Iepirkumu plānošana

Astra Bērziņa, 28/02/2013

Iepirkumu plānošana

Iepriekšējā numurā tika aplūkoti būtiskākie normatīvie akti, kas jāpiemēro iestādēm, veicot iepirkumus, un pie kādiem līgumcenu sliekšņiem jāpiemēro normatīvajos aktos minētās iepirkuma metodes. Šajā numurā aplūkosim iepirkumu plānošanas nosacījumus ‑ ar ko sākas iepirkums, vai iepirkums jāplāno, kā to darīt pareizi, kādi priekšnoteikumi jāievēro un ko pircējs iegūst, plānojot iepirkumu.

Kas iestādē nosaka, kad jāveic iepirkums?
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām iepirkumu veic, sasniedzot iepirkuma metožu piemērošanai noteiktos līgumcenu sliekšņus.
Neviens normatīvais akts nenosaka, kad un kā plānojams iepirkums un kas ierosina iepirkuma uzsākšanu. Atbildes uz minētajiem jautājumiem var sniegt dokuments, kura nepieciešamību nosaka iestādes vadītājs, proti, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis, atvasinātas publiskas personas orgāns vai iestādes vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus uz normatīvā akta pamata vai pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos. Tādējādi gadījumos, kad šāds iekšējais normatīvais akts nav nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, katras iestādes vadītājs savas kompetences ietvaros nosaka šāda dokumenta nepieciešamību. Šāds dokuments varētu būt Iepirkuma kārtība, kurā tiktu atrunāts, kā tiek plānoti un organizēti iepirkumi iestādē, kas ir atbildīgās personas par konkrētiem iepirkumiem, kas tos ierosina ‑ iestādes vadītājs, iepirkumu koordinators (atbildīgais par visu iepirkumu savlaicīgu veikšanu, kas seko līguma izpildes termiņiem, kvalitātei) vai iepirkumu komisija.

Kas ir iepirkumu plānošana un kāpēc tā nepieciešama?
Iepirkuma plānošana ir vissvarīgākais posms veiksmīga iepirkuma mērķa sasniegšanai. Lai sasniegtu iepirkuma mērķi, tiek veikts iepirkums, bet vai iepirkuma mērķis tiks sasniegts, atbildi var sniegt pircējs, līguma saistībām beidzoties, kad izvērtē, kāds ir sasniegtais rezultāts un vai tas sakrīt ar plānoto iepirkuma ieguvumu.

Iepirkumu plānošana nepieciešama, jo:
a) iepirkuma veikšanai nepieciešams laiks (sk. iepirkuma laika grafiku);
b) atsevišķiem būvdarbu iepirkumiem ir sezonas raksturs – līgumu izpilde iespējama tikai noteiktā periodā (sezonā).

  • Būvdarbu realizācijai nepieciešamie dažādi pakalpojumu iepirkumi pirms būvdarbu iepirkuma izsludināšanas:
    • tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde,
    • inženierizpētes darbi,
    • būves tehniskā apsekošana,
    • būvprojektēšana,
    • būvprojekta ekspertīze,
    • būveksperta piesaiste.
  • Autoruzraudzība un būvuzraudzība.

Kādas ir plānošanas priekšrocības?
Lai gan darbs pie iepirkuma plānošanas ir darbietilpīgs, tas sniedz vairākas priekšrocības:

  • kvalitatīvu dokumentu (tehnisko specifikāciju, līgumprojektu) izstrāde,
  • novērsta nepamatota iepirkumu dalīšana,
  • atkārtoti līgumi un papildus iepērkamā produkta opcijas,
  • iespējas saīsināt iepirkuma procedūras termiņus:
    • iepriekšējs informatīvais paziņojums,
    • brīva tieša elektroniska pieeja iepirkuma dokumentiem,
    • objektīvi pamatota steidzamība,
  • savlaicīga līgumu noslēgšana,
  • kvalitatīva līgumu vadība.

Ar ko sākt iepirkuma plānošanu?
Iepirkuma plānošana sākas ar iepirkuma mērķa noteikšanu. Katra iepirkuma mērķis ir iegādāties kvalitatīvu produktu ‑ preci, pakalpojumu vai būvdarbus, kas apmierina pircēja vajadzību par kvalitātei atbilstošu cenu. Ne vienmēr, veicot iepirkumu, tiek domāts par lietderīgu finanšu izlietojumu, lai gan saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantu pircējam jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, proti, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu un manta tiktu iegūta īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Veiksmīgai iepirkuma veikšanai nepieciešams sagatavot konkrētā iepirkuma plānu, kurā ir vairāki posmi:
1. Problēmas izvirzīšana – iepirkuma mērķa un vajadzības noteikšana.
2. Informācijas vākšana – tirgus izpēte.
3. Tirgus izpētes datu analīze – līgumcenas noteikšana, pircēja vēlmju salīdzināšana ar piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
4. Iepirkuma plāna izstrādāšana.
5. Iepirkuma plānā ietverto uzdevumu veikšana (iepirkuma process).
6. Sasniegto iepirkuma mērķu izvērtēšana un salīdzināšana ar plānoto (līgumu kontrole).

Kā noteikt iepirkuma mērķi un pircēja vajadzību?
Lai sasniegtu iepirkuma mērķi, ir jānoskaidro, kāda ir pircēja vajadzība. Vajadzības apzināšanai pircējam nepieciešams atbildēt uz vairākiem jautājumiem:

  • Kāda veida produktu nepieciešams iegādāties (prece, pakalpojums vai būvdarbs)?
  • Ko mēs zinām par šo produktu (pieredze, ja tāda ir)?
  • Cik daudz nepieciešams pirkt (gabali, kilogrami, tonnas, kvadrātmetri, kilometri utt.)?
  • Kādas ir svarīgākās produkta kvalitātes prasības (būtiskas pircējam)?
  • Cik finanšu līdzekļu atvēlēts konkrētās vajadzības apmierināšanai?

  • Iepirkums kļūst aktuāls, kad pircējam ir aktuāla vajadzība pēc konkrēta produkta veida un ir pieejami finanšu līdzekļi.

    Izpratne par produktu, tā kvalitatīvajām īpašībām veidojas, apzinot to personu viedokli, kam šis produkts (preces, pakalpojumi, būvdarbi) tiek iepirkts. To veic: aptaujājot darba kolēģus, apkopojot atsauksmes vai veicot anketēšanu par līdz šim izmantoto produktu kvalitāti un apjomiem. Piemēram, ja nepieciešams iegādāties kopētāju, nepieciešams izzināt būtiskākos tehniskos un funkcionālos parametrus (sk. 1.tabulā – būtiskākie rādītāji), kas pircējam būtu aktuāli, lai iepirkuma rezultātā tiktu iegādāts labs kopētājs.
    Savukārt, ja plāno iepirkt projektēšanas pakalpojumu jaunas izglītības iestādes būvniecībai, nepieciešams izzināt:

    • kāds ir ēkas tips ‑ skola vai bērnudārzs;
    • cik liela ir izglītības iestādei atvēlētā teritorija, kādā platībā jābūt iekštelpām;
    • kādas ir telpu tehnoloģiskās prasības no iestādes darbinieku puses (uzklausot citu izglītības iestāžu viedokli) par sportam un pasākumiem atvēlēto telpu platību, skatuves tehnoloģiskajiem risinājumiem;
    • vēlamais telpu funkcionālais izvietojums (ēdamtelpas, virtuve, ģērbtuves, mācību telpas, guļamtelpas, koridoru izvietojums);
    • kādiem jābūt telpu akustikas risinājumiem;
    • pagalma un rotaļlaukumu izvietojuma nosacījumi u.c.

    Nākamais solis pēc tam, kad apkopotas pircēja vēlmes, ir izpētīt piedāvājumu jums nepieciešamā produkta tirgū. Vienīgais veids, kā uzzināt iepērkamā produkta tirgus piedāvājumu, ir tirgus izpēte.

    Tirgus izpēte
    Tirgus izpētes rezultātā var iegūt gan vispusīgu, gan arī detalizētu informāciju par konkrētā produkta veidiem, funkcionālajām īpašībām un tehniskajiem risinājumiem. Tirgus izpēte Latvijā joprojām ir nenovērtēta iepirkuma plānošanas daļa.
    Tirgus izpēte ‑ izziņas process, kura laikā tiek apzinātas iespējas iegādāties pircējam nepieciešamās un finansiālajām iespējām atbilstošas piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kā arī izpētītas un konstatētas tirgus cenas.

    Tirgus izpētes mērķi:

    • apzināt noteikta produkta piedāvājumu tirgū;
    • izvēlēties atbilstošāko preci, pakalpojumu, būvdarbu veidu;
    • noteikt pamatotas un normatīvajam aktam atbilstošas prasības;
    • noskaidrot iespējamās izmaksas, noslēdzot iepirkuma līgumu.

    1.shēmā var aplūkot tirgus izpētes ieguvumus, proti, kādu informāciju var iegūt, apzinot konkrētā produkta vietu tirgū.

