IUB pagarina vērtēšanas termiņu uzņēmumu sūdzību izskatīšanai par datortehnikas piegādi ar ASV zaļo sertifikātu

LETA, 07/02/2020

Post image for IUB pagarina vērtēšanas termiņu uzņēmumu sūdzību izskatīšanai par datortehnikas piegādi ar ASV zaļo sertifikātu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pagarinājis datortehnikas tirgotāju sūdzību izskatīšanas termiņu par Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosināto prasību ieviest datortehnikas ASV zaļo sertifikātu EPEAT Latvijas iepirkumos, liecina IUB publiskotais starplēmums.

Lietas izskatīšanai IUB pagarināja termiņu līdz šī gada 28.februārim.

Skatot datortehnikas tirgotāju “Capital” un “Atea” iesniegtās sūdzības, IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija 6.februāra starplēmumā nolēma, ka lietas izskatīšanai papildus nepieciešams skaidrojums no Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts”.

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

LETA jau ziņoja, ka datortehnikas tirgotāji iebilst pret Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosināto prasību ieviest datortehnikas ASV zaļo sertifikātu EPEAT Latvijas iepirkumos.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra pērn novembrī izsludināja konkursu par datortehnikas piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, kurā paredzēts, ka turpmāk Latvijas datortehnikas iepirkumos iekļaus ASV zaļo sertifikātu EPEAT. Savukārt 2019.gada 18.decembrī iebildumus par Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosinājumu iekļaut sertifikātu EPEAT datortehnikas iepirkumos iesniedza datortehnikas tirgotājs “Atea”, bet 23.decembrī – datortehnikas vairumtirgotājs “Capital”.

“Capital” valdes loceklis Ivars Šulcs intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka datortehnikas tirgū ir lielas domstarpības par Valsts reģionālās attīstības aģentūras jauno katalogu un prasību ieviest EPEAT sertifikātu – valsts iestādēm tehnika ir jāiegādājas Elektronisko iepirkumu sistēmā, kuru uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un prasības tiek izstrādātas četriem gadiem, tādējādi, tas, kas prasībās tiks iekļauts tagad, spēkā būs nākamos četrus gadus.

“Interesanti ir tas, ka pašlaik kā prasība datortehnikai ir ielikts EPEAT sertifikāts, kurš vispār ir izstrādāts ASV, lai pārbaudītu datortehnikas atbilstību zaļajām prasībām, sākot no tā, vai tiks pārstrādāts kartona iepakojums, kurā piegādāja datoru, beidzot ar to, kur nonāks dators, kad tas salūzīs. Ja kāds ASV grib pārdot datorus, tam ir jāatbilst šī sertifikāta prasībām. Valsts reģionālās attīstības aģentūra nezin kādēļ ir izdomājusi, ka arī Latvijā datoriem, kurus iegādājas valsts pārvalde, ir jāatbilst šim sertifikātam. Problēma ir tajā, ka Eiropā pašā ir noteiktas zaļās prasības, kuras Latvija ir pārņēmusi un izveidojusi Zaļo publisko iepirkumu, kurā ir ļoti skaidras prasības, sākot no datortehnikas energoefektivitātes un beidzot ar pārstrādi,” sacīja Šulcs.

Vienlaikus viņš pauda aizdomas, ka patiesais EPEAT sertifikāta iekļaušanas iemesls prasībās varētu būt vēlme izstumt no tirgus “Capital” datorus, jo EPEAT sertifikāts ir lielajiem konsorcijiem, no kuriem liela daļa bāzējas ASV, un pašlaik tas ir tikai vienam Eiropas Savienības ražotājam Spānijā.

“Attiecīgi tas ir izdevīgi tiem uzņēmumiem, kuri datorus tikai pērk un pārdod tālāk, bet paši tos neražo. Taču tad tas ir dārgāk par vietējā ražojuma datoriem,” minēja Šulcs.

Jautāts, vai vietējie Latvijas ražotāji šo EPEAT sertifikātu nevarat iegūt, Šulcs atzīmēja, ka Baltijas līmeņa uzņēmumiem tas ir nereāli. Sertifikācija maksā apmēram 30 000-50 000 ASV dolāru. Turklāt šīs sertifikācijas ietvaros ir jāiziet arī “Energy Star” energoefektivitātes sertifikācija, kuru kopš 2018.gada veic tikai ASV.

“Tādēļ, lai mēs varētu pārdot datorus Latvijā, mums tie būtu jāsāk pārdot ASV,” pauda Šulcs.

Viņš piebilda, ka, pēc “Capital” aplēsēm, pašlaik tajās pozīcijās, kurās paredzēts iepirkt tehniku ar EPEAT sertifikātu, salīdzinot ar vietējā tirgū pieejamajiem ražojumiem, valsts pārmaksās apmēram 40%. “Ja šī prasība netiks izņemta, tad mēs pozīcijās, kur tiek prasīts šis sertifikāts, valsts sektoram pārdosim dārgākos “Dell” datorus. Pēc analoģijas ar mašīnām būtu, ka, ja Valsts reģionālās attīstības aģentūra pateiktu, ka vēlas sporta mašīnu, kura var braukt ar 300 kilometriem stundā, tad pircēji varēs izvēlēties, kas ir lētāks – “Ferrari” vai “Lamborghini”,” pauda Šulcs.

Jau vēstīts, ka 2018.gadā “Capital” strādāja ar 19,752 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 40,7% un bija 101 347 eiro.

Kompānija “Capital” reģistrēta 1992.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 2,817 miljoni eiro.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: