Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Iepirkumi, ES fondi Nozares

Eiropas Komisija izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam

LSM

Nākamā apkures sezona gaidāma pēc vairākiem mēnešiem, tomēr Eiropai jau laikus jādomā par to, kā nodrošināt sevi ar gāzi gaidāmajai ziemai, tādēļ Eiropas Komisija (EK) šonedēļ izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam. Eiropas uzņēmumi, izmantojot mehānismu “AggregateEU”, varēs reģistrēt savas gāzes iegādes vajadzības, lai sagatavotos kopīgam gāzes iepirkumam Eiropas Savienības (ES) līmenī. 

– ES mehānisms ļauj apkopot gāzes pieprasījumu un veikt kopīgu iepirkumu.

– Tas izveidots, lai atbalstītu bloka centienus atteikties no Krievijas gāzes.

– EK izsludinājusi pieteikšanos pirmajam kopīgajam iepirkumam.

– Līdz šim ir reģistrējušies 76 uzņēmumi.

– Kad uzņēmumi būs iesnieguši savas prasības, vajadzīgos gāzes apjomus apkopos un izsludinās konkursu pasaules tirgū.

– Nākamo 12 mēnešu laikā ik pēc diviem mēnešiem plānoti turpmāki konkursi.

Jaunais ES mehānisms ļauj apkopot gāzes pieprasījumu un veikt kopīgu iepirkumu. Tas izveidots kā ES Enerģijas platformas centrālais komponents, lai atbalstītu bloka centienus atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar uzticamākām alternatīvām. Mehānisma mērķis ir nodrošināt pietiekamu gāzes piegādi, vienlaikus samazinot risku, ka uzņēmumi centīsies pārsolīt cits citu pasaules tirgū.

Tagad EK izsludinājusi pieteikšanos pirmajam kopīgajam iepirkumam. Reģistrētajiem uzņēmumiem vienas nedēļas laikā, proti, līdz 2. maijam, būs jāatbild uz EK uzaicinājumu. Līdz šim ir reģistrējušies 76 uzņēmumi, bet citi vēl īsteno reģistrēšanās procesu. 

Kad uzņēmumi būs iesnieguši savas individuālās prasības, vajadzīgos gāzes apjomus apkopos un izsludinās konkursu pasaules tirgū. Tiklīdz ar EK izveidotā mehānisma palīdzību būs atrasti kolektīvajam Eiropas pieprasījumam atbilstīgi starptautisko gāzes piegādātāju piedāvājumi, iesaistītie uzņēmumi sāks sarunas ar piegādātājiem par gāzes iepirkuma un piegādes līgumu noteikumiem. Pati komisija šajās sarunās neiesaistīsies. 

Paredzams, ka pirmie ar šī mehānisma palīdzību īstenotie iepirkuma līgumi tiks noslēgti vēl pirms vasaras sākuma. EK arī norādījusi, ka nākamo 12 mēnešu laikā regulāri ik pēc diviem mēnešiem tiks rīkoti turpmākie konkursi.

Vienošanās par gāzes uzglabāšanas un kopīga gāzes iepirkuma mērķrādītājiem tika panākta 2022. gadā, un tā ir ārkārtas pasākums nolūkā reaģēt uz to, ka Krievija energoapgādi izmanto par ieroci, un uz nepieredzētajām enerģijas cenām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šīs vienošanās mērķis ir samazināt cenu svārstīgumu, nodrošināt drošu un paredzamu energoapgādi un izmantot Eiropas kolektīvo ietekmi tirgū. Lieki piebilst, ka Krievijas gāze no kopīga iepirkuma ir izslēgta. 

Kā uzsvēra EK, kopīgais iepirkums ir svarīgs pagrieziena punkts, kas ļaus ES sagatavoties nākamajai ziemai, koordinēti un savlaicīgi uzpildot gāzes krātuves un izmantojot savu kolektīvo ietekmi tirgū, lai ar starptautiskajiem piegādātājiem vienotos par labākām cenām. 

Kopīga iepirkuma nozīmi uzsvēris arī EK viceprezidents Marošs Šefčovičs: “Globālais sašķidrinātās gāzes tirgus joprojām būs nestabils, ņemot vērā ierobežotu piedāvājumu un potenciālu Ķīnas ekonomikas atgūšanos un krasi samazināto Krievijas gāzes importu. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir pilnībā jāizmanto kopīgais iepirkums, ne tikai lai aizsargātu pašiem sevi no gāzes trūkuma, bet arī lai pasargātu sevi no augstām enerģijas cenām. Un, lai gan enerģijas tirdzniecība pirmkārt ir bizness, tomēr mēs šajā platformā saskatām arī politisko dimensiju, jo tā parāda, kā Eiropas krīzes laikā spēj sanākt kopā.”

Meklējumi pēc alternatīviem gāzes avotiem turpinās. Piemēram, šonedēļ Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Slovākijas gāzes pārvades sistēmu operatori parakstīja saprašanās memorandu ar Azerbaidžānas naftas kompāniju “Socar”. 

Bulgārijas prezidents Rumens Radevs pēc memoranda parakstīšanas sacīja, ka Azerbaidžāna ir stratēģisks partneris ne tikai Bulgārijai, bet arī Eiropas Savienībai: “Šis risinājums, kas dod iespēju nodrošināt piegāžu drošību un diversifikāciju visā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas reģionā, ir ātrākais, efektīvākais un lētākais.”

Memoranda mērķis ir palielināt dabasgāzes piegāžu drošību ES un Centrāleiropai un Dienvidaustrumeiropai. Memorands parakstīts saskaņā ar Bulgārijas ierosināto un EK atbalstīto kopīgo Solidaritātes gredzena jeb “Solidarity Ring” iniciatīvu. Iniciatīvas mērķis ir resursu dažādošana. Maršruts ļautu Azerbaidžānai, Turcijai, Bulgārijai, Rumānijai, Ungārijai un Slovākijai pārvietot gāzi no Dienvidkaukāza caur Turciju tālāk uz Dienvideiropu un ārpus tās.

ES un Azerbaidžāna pērn jūlijā parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru līdz 2027. gadam Azerbaidžāna dubultotu piegādes Eiropai līdz 20 miljardiem kubikmetru gadā. Tiesa, analītiķi min, ka Azerbaidžānai var būt problēmas šādā termiņā sagādāt Eiropai tik daudz gāzes pa Transanatolijas cauruļvadu caur Turciju. Tāpēc Solidaritātes gredzena iniciatīvas valstīm, ja tās vēlas ievērojamā daudzumā importēt Kaspijas reģiona gāzi, būtu jāatrod vēl citi avoti šī maršruta barošanai. Plaisu varētu aizpildīt, piemēram, Turkmenistāna. Problēmas pastāvot arī ar Turcijas lomu Solidaritātes gredzena projektā. Proti, pastāv bažas, ka Ankara sadarbosies ar Krieviju, lai importētu vairāk gāzes tālākai pārdošanai Eiropā, pārmarķējot to kā Melnās jūras vai Kaspijas gāzi. Analītiķi norāda, ka Eiropas pircējiem nebūtu iespējas izsekot izcelsmei, jo ne Turcija, ne Bulgārija neveic aktīvus pasākumus, lai sniegtu informāciju.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Sadarbojoties ar privāto sektoru, Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis: “No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Ostu iesaisti enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā izvirza kā prioritāti

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministra Jāņa Vitenberga un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones rīkotajā diskusijā “Latvijas ostas kā enerģētiskās neatkarības pamats” iesaistītās puses vienojušās kā prioritāti izvirzīt ostu iesaisti enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Sarunu fokusā bija Baltijas jūras potenciāls vēja parku un ar to saistīto industriju attīstībai un ostu nepieciešamība piesaistīt privātos investorus, lai šo attīstību veicinātu.

Liepājā notikušajā diskusijā piedalījās Latvijas lielo ostu pārstāvji, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvenergo vadība, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī lielākie stividoruzņēmumi. 

“Svarīgi, ka visas iesaistītās puses beidzot sēdušās pie viena galda, lai meklētu kopīgu efektīvāko risinājumu. Šodien guvām plašāku izpratni par Latvijas ostu kopējo konkurētspēju tieši vēja parku attīstībā, un tas mums palīdzēs izveidot precīzu stratēģiju, lai palielinātu ietekmi Baltijas jūras reģionā vēja parku projektos un kļūt par elektroenerģijas eksportētāju. Ne mazāk svarīga ir valsts iesaistīšanas atbalsta sniegšanā,” norāda satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vizītes laikā abi ministri apmeklēs arī Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Tajā ietilpst gan osta, gan Liepājas lidosta, gan arī kapitālsabiedrības, kurām tiek piemēroti tiešo nodokļu atvieglojumi 80 % apmērā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta topošajam ūdens terminālim, kas jau drīzā nākotnē sniegs iespējas šo vērtīgo resursu – ūdeni- eksportēt.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Nozares Uzņēmējdarbība

ENERGORESURSU CENAS UN LĪGUMU NOSACĪJUMI BREMZĒ UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJU UN EKONOMISKO IZAUGSMI

Biedrība “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu. Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.

SIA “Depo DIY” valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis:

“Arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību  biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”

Lai gan šobrīd energoresursu tirgus ir stabilizējies, no LTRK biedriem dažādās nozarēs izskanējušas indikācijas, ka šie ilgtermiņa fiksētie līgumi par ievērojami lielākām līgumu summām, salīdzinot ar tirgus cenu, rada būtisku risku uzņēmumu konkurētspējai un darbībai. Marta beigās veiktajā LTRK biedru ekspresaptaujā secināts, ka elektroenerģijas cenas fiksējusi apmēram 1/3 daļa aptaujāto LTRK biedru.

Biznesa augstskola “Turība” Finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots: 

“Ir jāmeklē risinājumi, kā valsts kapitālsabiedrības var elastīgāk rīkoties, lai nevis bremzētu, bet sekmētu uzņēmējdarbību Latvijā. Laikā, kad Latvijas izaugsmei nepieciešama ne tikai valsts kapitālsabiedrības, kas strādā ar peļņu, bet stabili augošs, eksportspējīgs komercsektors, iespējams, ir jāmeklē jauns tiesiskais regulējums vai jāpieņem politiski lēmumi.”

Lai arī Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli, piedāvājot mehānismus labākai patērētāju, tostarp komersantu, aizsardzībai, pirms ierosinātās reformas spēkā stāšanās tā būs jāapspriež un par to jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc reformā piedāvātie risinājumi, piemēram, tiesības slēgt vairākus elektroenerģijas piegādes līgumus, regulētas mazumtirdzniecības cenas krīzes apstākļos, kā arī pilnvērtīgāka informācija par piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas, ir būtiski apspriest arī nacionālā līmenī, jo salīdzinoši augstas energoresursu cenas līdz ES līmeņa reformas ieviešanai var būtiski negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Jāpiebilst, ka nolūkā pievērst uzmanību šai tēmai, LTRK ir vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, Ekonomikas ministrijā un arī Klimata un enerģētikas ministrijā.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti

Normatīvā regulējuma nozīme atkrastes vēja parku attīstībā: kā nezaudēt konkurētspēju un investoru interesi

Latvijas Vēja enerģijas asociācija

Latvija ir uzsākusi strauju virzību uz atkrastes vēja izmantošanu elektroenerģijas ieguvē, taču pagaidām vēl iztrūkst pats pamats – nozares normatīvais regulējums. Pašreiz spēkā esošie noteikumi, kas regulē jebkādu apbūvi jūrā, ir vairāk nekā 18 gadus veci un neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai. Kā norāda nozares pārstāvji, nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu, un tam jāveicina, nevis jāierobežo konkurence.

ESOŠAIS REGULĒJUMS – VAIRĀK NEKĀ 18 GADUS VECS UN NEPAREDZ ATKRASTES VĒJA PARKU BŪVNIECĪBU

Pašlaik galvenais normatīvais akts, kas regulē apbūvi jūrā, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi”, kas izdoti 2014. gadā un primāri tika veidoti derīgo izrakteņu atradnei Baltijas jūrā, līdz ar to tie neatbilst atkrastes vēja enerģijas specifikai. Kā norāda nozares pārstāvji, pārstrādāt šos noteikumus nebūs efektīvi, jo tie izdoti laikā, kad doma par vēja parkiem jūrā vēl bija ļoti tālā nākotnē un netika ņemta vērā nozares specifika. Patlaban nozares normatīvā regulējuma izveidošana ir jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas uzdevums.

EFEKTĪVA REGULĒJUMA PAMATPRINCIPI – SKAIDRI UN KONKRĒTI SPĒLES NOTEIKUMI VISIEM

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) aktīvi iesaistās likumdošanas procesā, apkopo ārvalstu biedru pieredzi un norāda uz potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem. 2021.gada nogalē Ekonomikas ministrija uzsāka iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 631 labošanu, taču nozares pārstāvju un citu iesaistīto pušu iebildumu dēļ tie tika apturēti. Kā norāda VEA, normatīvais regulējums ir nozares pats pamats, tādēļ ir būtiski, lai tas būtu ļoti konkrēts, ar skaidriem kritērijiem visos procesa soļos, bez interpretācijas iespējām, kā arī balstīts uz brīvā tirgus principiem, lai veicinātu konkurenci.

“Normatīvajam regulējumam, pirmkārt, ir jābūt skaidram, caurspīdīgam un godīgam. Nedrīkstam pieļaut pagātnes kļūdas un sniegt kādam komersantam priekšroku, riskējot ar paaugstinātām izmaksām, par ko galu galā maksās patērētāji. Otrkārt, tam jābūt sabalansētam – prasībām pret vēja parku attīstītājiem jābūt samērīgām ar to, ko valsts piedāvā. Piemēram, dalīšanās ar peļņu vai procentiem no apgrozījuma un līdzmaksājumi vietējām kopienām vai valstij ir komersantiem ierasta prakse. Taču, ja pieprasītie maksājumi būs nesamērīgi, tas atspoguļosies elektroenerģijas gala cenā un investori izvēlēsies investēt citās Baltijas jūras reģiona valstīs, ” norāda Latvijas Vēja Enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

KAM PRIEKŠROKA – VALSTIJ VAI ĀRVALSTU INVESTORIEM?

Valsts interesēs ir elektroenerģijas iegūšana par zemāko cenu, tādēļ vienlīdzīgu iespēju sniegšana visiem interesentiem palielina savstarpējo konkurenci, padara atkrastes vēja enerģijas tirgu piesātinātāku un elektroenerģijas ieguvi – lētāku, kas, savukārt, nāk par labu tautsaimniecības attīstībai, uzskata VEA. Kā novērots, ārvalstu investoriem ir svarīgi, lai nozares regulējums būtu skaidrs un nemainīgs visa projekta laikā, jo tas var būtiski ietekmēt banku aizdevumu saņemšanas iespējas un procentus, kas ietekmē projekta izmaksas. Atkrastes vēja projektu investīcijas ir mērāmas miljardos, tādēļ investori skrupulozi izvērtē visus riskus.

“Visas Baltijas valstis, arī Latvija, ir izvirzījušas ambiciozus mērķus samazināt atkarību no elektroenerģijas importa un būtiski palielināt vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanu. Šo mērķu izpildi nodrošinās dažādu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju kombinācija ar vēja enerģiju kā galveno virzītājspēku. Skaidras apņemšanās un noteikts rīcības virziens veido paredzamas biznesa iespējas. Kā vadošais atkrastes vēja enerģijas attīstītājs ar ambīcijām visā Baltijas jūras reģionā, mēs, RWE, šeit saskatām pievilcīgu ilgtermiņa attīstības potenciālu. Latvijas pašreizējais elektroenerģijas ražošanas portfelis veido labu pamatu atkrastes vēja un vēja enerģijas kopumā integrācijai vietējā energosistēmā. Uzņēmuma klātbūtne Latvijas tirgū kopīgas partnerības veidā ar AS “Latvenergo” apliecina, ka mūsu nodomi atbalstīt vēja enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā ir nopietni. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi, galvenokārt, paredzams, taisnīgs un caurspīdīgs tiesiskais regulējums, kas rada godīgas konkurences apstākļus atkrastes vēja enerģijas projektu attīstībai. Un otrkārt – atbilstoša elektrotīkla jauda un tā pielāgošana nākotnes vajadzībām. Pārdomāta un ilgtspējīga elektrotīkla spēju stiprināšana būs energosistēmas zaļās pārejas atslēga, kas nodrošinās nākotnes ražošanas spēju salāgošanu ar patēriņu, vienlaikus kāpinot eksporta potenciālu un stiprinot sistēmas stabilitāti,” norāda RWE Offshore wind Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas atkrastes vēja enerģijas attīstības viceprezidents Pols Koldevins (Pål Coldevin).

Investoru interesi par Latvijas enerģētikas tirgu apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Par Latvijas atkrastes vēja parku projektiem, īpaši ELWIND projektu, interesi jau izrādījuši investori ar nozīmīgu pieredzi šādu projektu īstenošanā no Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un citām valstīm. Investoriem būtiskas ir prasības tīkla jaudas rezervēšanai un tos interesē reāli pieejamā jauda jau projektu pašā sākumā, tāpēc cieši sadarbojamies ar AS “Augstsprieguma tīkls” un Klimata un Enerģētikas ministriju (KĒM), lai laicīgi nodrošinātu visu investoriem nepieciešamo un aktuālāko informāciju. KĒM jau izstrādā kopējo atkrastes vēja enerģijas nozares normatīvo regulējumu un nosaka nepieciešamās procedūras, tādēļ Latvijas gatavība pirmajam atkrastes vēja parkam ir tikai laika jautājums,” stāsta LIAA  direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Štrovalde.

19. aprīlī Rīgā notiks Baltijas reģionā lielākā vēja enerģijas nozares konference “WindWorks. Moving Energy”, un viena no pirmajām paneļdiskusijām būs veltīta tieši nozares normatīvajam regulējumam. Plašāka informācija par konferenci pieejama šeit.

Par Latvijas Vēja enerģijas asociāciju

Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998. gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

“Sadales tīkls” paraksta līgumu par 41,9 milj. eiro saņemšanu no ES Atveseļošanas fonda

Ekonomikas ministrija

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” ir parakstījusi līgumu ar Ekonomikas ministriju par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu 41,9 milj. eiro apjomā saņemšanu.

Ar šī finansējuma atbalstu turpmākajos gados paredzēts īstenot projektu “AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas modernizācija” ar mērķi uzlabot elektroapgādes kvalitāti un drošumu, veikt sistēmas jaudu paaugstināšanu atjaunojamo energoresursu integrācijai, kā arī nodrošināt informācijas sistēmu kontroles un automatizētas vadības risinājumu attīstību.

Latvijas elektrotīklu modernizācijā, sekmējot atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu, kā arī elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, papildus investīcijas tiks ieguldītas no Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Tās ietvaros “Sadales tīklam” būs iespēja palielināt elektrības jaudas apdzīvotām vietām, izveidot sadales sistēmas pieslēgumus publiski pieejamām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtām un mikroģenerācijas iekārtām (saules paneļiem),” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Atveseļošanas fonda atbalsts ir nenovērtējams kopējai elektroapgādes sistēmas stiprināšanai. Atbalsts no ārējiem fondiem ir ļoti būtisks, it īpaši šajā sociālekonomiski un ģeopolitiski sarežģītajā laikā, proaktīvi pilnveidojot un pielāgojot sadales infrastruktūru atbilstoši enerģētikas attīstības tendencēm bez finansiālas ietekmes uz klientiem,” akcentē “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Par piešķirto finansējumu laikā līdz 2026. gada maijam paredzēts īstenot vairākas projekta aktivitātes. Piemēram, iecerēts no jauna izbūvēt vai pārbūvēt vidējā sprieguma elektrolīnijas 75 kilometru garumā, palielinot pieslēgumu jaudas pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai – šie projekti plānoti Apē, Lapmežciemā, Ropažos, Mālpilī, Rojā, Valdemārpilī, Jaunmārupē, Ādažos, Kalnciemā un Baldonē. Ieplānots arī veikt 840 transformatoru nomaiņu, mazinot to remonta un uzturēšanas izmaksas un uzlabojot tīkla drošumu un elektroenerģijas piegādes kvalitāti.

Tāpat plānots ar saules paneļiem aprīkot līdz pat 700 transformatoru apakšstacijas, lai saražotu to darbībai nepieciešamo elektroenerģiju, mazinot tehnoloģisko patēriņu (zudumus) un tādējādi arī operatora kopējās elektroenerģijas iepirkšanas izmaksas. Iecerēts arī visā Latvijā izbūvēt 2060 pieslēgumpunktus elektroauto uzlādes staciju vai mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanai sadarbībā ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām. Ar fonda atbalstu paredzēts arī izstrādāt viedās elektroenerģijas uzskaites IT sistēmu, kā arī izveidot portālu elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas ieviešanai. Papildus iecerēts arī veikt uzlabojumus “Sadales tīkla” ēku energoefektivitātē.

Ievērojot finansējuma saņemšanas nosacījumus, daļa no minētajām projekta aktivitātēm jau ir uzsākta.

Kā informēts iepriekš, Ekonomikas ministrijas izstrādātās Atveseļošanas fonda atbalsta programmas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” kopējais finansējums ir 80 milj. eiro, kas līdz 2026. gadam tiks ieguldīti AS “Sadales tīkls” un AS “Augstsprieguma tīkls” elektroapgādes sistēmu modernizācijā ar mērķi sekmēt atjaunojamo energoresursu jaudu integrēšanu un izmantošanu kopējos elektrotīklos, elektrotīklu darbības drošumu un elastības risinājumu nodrošināšanu, kā arī elektrisko transportlīdzekļu un izkliedētās ģenerācijas pieslēgšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

AS “Rīgas Siltums” nākamajai apkures sezonai iegādāsies trīs reizes lētāku dabasgāzi

AS “Rīgas Siltums”

AS RĪGAS SILTUMS nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi. Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts AS “Latvenergo” piedāvājums.

Plānotais apjoms būs 460 tūkst. megavatstundu (MWh) dabasgāzes 2023./2024.gada apkures sezonai. Dabasgāzes iesūknēšana un noglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēta līdz 2023. gada 30.septembrim.

Iesniegtie piedāvājumi:

-AS “AJ Power Gas”: 62,80 EUR/MWh  

-AS “Latvenergo”: 55,67 EUR/MWh  

-SIA “Elenger”: 57,75 EUR/MWh  

AS RĪGAS SILTUMS Valdes loceklis Raivis Elliņš: “Saņemtie piedāvājumi ir iepriecinoši, kas nozīmē, arī iedrošinošas siltumenerģijas tarifa prognozes nākamajai apkures sezonai.”

Būtiskākais nosacījums, ko strikti ievēro Rīgas siltumapgādes uzņēmums, ka dabasgāzes izcelsmes valsts  nedrīkst būt Krievija.

Uzņēmuma ilgtermiņa prioritāte ir turpināt zaļo kursu, atsakoties no fosilajiem energoresursiem, kas ir videi draudzīgs un ilgtspējīgs lēmums.

Šobrīd atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir jau 52%. Savukārt līdz 2026.gadam AS “RĪGAS SILTUMS” plāno saražot 90% siltumenerģijas, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.  

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Likumdošana, normatīvie akti

Saeima atbalsta ieceri elektroenerģijas rēķinos neiekļaut OIK

Saeima

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, kas paredz no šā gada maija elektroenerģijas galalietotāju rēķinos neiekļaut obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas. 

“Tā ir laba ziņa gan visām mājsaimniecībām, gan komersantiem, ka šāda pozīcija vairs netiks iekļauta elektroenerģijas rēķinos. Tas būs tiešs ieguvums ikvienam elektroenerģijas pakalpojuma saņēmējam,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. “Tas nenozīmē, ka obligātā iepirkuma komponente kā tāda tiek atcelta vispār. To plānots turpmāk segt no valsts budžeta līdzekļiem,” skaidroja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot – jebkurā gadījumā tas vairs nebūs papildu slogs elektroenerģijas galapatērētājiem. 

Pagājušā gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja OIK un jaudas komponenti nulle eiro apmērā. Likums paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. OIK ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta. 

Likums stāsies spēkā šā gada 1.martā.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

Energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta saņēmēju lokā jāiekļauj vairāk nozares

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi, jo atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību. Pretēji LTRK norādēm, starp nozarēm un komersantiem, kam energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsts nav pieejams, iekļauta arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka: “Noteikumi neveicina izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, jo netiek ievērots vienlīdzības princips un netiek vērtēts lielākais guvums energoefektivitātē starp visām nozarēm. Tirdzniecības nozare dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā, tā eksportē, turklāt nozares dalībnieki ir ievērojami energoresursu patērētāji, kuru energoefektivitātes paaugstināšana ļautu ātrāk sasniegt Latvijai nospraustos klimata mērķu un mazinātu komersantu atkarību no fosilā kurināmā.”

LTRK Tirdzniecības padomes loceklis, AS “AKVEDUKTS” valdes loceklis Gints Jaudzems komentē: “Lai gan tirdzniecības nozare ir viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, līdz šim ierasta prakse ir jebkādu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu liegums šīs nozares uzņēmumiem. Energoefektivitātes pasākumu ieviešanas atbalsta mērķis ir energoresursu samazinājums visā valstī, un tā sasniegšanā būtu jāiesaista ikviens, taču absurdā kārtā tirdzniecības uzņēmumi no pretendentu loka tika izslēgti. Tirdzniecības nozare ir gan ievērojamu energoresursu patērētājs, tātad, ar kapacitāti to samazinājumam, gan tai ir potenciāls efektīvu pasākumu realizācijai valsts izvirzītā mērķa sasniegšanai. Tirdzniecības uzņēmumi nodrošina valstī saražotās produkcijas izplatīšanu vietējā un ārzemju tirgū, vietējā tirgus nodrošinājumu ar precēm un izejvielu, ko valsts neražo, ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai rada uzņēmumi, kas nodarbojas ar reeksportu. Ne tikai liegums energoefektivitātes atbalsta pasākumu saņemšanai, bet arī jebkuriem citiem atbalsta pasākumiem, kas tai pašā laikā pieejami citām uzņēmējdarbības nozarēm – darbinieku apmācībai, procesu optimizācijai, u.c. ir tuvredzīgs, valsts ekonomikai kaitējošs, nevienlīdzību rosinošs un Latvijas tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju mazinošs attiecībā pret citu valstu tirdzniecības nozares uzņēmumiem.”

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš pirmajā atlases kārtā noslēdzās šā gada 4. janvārī, un Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu dalībai atbalsta programmā. LTRK aicina valdību pārskatīt nosacījumus atbalsta saņemšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, saņēmēju lokā iekļaujot arī citas nozares, ja vien starptautiskie un nacionālie tiesību akti nenosaka tām atbalsta liegumu.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Rail Baltica enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma 2. kārtai kvalificējušās trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības

Satiksmes ministrija

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS apstiprinājis, ka trīs starptautiskas uzņēmumu apvienības ir kvalificējušās Rail Baltica globālā projekta enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkuma 2. kārtai. Šis tiek uzskatīts par lielāko dzelzceļa pārrobežu elektrifikācijas projektu Eiropā, jo elektrifikācijas dzelzceļa apakšsistēma tiks ieviesta konsolidēti visā 870 km garajā Rail Baltica pamatlīnijā no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai un no Kauņas līdz Viļņai.

Spānijas “COBELEC Rail Baltica” (Cobra Instalaciones y Servicios S.A. and Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U.), uzņēmumu apvienība no Latvijas, Francijas un Polijas “ALSTOM-BMGS-GE-Torpol” (“BMGS” AS, “Bombardier Transportation Baltics” SIA, ALSTOM Transport SA, GE Energy Power Conversion France SAS, TORPOL S.A.) un uzņēmumu apvienība no Francijas, Vācijas un Latvijas “STC Baltic Electrification” (COLAS RAIL AS, Siemens Mobility GmbH, Siemens Mobility Oy Latvijas filiāle, TSO SAS) ir kvalificējušās iepirkuma 2. kārtai, kuru plānots uzsākt nākamo mēnešu laikā ar mērķi parakstīt līgumu līdz 2023. gada beigām. 

2021. gada pavasarī publiskā iepirkuma ietvaros RB Rail AS noslēdza līgumu par inženiertehniskajiem pakalpojumiem Rail Baltica enerģijas apgādes apakšsistēmas izvietošanas sagatavošanai, iepirkumam un uzraudzībai, tai skaitā enerģijas apgādes apakšsistēmas ieviešanas stratēģijas izveidi ar uzņēmumu apvienību DB Engineering & Consulting GmbH asociācija; IDOM konsultācijas, inženierzinātnes, arhitektūra, S.A.U. un Italferr S.p.A.

Projektēšanas un būvniecības iepirkums ietver šādas galvenās komponentes: dzelzceļa vilces apakšstacijas, gaisvadu kontakttīkla sistēmu un enerģijas vadības sistēmu un citas komponentes, kas ir tieši saistītas ar enerģijas apakšsistēmu.

Eiropas Savienība līdzfinansēs līdz 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), bet pārējo finansējumu piešķirs trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva.