde. Turklāt šādam IUB atzinumam nav juridiskas ietekmes, jo IUB nelemj par izdevumu neattiecināšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu nr. 740 „Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus” 19. un 25. punktu, lēmumu par pilnīgu vai daļēju (atkarībā no pārkāpuma būtiskuma) izdevumu neattiecināšanu, kuri saistīti ar attiecīgo iepirkumu, pamatojoties uz negatīvu atzinumu, pieņem atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde. Turklāt pēc tam, kad iegūta papildu informācija vai skaidrojumi no finansējuma saņēmēja. Attiecinot to uz minēto piemēru, tas nozīmētu, ka pat gadījumā, ja IUB sniedz negatīvu atzinumu, atbildīgajai iestādei un sadarbības iestādei ir pienākums izvērtēt apstākļus, noskaidrot finansējuma saņēmēja viedokli un skaidrojumus. Tikai tad, ja arī tā nonāk pie secinājuma, ka šie pārkāpumi ir būtiski un varēs vai varēja ietekmēt iepirkuma rezultātu, tā lemj par izdevumu neattiecināšanu. Pieņemot, ka visas fondu administrēšanā iesaistītās iestādes iepirkumu regulējošos normatīvos aktus interpretē pēc vienādiem principiem, šādai viedokļu atšķirībai kā minētajā piemērā nevajadzētu būt. Tomēr praksē tādas atšķirības pastāv. Piemēram, IUB savā atzinumā ir sniedzis iebildumu par iepirkuma dokumentācijas prasībām. Konkrētais gadījums attiecas uz būvdarbu iepirkumu, kur pasūtītājs iepirkuma dokumentācijā ir vienlaikus paredzējis gan kredītlīnijas nepieciešamību pretendentam, gan to, ka pretendentam būs pieejams avanss. Ņemot vērā, ka pretendentam būs pieejams avanss, IUB iebilda pret kredītlīnijas nepieciešamību, pamatojot to kā nesamērīgu prasību. Tomēr IUB nebija ņēmis vērā, ka iepirkuma līgums paredz īpašus nosacījumus avansa pieejamībai, proti, tas izmaksājams, īstenojot noteiktu apjomu darbu, kas veicami uz paša uzņēmēja rēķina. Tātad, pirms uzņēmējam avanss vispār būtu pieejams, ievērojama darbu daļa tam jāveic pašam uz sava rēķina, tāpēc šāda kredītlīnija ir objektīvi nepieciešama. Sadarbības iestāde šādu nolikuma prasību iekļaušanā pārkāpumu nesaskatīja.

3. Viedokļu nesakritības negatīvās sekas un praktiski piemēri

Tomēr biežāk šādas viedokļu nesakritības ir novērojamas nevis IUB, vadošās iestādes, atbildīgo un sadarbības iestāžu starpā, bet minēto iestāžu viedoklis nesakrīt ar revīzijas iestādi, kas kā neatkarīga struktūra Eiropas Komisijai sniedz atzinumu par deklarēto izdevumu likumību un attiecināmību. Tas, ka revīzijas iestādes viedoklis atšķiras, ir izšķiroši svarīgi tāpēc, ka līgumslēdzēja iestāde lēmumu par finanšu korekciju pieņem, arī pamatojoties uz revīzijas iestādes sniegto informāciju/viedokli4. No vienas puses, šāds viedoklis ir tikai revīzijas iestādes ierosinājums, nevis lēmums. Jo lēmumu par finanšu korekciju pieņem atbildīgā vai sadarbības iestāde. Tomēr normatīvajos aktos šāda revīzijas iestādes ierosinājuma neievērošanai ir noteiktas sekas.

Ja līgumslēdzējs, sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde nepiekrīt revīzijas iestādes ierosinātajām finanšu korekcijām, sertifikācijas iestāde ietur no Eiropas Komisijai deklarējamiem izdevumiem tos, kurus revīzijas iestāde atzinusi par neatbilstošiem. Sertifikācijas iestāde ieturētos izdevumus deklarē Eiropas Komisijai tikai tad, ja revīzijas iestāde ir atzinusi šos izdevumus par atbilstošiem. Tas nozīmē, ka, ja sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde pēc revīzijas iestādes ierosinājuma nepiekrīt pieņemt lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, tad šādu izmaksu segšana notiek nevis no Eiropas Savienības, bet no valsts budžeta. Būtībā gadījumos, kad revīzijas iestāde ierosina finanšu korekciju, pastāv divi rīcības modeļi ‒ vai nu neatbilstoši veiktie izdevumi tiek segti no valsts budžeta, vai arī, ja tam piekrīt atbildīgā vai sadarbības iestāde, tie jāatgūst no finansējuma saņēmēja.

Pastāvot šādam regulējumam, īpaša nozīme ir vienotai publisko iepirkumu regulējuma izpratnei. Diemžēl praksē ir novērojamas krasas atbildīgo/sadarbības iestāžu, vadošās iestādes un IUB viedokļu nesakritības ar revīzijas iestādi. Galvenokārt šāda viedokļu nesakritība attiecas uz tādiem jēdzieniem, kas jāpiepilda ar konkrētu saturu, piemēram, būtiski grozījumi, neparedzami apstākļi, kur interpretācija ir atkarīga no konkrētās lietas apstākļiem.

1. piemērs

Revīzijas iestāde konstatē, ka finansējuma saņēmējs ar izpildītāju noslēgtā būvdarbu līguma ietvaros ir noformējis 35 izmaiņu aktus, samazinot darbu apjomus par LVL 452 495,42 bez PVN jeb ~9 % un palielinot par LVL 453 210,26 bez PVN jeb ~9 %. Tai skaitā pilnībā ir izņemtas tāmes pozīcijas LVL 125 966,96 bez PVN apmērā jeb ~3 %. Uz samazināto darbu apjomu rēķina atsevišķu tāmes pozīciju apjomi ir būtiski palielināti ‒ par LVL 268 892,76 bez PVN jeb ~5 %. Revīzijas iestāde uzskata, ka papildu darbi būtu iepriekš paredzami kvalitatīvas plānošanas, pietiekamas objekta izpētes, apsekošanas un precīzu ģeodēzisko uzmērījumu rezultātā projektēšanas laikā. Revīzijas iestāde uzskata, ka šādā situācijā būtiski palielināto pozīciju izmaksām LVL 320 768,51 ar PVN ir piemērojama finanšu korekcija 25 %[2] apmērā, kas veido neatbilstoši veiktos izdevumus LVL 80 192,13.

Šāds revīzijas iestādes ierosinājums piemērot finanšu korekciju tiek izteikts, neskatoties uz to, ka būvdarbu līgumā ir atrunāta grozījumu iespējamība. Būvdarbu līgums saturēja šādu nosacījumu: „Papildus līgumcenai Pasūtītājs var veikt samaksu, neveicot jaunu iepirkuma procedūru, tikai tādu papildu darbu izmaksu segšanai, kas jau sākotnēji tika iekļauti lokālajā tāmē un par ko tika rīkota iepirkuma procedūra, bet kuru apjoms ir palielinājies (piemēram, nepilnību dēļ būvprojektā). Maksimālais pieļaujamais līgumcenas palielinājums ir līdz 10 % no kopējās līgumcenas.”

Līdzšinējie IUB un Finanšu ministrijas skaidrojumi liecina, ka grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma dokumentācijā ir atrunāta grozījumu iespējamība. Šajā gadījumā finansējuma saņēmējs jau sākotnēji ir paredzējis iespēju, ka varētu tikt veikti papildu darbi un attiecīgi arī līgumcena var palielināties līdz 10 %, un šie nosacījumi ir bijuši zināmi visiem pretendentiem. Turklāt, konkrētais līgumcenas grozīšanas iespējas punkts skaidri pieļāva šādas izmaiņas arī sakarā ar neprecizitātēm sākotnējā projektā. Tātad šāda iespēja bija zināma visiem pretendentiem (arī potenciālajiem pretendentiem) un nav konstatējama vienlīdzīgu iespēju vai konkurences principa pārkāpšana. Šajā piemērā, ņemot vērā, ka būvdarbu līgumi paredz iespēju palielināt līgumcenu līdz 10 % no kopējās līgumcenas par darbiem, kas ir iekļauti lokālajā tāmē, pārējo iestāžu viedoklis bija, ka līguma grozījumi veikti atbilstoši.

Atbildīgās un sadarbības iestādes viedoklis bija, ka neviennozīmīgi vērtējams jautājums par atsevišķu pozīciju labu plānošanu projektēšanas laikā, jo vairākas darbu pozīcijas ir palielinātas par, piemēram, ~1400 %, 1300 %, 800 %, 500 %. Tās atzina, ka šāda plānošana kritiski vērtējama kontekstā ar labas pārvaldības principa ievērošanu ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā. Tomēr tā kā nav saskatāms normatīvo aktu pārkāpums, pretēji revīzijas iestādes viedoklim, tās uzskata, ka nebūtu pamata piemērot finanšu korekciju par līguma grozījumiem, palielinot darbu apjomu.

2. piemērs

Līdzīga situācija ar vēl vienu izpildītāju pašvaldības īstenotā projektā. Revīzijas iestāde konstatē, ka noslēgtā būvdarbu līguma ietvaros ir noformēti pieci izmaiņu akti, samazinot būvdarbu apjomus par LVL 417 232,89 bez PVN jeb par ~13 % un palielinot darbu apjomus par LVL 276 534,18 bez PVN jeb par ~9 %. Līgumcena ir samazināta par LVL 130 717,70 jeb par ~4 %. Revīzijas iestāde uzskata, ka, ņemot vērā palielināto darbu apjomu, izmaiņas nav uzskatāmas par neparedzamām, un tās nebūtu nepieciešamas, ja projektēšanas laikā būtu veikta pietiekoša objekta izpēte. Līdz ar to būtiski palielināto pozīciju izmaksām LVL 176 158,10 ar PVN ir piemērojama finanšu korekcija 25 %[1] apmērā, kas veido neatbilstoši veiktos izdevumus LVL 44 039,52. Ņemot vērā, ka grozījumu iepirkuma līgumā ir pieļaujami, ja iepirkuma dokumentācijā ir atrunāta grozījumu iespējamība, pārējās iestādes šādam viedoklim nepiekrīt.

3. piemērs

Valsts iestādes īstenotā projektā revīzijas iestāde konstatē, ka iepirkuma ietvaros nav ievērotas Publiskā iepirkuma likuma 37. panta otrās daļas un 2. panta 2. punkta prasības, proti, nolikumā ir iekļautas pret līguma priekšmetu nesamērīgas kandidātu atlases prasības – iesaistīt latviski runājošu personālu, kuru kandidāts līguma noslēgšanas gadījumā plāno izmantot līguma izpildē. Tādējādi iepirkuma līguma kopējai summai LVL 1 759 999,00 ir piemērojama finanšu korekcija 25 %[3] (neatbilstoši veikti izdevumi LVL 439 999,75 apmērā) par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, kuri ietver nelikumīgus pretendentu atlases vērtēšanas kritērijus. Gan veicot iepirkuma pirmspārbaudi, gan pēc atkārtotas kandidātu atlases nolikuma izvērtēšanas IUB finansējuma saņēmējam sniedza viedokli, ka prasība līguma izpildē iesaistīt latviski runājošu personālu nevarēja nepamatoti ierobežot pretendentu iespējas piedalīties iepirkumā, jo konkrētā prasība attiecas uz personālu, nevis uz pretendentu. Attiecīgi netiek saskatīts Publisko iepirkumu likuma pārkāpums. Iesaistītās iestādes, t. sk. vadošā iestāde, piekrīt IUB viedoklim, kas šajā jautājumā atšķiras no revīzijas viedokļa, kas uzskata, ka jāpiemēro finanšu korekcija.

Secinājumi

Redzot, ka pastāv tik krasa atšķirība iepirkumu regulējošo tiesību normu interpretācijā, kas ļoti būtiski var ietekmēt finansējuma saņēmēja finansiālo stāvokli un projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējiem nevajadzētu aizmirst par iespējām aizstāvēt savas tiesības. Visos tajos gadījumos, kad līgums par projekta īstenošanu ir privāttiesisks līgums (t. i., kad finansējuma saņēmējs ir privātpersona), strīds par finanšu korekciju5 ir privāttiesisks6, un finansējuma saņēmējam nevajadzētu bez savas pozīcijas aizstāvēšanas piekāpties ES fondu administrējošo iestāžu viedoklim. Prakse liecina, ka šādu strīdu ‒ ne tikai par finanšu korekciju, kas piemērota saistībā ar iepirkumu pārkāpumiem, bet par ES fondu ieviešanas pārkāpumiem vispār, ir ļoti maz, kas liecina, ka finansējuma saņēmēji nepietiekami izmanto savas tiesības iebilst iestāžu viedoklim. Jāpiebilst, ka pārkāpumi projektu ieviešanā ne vienmēr rodas finansējuma saņēmēja vainas dēļ, bet arī iestādes kļūdas dēļ. Tāpēc katrā gadījumā ir jāvērtē, vai iestāde lēmumu par atgūšanu ir pieņēmusi korekti un vai apstāklī par neatbilstoši veikto izdevumu rašanos nav konstatējama arī iestādes vaina. Nav pieļaujama situācija, kad iestādes kļūdas dēļ neatbilstoši veiktie izdevumi tiek atgūti no finansējuma saņēmēja. Šādas situācijas, kad finansējuma saņēmējam ir jācieš negatīvas sekas iestāžu viedokļu nesakritības dēļ, kā arī jebkuri gadījumi, kad iestādes vēlāks viedoklis ir pretrunā agrāk sniegtajam (arī gadījumā, ja to sniegusi cita iestāde), ir klajš tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Šādos gadījumos neatbilstoši veiktie izdevumi nevar tikt atgūti no finansējuma saņēmēja un tie ir jāsedz no valsts budžeta. Tomēr šādu gadījumu novēršana nav iespējama bez paša finansējuma saņēmēja līdzdalības un savu tiesību aktos noteikto tiesību efektīvas izmantošanas.

Teksts: Ieva Šēfere, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius

—————————————–
Izmantotie avoti un autores komentāri
1 Saskaņā ar Vadošās iestādes vadlīnijām nr. 10.10. „Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu ES fondu finansētajos projektos” par pārkāpumiem saistībā ar iepirkumiem piemērojama finanšu korekcija 5‒100 % apmērā no līguma vērtības. ?
2 Iepirkumu uzraudzības biroja izstrādātās metodikas „Metodika par iepirkumu pirmspārbaužu veikšanu atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm” 1.2. punkts. ?
3 Tas gan neizslēdz, ka sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde pārbauda arī finansējuma saņēmēju, kurš ir pasūtītājs PIL izpratnē, sadarbības/atbildīgā iestāde vai revīzijas iestāde var pārbaudīt jebkuru finansējuma saņēmēju, attiecīgi vērtējot iepirkuma atbilstību PIL vai MK noteikumiem nr. 299 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.” ?
4 Sk. Ministru kabineta noteikumu nr. 740 „Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus” 6. punktu. ?
[2] Vadošās iestādes vadlīniju nr. 10.10. „Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu ES fondu finansētajos projektos” 2. pielikuma 26. punkts. ?
[1] Vadošās iestādes vadlīniju nr. 10.10. „Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu ES fondu finansētajos projektos” 26. punkts. ?
[3] Vadošās iestādes vadlīniju nr. 10.10. Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu Eiropas Savienības fondu finansētajos projektos” 2. pielikuma 23. punkts. ?
5 Gadījumos, kad neatbilstoši veiktie izdevumi tiek nevis ieturēti no nākamā maksājuma, bet atgūti, pamatojoties uz atbildīgās/sadarbības iestādes lēmumu, un ar finansējuma saņēmēju nav noteikusi vienošanās par neatbilstoši veikto izdevumu labprātīgu apmaksu, iestāde izdod administratīvo aktu un tas apstrīdams saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību. ?
6 Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 15. panta otrā daļa. ?

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Nozares

Vai Latvijā ES fondu iepirkumu kontrolējošās iestādes darbojas saskaņoti?

Solvita Zvidriņa, VRAA vadītāja:

– Nē.
Ņemot vērā to, ka ES fondu ietvaros iepirkumu procesus kontrolē ne tikai IUB, bet arī citas institūcijas -Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, ministrijas u.c., ļoti būtiska nozīme ir tam, lai šīm iestādēm būtu vienota pieeja Publisko iepirkumu likuma (PIL) normu piemērošanā.

Diemžēl jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos šis būtiskais priekšnosacījums ne vienmēr tiek ievērots, un galvenokārt tādēļ, ka nav definēti vienoti un skaidri kritēriji noteiktu ar iepirkuma procesa kontroli saistītu darbību īstenošanai. It īpaši gadījumos, kad pārbaudāmais jautājums nav detalizēti izskaidrots PIL, bet gan izriet no vispārējiem tiesību principiem un labās prakses, respektīvi, ir plaši interpretējams.
Kā piemēru varu minēt gadījumu, kad revīzijas iestāde iniciēja, ka kontrolējošām iestādēm turpmāk jāpārbauda, vai ES fondu finansējuma saņēmēji ir veikuši tirgus priekšizpēti paredzamās līgumcenas noteikšanai. Ieteikuma ieviešanai tika noteikts konkrēts termiņš, bet kritēriji, kā šo uzdevumu efektīvi izpildīt, nebija atrodami ne PIL, ne arī IUB vai vadošās iestādes metodiskajos materiālos.

Diemžēl ir bijuši arī gadījumi, kad piegādātājs vērsies IUB ar jautājumu, vai konkrētā situācijā drīkst attiecīgi rīkoties, saņēmis pozitīvu atbildi, bet, kad vērtē un veic pārbaudi kontrolējošā iestāde, izrādās, ka tās interpretācija ir atšķirīga. Jāatceras, ka arī ar ES fondiem saistītos iepirkumos jāievēro ne vien Publisko iepirkumu likums, bet arī ES normas, vispārējie tiesību principi un labā prakse.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Nozares

Katrs iepirkums kā jauna mācību stunda

Vieni no lielākajiem iepirkumiem sabiedrisko pakalpojumu sektorā ir Latvijas ostās. Liepājas osta, kurā pērn pārkrauts par 53 procentiem vairāk kravas nekā gadu iepriekš, savu straujo attīstību nodrošinājusi, pateicoties vērienīgiem iepirkumiem.
Diemžēl šai ziņā Latvijas pieredze ir gana bēdīga – jo lielākas iepirkumu summas, jo skaļāki ar tiem nereti saistītie skandāli.
Kā organizēt iepirkumus, lai izvairītos no liekas jezgas? Un ko darīt, ja pat nevainojami noorganizēts iepirkums tomēr no tās neglābj?

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē jau deviņus gadus iepirkumu jautājumus koordinē vecākā ekonomiste Evita Pērkone. Mācījusies Jelgavas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvusi ekonomistes izglītību, pieredzi darbā ar iepirkumiem viņa apguvusi praksē.
Evita atceras, ka šie jautājumi kļuvuši aktuāli pirms gadiem desmit, kad strauji sācis augt iepirkumu apjoms, kam tikusi pievērsta arvien lielāka uzmanība, un parādījušies pirmie ES projekti. Tie kardināli mainījuši attieksmi pret iepirkumiem un prasījuši jaunu pieeju dokumentu sagatavošanā. Tā kā pirms tam, strādājot Liepājas domē, viņai jau nācies sadarboties ar ostu, piedāvāts darbs Liepājas SEZ pārvaldē. „Tas bija pamatīgs izaicinājums, bet es tam piekritu,” tagad atceras Evita.

Ar ko atšķiras iepirkumi ostās

Iepirkumu speciāliste Evita Pērkone ir atbildīga par procedūru un dokumentāciju, bet pašus iepirkumus veic Liepājas SEZ pārvaldes izveidota iepirkumu komisija, kura speciāli tiek veidota katru reizi, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī attiecīgās jomas ekspertus. Savukārt tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu atkarībā no iepirkuma specifikas gatavo attiecīgie Liepājas SEZ pārvaldes speciālisti, piemēram, Tehniskā daļa, ja iepirkums attiecas uz būvniecību vai remontdarbiem.

„Mans uzdevums ir to visu salikt kopā un novadīt procesu līdz galam,” skaidro Evita Pērkone. Tomēr galvenais, ar ko ostu iepirkumi atšķiras no valsts vai pašvaldības iepirkumiem – tās vadās no cita likuma. „Osta ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma subjekts,” skaidro Evita.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Nozares

Iepirkumu pirmspārbaudes

Tuvojas beigām jau otrais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas periods. Atskatoties uz šiem diviem periodiem, jāsecina, ka diemžēl lielākais gadījumu skaits, kad ES fondu projektu ietvaros finansējuma saņēmējs ir ieguvis tikai daļēju ES fondu finansējumu vai nav saņēmis vispār, ir to kļūdu dēļ, kas pieļautas publiskajos iepirkumos. Lai laikus novērstu iespējamās kļūdas iepirkumu dokumentos un iepirkumu ietvaros iesniegto piedāvājumu vērtēšanā, kā arī varētu labāk izprast iepirkumu pirmspārbaužu būtību, rakstā aplūkots svarīgākais, ko vajadzētu ievērot, lai iepirkums būtu veiksmīgs un finansējuma saņēmēja projekts saņemtu 100% ES fondu finansējumu.

CFLA pieredze

No 2012.gada janvāra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā sadarbības iestāde vairāku ES fondu aktivitātēs sāka veikt iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes. Pirms tam iepirkumu pirmspārbaudes ES fondu projektu ietvaros izsludinātajiem iepirkumiem veica Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). CFLA tas bija pilnīgi jauns izaicinājums. Kopš tā laika ir pagājis gads un CFLA ir uzkrājusi kaut nelielu, bet savu pieredzi iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā.