Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju 12 mēnešu laikā nav apmeklējuši ģimenes ārstu

iepirkumi, 31/05/2018

Post image for Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju 12 mēnešu laikā nav apmeklējuši ģimenes ārstu

2017. gadā 20,1 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu1, gandrīz puse – ārstu-speciālistu (48,7 %) un zobārstu (48,9 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ģimenes ārstu pēdējo 12 mēnešu laikā 1 līdz 2 reizes ir apmeklējuši 36 % aptaujāto, 3 līdz 5 reizes – 25,6 % un 6 vai vairāk reizes – 18,3 %. Ārstu – speciālistu un zobārstu 1 līdz 2 reizes bija apmeklējuši attiecīgi 30,2 % un 36,1 % iedzīvotāju. Vairāk nekā 2 reizes pie ārsta – speciālista ir devušies 21 % iedzīvotāju, pie zobārsta – 15,1 %.

Kļūstot vecākiem, ģimenes ārstus un ārstus – speciālistus apmeklē biežāk, zobārstus – retāk
2017. gadā 27,9 % jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem apgalvoja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu, 47,5 % – zobārstu un 62,7 % – ārstu – speciālistu. Lielākā daļa jauniešu gada laikā ārstus bija apmeklējuši 1 līdz 2 reizes.

24,9 % iedzīvotāju vecuma grupā 25 – 49 gadi pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nebija apmeklējuši ģimenes ārstu, savukārt 45,4 % pie ģimenes ārsta bija vērsušies 1 līdz 2 reizes. Salīdzinājumā ar jauniešiem, šīs vecuma grupas iedzīvotāji aktīvāk vērsās pie ārsta – speciālista. Gandrīz puse (48,1 %) šā vecuma iedzīvotāju norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā veselības problēmu dēļ ir vērsušies pie ārsta – speciālista (no tiem 31,1 % – 1 līdz 2 reizes un 12,4 % – 3 līdz 5 reizes). Savukārt zobārstu gada laikā apmeklēja 59,4 % iedzīvotāju, no tiem lielākā daļa devās vizītē 1 līdz 2 reizes.

Iedzīvotāji pēc 50 gadu vecuma ārstus apmeklē biežāk – 2017. gadā veselības problēmu dēļ pie ģimenes ārsta vismaz reizi bija vērsušies 82,9 % iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem un 88,2 % iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem. Turklāt lielākā daļa šo iedzīvotāju pie ģimenes ārsta bija vērsušies vairākkārt. 30,3 % iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 64 gadiem pie ģimenes ārsta bija vērsušies 3 līdz 5 reizes un 20,2 % – 6 reizes un vairāk. Vecākā gadagājuma iedzīvotāju vidū šis īpatsvars bija vēl lielāks – trešdaļa iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem pie ģimenes ārsta bija vērsušies 3 līdz 5 reizes un 35,7 % – 6 vai vairāk reižu. Savukārt zobārsta apmeklējums vecumā no 50 gadiem kļūst aizvien retāks – vecuma grupā 50-64 gadi pie zobārsta bija devušies 51,6 % iedzīvotāju, no 65 gadu vecuma tikai 32,1 %.

Sievietes ārstus apmeklē biežāk nekā vīrieši

Pagājušajā gadā 86,3 % sieviešu vismaz vienreiz ir devušās vizītē pie ģimenes ārsta un 57,3 % – pie ārsta-speciālista, kas ir attiecīgi par 14,3 un 13,6 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši. Zobārsta apmeklējumā atšķirība ir mazāka – pie zobārsta devās 55,1 % sieviešu un 46 % vīriešu.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai viduvēju

2017. gadā lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (40,8 %) vai viduvēju (38,9 %). Tikai 3,5 % šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Vislabākais veselības pašvērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem. 85,5 % no viņiem savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu. Turpretim vissliktākais veselības pašvērtējums bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem. 2017. gadā 41,7 % no viņiem savu veselības stāvokli uzskatīja par sliktu vai ļoti sliktu.

Tāpat 2017. gadā 42,7 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem apstiprināja, ka viņiem ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma. 41,4 % iedzīvotāju norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes.

Veselības problēmu radītie ierobežojumi krasi palielinās pēc 50 gadu vecuma. 2017. gadā tikai 49,8 % 50-64 gadus veco iedzīvotāju un 24,2 % vismaz 65 gadus veco iedzīvotāju apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem nav bijis veselības problēmu radītu ierobežojumu.

Plašāka informācija par iedzīvotāju veselību ir pieejama datu krājumā “Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2017. gadā”.

Dati par iedzīvotāju veselības pašvērtējumu iegūti CSP 2017. gada iedzīvotāju aptaujā par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Tajā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību, un dati iegūti, aptaujājot mājsaimniecībā dzīvojošās personas, kurām 2016. gada beigās bija vismaz 16 gadu.

1. Ģimenes ārsts – vispārējās prakses ārsts

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: