Valmiera izceļas? Tikai ievēro likumus…

Iveta Daine, 29/01/2013

Būvdarbi Valmierā

Pašvaldības nedodas uz veikalu nopirkt dēļu kravu vai papīra pakas… Gandrīz par visu tiek veikts iepirkums, sākot ar telpu uzkopšanu, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu un beidzot ar jaunu ēku būvniecību, ielu rekonstrukciju. Valmieras domes izpilddirektoru JĀNI BAIKU neizvaicājam nejauši vai pa draugam. Profesionāli, korekti – tā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) starp citām uzteic Valmieras pilsētas pašvaldību, kad vaicājam, kuras pašvaldības vislabāk tiek galā ar iepirkumiem.

Cik viegli ir sagatavot neskaitāmus nolikumus un izvērtēt piegādātājus? „Valmieras pilsētas pašvaldības pastāvīgā Iepirkuma komisija veic visa veida pakalpojumu, preču un būvdarbu iepirkumus pašvaldības un tās iestāžu ikdienas darbības nodrošināšanai un pilsētas infrastruktūras sakārtošanai,” stāsta pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks. „Turklāt ir atšķirīga pieeja dažādām lietām, kuru iegādei vai pakalpojuma veikšanai jāizsludina konkurss. Piemēram, bērnudārzu virtuves esam nodevuši nomā un reizi piecos gados rīkojam konkursu, lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu. Nav viegls konkurss, jo ēdinātāji grib ilgtermiņa līgumu, bet ir sarežģīti piecus gadus noturēt vienu cenu.”

Sarežģītie būvniecības iepirkumi

Tradicionāli pašvaldībās lielākie iepirkumi ir saistīti ar būvniecību. Valmieriešu dārgākais projekts pirms pāris gadiem bija sākumskola, kuras izmaksas bija 7 miljoni latu bez PVN, bet pilsēta ar visu tika galā un skola ir uzcelta. Iepirkuma procedūras rezultātā ēku būvēja SIA Latvijas Energoceltnieks, būvprojektu izstrādāja SIA OZOLA & BULA, arhitektu birojs. Tagad pilsētas nozīmīgākais objekts ir tilts pār Gauju.

Kā pašvaldība spēj sagatavot visus dokumentus tik sarežģītiem iepirkumiem? Valmieras pilsētas pašvaldībā tehnisko specifikāciju gatavo cilvēki, kuri to pārzina, piemēram, būvniecības speciālisti, bet komisija izstrādā visu iepirkuma nolikumu. Iepirkuma komisijas sekretārs Raivis Grīviņš nodarbojas tikai ar iepirkumiem. Savukārt pašvaldības jurista Ginta Konošonoka darba laika lielāko daļu aizņem iepirkuma procedūras.

„Būvniecībā vispirms ir iepirkums par projektēšanu,” skaidro Jānis Baiks. „Projektu iepirkumi ir paši smagākie. Mēs sarakstām visus tehniskos noteikumus, bet projekta izstrādātāju cenas ir ļoti dažādas viens ir gatavs zīmēt par 1000 latiem, bet otrs par 5000 latiem, savukārt ja iepirkuma piedāvājuma izvēles kritērijs ir zemākā cena, tad mums ir jāņem lētākais, kas atbilst visām iepirkumā noteiktajām prasībām, bet, vai ar lētāko varēs tikt pie labākā galaprodukta, tas ir jautājums… Būvniecība notiek pēc izstrādātā tehniskā projekta, tur vairs nav īpašu problēmu.”
Visvairāk pretendentu piesakās būvdarbu iepirkumos. Arī šajos iepirkumos pretendentu loks svārstās atkarībā no iepirkumā izvirzītajām atlases, kvalifikācijas un tehniskajām prasībām, piemēram, iekļaujot zaļā iepirkuma prasības, pretendentu loks sašaurinās. Pie ilglaicīgākajiem iepirkumiem varētu minēt datortehnikas un multimediju tehnikas iegādes iepirkumu.
Kas solīts, tas jāpilda

Jānis Baiks stāsta, ka reizēm esot problēmas ar piegādātājiem, kuri sola vienu, bet pēc tam mēģina atvest ko citu. Viņš neslēpj, ka atsevišķos gadījumos ir situācijas, kad kāds iepirkumā uzvarējušais piegādātājs grib kaut ko darīt pretēji līgumā noteiktajam. „Būvniecībā ir vajadzīgi ļoti labi būvuzraugi, kas seko visam līdzi, lai izskaustu gadījumus, kad darbu veicējs grib vai mēģina kaut ko vienkāršot, pamainīt materiālus. Būvniecības iepirkumos diemžēl ir nācies saskarties ar attieksmi – tikšu pie līguma un tad jau kaut kā… Mēs principā nedodam avansus, bet maksājam tikai par izpildi, jo daudzām pašvaldībām, īpaši krīzes laikā, ir bijusi rūgta pieredze, ka firma pēc avansa saņemšanas bankrotē. Nauda savākta, process nav uzsākts. Mēs maksājam par mēneša izpildi vispirms darbi, pēc tam nauda.”

Vaicāts, vai dokumentus var sagatavot tā, lai vietējie uzņēmumi tiktu pie pasūtījuma, Jānis Baiks skaidro, ka iepirkuma dokumenti tiek gatavoti atbilstoši likuma nosacījumiem un iepirkumā piedāvājumu var iesniegt ikviens piegādātājs, kurš var izpildīt visas iepirkumā noteiktās prasības neatkarīgi no tā darbības vietas. „Dažkārt vietējo firmu pakalpojumi ir lētāki, bet galvenais iepirkumos ir rūpīgi izstrādāt tehnisko specifikāciju, precīzi definējot, ko pasūtītājs grib nopirkt, lai nesāktos visādas improvizācijas. Lētākais ne vienmēr ir labākais,” tā liecinot pieredze.

EIS kā atvieglojums

Valmierieši slavē Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), kas atvieglo dažādu ikdienas preču iegādi. „Mēs aktīvi izmantojam EIS, it īpaši pērkot kancelejas preces, papīru, kārtridžus,” stāsta Jānis Baiks. „Praktiski tas darbojas kā interneta veikals, kurā izvēloties, piemēram, konkrētu galdu, sistēma piedāvā piegādātāju, kam ir lētākais šāda modeļa galds. Vienīgais nosacījums – jābūt noteiktam preču apjomam. EIS dod iespēju nopirkt dzēšgumijas un plastilīnu, piemēram, diviem mēnešiem, nav jāpērk visam gadam. Ja būtu iepirkums, tad ar konkrēto kancelejas preču piegādātāju jānoslēdz līgums uz gadu. Iepērkot caur EIS, nenotiek blēdīšanās, kad atved citu preci, jo katra prece atbilst noteiktam kodam.”
Pilsētas izpilddirektors teic: „Mēs cenšamies perfekti ievērot likumu, jo tas ir visvienkāršākais veids, kā strādāt. Jāprot arī nesarežģīt nolikumu, bet perfekti aprakstīt to, ko grib nopirkt. Viegli mums neklājas, jo jāiepērk ir viss, sākot ar dzēšgumiju, beidzot ar tilta rekonstrukcijas būvdarbiem. Reizēm ir kādas nianses, ko cilvēks gribēdams nevar iedomāties, ka arī tādas vēl jāieraksta nolikumā. Klājas mums visādi, bet ar lielajiem projektiem, kuros ir Eiropas nauda, esam veiksmīgi tikuši galā.”

Ilgā izziņu gaidīšana

Jautāts par to, kas likumdošanā traucē, Jānis Baiks ilgi nedomā:
Pasūtītājiem šobrīd nav nodrošināta iespēja publiskajās datubāzēs iegūt visu kompetento iestāžu rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama saņemto piedāvājumu izvērtēšanai iepirkuma procesa laikā. Mums jāprasa izziņas no Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, citām iestādēm, un tas paņem pietiekami daudz laika, jo mēs elektroniski šīm ziņām klāt netiekam. Cerams, ka ar 2014.gadu šī situācija mainīsies, jo atbilstoši pēdējiem PIL grozījumiem Ministru kabinetam ir jānodrošina, ka pasūtītājiem informācija ir pieejama publiskajās datubāzēs vai tiešsaistē attiecīgo kompetento iestāžu pārziņā esošajās informācijas sistēmās.

Patlaban ir tā, ka pēc likuma piegādātājs izziņas nepievieno iepirkumā. Ja mēs saņemam četrus piedāvājumus ar visiem kvalifikācijas dokumentiem, tad vispirms par visām četrām kompānijām mēs prasām informāciju Konkurences padomei un Valsts darba inspekcijai. Sūtām viņiem vēstules ar e-parakstu, tad paiet vairākas dienas, kamēr saņemam atbildi, un tad varam vērtēt tālāk. Kad mēs izvērtējam procesu un tiekam līdz potenciālajam uzvarētājam, tad no tā mēs prasām nākamās izziņas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Šo izziņu iesniegšanai likums paredz termiņu ne īsāku kā 10 darbdienas. Toties gadījumos, kad uzvarētājs atsakās slēgt līgumu, viss sākas no jauna sākam prasīt izziņas atkal par nākamo pretendentu. Pēc lēmuma pieņemšanas vēl ir jānogaida pārsūdzības termiņš un tikai tad var slēgt līgumu. Būtu labi, ja varētu uzreiz datubāzē paskatīties un sākt vērtēt piedāvājumus, bet šādas iespējas mums nav.

Ziedi un svētki

Valmieras ciemiņi, kas vairākus gadus pilsētā nav bijuši, ir pārsteigti, kā izmainījies pilsētas centrs, cik interesantas ziedu kompozīcijas tajā tiek veidotas, piesaistot cilvēku skatus un radot patīkamas emocijas. Tomēr – ne viss top tik viegli. „Mums ir problēmas ar puķu tirgotājiem, kad vajag iepirkt puķu stādus pilsētas apzaļumošanai. Ir daudzas lielās kompānijas, kas pasaka: „Ņemiet skaidru naudu, brauciet šurp un pērciet, ko gribat!” Bet mēs nevaram pirkt bez iepirkuma,” situāciju raksturo pašvaldības izpilddirektors. „Gadā tērējam 15 000 latu tikai ziediem, iepērkam tos ar vairākām lotēm. Pagājušajā gadā visu nopirkām ar četru iepirkuma procedūru palīdzību. Ar ziediem ir milzu problēmas – vienam audzētājam nav izziņas, cits kaut ko nevar izdarīt, citam kaut kā trūkst, citiem acīmredzot pietiek pircēju tāpat un viņiem nav ne īpašas vajadzības, ne vēlmes startēt iepirkumā.”

Valmieras pašvaldības lielākais objekts pašlaik ir tilta pār Gauju rekonstrukcija, ko veic iepirkuma procedūras uzvarētājs Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums „Viadukts” SIA. Šobrīd tilts jau ir gatavs braukšanai. Ir īstenots nozīmīgs objekts, kura pamatā bija veiksmīgs iepirkums.

Valmieras domes veiktie iepirkumi

2012.gada 11 mēnešos bijušas 74 iepirkumu procedūras.
Gada apjomīgākais iepirkums – Valmieras Mūzikas skolas izbūve.
Līdz šim apjomīgākais iepirkums – Valmieras sākumskolas būvniecība.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: