Jauns biznesa modelis – māsas un partneres

DZINTRA ŠVARCBAHA, 05/04/2018

Post image for Jauns biznesa modelis – māsas un partneres

Vēderprieki latvietim allaž bijuši svarīgi un galdi bagātīgi klāti ne vien uz lieliem godiem, bet arī ikdienā pēc smaga darba. Mūsdienās, kad liela daļa no mums nebūt vairs nestrādā fiziski nogurdinošu darbu, sākas sīva cīņa ar saviem latvietības gēniem un tieksmi našķēties. Izrādās, ka našķēties var arī veselīgi, turklāt izmantojot pavisam tradicionālus un latvietim zināmus produktus – cūku pupas – kas ir ne vien kraukšķīgas un garšīgas, bet satur arī vērtīgas olbaltumvielas un neaizvietojamās aminoskābes, kas īpaši būtiskas cilvēka organismam. Divas māsas un uzņēmējas Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa, SIA Zekants īpašnieces, stāsta žurnālam “Iepirkumi”, kā no mājražotāja kļūt par uzņēmēju un kā veiksmīgi izmantot Eiropas Kopienas piedāvātos atbalsta instrumentus.

9 mēneši un uzņēmums gatavs

2016. gada sākumā, kad Zanda Ozola atgriezās no ceļojuma uz Peru, viņas galvā bija dzimusi ideja – braucienā nogaršotās uzkodas – fritētās un pikantās cūku pupas – varētu pagatavot veselīgāk un piedāvāt arī Latvijas patērētājiem. Galu galā tā taču ir veselīga un uzturvielām bagāta uzkoda, kas turklāt ir arī garšīga! Kopā ar māsu Kristīni Ozoliņu, kura pēc izglītības un pārliecības ir pārtikas tehnoloģe, sākušies eksperimenti ar cūku pupu grauzdēšanu un pagatavošanu latvietim saprotamā formātā. Kristīne Ozoliņa: “Pēc būtības pupa ir pirmais vērtīgais pārtikas produkts, kas izmantots kā bāzes produkts uzturā. Vēlāk gan kartupelis pupai šo vietu mūsu ēdienkartēs ir atņēmis, bet jūtam, ka šobrīd pupa ir ceļā uz atgriešanos. Pupas uzturvērtība ir bagātīgaka nekā kartupelim – tajā ir daudz neaizvietojamo aminoskābju, ko varam uzņemt tikai ar pārtikas produktiem. Pupās to ir pat vairāk nekā gaļā un zivīs. Turklāt pupā ir vēl ļoti daudz neizzinātā, ko pētīt. Mums ir daudz ideju, ko vēl varētu pētīt saistībā ar cietēm un olbaltumvielām, bet tam visam vajag laiku un resursus. Šobrīd šajā jomā ir maz pētījumu un mēs priecātos, ja arī studenti vēlētos iesaistīties pētījumos,” aizrautīgi stāsta Kristīne. Sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģiju fakultātes pētniekiem ir izpētīta produkta uzturvērtība un atrasts piemērotākais produkta iepakojums, lai nodrošinātu produkta dabīgo garšas īpāšību saglabāšanu un uzņēmums kļuvis par mājražotāju. Septembrī, jau mājražotāja statusā, abas māsas startēja izstādē Riga Food Latvijas Tehnoloģiskā centra Inovācijas stendā, kur viņu produkta prototips guva milzīgu popularitāti un deva iedvesmu ideju attīstīt tālāk un ar dubultu jaudu. Tieši deviņus mēnešus pēc mājražotāja statusa iegūšanas reģistrēts uzņēmums SIA Zekants, kas nu jau patērētajiem piedāvājis 4 veidu grauzdētas cūku pupas Pupuchi. Lai arī bieži minēts, ka ģimenes bizness var sabojāt personīgās attiecības, redzot abas māsas, ir pilnīgi skaidrs, ka viņu sadarbība noris kā labi ieeļļots mehānisms un cīņas par ietekmi viņu starpā nav – tikai mērķtiecīga virzība uzņēmuma tālākai attīstībai. Taujātas par uzņēmuma nosaukumu, māsas smejas un saka, ka stāsts saistīts ar “Austrālijas onkuli”, jo Zekants ir sens viņu dzimtas uzvārds. Kā jau daudzi bērni, arī viņas bērnībā sapņojušas, cik jauki būtu, ja viņām Austrālijā būtu onkulis. “Zekantu dzimta mūs atrada laikā, kad sākām pirmos darbus pie produkta izstrādes. Novembrī, kad dibinājām uzņēmumu, bija viennozīmīgi skaidrs tā nosaukums – Zekants”, skaidro Zanda Ozola: “Pagājušā gada nogalē onkulis Džims Zekants (Jim William Zekants) viņa sieva Sjū (Sue) viesojās pie mums ražotnē Jaunlīdumos, ciematā Dzirnieki un aizveda mūsu pupas līdzi uz Austrāliju. No viņa arī zinām, ka Austrālijā ir līdzīgs produkts un šobrīd gaidām, kad atnāks paraugi no Austrālijas. Tas mums būtu interesants tirgus un tagad, kad mums ir savs cilvēks šajā tirgū, tas pat ir diezgan reāli,” skaidro uzņēmēja. Tikmēr viņas nesēž rokas klēpī salikušas, bet enerģiski turpina darboties pie jaunām garšām un pavisam jauniem produktiem. Šobrīd Pupuchi jau pieejami ar 6 dažādām garšām, tostarp divām saldajām, un norisinās darbs pie mazo pupiņu kraukšķiem, kas būs patērētājam saprotamāks un mazliet garšas ziņā pikantāks produkts (bet joprojām nepārsniedzot sāls normu un bez nātrija glutamāta). Šis produkts arī ļaus iekarot vairāk tirdzniecības vietu, jo uzņēmējas neslēpj, ka pašreizējie produkti to augstvērtīgā sastāva, apstrādes tehnoloģijas un kvalitātes dēļ ir premium produkts. “Par mūsu produktu ir interese gan no degvielas uzpildes staciju tīkliem, piemēram, “Virši” jau labu laiku ir gatavi sadarboties, tāpat ir uzsāktas pārrunas gan ar Narvesen, gan ar Rimi tīklu. Daļa no šiem tīkliem gaida mūsu mazās pupiņas, citiem, iespējams, piedāvāsim arī lielās cūku pupas, taču šobrīd risinām jautājumus ar produkcijas ražošanas apjomiem un iepakojumu. Tāpat vēlētos produktu tirgot arī Rīgas lidostā, kur tas lieliski iederētos starp Latvijas produktiem un būtu laba vizītkarte mūsu nacionālajai virtuvei,” skaidro Zanda. Šobrīd uzņēmums saražo ap 80 kilogramiem pupu kraukšķu mēnesī, taču apjomi aug un pērn gada sākumā ieplānotās iekārtas jau gada vidū pēc jaudas bijušas par mazu ražošanas apjomiem. Šobrīd pilnībā Latvijas preci iespējams izmantot jaunajam produktam – mazajām pupiņām – ko uzņēmējas iegādājas z/s Kotiņi, savukārt lielās – cūku pupas – nākas piepirkt klāt arī ārvalstīs. Ja Latvijas piedāvājums būtu lielāks, Zekants labprāt izmantotu iespēju iegādāties pilnībā Latvijas preci.

Aktīvi izmanto atbalsta programmas

Māsas ir aktīvas arī dažādu atbalsta instrumentu izmantošanā, kas jaunajām uzņēmējām bijis nozīmīgs atspaids uzņēmējdarbības uzsākšanā un paplašināšanā. Šobrīd SIA Zekants ir Jelgavas biznesa inkubatora biedrs un aktīvi piedalās gan izstādēs, gan arī izmanto iespējas paplašināt ražošanu. Zanda: “Kad vēl pati strādāju valsts pārvaldē un ar pašvaldībām, biju saskārusies ar inkubatoru darbu un biju diezgan skeptiska. Tomēr Jelgavas inkubators mani pārsteidza nesagatavotu un esmu mainījusi savas domas par 180 grādiem. Inkubatora vadītājs tiešām darbojas uzņēmēju interesēs un mēs jūtamies kā liela ģimene, kurā, ja nepieciešams, dažādu nozaru uzņēmēji palīdz viens otram. ” Tāpat uzņēmums nu jau piedalījies divās ārvalstu izstādēs, kas bijusi laba pieredze un ļāvusi novērtēt gan pašu spējas, gan arī produkta perspektīvas. Izstādē Malmē, Zviedrijā, bijusi iespēja produktu pārbaudīt mazāka mēroga izstādē, kurai uzņēmējas pilnībā sagatavojušās pašas un tas ļāvis nostiprināt pārliecību par saviem spēkiem. Dalība mazāka mēroga izstādē ļauj veltīt uzmanību katram produktam un tā unikalitātei, tāpēc uzņēmējām jo īpaši patīkami bijis dzirdēt jautājumus, vai viņas ir vienīgās pasaulē, kas šādu produktu ražo. Viņas, protams, atzīst, ka nav gan, taču rēķinās, ka produkts ir mazpazīstams un arī iepazīstināšana ar to prasīs darbu. Daudz lielākajai izstādei – Gulfood Dubajā – izmantota Agroresursu un Ekonomikas institūta sniegtā iespēja būt kopstendā un LIAA finanšu atbalsts pasākuma „Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros. Šī izstāde bijusi pilnīgi jauna pieredze, bet arī cēlusi pašapziņu un veidojusi izpratni par dažādu tirgu prasībām. “Dubajas izstādē secinājām, ka tur bija tikai 2 konkurenti mūsu produkcijai – ražotāji no Spānijas, turklāt šie produkti bija fritēti, tātad eļļaināki par mūsējiem. Amerikāņi gatavo čipsus no dažādiem maisījumiem, tostarp arī pupām, bet klasiskās pupas mums ir praktiski vienīgajiem. Vēl lūkosim, ko redzēsim izstādē SIAL Francijā, bet vairāk tādu vadošo izstāžu, ko ņemt par atskaites punktu, nemaz nav,” skaidro Kristīne.

Kad uzņēmējas sapratušas, ka Pupuchi ražošanai nepietiks vien ar finansiālu atbalstu, bet būs nepieciešams atrast arī cūku pupu piegādātāju, jo Latvijā, izrādās, nemaz tik daudz dārza lielo cūku pupu netiek audzēts, palīdzība meklēta pie Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (EEN). Ar tīkla starpniecību izdevies atrast piegādātāju Spānijā (Sarina Foods) un nu jau pirmās divas tonnas ir veiksmīgi piegādātas. Līdz ar ražošanas jaudu palielināšanos Zekantam bijusi nepieciešama arī jauna grauzdēšanas iekārta. To, savukārt, uzņēmējas ar EEN starpniecību atradušas Turcijā un tās iegādei vēl piesaistījušas arī LEADER programmas fiansējumu.

“Vienmēr esmu cienījusi tos uzņēmumus, kas tiešām iegulda nākotnei, attīstībai un ekonomikas veicināšanai, nevis vienkārši nodarbojas ar “fondu apgūšanu”. Tāpēc arī mēs cenšamies, lai katrs mūsu solis un izmantotais cents būtu pielietots jēgpilni. Mēs apzināmies, ka sākumā ir vairāk jāiegulda un esam tam gatavas – tad arī mums nav žēl strādāt bez peļņas un ieguldīt pašu līdzekļus, kā arī mūsu stratēģiskais investors novērtē mūsu pūles. LEADER programmā piesaistījām 14 000 EUR no kopējām 20 000 EUR izmaksām ražotnes būvniecībai un aprīkošanai. Jāuzteic programmas elastīgā vadības sistēma, kas mums ļāva jau apstiprinātā projektā mainīt ražošanas iekārtas jaudu, jo gada sākumā nevarējām plānot, ka tik strauji attīstīsimies,” stāsta Zanda. Par pašas iekārtas iegādi uzņēmējām ir atsevišķs un amizants stāsts. Meklējot iekārtu, vienīgais uzņēmums, kurš tiešām varējis piedāvāt pupu grauzdēšanas iekārtu, kāda uzņēmējām nepieciešama, bijis no Turcijas, turklāt arī šīs iekārtas iegādei bijis nepieciešams individuāls pasūtījums, jo Zekants bijušas nestandarta prasības. “Šajā sadarbībā mēs iemācījāmies, kāda nozīme ir starpkultūru atšķirībai,” smejoties stāsta Zanda: “Mēs dzīvojam un strādājam katrs savā vidē un pat neiedomājamies, ka var būt arī citādi. Kad pēc testēšanas sapratām, ka turku krāsns mums der, vienojāmies par cenu un nosacījumiem, un vajadzēja noslēgt līgumu. Turki nevarēja saprast, kam tāds līgums nepieciešams. Viņi taču ir pieraduši strādāt bez līguma “uz godavārda”. Bet mums šīs krāsns iegādei ir ES līdzfinansējums! Mums taču ir jābūt kādam dokumentam, lai zinām, ko pasūtām un ko saņemsim. Lūdzām juristiem sagatavot pavisam vienkāršu līgumu. Turki apvainojās. Viņi mūsu neuzticēšanos uztvēra gandrīz kā necieņu. Viņi taču ir godavīri! Bijām strupceļā, jo neviens cits šādu iekārtu mums piedāvāt nevarēja. Lūdzām EEN palīdzību noskaidrot, vai uzņēmums ir uzticams, kā arī ar mūsu Turcijas sadarbības partnera starpniecību piesaistījām vietējos juristus Turcijā. Beigās piekritām pašu turku veidotam līgumam un pie iekārtas laimīgi tikām. Bet tā bija laba mācība, kāda nozīme ir starpkultūru biznesa etiķetei un cik būtiska ir sava cilvēka klātbūtne ārvalstu tirgos.” Šobrīd, pateicoties sadarbībai ar EEN, uzņēmums ir izvēlēts Eiropas Komisijas organizētai reklāmas kampaņai “Open 4 Business” (Atvērti biznesam – angļu val.), kuras laikā SIA Zekants ne vien dalīsies pieredzē par sava uzņēmuma attīstību, bet arī baudīs publicitāti Latvijā un ārpus tās robežām.

Iepirkumu procedūrās saredz trūkumus

Taujātas par iepirkumiem, uzņēmējas nedaudz zaudē savu kareivīgo noskaņojumu. Uzņēmuma atrašanās inkubatora aizgādnībā paver plašas iespējas un ļauj izmantot grantu atbalstu, kā arī pakalpojumus, kas pieejami ar iepirkuma procedūras starpniecību. Piedāvātais atbalsts paredz uzņēmumam realizēt pakalpojumu par saviem līdzekļiem, pēc tā veikšanas saņemot atmaksu 50% intensitātē. Tā kā visu inkubatoru tīkla operators Latvijā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), arī iepirkumu procedūras visiem inkubatoriem tiek veiktas centralizēti. Šeit arī sākas problēmas. Kopš iestāšanās Jelgavas biznesa inkubatorā uzņēmējas mēģinājušas iesaistīties divās iepirkuma procedūrās. Vienā paveicies tikt cauri ar cenu aptauju, otra vēl pat nav noslēgusies un vēlamos darbus apmaksājušas no saviem personīgajiem līdzekļiem. Zanda Ozola: “Jā, teorētiski mums ir iespēja kā inkubatoru kopienas dalībniekiem saņemt pakalpojumu ar iepirkuma starpniecību, bet tas process ir tik smagnējs un laikietilpīgs! Mūsu gadījumā bija nepieciešama mājas lapas izstrāde un darba aizsardzības pakalpojuma piesaiste. Ar darba aizsardzību mums paveicās, jo pa visu Latviju tikai diviem inkubatora uzņēmumiem šis pakalpojums bija nepieciešams un apvienojot tos vienā iepirkumā, kopsumma bija pietiekoši neliela, lai nevajadzētu iepirkuma procedūru, bet iztikām ar cenu aptauju. Ar mājas lapu mums tā nepaveicās. Ja vidēji vienas mājas lapas izmaksas tiek rēķinātas ap 5000 EUR, tad pa visiem inkubatoru uzņēmumiem kopā tur savācās paliela summa un bija nepieciešams iepirkums. Mēs sākām gatavot dokumentāciju, bet visas tās saskaņošanas un izmaiņas paņēma tik daudz laika, ka nespējām tik ilgi gaidīt!” Zanda teic, ka alternatīvais risinājums šajā situācijā ir granti, bet tad paliek neizmantota iepirkuma iespēja un tādējādi uzņēmums tomēr finansiāli zaudē: “Šobrīd tai iepirkuma procedūrai par mājas lapu izstrādi jau otrais gads aiziet, bet ja mēs braucam uz izstādi, mums ir jāizpilda mājas darbs! Tas nav nopietni, ja izstādē ierodas uzņēmums, kuram pat nav mājas lapas – tā taču ir mūsu vizītkarte – apliecinājums, ka mēs esam un kādas esam! Turklāt šāda dīkstāve, gaidot uz iepirkuma procedūru, mazam uzņēmumam ir īpaši sāpīga, jo tie ir zaudējumi.” Māsu papildina arī Kristīne, apliecinot, ka tieši tāpat un vēl nopietnāk ir arī ar darba aizsardzību: “Mēs nedrīkstam neko darīt, kamēr darba aizsardzības prasības nav nokārtotas. Valsts Darba inspekcija (VDI) jau negaidīs, kamēr inkubators mums apstiprinās iepirkumu. To vajag tagad un tūlīt. Turklāt to jau nevajag VDI, to vajag mums pašām, lai zinām, ka mūsu darbinieki ir drošībā. Bet diemžēl veidojas situācija, ka iespēja it kā ir dota, bet izmantot to nevaram. Karta dīkstāve nes zaudējumus, jo kavējam pasūtījumus. Jā, varam tērēt grantu, bet grantu varētu arī izmantot jēgpilnāk – iekārtu vai izejvielu iegādei.”

Inkubatoru sistēmu, strādājot ar iepirkumu procedūrām, skaidro Ņikita Kazakevičs, Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs: “Šobrīd Jelgavas biznesa inkubatorā ir 21 uzņēmums, kas saņem inkubācijas atbalstu un var pieteikties līdzfinansēšanai un grantiem. Vidēji gadā inkubators realizē 133 iepirkumu daļas (viens iepirkums var sastāvēt arī no vairākām daļām). Galvenās nozares, kurās veicam iepirkumus, ir IT, drukas pakalpojumi, zīmola izstrāde. Inkubatora darbā ar iepirkumiem galvenās problēmas saistītas ar to ka, iepirkumus veic LIAA (kā visu inkubatoru operators), bet faktiskais pakalpojumu saņēmējs un pasūtītājs ir uzņēmējs, līdz ar to tehnisko specifikāciju sagatavotājs ir biznesa inkubatora uzņēmējs, kuram bieži vien nav pieredzes tehnisko specifikāciju izstrādē. Mūsuprāt iepirkumu procedūru vienkāršošanai pašiem uzņēmējiem būtu nepieciešams aktīvāk izmantot grantus. Šobrīd esam izstrādājuši, manuprāt, ļoti vienkāršu un ātru kārtību, kā uzņēmējs var pieteikties grantam un saņemt sev vajadzīgo pakalpojumu. Tāpat esam veikuši arī centralizētu iepirkumu grāmatvedības pakalpojumiem, kas ļoti paātrina grāmatvedības pakalpojuma saņemšanu. No praktiskā viedokļa šobrīd uzņēmējiem visizdevīgāk būtu pieteikties grāmatvedības un telpu nomas līdzfinansēšanai un visiem citiem pakalpojumiem izmantot grantus.”

Teksts DZINTRA ŠVARCBAHA
FOTO: AIJA MELDERE

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: