Nodokļu krāpšanas shēmā Dzintaru koncertzālē valstij nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 000 eiro

LETA, 10/07/2020

Post image for Nodokļu krāpšanas shēmā Dzintaru koncertzālē valstij nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklātajā nodokļu krāpšanas shēmā Dzintaru koncertzālē valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, aģentūrai LETA sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.
Kā aģentūru LETA informēja VID, Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) amatpersonas saistībā ar nodokļu izkrāpšanas shēmu jūlijā veikušas procesuālās darbības Dzintaru koncertzālē.
Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam – koncertzālei.
Uzņēmums deklarēja pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar 0% likmi, nevis 21%, kā tas būtu, ja krēslu piegāde tiktu veikta Latvijas darījumu partnerim. Minētais fakts norāda, ka darījumam ir fiktīvs raksturs – lai izvairītos no nodokļu nomaksas, kā arī slēptu saistību starp konkursa izsludinātāju un patieso preču (krēslu) piegādātāju. Uzņēmumus pēc fiktīvā darījuma par, iespējams, noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem iegādājās automašīnas “Lexus RX”, iepriekš klāstīja VID.
Sāktajā kriminālprocesā VID NMPP darbinieki veica sešas kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, transportlīdzekļos un birojos. Kratīšanu laikā atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi. Tika aizturētas trīs personas. Mantisko jautājumu nodrošināšanai uzlikts arests automašīnai “Lexus RX”.
Kā vēsta Latvijas Televīzija, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju, aizturēts Dzintaru koncertzāles tehniskais direktors un prokūrists Deniss Piļkevičs, kurš pirms pieciem gadiem veiktā krēslu iepirkuma laikā bijis iepirkumu komisijas vadītājs.
Saistībā ar noziedzīgā grupējuma darbībām VID NMPP ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā, 218.panta trešajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.
Saskaņā ar 195.panta trešo daļu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Atbilstoši 217. panta otrajai daļai par uzņēmumam, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
218.panta trešā daļa paredz par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, un ja to izdarījusi organizēta grupa, sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka, atsaucoties uz valdes locekļa Guntara Ķirša pausto, aģentūrai LETA komentēja, ka koncertzāle nevar sniegt informāciju par citu iestāžu darbībām. Koncertzālei arī neesot informācijas, vai starp VID aizturētajiem ir koncertzāles amatpersonas vai darbinieki.
Kā skaidro VID, izmeklēšanas interesēs plašāka informācija patlaban netiek sniegta. Dienestā atgādina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka SIA “Dzintaru koncertzāle” jaunu krēslu iepirkumu rīkoja 2015.gadā. Iepirkumā, kurā piedalījās trīs pretendenti, ar līgumcenu 224 598 eiro uzvarēja Igaunijas uzņēmums “Tooner Master”.
“Dzintaru koncertzāle” 2019.gadā strādāja ar 2,044 miljonu eiro apgrozījumu un guva 15 593 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
“Dzintaru koncertzāles” vienīgais īpašnieks ir Jūrmalas pilsētas dome. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Guntars Ķirsis, bet uzņēmuma prokūrists ir Deniss Piļkēvičs.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: