KNAB un Konkurences padome vētī lielākos būvniekus

SANDRIS GUNVALDIS, 11/09/2019

Šā gada 3. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Gan KNAB, gan arī KP redakcijai sniegtajās ziņās bija iekļauta informācija par iespējamajiem pārkāpumiem, tomēr konkrēti uzņēmumi nosaukti nebija. KNAB pārstāvji ziņoja, ka 3. septembrī agrāk uzsākta kriminālprocesa ietvaros birojs veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības – vairākas kratīšanas, nopratināšanas, izņemšanas (dokumentu un datu nesēju) gan būvniecības nozares uzņēmumos, gan pašvaldībā. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos. Procesuālo darbību rezultātā tika aizturētas divas personas, kas 3. septembrī atbrīvotas, nepiemērojot tām drošības līdzekļus.

Savukārt sešām personām kriminālprocesa ietvaros šobrīd ir tiesības uz aizstāvību. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20. pantā noteikto personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2018. gada 19. septembrī par Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā, 323. panta otrajā daļā un 196. panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, t.i. par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Paralēli KNAB veiktajām pirmstiesas izmeklēšanas darbībām Konkurences padome veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB arī vērsa uzmanību, ka izmeklēšana ir sākuma stadijā. Līdz ar to, lai netiktu apdraudēta izmeklēšanas gaita un patiesības noskaidrošana, plašāku informāciju KNAB nevar sniegt.

Uz jautājumu par iespējamajiem korupcijas riskiem būvniecības iepirkumos saņēmām atbildi, ka KNAB pastāvīgi monitorē un analizē korupcijas riskus, lai mērķtiecīgi plānotu korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumus. Korupcijas riski publiskajos iepirkumos, t.sk., iepirkumos, kas saistīti ar būvniecību, aizvien ir vērtējami kā augsti. KNAB darbības stratēģijā 2018. – 2019. gadam korupcijas mazināšana publiskajos iepirkumos, t.sk., būvniecības jomā, ir izvirzīta kā prioritāte.

Birojā teic, ka atklātās koruptīvās darbības publisko iepirkumu jomā nereti caurvijas ar godīgas konkurences ierobežojumu neievērošanu, tādējādi liedzot tirgus dalībniekiem savu ekonomisko darbību veikt brīvas un godīgas konkurences apstākļos.

Kas jādara korupcijas risku mazināšanai publiskajos iepirkumos? Publisko personu institūciju vadītājiem ir jāpievērš pastiprināta vērība efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un uzturēšanai, norāda KNAB.
Korupcijas risku analīzi KNAB veic, neraugoties uz ekonomisko situāciju vai citiem ārējiem faktoriem, bet, protams, tos ņemot vērā.

Savukārt no KP redakcija saņēma informāciju, ka noziedzīgie nodarījumi veikti laika posmā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas – no divdesmit pieciem tūkstošiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Procesa virzītājam ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

KP arī norāda, ka kriminālprocesa ietvaros KNAB ieguva informāciju, kas norādīja uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu, uzsāka lietas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, 3. septembrī vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veica procesuālās darbības – nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju – desmit  būvniecības nozares uzņēmumos.

KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu.
Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences ietvaros.

KP un KNAB izsaka pateicību Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei pat sniegto atbalstu procesuālo darbību veikšanā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume komentē: – “Lielākie korupcijas riski ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi. Šādu lielu iepirkumu ietekme uz tautsaimniecību ir nopietna, un jādara viss, lai valsts un pašvaldību pasūtījumi notiktu korekti, taisnīgi un vienmēr uzvarētu labākais piedāvājums, nevis tas, kurš spēj, iespējams, sarunāt pasūtījuma iegūšanu. Pētījumi liecina, ka korupcijas dēļ Latvijas tautsaimniecība ik gadu zaudē vairākus miljardus eiro. Ja mums patiešām ir svarīgi, lai valsts attīstītos, lai budžetā būtu pietiekami daudz līdzekļu mediķu un skolotāju algām, pensijām, sociālajiem pabalstiem, ceļu uzturēšanai, lai būtu godīga uzņēmējdarbība un konkurence, ir pienācis laiks rīkoties. Personīgi aicinu ikvienu iestāties par valsts un katra tās iedzīvotāja labklājību, neiesaistīties koruptīvās attiecībās un ziņot KNAB, ja jūsu rīcībā nonāk informācija par kādas amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās”.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat KNAB vērš uzmanību, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos, t.i., sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.

Aģentūra LETA ziņoja, ka KNAB un konkurences uzraugi viesojušies būvfirmās “Rere grupa” un “Merks”. KNAB apmeklējis būvfirmas “Arčers un ceļu būves kompānijas “Binders” līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, “LNK Group” valdes priekšēdētājs Artjoms Milovs (pēc viņa teiktā, tas bijis saistībā ar citu, ne karteļa lietu). Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo “Skonto būve” līdzīpašnieku Ivaru Milleru. Tāpat KNAB arī apmeklējis Valmieras domi, tiekoties ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: