Katrs iepirkums kā jauna mācību stunda

Aivars Kļavis, 28/03/2013

Liepājas osta

Vieni no lielākajiem iepirkumiem sabiedrisko pakalpojumu sektorā ir Latvijas ostās. Liepājas osta, kurā pērn pārkrauts par 53 procentiem vairāk kravas nekā gadu iepriekš, savu straujo attīstību nodrošinājusi, pateicoties vērienīgiem iepirkumiem.
Diemžēl šai ziņā Latvijas pieredze ir gana bēdīga – jo lielākas iepirkumu summas, jo skaļāki ar tiem nereti saistītie skandāli.
Kā organizēt iepirkumus, lai izvairītos no liekas jezgas? Un ko darīt, ja pat nevainojami noorganizēts iepirkums tomēr no tās neglābj?

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldē jau deviņus gadus iepirkumu jautājumus koordinē vecākā ekonomiste Evita Pērkone. Mācījusies Jelgavas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvusi ekonomistes izglītību, pieredzi darbā ar iepirkumiem viņa apguvusi praksē.
Evita atceras, ka šie jautājumi kļuvuši aktuāli pirms gadiem desmit, kad strauji sācis augt iepirkumu apjoms, kam tikusi pievērsta arvien lielāka uzmanība, un parādījušies pirmie ES projekti. Tie kardināli mainījuši attieksmi pret iepirkumiem un prasījuši jaunu pieeju dokumentu sagatavošanā. Tā kā pirms tam, strādājot Liepājas domē, viņai jau nācies sadarboties ar ostu, piedāvāts darbs Liepājas SEZ pārvaldē. „Tas bija pamatīgs izaicinājums, bet es tam piekritu,” tagad atceras Evita.

Ar ko atšķiras iepirkumi ostās

Iepirkumu speciāliste Evita Pērkone ir atbildīga par procedūru un dokumentāciju, bet pašus iepirkumus veic Liepājas SEZ pārvaldes izveidota iepirkumu komisija, kura speciāli tiek veidota katru reizi, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī attiecīgās jomas ekspertus. Savukārt tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu atkarībā no iepirkuma specifikas gatavo attiecīgie Liepājas SEZ pārvaldes speciālisti, piemēram, Tehniskā daļa, ja iepirkums attiecas uz būvniecību vai remontdarbiem.

„Mans uzdevums ir to visu salikt kopā un novadīt procesu līdz galam,” skaidro Evita Pērkone. Tomēr galvenais, ar ko ostu iepirkumi atšķiras no valsts vai pašvaldības iepirkumiem – tās vadās no cita likuma. „Osta ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma subjekts,” skaidro Evita.

Lai gan pamatprincipi visiem vienādi, iepirkuma slieksnis šajā gadījumā ir augstāks, un iepirkumi pakalpojumiem vai precēm jāorganizē, sākot no 283 240 latiem (būvniecībai – virs trijiem miljoniem latu). Kas notiek, ja nepieciešamas preces vai pakalpojumi par mazāku summu? „Tad mēs vai nu izvērtējam līdzšinējo sadarbību un, ja tā mūs apmierina, turpinām sadarboties ar esošajiem partneriem, vai arī pētām, analizējam tirgus cenas, veicam iepirkumu aptaujas un nepieciešamības gadījumā rīkojam konkursus,” turpina Evita Pērkone.

Divdesmit gadu vērts iepirkums

Lielākie iepirkumi viennozīmīgi saistīti ar ES projektiem. Pēdējais no tiem ir Vēsturiski piesārņotās vietas „Liepājas Karostas kanāls” projektēšanas un sanācijas darbi. Kā liecina nosaukums, projekts ietver gan projektēšanu, gan kanāla attīrīšanas darbus, lai likvidētu mantojumu, kas tur palicis no padomju laikiem. 85 procenti no kopējām projekta izmaksām ir ES līdzfinansējums.

Tiesa, nogrimušie kuģi un zemūdenes jau sen no kanāla izceltas un sagrieztas metāllūžņos. Toties palikušas tādas apkārtējai videi kaitīgas vielas kā eļļas un citi tehnoloģiskie atkritumi. Pirmizpēte liecina, ka dūņās, kuras vietām kanālā veidojot vairāk nekā metru biezu slāni, joprojām slēpjoties arī metāls un, iespējams, vēl citi militāra rakstura pārsteigumi.

Šobrīd, kad konkurss sekmīgi beidzies, ar tā uzvarētāju – personu apvienību Skonto būve un Boskalis International – noslēgts līgums (līguma kopējā summa bez PVN ir 9 999 917 latu). Kanāla attīrīšanas darbi jau sākušies. Evita Pērkone stāsta: „Īstenībā ceļš līdz šim iepirkumam Liepājas ostai bijis turpat divdesmit gadu ilgs, jo Karostas kanāls oficiāli atzīts par vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā. Tas nozīmē, ka tie uzņēmēji, kam šajā apvidū iznomātas teritorijas, nevar veikt pilnvērtīgu saimniecisko darbību. Nav iespējams efektīvi izmantot akvatoriju un veikt būvdarbus, kamēr nav attīrīta kanāla gultne. Tāpēc visi gaida, kad šis projekts tiks realizēts.” Jau šobrīd Karostas kanālā visas piestātnes ir iznomātas, bet, pabeidzot kanāla tīrīšanu, varētu ķerties pie šīs ostas daļas padziļināšanas un piestātņu rekonstrukcijas.

Vispirms pretendenta atbilstība – tikai tad cena

Viens no lielākajiem pēdējā laika projektiem ir 2010. gadā pilnībā ekspluatācijā nodotā Liepājas ostas pievedceļa rekonstrukcija. „Tā ietvēra dzelzceļa, O. Kalpaka tilta un autoceļa izbūvi, pateicoties kuram tagad kravas automašīnas uzreiz nonāk ostā un tām vairs nav jābrauc cauri visai Liepājai. Bet vēsturiskais O. Kalpaka tilts, kurā savulaik ietriecās kuģis, to pilnībā sabojājot, bija ļoti svarīga Liepājas infrastruktūras sastāvdaļa, jo savienoja Karostu ar Liepājas pilsētas centrālo daļu,” stāsta Evita. Šī projekta kopējās izmaksas bijušas 12,682 miljoni latu. Sevišķi smags iepirkums bijis tieši attiecībā uz izgriežamo O. Kalpaka tiltu, kas ir unikāls vēsturisks objekts, tāpēc iepirkumā bija jāievēro visi vēsturnieku norādījumi, saglabājot tā sākotnējo izskatu un konstrukcijas, bet vienlaikus iespēju robežās veicot tehniskos uzlabojumus un uzstādot automātiku, kas nodrošinātu vieglāku un ātrāku tilta izgriešanas procesu.

Vai rekonstruējot šādus specifiskus objektus vispār iespējams ievērot vienu no iepirkuma pamatprincipiem – lētāko cenu?

„Es negribētu teikt – lētāko, nedz arī akcentēt to kā pašu svarīgāko kritēriju,” atbild Evita Pērkone. „Izstrādājot konkursu nolikumus, mēs ieguldām milzīgu darbu, lai noteiktu precīzus un visaptverošus kvalifikācijas kritērijus. Vispirms pretendentam ir jāatbilst šiem kritērijiem un tikai tad var vērtēt cenu. Tieši pateicoties tam, iespējams saņemt labāko, nevis tikai lētāko piedāvājumu.”
Evita gan neslēpj, ka šo kritēriju izstrāde ir ļoti sarežģīta. Daudz vienkāršāk, protams, visu reducēt uz cenu, bet tad arī nevajagot brīnīties, ja beigās netiek sasniegts cerētais rezultāts.

27 miljoni ostas padziļināšanai

Tomēr, kā liecina Liepājas ostas nesenā pieredze, arī profesionāli, sekmīgi un precīzi noorganizēts iepirkums vēl negarantē plānoto rezultātu un cerēto atdevi. 2009. gada oktobrī pēc samērā ilgas un sarežģītas iepirkuma procedūras tika parakstīts līgums ar beļģu kompāniju Dredging International N.V. par Liepājas ostas akvatorijas un kuģa ceļu padziļināšanu. Līguma summa bija vairāk nekā 27 miljoni latu (ar PVN), un par šo naudu tika plānots kuģu ceļus padziļināt līdz 12,5 m atzīmei, bet ostas akvatoriju – līdz 12 metriem.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš toreiz to nosauca par vienu no vērienīgākajiem kuģu ceļu padziļināšanas darbiem Liepājas ostas vēsturē. Savukārt Liepājas domes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks pauda prieku, ka ostas padziļināšanai ir izdevies piesaistīt finanšu līdzekļus no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Pretējā gadījumā ostas padziļināšana būtu uz kādu laiku jāatliek. Turklāt kompānija Dredging International N.V. liepājniekiem bija labi zināma, jo 1999. gadā tā jau veica ostas padziļināšanu. Tātad tai neapšaubāmi bija zināma arī Liepājas osta, tās specifika un darba apstākļi. Tobrīd nevienam pat prātā nenāca, ka saistības, kuras uzņēmās konkursa uzvarētāji, parakstot līgumu, varētu palikt neizpildītas.

Tomēr 2012. gada maijā, kad jau bija paveikti apmēram 80 procenti no darbu kopējā apjoma, Liepājas SEZ pārvalde paziņoja, ka tā vienpusēji lauž līgumu ar Dredging International N.V., jo darba izpildītājs nepilda līguma nosacījumus. Tā bijusi vienīgā iespēja, lai neapdraudētu ES Kohēzijas projekta realizāciju.

2013. gada 1. martā Liepājas SEZ pārvalde izsludināja jaunu konkursu par atlikušo darbu veikšanu, jo daudzi uzņēmēji, kas strādā brīvostas teritorijā, savu attīstību saistīja ar ostas padziļināšanu, tāpēc šobrīd, kā skaidro Liepājas SEZ pārvaldē, nepieciešams panākt, lai tiktu sasniegts projekta mērķis. Līdz ar to Evitai Pērkonei un viņas kolēģiem neatlika nekas cits, kā, ja ne gluži pilnībā, tad vismaz daļēji, sākt procesu no sākuma, gatavojot jaunu iepirkuma procedūru.

Problēmas, kuras nevienam nav vajadzīgas

„Diemžēl šādas strīdus situācijas ar izpildītāju nav nekas ārkārtējs. Svarīgi, lai tās tiktu atrisinātas LR normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un beigās projekts tomēr tiktu realizēts,” uzskata Evita.
Evita Pērkone domā, ka notikušais diezgan precīzi atspoguļo vienu no šābrīža lielākajām problēmām iepirkumu jomā. „Pasūtītāju intereses, manuprāt, pašlaik ir aizstāvētas vismazāk,” viņa saka. „Pretendentam ir tiesības jebkurā mirklī sūdzēties, apturēt projektus, novilcināt laiku… Bet, kamēr pretenzijas vai sūdzības tiek izskatītas, pasūtītāja darbi apstājas, un reāli var tikt apdraudēti ES līdzfinansētie projekti. Tāpēc, manuprāt, daudz labāka bija iepriekšējā kārtība, kad, iesniedzot sūdzības, bija jāiemaksā noteikts depozīts, kas tomēr lika apdomāt tās nepieciešamību.” Kopš depozīts likvidēts, sūdzībai pietiekot vien ar aizdomām, kas balstītas uz pieņēmumiem.

Vienlaikus pretendentu dokumentos, kas tiek iesniegti iepirkumu konkursos, vēl joprojām esot ļoti daudz dažāda rakstura kļūdu. Nepareizā secībā sakārtoti dokumenti, pavirši noformētas izziņas un pat pieļautas tīri matemātiskas kļūdas! Šīs lietas gan diezgan ātri un viegli varot atrisināt, rakstot pretendentam vēstules, lai noskaidrotu, vai konkursa rīkotāji pareizi sapratuši, uztverot tās kā aritmētiskas vai neuzmanības kļūdas.

Bet, runājot par pašiem iepirkuma speciālistiem, Evita Pērkone uzskata, ka šobrīd galvenais esot zināšanas: „Speciālisti pirms konkursa man iesniedz konkrētu uzdevumu, bet, lai šo konkursu noorganizētu un izsludinātu, man pašai jākļūst par attiecīgās jomas speciālistu. Piemēram, ja tiek iepirktas automašīnas, es lasu un mācos par mašīnām, jo man visa viņu sniegtā informācija jāpārbauda. Ja iepērk elektrību, tad meklēju, kas jauns elektroenerģijas jomā. Savukārt, ja runa ir par būvniecību, tad studēju vispārējos būvniecības noteikumus. Tāpēc katrs iepirkums īstenībā ir kā jauna mācību stunda.”

Kas jāievēro, organizējot iepirkuma procesu?
Evita Pērkone min šādas īpašības un principus:

  • pacietība, pacietība un vēlreiz pacietība;
  • četru acu princips, kad dokumentu pārbauda vairāki cilvēki;
  • universālas un ļoti plašas, bet ne virspusējas zināšanas;
  • izpratne par tirgu, uz kuru attiecas konkrētais iepirkums, turklāt jāatceras, ka arī pretendents pēta to pašu tirgu;
  • iepirkuma līgumi jāizstrādā tā, lai izslēgtu iespēju izpildītājam prasīt papildu samaksu, līdz ar to sadārdzinot pasūtījumu.

Lielākie pēdējo gadu iepirkumi

2013. gada 1. martā izsludināts atklāts konkurss Brīvostas akvatorijas, priekšostas akvatorijas un kuģu kanālu rekonstrukcija Liepājas ostā (projekta izmaiņas). Būvniecības 1. kārta. Padziļināšana.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde 2013. gada 1. martā izsludināja jaunu konkursu par projekta Liepājas ostas padziļināšana atlikušo darbu veikšanu, lai Liepājas ostā sasniegtu projekta mērķi, palielinot kuģu ceļu dziļumu līdz 12,5 m un ostas akvatorijas dziļumu – līdz 12 m.
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš 2013. gada 16. aprīlis. Plānotā līgumcena LVL 7 500 000,00.
Liepājas ostas padziļināšana ir ES Kohēzijas fonda projekts, kuru līdz šim īstenoja Beļģijas kompānija Dredging International N.V., ar kuru līgums tika lauzts 2012. gada maijā.

2012. gads

Izsludināts atklāts konkurss Vēsturiski piesārņotās vietas „Liepājas Karostas kanāls” projektēšana un sanācijas darbi.
2013. gada 12. februārī noslēgts līgums ar pilnsabiedrību SB&B. Līguma summa bez PNV ir Ls 9 999 917,92.
Līguma izpildes termiņš – 30 mēneši.
Projekts tiek realizēts ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Liepājas ostas Karostas kanāls (nr. 17004/5138 Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā). Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. No 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorija, kurā atradās Padomju Savienības (kopš 1991. gada – Krievijas Federācijas) jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju, kuru Helsinku komisija (HELCOM) ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā (karstais punkts nr. 48, Liepājas pilsēta un osta). Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība ir 780 000 m2.

2010. gads

Atklāts konkurss Liepājas kuģu satiksmes vadības centra modernizācija.
Projekts realizēts ar ES kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Līgums noslēgts 2011. gada 10. janvārī. Līguma cena bez PVN ir Ls 1 299 954,77. Darbi ir pabeigti. Šobrīd modernākais kuģu satiksmes vadības centrs Baltijā.

Teksts: Aivars Kļavis

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: