Kategorija: Likumdošana, normatīvie akti

Valsts darba inspekcija

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem šī gada pirmajos mēnešos vairāk nekā ceturtā daļa no visiem atklātajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem bijuši tieši būvniecībā. Lielākoties smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi būvniecībā saistīti ar nepietiekamu vai neatbilstošu darbinieku apmācību, nepiemērotu darba aprīkojumu, kā arī pašu darbinieku vieglprātīgu attieksmi pret drošības instrukcijām un pareizām darba metodēm.  

BŪVLAUKUMOS – 26% VISU NELAIMES GADĪJUMU DARBĀ  

Būvniecības nozarē drošības apdraudējumu netrūkst: 2022. gadā 21%, bet 2023. gadā 26% no visiem VDI konstatētajiem darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumiem fiksēti tieši būvniecībā. Kā stāsta VDI Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, visbiežāk pārbaudēs būvlaukumos tiek konstatēti pārkāpumi sastatņu komplektēšanā, aizsargnožogojumu veidošanā, tranšeju sānu malu nostiprināšanā, bīstamu atvērumu vai caurumu nosegšanā, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanā un lietošanā. 

Lai veicinātu būvniecības nozares uzņēmumu atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, kā arī mazinātu nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitu nozarē, VDI veic preventīvas pārbaudes būvobjektos. Šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 83 nelaimes gadījumi, deviņiem cietušajiem konstatētas smagas traumas, un izmeklēts arī  viens letāls nelaimes gadījums. Kopumā, konstatējot nopietnus un tiešus draudus darbinieku drošībai un veselībai, VDI inspektoriem nācies apturēt darbus vai brīdināt par darbu apturēšanu 26 būvlaukumos. 

“Katrs nelaimes gadījums darbā rada būtisku ekonomisko zaudējumu, ko ietekmē gan aizkavēta būvniecība, gan nepieciešamība aizvietot cietušo darbinieku, nemaz nerunājot par cietušā, viņa ģimenes un arī tuvāko kolēģu morālajām un fiziskajām ciešanām,” uzsver Sandra Zariņa. “Turklāt jāpatur prātā, ka pie izglītota un atbildīga darba devēja, kura uzņēmumā tiek nodrošināta droša, veselībai nekaitīga un tiesiska darba vide, strādā vairāk darbinieku, kuri ir motivēti un atbildīgi izturas pret savu un citu personu drošību un veselību. Tādējādi kopīgiem spēkiem var novērst iespējamos nelaimes gadījumus, kā arī finansiālus zaudējumus un reputācijas riskus, ko tie rada uzņēmumam.”  

NELAIMES GADĪJUMA NOVĒRŠANA IR VISU DARBINIEKU KOPĪGA ATBILDĪBA 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aizvadītajā gadā 19 reizes saņēmis izsaukumus uz būvobjektiem, galvenokārt Rīgā un Pierīgas novados. Kā rāda novērojumi, visbiežāk  ugunsdrošības pārkāpumi būvobjektos saistīti ar nepietiekamu ugunsdzēsības aparātu skaitu, tomēr ļoti bieži nākas saskarties ar situācijām, kad visi būvobjektos esošie darbinieki nav instruēti par pareizu rīcību ugunsgrēkā, nav izskaidrota katra atbildība un pienākumi. Regulāras apmācības un instruktāža būtu normāla prakse ikvienam atbildīgam darba devējam. 

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas vecākais inspektors Kristaps Kalvāns uzsver: “Lielākā daļa ugunsgrēku, tajā skaitā būvobjektos, notiek neuzmanības un drošības pasākumu neievērošanas rezultātā. Ja ugunsgrēks izceļas, tā sekas mazina pareiza visu iesaistīto rīcība – kā reaģē un rīkojas cilvēks, kas pamana ugunsgrēka izcelšanos, kā rīkojas un cik savlaicīgi evakuējas visi būvobjektā esošie cilvēki.”  

Viņš atzīst – regulāri jāmācās arī ugunsdzēsējiem glābējiem, jo darbs būvobjektā var būt izaicinošs: nepabeigta konstrukciju izbūve un materiālu krāvumi var radīt problēmas ar piekļuvi konstrukcijām, kritienu un traumu risku. Tādēļ regulāras mācības ugunsdzēsējiem glābējiem palīdz attīstīt dzēšanas darbu iemaņas būvobjektos, savukārt būvniecības procesā iesaistītajiem atgādina par pareizu rīcību, izceļoties ugunsgrēkam. 

DROŠĪBAI IR SVARĪGA PREVENCIJA UN PAŠU INICIATĪVA 

Regulāras mācības kā svarīgu drošības pasākumu vērtē arī būvnieki, kuriem svarīga sociāli atbildīga darba kultūra. Mācības, kas darbiniekiem nāk kā pārsteigums, ir sevišķi vērtīgas, jo parāda reālo situāciju – kā darbinieki reaģē, cik labi ir sagatavoti, kur meklējamas vājās vietas zināšanās un prasmēs. 

“No darba aizsardzības viedokļa būvniecība tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām nozarēm pasaulē, jo tajā strādājošie vidēji biežāk cieš dažādos nelaimes gadījumos darbā vai saslimst ar arodslimībām. Vienlaikus būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku veselību un drošību var ietekmēt arī citi, ar tiešajiem būvdarbiem nesaistīti faktori un ārējie riski, kas pie noteikta apstākļu kopuma var rezultēties ārkārtas situācijās, kur ātra un precīza rīcība var būt izšķiroša cilvēku dzīvību glābšanā. Esam izstrādājuši detalizētu ārkārtas situāciju un krīžu vadības procesu, kuru mācību laikā pārbaudām praksē, radot reālai krīzes situācijai maksimāli pietuvinātus apstākļus. Tas ļauj pārliecināties gan par izstrādātā procesa efektivitāti un mūsu darbinieku spējām un prasmēm rīkoties ārkārtas apstākļos, gan savstarpējo sadarbību ar atbildīgajiem glābšanas dienestiem,” stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.  

Augustā uzņēmums organizēja ārkārtas situācijas praktiskās mācības, kuru ietvaros simulēta ugunsgrēka izcelšanās būvobjektā un cietušo personu glābšana. Mareks Kļaviņš atzīst – tas bijis lielisks atgādinājums ne tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet ikvienam cilvēkam jebkurā situācijā atbildīgi reaģēt uz trauksmes signāliem, pārdomas par trauksmes pamatotību atliekot uz vēlāku laiku. 

Arī VDI aicina ievērot labas pārvaldības principus un nozarē iesaistītajiem pašiem kritiski novērtēt darba vides un darba organizācijas atbilstību darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasībām, negaidot pārbaudi. “Būvniecības nozare ir bijusi un būs VDI uzmanības lokā. Protams, VDI inspektori nedodas pārbaudēs ar mērķi sodīt būvniekus, tomēr būvlaukumos, kur konstatē nopietnus un tiešus draudus darbinieku drošībai un veselībai vai nereģistrēti nodarbinātus darbiniekus, piemēro likumā paredzētos līdzekļus, gan apturot būvdarbus, gan piemērojot atbilstošus sodus,” norāda VDI eksperte Sandra Zariņa. 

Ekonomikas ministrija

Veicinot būvprojektēšanas kvalitātes uzlabošanu ugunsdrošības jomā un nosakot vienu atbildīgo par ugunsdrošības prasību izstrādi un ievērošanu, Ministru kabineta š.g. 22. augusta sēdē apstiprināja grozījumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, līdz ar kuriem tiek ieviesta jauna būvspeciālistu darbības sfēra ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists. Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizēti kompetences pārbaudes iestādes un būvspeciālistu pienākumi, vienlaikus veicinot valsts valodas lietošanu būvspeciālistiem atbilstoši to profesijai un ieņemamajam amatam.

Ugunsdrošības būvspeciālista darbības sfēras ieviešana paredzēta, lai paaugstinātu būvju ugunsdrošību, nodrošinot ka ugunsdrošības risinājumus ir definējis un pārbaudījis tieši šajā jomā kompetents būvspeciālists, radot iespēju projektēt un būvēt ugunsdrošības ziņā sarežģītākas būves, vienlaikus samazinot tādu gadījumu skaitu, kad neatrisināti ugunsdrošības jautājumi kavē būvju nodošanu ekspluatācijā. Grozījumi MK noteikumos sagatavoti, izpildot informatīvajā ziņojumā ”Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā” noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2023. gada 1. decembrim ieviest jaunu būvspeciālistu darbības sfēru ugunsdrošības jomā – ugunsdrošības būvspeciālists.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikti ugunsdrošības sfēras būvspeciālista pienākumi – izstrādāt būvobjekta ugunsdrošības risinājumus un  sagatavot ugunsdrošības pasākumu pārskatu. Ugunsdrošības būvspeciālists būs atbildīgs par visiem ugunsdrošības risinājumiem būvprojektā, definējot tos ugunsdrošības pasākumu pārskatā un būvprojekta izstrādes laikā sekojot līdzi un pārbaudot ugunsdrošības pasākumu pārskatā iekļauto prasību izpildi citās būvprojekta daļās. Proti, ugunsdrošības būvspeciālists definēs, kādas ugunsdrošības prasības ir jāievēro būvprojekta daļu izstrādātājiem un pēc būvprojekta daļu izstrādes pārbaudīs, vai definētās ugunsdrošības prasības ir izpildītas.

Līdz 2026. gada 31. decembrim noteikts pārejas posms ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai un darbības uzsākšanai būvju projektēšanā. Līdz šim laikam tiek saglabāta esošā kārtība – šo funkciju veic arhitekta prakses un projektēšanas specialitātē sertifikātā norādītās darbības sfēras būvspeciālisti, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam izstrādā ugunsdrošības risinājumus un ugunsdrošības pasākumu pārskatus. Pēc šī termiņa beigām būvniecības iecerēs, kas tiks uzsāktas no 2027. gada 1. janvāra, ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izstrādāt būs tiesīgs tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.

Saistībā ar valsts valodas lietošanu noteikumu projektā paredzētas tiesības kompetences pārbaudes iestādēm apturēt būvprakses sertifikātu, ja būvspeciālistu valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Tāpat precizēts regulējums attiecībā uz prasībām datu iesniegšanai kompetences pārbaudes iestādēs, ņemot vērā to, ka šobrīd visi dati par būvspeciālistiem tiek ievadīti elektroniski Būvniecības informācijas sistēmas (BIS), kā arī precizēts minimālais ekspertu skaits, kas veic būvspeciālistu uzraudzību un kompetences pārbadi.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta sēdē š.g. 22. augustā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, precizējot normas par būvprojekta ekspertīzes kārtību būvdarbu laikā, minerālmateriālu (derīgo izrakteņu) uzskaiti būvniecībā, kā arī par būvinspektora pienākumiem attiecībā uz vides prasību ievērošanu būvlaukumā.

Vispārīgo būvnoteikumu 60. punkts šobrīd nosaka, ka gadījumā, ja būvprojektā, kuram ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, tad ir nepieciešams veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi. Taču praksē secināts, ka nebūtisku izmaiņu būvprojektā gadījumos ekspertīze rada lielāku slogu nekā ir potenciālais sabiedrības ieguvums. Līdz ar to MK noteikumi precizēti, nosakot, ka atkārtota ekspertīze ir jāveic, ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.

Vienlaikus, lai paātrinātu būvdarbu gaitu, tiek paredzēts, ka gadījumā, ja nepieciešama būvprojekta izmaiņu ekspertīze, būvdarbi būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, ir pārtraucami tikai tajos gadījumos, kad būve būvdarbu laikā tiek ekspluatēta. Tas ļaus būvprojekta izmaiņu ekspertīzes laikā, neradot draudus sabiedrības drošībai, turpināt būvniecības procesu dalībnieku saskaņotu un būvvaldes akceptētu būvprojekta izmaiņu realizāciju.

Izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna uzdevumu par minerālmateriālu (derīgo izrakteņu) uzskaiti būvniecībā, līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka būvdarbu žurnālā būs jānorāda informācija par derīgo izrakteņu ieguves atļaujas rekvizītiem (izdevējs, numurs un datums). Tas ļaus atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam uzkrāt informāciju par būvobjektā ieviestajiem minerālmateriāliem, lai Valsts vides dienests varētu pēcāk šo informāciju izmatot derīgu izrakteņu ieguves kontrolei.

Šobrīd Vispārīgo būvnoteikumu 140. punktā noteikts, ka gadījumos, ja būvinspektors konstatē, ka, veicot būvdarbus, pieļautas atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, būvinspektors informē institūciju, kura veic vides valsts kontroli. No esošā regulējuma nav viennozīmīgi skaidrs, ka attiecīgā pienākuma ietvaros tiks informēts arī Valsts vides dienests. Līdz ar to precizēts Vispārīgo būvnoteikumu attiecīgais punkts, norādot, ka ar vārdiem “institūciju, kura veic vides valsts kontroli” ir saprotams arī Valsts vides dienests.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.