Žurnāls Iepirkumi

Raksta autore Katrīne Pļaviņa, Zvērināta advokāte, ZAB Vilgerts

2020.gada rudenī Satiksmes ministrs ierosināja jaunu grēku, par kuru uzņēmēju varētu izslēgt no dalības iepirkumā – sliktu reputāciju. Tolaik tā bija politiska reakcija uz konfliktu starp premjeru un Satiksmes ministru saistībā ar starppilsētu autobusu pārvadājumu tirgu. Nule dažādu vēju un būvnieku karteļa pūsta šī iniciatīva radījusi situāciju, kurā Saeimai piedāvāts reformēt publiskos iepirkumus tā, lai tajos būtu ļoti grūti uzvarēt godprātīgam Latvijas uzņēmumam. Kāpēc?

Lai novērstu korupcijas bedri, kuru radītu neskaidra reputācijas kritērija iekļaušana Publisko iepirkumu likumā, visas organizācijas un iestādes, kuras ikdienā strādā ar iepirkumiem, vienojās atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) ieceri. Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz desmit grēkus, kurus pieļāvušie, dalību iepirkumā neturpina – nodokļu parādus, pārkāpumus nodarbināšanā, Konkurences padomes sodus u.c. FM piedāvāja aizstāt jau pieminēto sliktu reputāciju ar jauniem, papildus kritērijiem, par kuriem uzņēmumus izslēdz no dalības iepirkumā. Pirmā problēma ar šiem kritērijiem bija tāda, ka tie tika steidzīgi izrauti no Finanšu ministrijas atvilktnes un piecu dienu laikā formāli apstiprināti Ministru kabinetā.

Tās dažas diskusijas par jaunajiem kritērijiem, kas līdz šim ir notikušas, pavada FM redzējuma uzspiešana, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja intervijas presē un deputātu maldināšana par to, ka uzņēmēju organizācijas ir visu saskaņojušas. Tomēr to piedalīšanās šajā darbā vairāk atgādina datorspēli, kurā iespējas iebilst definē un paša izvēlētos brīžos ieslēdz spēles radītājs. Šādā situācijā diskusijai nav vietas.

Iedomāsimies, ka šoreiz likumprojekts nepalīdzēs izrakt korupcijas bedri, bet patiesi modernizēs iepirkumu sistēmu. Kā notiktu iepirkums Lielā Latvijas Ugunsmūra ieviešanai, ja pēkšņi pieaugtu uzbrukumu skaits mūsu virtuālajai austrumu robežai? Pieņemsim, ka šādā iepirkumā pieteiktos divi Latvijas IT jomas uzņēmumi, kā arī pa vienam Lietuvas un Francijas uzņēmumam.

Profesionālās darbības pārkāpumi

Pirmkārt, likumprojekts paredz, ka iepirkumos nepiedalās uzņēmumi, kas būtiski pārkāpj profesionālās darbības nosacījumus.¹ IT jomā Latvijā nav nozares ētikas kodeksu vai speciāla regulējuma par sertifikāciju utt. Tādēļ reformētajā sistēmā pasūtītājs var pats izvēlēties grēkus, par kuriem atteikt sadarbību. Mūsu piemērā Ugunsmūra pasūtītājs izlemj, ka izslēgs no dalības iepirkumā uzņēmumus, kuru iesūdzējis tiesā jebkurš tā darbinieks.

Kad Ugunsmūra pasūtītājs lūgtu pretendentus pierādīt šos apstākļus, tad izrādītos, ka divi darbinieki tiesājas ar vienu no Latvijas pretendentiem, jo esot nepamatoti atlaisti un neesot nodevuši konfidenciālu informāciju citām personām. Ugunsmūra pasūtītājam nav ne vēlmes, ne resursu iedziļināties strīdā un tā kā sprieduma vēl nav, tas nolemj ticēt darbiniekiem. Tātad viens Latvijas uzņēmums izstātos no spēles.

Zema alga stundā atkal liecinās par dempingu

Otrkārt, likumprojekts uzdotu katram pasūtītājam izslēgt no dalības iepirkumā tos uzņēmumus, kuri it kā neizmaksā vidējo algu nozarē.2 Tā kā Francijas pretendenta piedāvājums būtu par 20% dārgāks kā pārējie divi, pasūtītājs rakstītu atlikušajam Latvijas un Lietuvas pretendentiem, lūdzot paskaidrot būtiski zemāku cenu. Pasūtītājs arī piekodinātu, ka obligāti jāpaskaidro, kā pretendentu maksātā stundas tarifa likme sakrīt ar vidējo nozarē.

Latvijas pretendents ieskatītos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā un ar šausmām konstatētu, ka IT nozarē viņa maksātās algas ir par 60% zemākas. Tas izpētītu VID datus un secinātu, ka virknē profesiju darbinieku var reģistrēt vairākās līdzīgās profesijās, turklāt nav nodalāms, kuri uzņēmumi strādā uz vietējo tirgu un kuri – uz ārvalstīm par lielāku algu.

Latvijas uzņēmums arī censtos uzrakstīt pasūtītājam šos apsvērumus un to, ka līdzīgu regulējumu jau reiz atcēla Satversmes tiesa.3 Ugunsmūra pasūtītāja iepirkuma komisija sirdī labprāt to pieņemtu, tomēr šobrīd paredzētā likuma redakcija ir sausa un nepielūdzama – ja lielumi atšķiras, tas norādot uz dempingu un aplokšņu algām. Tātad otrais Latvijas uzņēmums jāizslēdz.

Lietuvas uzņēmums arī saņemtu identisku lūgumu, bet ar notāra parakstītu dokumentu apliecinātu, ka tas maksā Lietuvas tirgū konkurētspējīgu atalgojumu. Turklāt tādā griezumā, kā to prasa pasūtītājs, neviena Lietuvas iestāde informāciju sniegt nevarēs. Ugunsmūra pasūtītājs apsvērtu iespēju rakstīt vēstuli Lietuvas nodokļu administrācijai un statistikas pārvaldei. Tomēr visdrīzāk izlemtu likties mierā, jo kiberuzbrukumi turpinās un Ugunsmūri vajadzētu pēc iespējas ātrāk.

Rezultātā, Ugunsmūra pasūtītājs slēgtu iepirkuma līgumu ar Lietuvas uzņēmumu. Protams, tas un visi Latvijas uzņēmumi pēc tam satiktos Iepirkumu uzraudzības birojā. Kā jums šķiet, kurā no piemēriem tomēr bija jādod otra iespēja Latvijas uzņēmumiem?

Pasūtītājs Caps

Diemžēl trešā izmaiņa, ko paredz likumprojekts, ir tāda, ka visi šie grēki pasūtītājiem ir jāpārbauda obligāti. Tātad pasūtītājiem obligāti jākļūst par inspektoriem Capiem, pat ja viņi vien vēlas nopirkt specifiskas programmatūras licences visai iestādei.

Tas arī nozīmē, ka Iepirkumu uzraudzības birojs Ugunsmūra iepirkumā meklētu tikai būtiskas kļūdas pasūtītāja rīcībā, pieļaujot tādas kļūdas, kas nav acīmredzamas.4 Tādas, kas visiem mums mēdz gadīties… Piemēram, kamēr Ugunsmūra pasūtītājs sarakstījās ar atlikušajiem pretendentiem par algas likmēm, pirmā Latvijas uzņēmuma darba strīdā pieņemts spriedums, kurā uzņēmums attaisnots.

Rezultātā mēs aizvien sarežģījam Latvijas uzņēmumu iespējas piedalīties nozīmīgos projektos valstī un pašvaldībās un cenšamies definēt visu, kas uzņēmuma dzīvē varētu noiet greizi. Mēs cits par citu zinām ļoti daudz un arvien vēlamies izmantot publisko iepirkumu likumu, lai justies morāli pārāki.

Tomēr morāle publiskajā iepirkumā ir kur citur – tā palīdz īstenot saimnieciskus un efektīviem projektus, ar kuriem sabiedrība lepojas. Ja projekta īstenošanas gaita neiet vai tas iegūts negodīgi, lielākā daļa reformā skarto jautājumu jārisina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un policijas darba finansēšanas jomā, kā arī apmācot pasūtītājus kopā ar uzņēmēju organizācijām.

Pašreiz iecerētā publisko iepirkumu jomas reforma ieviesīs divus dažādus sietus, ar kuriem sijāsim pretendentus. Ārzemnieku pārkāpumi paliks nepamanīti un viegli izsijājami, savukārt Latvijas uzņēmēji būs ierauti bezgalīgā skaidrošanās virpulī, kuru IUB drīkstēs nerisināt.

^{1. Piedāvātā redakcija skan: “profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos”↩}

^{2. Precizējot, likuma norma paredzētu pienākumu pasūtītājiem pārbaudīt vidējo stundas tarifu likmu profesijas grupās jebkuras nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes ietvaros.↩}

^{3. Satversmes tiesas 2011. gada 3. novembra spriedums lietā Nr. 2011-05-01. Latvijas Vēstnesis, 8.11.2011., Nr. 176.↩}

^{4. Kā to apliecina IUB vadītājs intervijā Dienas Biznesa 2021.gada 31.augusta izdevumam tā 20.lpp.↩}