Sociālie iepirkumi vēl mazpazīstami un nenovērtēti

SANDRIS GUNVALDIS, 27/11/2019

Post image for Sociālie iepirkumi vēl mazpazīstami un nenovērtēti

Oktobra sākumā Rīgā notikušajā konferencē “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā”* eksperti no vairākām valstīm vērtēja sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, par ko Latvijā agrāk runāts maz. Žurnāls “Iepirkumi” piedāvā divu Latvijas ekspertu Agneses Frīdenbergas un Kristīnes Gaigules-Šāvējas, kā arī IUB vadītājas Daces Gailes konferencē stāstīto.

Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness ar galveno mērķi – risināt sabiedrībai svarīgu problēmu, radot produktus un pakalpojumus ar augstu sociālo pievienoto vērtību. Tātad peļņa sociālo uzņēmumu definīcijā neparādās, vissvarīgākais ir risināt sociālo problēmu. Sociālo uzņēmējdarbību Latvijā vien kopš 2018. gada 1. aprīļa regulē Sociālā uzņēmuma likums.

Vēl nav pieredzes

Sociālās uzņēmējdarbības eksperte Agnese Frīdenberga savā pētījumā “Sociālie uzņēmumi kā pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji publisko iepirkumu sistēmā” vērš uzmanību, ka Latvijā nav pieredzes stāstu par to, vai sociālie uzņēmumi ir gatavi publisko iepirkumu sistēmai. Valsts un pašvaldības neveic iepirkumus, piemērojot tādas pazīmes, kas ļauj līdzdarboties publisko iepirkumu sistēmā, kur līdz šim galvenokārt dominē vislētākās cenas piedāvājums.

A. Frīdenberga teic, ka lielākā daļa no 77 Latvijas sociālajiem uzņēmumiem ir nelieli vai jauni. Vien neliela daļa no šiem uzņēmumiem spēj patstāvīgi piedalīties publiskajā iepirkumā. A. Frīdenberga uzsver – sociālie uzņēmumi ir labi un uzticami sadarbības partneri uzņēmumiem, kas vēlas būt sociāli atbildīgi. Sociālajiem uzņēmumiem ir divas iespējas – patstāvīgi piedalīties publiskā iepirkuma procesā vai piedalīties, līdzdarbojoties vai sadarbojoties ar parasto uzņēmumu. A. Frīdenberga secina – patlaban Latvijā publisko iepirkumu sistēmu sociālo samezglojumu risināšanai neizmanto. Tomēr, veidojot sociāli atbildīgu iepirkumu, tas var būt efektīvs līdzeklis sociālo problēmu risināšanai.

BSI pētniece nosauc šādus izaicinājumus sociālo uzņēmumu iesaistei publiskajos iepirkumos: 1) saprast, ka publiskie iepirkumi ir vēl viens rīks sociālo samezglojumu risināšanai, 2) atrast piegādātāja/pasūtītāja sadarbības veidu ar sociālo uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju (NVO), 3) radīt pieprasījumu, tad radīsies arī piedāvājums, 4) uzdrīkstēties, 5) līdzdarboties un būt līdzatbildīgam publisko iepirkumu izpildē.

Lai rosinātu atbildīgu iepirkumu, ir jāsaprot, ka publiskais iepirkums ir visu mūsu (sabiedrības) nauda un vislētākais ne vienmēr ir vislabākais. “Jāmainās un jādara citādi!” aicina A. Frīdenberga.

Sociālie kritēriji publiskajos iepirkumos

Kristīne Gaigule-Šāvēja, zvērinātu advokātu biroja “PRIMUS DERLING” partnere, zvērināta advokāte, savā prezentācijā (pētījumā) “Sociālie kritēriji publiskajos iepirkumos Latvijā” vērsa uzmanību, ka PIL regulējums ietver pienākumus un tiesības (iespējas) pasūtītājam izmantot “sociālos kritērijus” publiskajā iepirkumā. Sociālos kritērijus nosacīti var iedalīt divās daļās: privileģētie līgumi un sociālās klauzulas. Sociālās klauzulas ir sastopamas vairākās PIL normās, proti:

  • izslēgšanas noteikumi;
  • tehniskās specifikācijas;
  • marķējumi;
  • iepirkuma sadalīšana daļās;
  • pieredzes prasības;
  • vērtēšanas kritēriji;
  • līguma izpildes noteikumi;
  • prasības nepamatoti lēta piedāvājuma noraidīšanai;
  • apspriešanās ar piegādātājiem.

Par privileģētajiem līgumiem runā PIL 16. pants. Tajā teikts, ka slēgt privileģēto līgumu ir pasūtītāja tiesības (izvēle), kuru var izmantot PIL 16. pantā minētajos gadījumos, rezervējot tiesības piedalīties tikai noteiktiem sociāliem kritērijiem atbilstošiem uzņēmumiem.

Latvijā pastāv divi veidi, kādos ir iespējams slēgt privileģēto iepirkuma līgumu. PIL 16. panta 1. daļā ir teikts, ka “pasūtītājam noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir iespēja rezervēt tiesības piedalīties publiskajā iepirkumā tādai personai, kurai vairāk nekā 30% no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti”. (Ar noteikumu, ka iepirkuma priekšmets to pieļauj – līgumu varēs izpildīt.)

K. Gaigule-Šāvēja vērš uzmanību uz to, ka Latvija šo Direktīvas 2014/24/ES 20(1)p. paredzēto izvēles normu ir iekļāvusi vienīgi attiecībā uz personām ar invaliditāti. Direktīva paredz iespēju noteikt, ka pasūtītājs var rezervēt šādas privileģētas tiesības arī nelabvēlīgā situācijā nonākušām personām un “aizsargātām darbnīcām”.

PIL 16. panta 2. daļā teikts, ka sociālajam uzņēmumam ir jāatbilst šādām pazīmēm:

  • SIA;
  • sociālā uzņēmuma statuss (piešķir Labklājības ministrija);
  • labvēlīgi sociālu ietekmi radoša saimnieciskā darbība – sociālo pakalpojumu sniegšana, izglītības veicināšana vai atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, kultūras daudzveidības nodrošināšana u.c.

Sociālā uzņēmuma statūtos ietvertais mērķis – mērķa grupu nodarbinātība.

Pasūtītājam ir tiesības (iespēja) rezervēt tiesības piedalīties tikai sociālajam uzņēmumam, ja līgums tiek slēgts par noteiktiem sociāliem, veselības, kultūras jomas pakalpojumiem, piemēram:

  • administratīvie, izglītības, veselības aprūpes un mājokļu pakalpojumi;
  • mājsaimniecību, aprūpes, medicīniskā personāla nodrošināšanas pakalpojumi;
  • pirmsskolas, augstākās, pieaugušo izglītības un e-mācību pakalpojumi;
  • darbinieku mācību pakalpojumi, mācību telpas, mācību konsultāciju pakalpojumi;
  • bibliotēku, arhīvu, muzeju un citi kultūras pakalpojumi.

Pasūtītājs ar vienu un to pašu sociālo uzņēmumu var slēgt vienu privileģēto līgumu trīs gadu laikā.

IUB apkopotā statistikas informācija rāda, ka, piemēram, 2016. gadā Latvijā pavisam noslēdza 15 449 publisko iepirkumu līgumus un vispārīgās vienošanās, bet nevienu privileģēto līgumu.

Pētījuma autore identificējusi problēmjautājumu – vai privileģēto līgumu pasūtītājs var izvēlēties slēgt līgumu arī “mazajos iepirkumos” jeb PIL 9. panta kārtībā organizētajos iepirkumos.

Autore secina – privileģēto līgumu pozitīvā sociālā ietekme būtu augstāka, ja pasūtītāji būtu vairāk informēti par iespējām, kā un kad izmantot izdevību šādus līgumus slēgt.

Vienkāršota iepirkuma veikšanas kārtība PIL 2. pielikuma pakalpojumiem

PIL 10. pantā ir paredzēta vienkāršota (nav piemērojamas iepirkuma procedūras, bet gan atsevišķi PIL panti) iepirkumu veikšanas kārtība PIL 2. pielikumā iekļautiem pakalpojumiem, kuri cita starpā ietver veselības, sociālos un saistītos pakalpojumus.

K. Gaigule-Šāvēja vērš uzmanību – pasūtītājs var nepiemērot PIL 10. pantu, ja:

līgums tiek slēgts par PIL 2. pielikuma sadaļā “Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi” minētajiem CPV kodiem un līgumcena ir mazāka par EUR 750 000.

Pamatojums izņēmumam – veselības un sociālās jomas normatīvajos aktos daudziem pakalpojumiem ir noteiktas obligāti piemērojamās izmaksu likmes (tātad piegādātāji nekonkurē ar cenu) un izpildes standarti (piegādātāji nekonkurē ar piedāvājuma apjomu un saturu), kā arī pakalpojumu sniedzēju bieži vien izvēlas tieši klients (izvērtējot attiecīgā pakalpojumu sniedzēja reputāciju, spēju sadarboties ar attiecīgo speciālistu (psiholoģiskie faktori)), līdz ar to pasūtītājam ir jāierobežo klientu izvēle. Tāpat sociālie pakalpojumi ir saistīti ar cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu un atbalsta sniegšanu personām krīžu un īpaši nelabvēlīgās situācijās, kad ir nepieciešams sniegt ātru un efektīvu palīdzību, lai pasūtītājam būtu nepieciešamā rīcības brīvība.

  • Līgumcena līdz 10 000 eiro – PIL netiek piemērots jebkuram šādam iepirkumam.
  • Līgumcena no 10 000 eiro līdz 41 999 eiro – nepiemēro PIL 10. panta noteikumus, tiesības nepiemērot Likuma 9. panta (t. s. “mazie iepirkumi”) noteikumus. Iepirkuma veikšanai var piemērot pasūtītāja iekšējo iepirkumu veikšanas kārtību (IUB 25.04.2019. “Skaidrojums par Publisko iepirkumu likuma 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumu veikšanas kārtību”).
  • Līgumcena no 42 000 eiro līdz 749 999 eiro:
    • PIL 2. pielikuma 1. punktā (veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi) minētie pakalpojumi un PIL 2. pielikuma 2. punktā (administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi) iekļautie mācību prakses vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanas pakalpojumi (izglītības un mācību pakalpojumi) – PIL netiek piemērots; var piemērot pasūtītāja iekšējo iepirkumu veikšanas kārtību.
    • Citiem PIL 2. pielikuma pakalpojumiem piemēro PIL 10. panta 1.daļu.
  • Līgumcena 750 000 eiro un vairāk – piemēro PIL 10. panta 1. daļu.

Specifiskas prasības iepirkumiem par izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumiem netiek aplūkotas.

Izslēgšanas noteikumi (PIL 42. pants)

Obligātie izslēgšanas noteikumi (pamatā sociāli apsvērumi):

  • darba tiesību pārkāpumi;
  • nodokļu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro;
  • apliecinājums jāsniedz laikus “(..)pretendenta atbilstības nodrošināšana jau pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām nav saderīga ar publisko iepirkumu procedūrās piemērojamo vienlīdzības principu, jo pieļautu nepamatoti atšķirīgus prasību izpildes termiņus viena iepirkuma pretendentiem”

(AT 2017. gada 3. februāra lēmums lietā Nr. SKA-724/2017 16.p);

  • smagi profesionālās darbības pārkāpumi;
  • izslēgšanas noteikumu attiecināšana uz līguma izpildē piesaistītajiem apakšuzņēmējiem.

Tehniskās specifikācijas (PIL 20. pants)

  • Pasūtītājs var brīvi izvēlēties, ko vēlas iepirkt, – vispirms definējot līguma priekšmetu, pēc tam to precizējot tehniskajās specifikācijās.
  • Tomēr pasūtītājam ir pienākums tehniskās specifikācijas sagatavot tā (iekļaut prasības), lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu pieejamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi, ja iepirktās preces vai pakalpojumus paredzēts lietot fiziskajām personām (PIL 20.(9.)p.). Pasūtītājs tomēr var (ja var) pamatot, kādēļ šādas prasības nav nepieciešamas.
  • Ja ar ES tiesību aktiem ir apstiprinātas obligātas piekļuves prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem (PIL 20.(9.)p.).

Universālais dizains nozīmē tādu produktu un pakalpojumu izpildījumu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. Universālais dizains ietver noteiktām personu ar invaliditāti grupām paredzētas atbalsta ierīces, ja tās ir nepieciešamas.

Iepirkuma sadalīšana daļās (MK noteikumi)

  • Pasūtītājs var nolemt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.
  • Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj skaidrojumu par iemesliem, kas ir par pamatu nedalīt iepirkumu daļās.

MK noteikumu Nr. 107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 195. un 196. punkts

  • Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz PIL noteikto iepirkumu vai iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

Pieredzes prasības
(PIL 46. pants)

  • “Pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem. (..)

(4) “Piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.”

Marķējumi (PIL 21. pants)

  • Prasības pēc “sociālajiem marķējumiem” var iekļaut:
    a) tehniskajās specifikācijās,
    b) piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai
    c) iepirkuma izpildes noteikumos.

Piemēram, Minhenes pašvaldība 2013. g. noteica, ka tā iepirks vienīgi tādas sporta bumbas, kurām ir marķējums FAIRTRADE vai tml. FAIRTRADE marķējums apliecina, ka, lai gan prece ir ražota attīstības valstī, tomēr ražotājs maksā darbiniekiem atbilstoši noteiktiem samaksas standartiem.

PIL 21. panta pirmā daļa nosaka 5 kritērijus, kuriem visiem jāizpildās, lai marķējumu varētu izvirzīt kā kritēriju (marķējums saistīts ar iepirkuma priekšmetu, objektivitāte, pieejamība u.c.).

Vērtēšanas kritēriji

  • Pasūtītājs var noteikt dažādus sociālos kritērijus (kvalitātes kritērijus), kuri var būt pamatā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai (punktu skaitam).
  • Piemēram, būvniecības darbos varētu tikt izmantoti šādi sociālie kritēriji (sk. 2017. g. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sagatavotās vadlīnijas):
  • vidējā sociālā nodokļu iemaksa valsts budžetā par pretendenta darbinieku 12 mēn. periodā;
  • īpašu personu grupu nodarbinātība;
  • studiju prakses ietvaros nodarbinātas personas.
  • Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju (ja divi piedāvājumi vērtēšanā ir ieguvuši vienādu punktu skaitu) noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām.

Piemēram, izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (PIL 51. panta 7. daļa).

Līguma izpilde (PIL 60. pants)

  • Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt iepirkuma līguma izpildes nosacījumus saistībā ar “sociāliem apstākļiem”, ievērojot, ka šie līguma izpildes nosacījumi:
  • ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu;
  • un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma procedūras dokumentos;
  • un nav pretrunā ar ES tieši piemērojamiem tiesību aktiem minētajās jomās.

Apspriešanās ar piegādātājiem (PIL 18. pants)

PIL 18. panta 2. punktā teikts: “Pirms iepirkuma sākšanas pasūtītājs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Pasūtītājs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes laiku un vietu, veidu, kādā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.”

Savukārt 18. panta 3. punkts ir šāds: “Pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības principus.”

Nozīme un problēmas

K. Gaigule-Šāvēja teic, ka “sociālo kritēriju” iekļaušana publisko iepirkumu procedūrās var palīdzēt integrēt un atbalstīt sociāli mazāk aizsargātās personu grupas. Tomēr “sociālos kritērijus” publiskā iepirkuma procedūrās Latvijā plaši nepielieto.

Termina izpratne bieži vien aprobežojas ar valsts sociālās apdrošināšanas nodokļa maksājumiem. Pašvaldības un valsts iestādes pārsvarā nezina, kā lietot “sociālos kritērijus”, tādēļ tos arī nelieto.

IUB vadītāja: iepirkuma process prevalē pār rezultātu

IUB vadītāja Dace Gaile nosauca vairākus iemeslus, kas Latvijā kavē sociāli atbildīga iepirkuma attīstību. Lūk, daži no tiem: izpratnes trūkums par publiskā iepirkuma iespējām un ietekmi uz sociālās ekonomikas attīstību. Latvijā nav noteiktas sociāli atbildīga iepirkuma prioritātes, notiek sašaurināta iepirkuma mērķa definēšana – pirkt noteiktu preci, pakalpojumu vai būvdarbus par budžetā ieplānoto naudas summu, nevērtējot rezultātu ietekmi uz vidi, uz sociālo un ekonomisko situāciju. Tirgus dalībnieki ir tendēti uzspiest zemākus iepirkumu standartus, tostarp sociālās atbildības jomā. Iepirkuma process prevalē pār rezultātu. IUB vadītāja piekrīt K. Gaigulei-Šāvējai, ka pasūtītājiem ir nepietiekamas zināšanas par sociālo kritēriju izmantošanas iespējām un gaidāmo ieguvumu. D. Gaile vērš uzmanību uz nepietiekamo informāciju – ir sarežģīti nošķirt sociālās atbildības kritēriju izmantošanas pamatotību dažādos iepirkuma procedūras posmos (TS, izvērtēšanas kritēriji, līguma izpildes noteikumi), trūkst konkrētu ieteikumu un labās prakses piemēru.

Privileģēto līgumu attīstību kavē arī informācijas trūkums par šādu uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem, ierobežojumi sensitīvās informācijas pieejamībai. Nav arī metodoloģijas sociālo kritēriju radītā ieguvuma novērtēšanai. Vēl viens attīstības kavēšanas iemesls – sabiedrībai nepietiekami skaidro iepirkuma mērķi un plānoto ieguvumu.

Kā rīkoties

D. Gaile aicina sociāli atbildīgu publisko iepirkumu rosināšanai noteikt prioritātes, veicināt starpinstitūciju sadarbību. Jāpilnveido pasūtītāju zināšanas par stratēģiskā iepirkuma iespējām, tostarp par sociāli atbildīga iepirkuma organizēšanu. Jāceļ motivācijas līmenis.

Vajadzīga arī informēšana par sociālo uzņēmumu un uzņēmumu, kas nodarbina vismaz 30% personu ar invaliditāti piedāvātajiem pakalpojumiem un precēm, lai veicinātu privileģēto līgumu izmantošanu. Arī IUB vadītāja atzīst, ka nepietiek labās prakses piemēru, tāpēc tie ir jānodrošina gan Latvijas, gan arī ES mērogā. Jāveido sadarbība ar uzņēmēju organizācijām un jāsagatavo ieteikumi sociāli atbildīga iepirkuma ieguvumu novērtēšanai. Un visbeidzot – jāizglīto sabiedrība, iesaistot plašsaziņas līdzekļus, rīkojot lekcijas, seminārus un konferences.

Sociālie uzņēmumi Latvijā un ES

  • ES dalībvalstīs darbojas pavisam 2,8 miljoni sociālo uzņēmumu un organizāciju;
  • 82 miljoni cilvēku darbojas kā brīvprātīgie;
  • sociālās uzņēmējdarbības īpatsvars ES tautsaimniecībā ir 8% no IKP;
  • Latvijā darbojas aptuveni 77 sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumi;
  • sociālās uzņēmējdarbības nozares Latvijā – ēdināšanas pakalpojumi, palīgierīču ražošana noteiktām personu grupām, īpašu personu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, izglītības pakalpojumi, inovatīvu sociālo pakalpojumu izveide.

* konferenci rīkoja Eiropas līmeņa projekta “Buying for Social Impact” ietvaros, kas ir Eiropas Komisijas iniciatīva, lai veicinātu sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus, uzlabotu sociālās uzņēmējdarbības kapacitāti un veicinātu šo uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos. Projekts aptver 15 Eiropas Savienības dalībvalstis, un to īsteno piecu ES dalībvalstu organizāciju veidots konsorcijs Social Economy Europe (SEE), AEIDL (European Association for Information on Local Development), REVES (European Network of Cities and Regions for the Social Economy), ENSIE (European Network of Social Integration Enterprises) and DIESIS Coop. Projektu Latvijā īsteno organizācija “Social Economy Europe” sadarbībā ar divām Latvijas ekspertēm: Agnesi Frīdenbergu (sociālās uzņēmējdarbības eksperte) un Kristīni Gaiguli-Šāvēju (publisko iepirkumu eksperte).

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: