Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Nozares Uzņēmējdarbība

ENERGORESURSU CENAS UN LĪGUMU NOSACĪJUMI BREMZĒ UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJU UN EKONOMISKO IZAUGSMI

Biedrība “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu. Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.

SIA “Depo DIY” valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis:

“Arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību  biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”

Lai gan šobrīd energoresursu tirgus ir stabilizējies, no LTRK biedriem dažādās nozarēs izskanējušas indikācijas, ka šie ilgtermiņa fiksētie līgumi par ievērojami lielākām līgumu summām, salīdzinot ar tirgus cenu, rada būtisku risku uzņēmumu konkurētspējai un darbībai. Marta beigās veiktajā LTRK biedru ekspresaptaujā secināts, ka elektroenerģijas cenas fiksējusi apmēram 1/3 daļa aptaujāto LTRK biedru.

Biznesa augstskola “Turība” Finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots: 

“Ir jāmeklē risinājumi, kā valsts kapitālsabiedrības var elastīgāk rīkoties, lai nevis bremzētu, bet sekmētu uzņēmējdarbību Latvijā. Laikā, kad Latvijas izaugsmei nepieciešama ne tikai valsts kapitālsabiedrības, kas strādā ar peļņu, bet stabili augošs, eksportspējīgs komercsektors, iespējams, ir jāmeklē jauns tiesiskais regulējums vai jāpieņem politiski lēmumi.”

Lai arī Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli, piedāvājot mehānismus labākai patērētāju, tostarp komersantu, aizsardzībai, pirms ierosinātās reformas spēkā stāšanās tā būs jāapspriež un par to jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc reformā piedāvātie risinājumi, piemēram, tiesības slēgt vairākus elektroenerģijas piegādes līgumus, regulētas mazumtirdzniecības cenas krīzes apstākļos, kā arī pilnvērtīgāka informācija par piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas, ir būtiski apspriest arī nacionālā līmenī, jo salīdzinoši augstas energoresursu cenas līdz ES līmeņa reformas ieviešanai var būtiski negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Jāpiebilst, ka nolūkā pievērst uzmanību šai tēmai, LTRK ir vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, Ekonomikas ministrijā un arī Klimata un enerģētikas ministrijā.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti

Normatīvā regulējuma nozīme atkrastes vēja parku attīstībā: kā nezaudēt konkurētspēju un investoru interesi

Latvijas Vēja enerģijas asociācija

Latvija ir uzsākusi strauju virzību uz atkrastes vēja izmantošanu elektroenerģijas ieguvē, taču pagaidām vēl iztrūkst pats pamats – nozares normatīvais regulējums. Pašreiz spēkā esošie noteikumi, kas regulē jebkādu apbūvi jūrā, ir vairāk nekā 18 gadus veci un neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai. Kā norāda nozares pārstāvji, nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu, un tam jāveicina, nevis jāierobežo konkurence.

ESOŠAIS REGULĒJUMS – VAIRĀK NEKĀ 18 GADUS VECS UN NEPAREDZ ATKRASTES VĒJA PARKU BŪVNIECĪBU

Pašlaik galvenais normatīvais akts, kas regulē apbūvi jūrā, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi”, kas izdoti 2014. gadā un primāri tika veidoti derīgo izrakteņu atradnei Baltijas jūrā, līdz ar to tie neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai. Kā norāda nozares pārstāvji, pārstrādāt šos noteikumus nebūs efektīvi, jo tie izdoti laikā, kad doma par vēja parkiem jūrā vēl bija ļoti tālā nākotnē un netika ņemta vērā nozares specifika. Patlaban nozares normatīvā regulējuma izveidošana ir jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas uzdevums.

EFEKTĪVA REGULĒJUMA PAMATPRINCIPI – SKAIDRI UN KONKRĒTI SPĒLES NOTEIKUMI VISIEM

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) aktīvi iesaistās likumdošanas procesā, apkopo ārvalstu biedru pieredzi un norāda uz potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem. 2021.gada nogalē Ekonomikas ministrija uzsāka iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 631 labošanu, taču nozares pārstāvju un citu iesaistīto pušu iebildumu dēļ tie tika apturēti. Kā norāda VEA, normatīvais regulējums ir nozares pats pamats, tādēļ ir būtiski, lai tas būtu ļoti konkrēts, ar skaidriem kritērijiem visos procesa soļos, bez interpretācijas iespējām, kā arī balstīts uz brīvā tirgus principiem, lai veicinātu konkurenci.

“Normatīvajam regulējumam, pirmkārt, ir jābūt skaidram, caurspīdīgam un godīgam. Nedrīkstam pieļaut pagātnes kļūdas un sniegt kādam komersantam priekšroku, riskējot ar paaugstinātām izmaksām, par ko galu galā maksās patērētāji. Otrkārt, tam jābūt sabalansētam – prasībām pret vēja parku attīstītājiem jābūt samērīgām ar to, ko valsts piedāvā. Piemēram, dalīšanās ar peļņu vai procentiem no apgrozījuma un līdzmaksājumi vietējām kopienām vai valstij ir komersantiem ierasta prakse. Taču, ja pieprasītie maksājumi būs nesamērīgi, tas atspoguļosies elektroenerģijas gala cenā un investori izvēlēsies investēt citās Baltijas jūras reģiona valstīs, ” norāda Latvijas Vēja Enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

KAM PRIEKŠROKA – VALSTIJ VAI ĀRVALSTU INVESTORIEM?

Valsts interesēs ir elektroenerģijas iegūšana par zemāko cenu, tādēļ vienlīdzīgu iespēju sniegšana visiem interesentiem palielina savstarpējo konkurenci, padara atkrastes vēja enerģijas tirgu piesātinātāku un elektroenerģijas ieguvi – lētāku, kas, savukārt, nāk par labu tautsaimniecības attīstībai, uzskata VEA. Kā novērots, ārvalstu investoriem ir svarīgi, lai nozares regulējums būtu skaidrs un nemainīgs visa projekta laikā, jo tas var būtiski ietekmēt banku aizdevumu saņemšanas iespējas un procentus, kas ietekmē projekta izmaksas. Atkrastes vēja projektu investīcijas ir mērāmas miljardos, tādēļ investori skrupulozi izvērtē visus riskus.

“Visas Baltijas valstis, arī Latvija, ir izvirzījušas ambiciozus mērķus samazināt atkarību no elektroenerģijas importa un būtiski palielināt vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanu. Šo mērķu izpildi nodrošinās dažādu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju kombinācija ar vēja enerģiju kā galveno virzītājspēku. Skaidras apņemšanās un noteikts rīcības virziens veido paredzamas biznesa iespējas. Kā vadošais atkrastes vēja enerģijas attīstītājs ar ambīcijām visā Baltijas jūras reģionā, mēs, RWE, šeit saskatām pievilcīgu ilgtermiņa attīstības potenciālu. Latvijas pašreizējais elektroenerģijas ražošanas portfelis veido labu pamatu atkrastes vēja un vēja enerģijas kopumā integrācijai vietējā energosistēmā. Uzņēmuma klātbūtne Latvijas tirgū kopīgas partnerības veidā ar AS “Latvenergo” apliecina, ka mūsu nodomi atbalstīt vēja enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā ir nopietni. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi, galvenokārt, paredzams, taisnīgs un caurspīdīgs tiesiskais regulējums, kas rada godīgas konkurences apstākļus atkrastes vēja enerģijas projektu attīstībai. Un otrkārt – atbilstoša elektrotīkla jauda un tā pielāgošana nākotnes vajadzībām. Pārdomāta un ilgtspējīga elektrotīkla spēju stiprināšana būs energosistēmas zaļās pārejas atslēga, kas nodrošinās nākotnes ražošanas spēju salāgošanu ar patēriņu, vienlaikus kāpinot eksporta potenciālu un stiprinot sistēmas stabilitāti,” norāda RWE Offshore wind Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas atkrastes vēja enerģijas attīstības viceprezidents Pols Koldevins (Pål Coldevin).

Investoru interesi par Latvijas enerģētikas tirgu apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Par Latvijas atkrastes vēja parku projektiem, īpaši ELWIND projektu, interesi jau izrādījuši investori ar nozīmīgu pieredzi šādu projektu īstenošanā no Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un citām valstīm. Investoriem būtiskas ir prasības tīkla jaudas rezervēšanai un tos interesē reāli pieejamā jauda jau projektu pašā sākumā, tāpēc cieši sadarbojamies ar AS “Augstsprieguma tīkls” un Klimata un Enerģētikas ministriju (KĒM), lai laicīgi nodrošinātu visu investoriem nepieciešamo un aktuālāko informāciju. KĒM jau izstrādā kopējo atkrastes vēja enerģijas nozares normatīvo regulējumu un nosaka nepieciešamās procedūras, tādēļ Latvijas gatavība pirmajam atkrastes vēja parkam ir tikai laika jautājums,” stāsta LIAA  direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde.

19. aprīlī Rīgā notiks Baltijas reģionā lielākā vēja enerģijas nozares konference “WindWorks. Moving Energy”, un viena no pirmajām paneļdiskusijām būs veltīta tieši nozares normatīvajam regulējumam. Plašāka informācija par konferenci pieejama šeit.

Par Latvijas Vēja enerģijas asociāciju

Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

“Sadales tīkls” paraksta līgumu par 41,9 milj. eiro saņemšanu no ES Atveseļošanas fonda

Ekonomikas ministrija

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” ir parakstījusi līgumu ar Ekonomikas ministriju par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu 41,9 milj. eiro apjomā saņemšanu.

Ar šī finansējuma atbalstu turpmākajos gados paredzēts īstenot projektu “AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas modernizācija” ar mērķi uzlabot elektroapgādes kvalitāti un drošumu, veikt sistēmas jaudu paaugstināšanu atjaunojamo energoresursu integrācijai, kā arī nodrošināt informācijas sistēmu kontroles un automatizētas vadības risinājumu attīstību.

Latvijas elektrotīklu modernizācijā, sekmējot atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu, kā arī elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, papildus investīcijas tiks ieguldītas no Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Tās ietvaros “Sadales tīklam” būs iespēja palielināt elektrības jaudas apdzīvotām vietām, izveidot sadales sistēmas pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtām un mikroģenerācijas iekārtām (saules paneļiem),” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atveseļošanas fonda atbalsts ir nenovērtējams kopējai elektroapgādes sistēmas stiprināšanai. Atbalsts no ārējiem fondiem ir ļoti būtisks, it īpaši šajā sociālekonomiski un ģeopolitiski sarežģītajā laikā, proaktīvi pilnveidojot un pielāgojot sadales infrastruktūru atbilstoši enerģētikas attīstības tendencēm bez finansiālas ietekmes uz klientiem,” akcentē “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Par piešķirto finansējumu laikā līdz 2026. gada maijam paredzēts īstenot vairākas projekta aktivitātes. Piemēram, iecerēts no jauna izbūvēt vai pārbūvēt vidējā sprieguma elektrolīnijas 75 kilometru garumā, palielinot pieslēgumu jaudas pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai – šie projekti plānoti Apē, Lapmežciemā, Ropažos, Mālpilī, Rojā, Valdemārpilī, Jaunmārupē, Ādažos, Kalnciemā un Baldonē. Ieplānots arī veikt 840 transformatoru nomaiņu, mazinot to remonta un uzturēšanas izmaksas un uzlabojot tīkla drošumu un elektroenerģijas piegādes kvalitāti.

Tāpat plānots ar saules paneļiem aprīkot līdz pat 700 transformatoru apakšstacijas, lai saražotu to darbībai nepieciešamo elektroenerģiju, mazinot tehnoloģisko patēriņu (zudumus) un tādējādi arī operatora kopējās elektroenerģijas iepirkšanas izmaksas. Iecerēts arī visā Latvijā izbūvēt 2060 pieslēgumpunktus elektroauto uzlādes staciju vai mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanai sadarbībā ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām. Ar fonda atbalstu paredzēts arī izstrādāt viedās elektroenerģijas uzskaites IT sistēmu, kā arī izveidot portālu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas ieviešanai. Papildus iecerēts arī veikt uzlabojumus “Sadales tīkla” ēku energoefektivitātē.

Ievērojot finansējuma saņemšanas nosacījumus, daļa no minētajām projekta aktivitātēm jau ir uzsākta.

Kā informēts iepriekš, Ekonomikas ministrijas izstrādātās Atveseļošanas fonda atbalsta programmas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” kopējais finansējums ir 80 milj. eiro, kas līdz 2026. gadam tiks ieguldīti AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” elektroapgādes sistēmu modernizācijā ar mērķi sekmēt atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu un izmantošanu kopējos elektrotīklos, elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

AS “Rīgas Siltums” nākamajai apkures sezonai iegādāsies trīs reizes lētāku dabasgāzi

AS “Rīgas Siltums”

AS RĪGAS SILTUMS nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi. Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts AS “Latvenergo” piedāvājums.

Plānotais apjoms būs 460 tūkst. megavatstundu (MWh) dabasgāzes 2023./2024.gada apkures sezonai. Dabasgāzes iesūknēšana un noglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēta līdz 2023. gada 30.septembrim.

Iesniegtie piedāvājumi:

-AS “AJ Power Gas”: 62,80 EUR/MWh  

-AS “Latvenergo”: 55,67 EUR/MWh  

-SIA “Elenger”: 57,75 EUR/MWh  

AS RĪGAS SILTUMS Valdes loceklis Raivis Elliņš: “Saņemtie piedāvājumi ir iepriecinoši, kas nozīmē, arī iedrošinošas siltumenerģijas tarifa prognozes nākamajai apkures sezonai.”

Būtiskākais nosacījums, ko strikti ievēro Rīgas siltumapgādes uzņēmums, ka dabasgāzes izcelsmes valsts  nedrīkst būt Krievija.

Uzņēmuma ilgtermiņa prioritāte ir turpināt zaļo kursu, atsakoties no fosilajiem energoresursiem, kas ir videi draudzīgs un ilgtspējīgs lēmums.

Šobrīd atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir jau 52%. Savukārt līdz 2026.gadam AS “RĪGAS SILTUMS” plāno saražot 90% siltumenerģijas, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.  

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti

OIK ATCELŠANA IR UZVARA ELEKTROENERĢIJAS PATĒRĒTĀJIEM

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atzinīgi vērtē 16.02. Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītos grozījumus, kas paredz no šā gada maija elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas.

LTRK sveic un vērtē atzīnīgi Saeimas lēmumu elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut OIK izmaksas, kas jau sen ir bijis būtisks slogs mūsu sabiedrībai – gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Par šāda soļa nepieciešamību LTRK  vairāku gadu garumā ir norādījusi Latvijas politiķiem, tāpēc likuma grozījuma lēmums ir gaidīts un atbilst Latvijas uzņēmēju un visas sabiedrības interesēm.

Grozījumi likumā par elektroenerģijas tirgu paredz, ka OIK ietvaros radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. LTRK ieskatā , jaunais likums veicinās labāku  uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju Latvijā, kā arī uzlabos uzņēmumu konkurētspēju kaimiņvalstīs un reģionā.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: ” Šī ir liela uzvara elektroenerģijas patērētājiem, un mēs priecājamies, ka Saeima ir lēmusi par OIK atcelšanas nepieciešamību. OIK daudzu gadu garumā ir bijis būtisks Latvijas uzņēmumu konkurētspēju mazinošs faktors un beidzot šim murgam ir pielikts neatgriezenisks punkts.”

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

Budžeta komisija galīgajam lasījumam virza grozījumus par atbalstu mājsaimniecībām ar sašķidrinātās naftas gāzes un dīzeļdegvielas apkuri

Saeima

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 8.februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Tie paredz valsts atbalstu sniegt arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu. 

Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu plānots kompensēt 50 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 100 eiro par megavatstundu. Uz vienu mājsaimniecību paredzēts noteikt patēriņa slieksni, kas atbilstu vidēja izmēra mājsaimniecībai – viena tonna sašķidrinātās gāzes. 

Dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu arī plānots kompensēt 50 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru. Patēriņa slieksnis uz vienu mājsaimniecību paredzēts četri tūkstoši litru marķētās dīzeļdegvielas, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar dīzeļdegvielu apkurināmo mājsaimniecības platību. 

Valsts sniegto atbalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, savukārt kompensācijas maksā paredzēts iekļaut arī pievienotās vērtības nodokli. 

Lai pieteiktos atbalstam, iedzīvotājiem, kuri apkurei iegādājas dīzeļdegvielu vai sašķidrināto gāzi, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā. 

Patlaban Latvijā ir ap 4500 mājsaimniecību, kas apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi, savukārt ap 3100 mājsaimniecību siltumu nodrošina ar marķēto dīzeļdegvielu, ko apkures vajadzībām var iegādāties ar samazinātu akcīzes nodokli, norādīts grozījumu anotācijā. 

Paredzēts, ka iedzīvotāji atbalstam varēs pieteikties no 15.februāra, un to varēs saņemt par gāzi un dīzeļdegvielu, kas apkures vajadzībām iegādāta laika posmā no pagājušā gada 1.maija līdz šī gada 30.aprīlim. 

Iepriekš Saeima jau noteica pasākumus, lai iedzīvotājiem segtu daļu no energoresursu cenu pieauguma – par centrālo apkuri, apkurē izmantoto elektrību, dabasgāzi, koksnes granulām, briketēm, malku. 

Galīgajā lasījumā likuma grozījumus paredzēts skatīt Saeimas 9.februāra sēdē.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

Energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta saņēmēju lokā jāiekļauj vairāk nozares

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi, jo atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību. Pretēji LTRK norādēm, starp nozarēm un komersantiem, kam energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsts nav pieejams, iekļauta arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka: “Noteikumi neveicina izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, jo netiek ievērots vienlīdzības princips un netiek vērtēts lielākais guvums energoefektivitātē starp visām nozarēm. Tirdzniecības nozare dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā, tā eksportē, turklāt nozares dalībnieki ir ievērojami energoresursu patērētāji, kuru energoefektivitātes paaugstināšana ļautu ātrāk sasniegt Latvijai nospraustos klimata mērķu un mazinātu komersantu atkarību no fosilā kurināmā.”

LTRK Tirdzniecības padomes loceklis, AS “AKVEDUKTS” valdes loceklis Gints Jaudzems komentē: “Lai gan tirdzniecības nozare ir viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, līdz šim ierasta prakse ir jebkādu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu liegums šīs nozares uzņēmumiem. Energoefektivitātes pasākumu ieviešanas atbalsta mērķis ir energoresursu samazinājums visā valstī, un tā sasniegšanā būtu jāiesaista ikviens, taču absurdā kārtā tirdzniecības uzņēmumi no pretendentu loka tika izslēgti. Tirdzniecības nozare ir gan ievērojamu energoresursu patērētājs, tātad, ar kapacitāti to samazinājumam, gan tai ir potenciāls efektīvu pasākumu realizācijai valsts izvirzītā mērķa sasniegšanai. Tirdzniecības uzņēmumi nodrošina valstī saražotās produkcijas izplatīšanu vietējā un ārzemju tirgū, vietējā tirgus nodrošinājumu ar precēm un izejvielu, ko valsts neražo, ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai rada uzņēmumi, kas nodarbojas ar reeksportu. Ne tikai liegums energoefektivitātes atbalsta pasākumu saņemšanai, bet arī jebkuriem citiem atbalsta pasākumiem, kas tai pašā laikā pieejami citām uzņēmējdarbības nozarēm – darbinieku apmācībai, procesu optimizācijai, u.c. ir tuvredzīgs, valsts ekonomikai kaitējošs, nevienlīdzību rosinošs un Latvijas tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju mazinošs attiecībā pret citu valstu tirdzniecības nozares uzņēmumiem.”

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš pirmajā atlases kārtā noslēdzās šā gada 4. janvārī, un Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu dalībai atbalsta programmā. LTRK aicina valdību pārskatīt nosacījumus atbalsta saņemšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, saņēmēju lokā iekļaujot arī citas nozares, ja vien starptautiskie un nacionālie tiesību akti nenosaka tām atbalsta liegumu.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums Enerģētika, siltumapgāde

ES sper soli pretim kopīgam gāzes iepirkumam un atjaunojamo energoresursu veicināšanai

Ekonomikas ministrija

Š.g. 24. novembrī Briselē norisinājās ārkārtas Eiropas Savienības Enerģētikas ministru padomes sēde, kurā ministri vienojās par divu jaunu tiesību aktu ES enerģētiskās neatkarības un solidaritātes stiprināšanai saturu, kā arī apmainījās ar sākotnējiem viedokļiem par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par gāzes tirgus cenu korekcijas mehānismu. Latvijas viedokli sanāksmē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Sēdes laikā ministri vienojās par jaunas Regulas par solidaritātes stiprināšanu saturu, kas ietver trīs dimensijas. Viena no tām paredz ES dabasgāzes pieprasījuma apkopošanu un kopīga gāzes iepirkuma īstenošanu. Kopīgā iepirkumā ES spētu vienoties ar energoresursu piegādātājiem par labākām cenām, kā arī tiktu samazināts risks konkurencei, kas var veicināt pieprasījuma saspringumu un cenu pieaugumu tirgū. Vienlaikus, šāda pieprasījuma apkopošana neparedz obligātu gāzes iegādi konkrētajā piedāvājumā. Latvija atbalsta šāda principa ieviešanu, kā arī panāca, ka platformā netiks iekļauta gāze, kas nāk no Krievijas.

Tāpat, lai mazinātu gāzes cenu, līdz 2023.g. martam EK plāno izveidot jaunu sašķidrinātās dabasgāzes cenu etalonu, kas atspoguļotu reālo gāzes izmaksu cenu nevis ģeopolitiski ietekmēto cenu. Latvija atbalsta pasākumus, kas vērsti uz gāzes tirgus stabilizāciju.

Šajā Regulā paredzēts iekļaut arī noklusējuma solidaritātes noteikumus starp dalībvalstīm gāzes piegādes deficīta gadījumā, kas attieksies uz valstīm starp kurām nav noslēgti solidaritātes līgumi. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kam jau ir noslēgti šādi divpusēji solidaritātes līgumi ar Igauniju un Lietuvu.

Sanāksmes laikā ministri vienojās arī par saturu otrai Regulai, ar ko noteiks ietvaru, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Regula paredz ieviest pagaidu ārkārtas pasākumus, no kuriem būtiskākie paredz ieviest sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu. Proti, saskaņā ar to, atjaunojamās enerģijas projektiem nebūtu jāveic vairāki atļauju saņemšanas procesa būtiskie soļi, kas attiecas uz vides prasībām.

Tāpat Regulā tiek piedāvāts, ka atļaujas izsniegšanas process saules paneļiem nevarēs pārsniegt vienu mēnesi, savukārt atļauju siltumsūkņu uzstādīšanai būtu jāizsniedz trīs mēnešu laikā, kā arī jāparedz atvieglota pieslēgšanās sistēmai.

Savukārt atjaunojamās enerģijas elektrostaciju jaudas palielināšanai Regulā piedāvātais projektu atļaujas izsniegšanas termiņš ir viens gads, savukārt elektroenerģijas tīkliem viens mēnesis.

Latvija atbalsta Regulas mērķi veicināt atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un projektu ieviešanu, kas ir atslēgas elements energoneatkarības stiprināšanai un energoresursu cenu samazināšanai.  Līdz ar to Latvija kopumā atbalsta Regulā paredzētos pasākumus saistībā ar AER atļauju izsniegšanas paātrināšanai. Ņemot vērā Latvijas AER īpatsvaru un sistēmas spējas pieņemt pieprasītās jaudas, svarīgi, ka Regulā ir atrunāts, ka pasākumi, kurus paredzēts ieviest, nevar apdraudēt elektrotīklu infrastruktūras drošību un stabilitāti. 

Sēdes noslēgumā dalībvalstu ministri apmainījās ar viedokļiem par EK priekšlikumu par gāzes tirgus korekcijas mehānisma ieviešanu. Vairāki ministri, tajā skaitā Latvija, pauda bažas par EK piedāvātā mehānisma iespējamo ietekmi uz apgādes drošumu. Turpmākajās nedēļās ir nepieciešams aktīvs darbs pie konkrēto priekšlikuma parametru precizēšanas, lai nodrošinātu, ka tas ir efektīvs un risina cenu problēmas. Apstiprināt priekšlikumu paredzēts nākamajā padomes sēdē decembra vidū.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Latvijai jārada vienots un caurskatāms zaļās enerģijas attīstības plāns

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 

2022. gada 21. novembris, Rīga – Svētdien, 20. novembrī noslēdzās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 27. sanāksme jeb COP27, un Latviju tajā pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) delegācija ministra Artūra Toma Pleša vadībā. Konferences laikā pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas tostarp saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, atjaunīgo resursu plašāku izmantošanu un zaudējumu atlīdzināšanas mehānisma izveidi attīstības valstīm, kuras cieš no klimata pārmaiņu radītajām sekām.

Konferences noslēguma dokumentos liels uzsvars likts tieši uz atjaunīgās enerģijas attīstību un tās plašāku izmantošanu, kā arī uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju steidzamu samazinājumu visos sektoros. Tāpat izcelta bezprecedenta enerģētikas krīze, kuras ietekmē valstīm nepieciešams strauji transformēt enerģētikas sektoru tā, lai tas kļūtu drošāks un noturīgāks pret ārējiem satricinājumiem, – tostarp paātrinot pāreju uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu šīs desmitgades laikā. Arī Latvijā jābūt saskaņotiem rīcības modeļiem, lai visām iesaistītajām pusēm būtu ne vien vienots redzējums par tālāko attīstības plānu, bet arī skaidri definēts algoritms pārējai uz zaļās enerģijas attīstību valstī.

Ministrs Plešs: “Konference ir noslēgusies, taču darbs pie klimata mērķu sasniegšanas turpinās – un tam jākļūst arvien ambiciozākam, īpaši Latvijā. Turklāt tam jābūt caurskatāmam, pārredzamam un saprotamam. Tā, piemēram, skaļi izskanējusi informācija, ka “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” plāno paaugstināt tarifus, taču, manuprāt, šobrīd pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šādus soļus spert nedrīkst, ja nav pilnas skaidrības par to, kā tas varētu ietekmēt zaļās enerģijas attīstību valstī. Te svarīgi atzīmēt, ka nepieciešams ieguldīt tīklu modernizācijā, un tam atvēlēti arī ievērojami Eiropas Savienības līdzekļi, kas gudri jāizmanto, lai celtu tīkla kapacitāti. Energoefektivitāte un zaļās enerģijas izmantošana ir jāatbalsta, nevis jāsoda ar papildu izmaksām. Mums ir jākāpina saules un vēja jaudas – tas palīdz gan samazināt rēķinus iedzīvotājiem, gan ļaus sasniegt klimata mērķus un samazināt emisiju apjomu, tādēļ iet soli atpakaļ un uzlikt papildu slogu mājsaimniecībām, manuprāt, ir pretrunīgi.”

Ministra ieskatā Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar citiem sektoriem un uzņēmējiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk atjaunot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu  (NEKP), tajā palielinot ambīcijas atjaunīgās enerģijas izmantošanai – šobrīd mērķis ir nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas gala patēriņā, taču, lai sasniegtu klimata mērķus, mazinātu SEG emisijas un vairotu mūsu enerģētisko drošību un neatkarību, noteiktie mērķi ir jākāpina. Turklāt papildu zaļās enerģijas jaudas kalpos par nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai: mazākas izmaksas par elektrību un siltumenerģiju ilgtermiņā cels Latvijas konkurētspēju.

Tas saskan arī ar COP27 konferences laikā lemto – valstīm ir strauji jākāpina tīras un zaļas enerģijas attīstība, tostarp pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas enerģētikā. Tas ietver straujāku un vērienīgāku vēja un saules enerģijas izmantošanu kā nacionālajā enerģētikas politikā, tā mājsaimniecību līmenī, kas šī gada laikā piedzīvojis strauju kāpumu – šī gada laikā saules paneļi uzstādīti vairāk nekā 10 tūkstošos mājsaimniecību visā Latvijā, tostarp VARAM izstrādātās atbalsta programmas ietvaros.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

2023. gadā būs pieejams Atveseļošanās fonda finansējums pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

8. novembrī Ministru kabinets (MK)  atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz finansējumu pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Kopējais investīcijai pieejamais finansējums no Atveseļošanās fonda, kas tiks piešķirts granta veidā,  ir 29,304 milj. eiro. 

Noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti, tai skaitā atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos siltumnīcefekta gāzu (CO2) emisiju samazinošos pasākumus pašvaldību ēku energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanai. 

Eiropas Savienībā ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40% no enerģijas patēriņa, bet energoefektīva ēku renovācija tiek veikta tikai 1% ēku gadā, tāpēc klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nākamajos gados ir nepieciešams palielināt ēku renovācijas apjomu. Vienlaikus būtiski ir palielināt arī atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, kas veicina enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem. 

Latvijā pašvaldību ēku grupā joprojām ir daudz ēku ar zemu energoefektivitātes līmeni, tāpēc energoefektivitātes pasākumu veikšana šīm ēkām ir būtiska. Vienlaikus, samazinot šo ēku enerģijas patēriņu, jānodrošina tāda ēku iekštelpu gaisa apmaiņa un ventilācija, kas nerada kaitējumu veselībai. 

Kopējais pieejamais finansējums ir 29 304 000 eiro, kas tiks piešķirts, veicot atklātu projektu iesniegumu atlasi. Viena projekta ietvaros minimālā summa būs 30 000 eiro un maksimālā – 2 000 000 eiro. Finansējuma saņemšanai varēs pieteikties pašvaldības, t.sk. pašvaldību izveidotas iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības vai publiski privātas kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgušas pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un projektu paredzēts īstenot ēkās, kur netiek veikta saimnieciskā darbība, izņemot gadījumus, kad  ēkās vai ēku daļās īsteno sabiedriskos pakalpojumus (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus). 

Pašvaldībai projekta ietvaros jāsasniedz primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30% apmērā, kā arī visām plānotajām būvniecības darbībām uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir jābūt ar augstu gatavību.  

Projektu iesniegumu atlasi organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sadarbībā ar VARAM. Pēc konkursa nolikuma saskaņošanas, CFLA izsludinās atklātu projektu iesniegumu atlasi publicējot informāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv. Ar projektu iesniegumu atlasi un ieviešanu saistītā informācija pieejama: šeit