    1.shēma

    1.shema

    Kā veic tirgus izpēti?
    Lai iegūtu visaptverošu informāciju par konkrēto produktu, veic tirgus izpēti, izmantojot dažāda veida informācijas avotus – interneta vidi (veicot aptauju, anketēšanu), izstāžu materiālus – bukletus, prospektus, katalogus, žurnālus un avīzes, iepazīstoties ar citu pircēju un produktu lietotāju rakstveida atsauksmēm vai apzvanot tos, kā arī balstoties uz ekspertu slēdzieniem.

    Kā atspoguļot tirgus izpētes datus?
    Tirgus izpētes dati var būt gan izdrukas no interneta, gan izstāžu materiāli, un šie dati par konkrēto produktu ir apkopojami tabulas veidā, lai iegūtā informācija būtu pārskatāma un viegli analizējama.

    1.tabula1.tabula

    Tirgus izpētes datu analīze
    Tirgus izpētes dati ir uzskatāmi par pirmavotu iepirkuma dokumentu ‑ tehnisko specifikāciju izstrādei, paredzamās līgumcenas noteikšanai un potenciālo piegādātāju noteikšanai.

    2.shēma2.shema

    Nosakot plānotā iepirkuma paredzamo līgumcenu (sk. 2.shēmu), būtiski ņemt vērā, ka, iegādājoties lielāku apjomu produkta, piegādātāji dod atlaides. Piemēram., ja pašvaldība vai ministrija iegādājas piecus kopētājus ar toneriem uz kopētāja garantijas laiku, paredzamā līgumcena vienam kopētajam var atšķirties no cenas, ja pērk piecus kopētājus ar atbilstošiem toneriem.

    Papildus iegūtajai informācijai par iepērkamā produkta izmaksām un tirgus piedāvājumu, par produkta tehniskajiem un funkcionālajiem risinājumiem pircējs tirgus izpētes laikā apzina arī potenciālos iepirkuma dalībniekus. Šī informācija var palīdzēt kvalifikācijas prasību izstrādei, vienlaikus norādot, kāda veida normatīvie akti ir jāievēro konkrētā produkta piegādātājiem un kāda veida dokumenti pieprasāmi no piegādātājiem kvalifikācijas prasību apliecināšanai (piemēram, reģistrācijas un atzīšanas fakta apliecinošs dokuments pārtikas produktu iepirkumos (izriet no Pārtikas aprites un uzraudzības likuma), būvkomersanta reģistrācijas faktu apliecinošs dokuments būvdarbu iepirkumos (izriet no Būvniecības likuma).

    Lai gan pircēja vēlmes ir būtiskas pircēja iestādes funkciju nodrošināšanai, dažkārt ierobežotais finansējums neļauj pircēja vēlmes apmierināt pilnīgi. Tādējādi sabalansēt pircēja vēlmes ar pieejamo finansējumu ir svarīgs priekšnosacījums kvalitatīvam un laikus veiktam iepirkumam. Piemēram, dažkārt jāpērk mazāk funkcionāls kopētājs, bet ar lielāku toneru skaitu, jo iestādei ir svarīgs ātrs kopētājs, kas spēj kvalitatīvi izdrukāt noteiktu skaitu kopiju, nevis kopētāja plašā funkcionalitāte, kas netiek pilnībā izmantota. Tādā gadījumā kopētājs sevi neatpelna. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē iepērkamā kopētāja iepirkuma lietderība. Ir gadījumi, kad lielāka nozīme ir plašajam kopētāju funkciju skaitam, proti, svarīgi, lai kopētājs būtu ar plašu pielietojamību, jo jāgatavo bukleta tipa informācija, kopijas jāveido ar dažādu samazinājumu vai palielinājumu, ar abpusēju druku, vienlaikus nodrošinot mazāku papīra patēriņu, tādējādi iepērkot mazāk toneru.

    Pieņemot lēmumu par konkrētā iepirkuma apjoma nepieciešamību, ņem vērā gan iepriekšējā perioda vajadzību apjomus, tirgus izpētes rezultātus un pircēja budžetā iedalītos līdzekļus, tas ir, apjomu ietekmē ikgadējais patēriņš, nepieciešamie apjomi nākotnē (nākotnes prognoze), kā arī rezerve apjomos, kad pastāv risks par papildu apjomu nepieciešamību līguma izpildes laikā .

    Kādas iespējas ir pircējam, pamatojoties uz normatīvā akta regulējumu?
    Iepirkumu organizējot, normatīvie akti ļauj pircējam:

    • noteikt optimālo iepērkamā produkta vērtēšanas kritēriju,
    • noteikt atšķirīgus produktam izvirzāmo tehnisko prasību sastādīšanas veidus (standarts vai funkcionālie parametri, vai abu minēto veidu apkopojums),
    • paredzēt dalījumu daļās viena iepirkuma ietvaros,
    • slēgt līgumus ar piegādātāju apvienībām,
    • organizēt centralizētus/decentralizētus iepirkumus vai iepirkties Elektronisko iepirkumu sistēmā (www.eis.gov.lv).

    Ņemot vērā iepriekš minēto, pircējs izvēlas optimālos nosacījumus sava iepirkuma veikšanai.

    Gatavojot kopējo iepirkuma plānu, svarīgi ir sagatavot katra iepirkuma laika grafiku, kurā katram iepirkuma posmam ir atvēlēts noteikts laika posms.

    Iepirkuma laika grafiks
    Sastādot laika grafiku, pircējs ņem vērā izvēlētās iepirkuma (atbilstoši iepirkuma paredzamajai līgumcenai) metodes, norises posmus, veicamos uzdevumus, to izpildes termiņus, vienlaikus izvēloties optimālo iepirkuma shēmu (centralizēts vai decentralizēts iepirkums, tiks slēgts iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās vai tiks izmantots e-kataloga piedāvājums Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (www.eis.gov.lv)).

    Iepirkums kā process sākas ar to brīdi, kad ir pieņemts lēmums organizēt iepirkumu, proti, brīdī, kad iestādes vadītājs izdod rīkojumu par iepirkuma komisijas izveidi vai arī, ja iestādē ir pastāvīgā iepirkumu komisija, par iepirkumu atbildīgā persona veic pircēja vajadzības apzināšanu.

    Iepirkuma process sastāv no vairākiem posmiem:
    1) iepirkuma komisijas izveidošana un, ja nepieciešams, ekspertu piesaiste;
    2) iepirkuma dokumentu sagatavošana (tostarp vajadzības apzināšana un tirgus izpēte);
    3) iepirkuma norise:

      a) iepirkuma izsludināšana,
      b) piedāvājumu sagatavošanas laiks,
      c) piedāvājumu saņemšana,
      d) piedāvājumu izvērtēšana un lēmuma pieņemšana,
      e) iepirkuma līguma slēgšana;

    4) iepirkuma līguma vadība.

    Sastādot iepirkuma laika grafiku, jāņem vērā, ka normatīvie akti nosaka iepirkumam piemērojamo iepirkuma metodi, iepirkuma posmus un termiņus (piedāvājumu gatavošanai, līgumu slēgšanai utt.). Savukārt normatīvie akti neregulē tādus jautājumus kā: cik ilgi tiek gatavoti iepirkuma dokumenti (tostarp veikta tirgus izpēte), cik ilgi lemj par iepirkuma komisijas sastāvu un ekspertu nepieciešamību, kā arī kādā laika posmā pircējam būtu jāizvērtē iesniegtie piedāvājumi un jāpieņem lēmums.

    2.tabula2.tabula

    Iepirkuma laika grafikā (sk. 2.tabulu) aplūkojama atklātas konkursa procedūras norise pa posmiem un tam nepieciešamais laiks, no kā secināms, ka procedūrai atvēlētais laiks ir aptuveni pieci mēneši, vienlaikus ņemot vērā arī risku, ka piegādātājs var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā par iepirkuma dokumentiem vai rezultātiem. Pieci mēneši ir ilgs laika posms, lai pircējs saprastu, cik liela nozīme ir savlaicīgai iepirkuma veikšanai.
    Tā kā iepirkumu plānošanas darbs prasa daudz laika, dažkārt iepirkuma plānošanas gaitā tiek pieļautas kļūdas ‑ netiek veikta tirgus izpēte, netiek izzinātas pircēja vēlmes, iepērkamā produkta apjoms.

    Plānošanas laikā pieļautās kļūdas:

    • Netiek izvērtēts konkrētā iepirkuma mērķis (jauna automašīna bez apkopes pakalpojumiem uz automašīnas garantijas laiku, jauns kopētājs bez toneriem, kas nepieciešami, lai kopētājs veiktu savu funkciju, būvdarbu apjomi bez iespējas nodot tos ekspluatācijā).
    • Netiek noteikta līgumcena uz iepirkuma izsludināšanas brīdi, bet to nosaka, vadoties no iepriekšējos gados gūtās informācijas par iztērētajiem finanšu līdzekļiem, neņemot vērā pircējam nepieciešamā produkta apjoma izmaiņas.
      Neaktualizē vecus tehniskos projektus un tehniskās specifikācijas atbilstoši esošajai situācijai un normatīvo aktu prasībām.
    • Netiek izvērtētas tirgus cenu svārstības ilgtermiņā dažādu nozaru iepirkumos (īpaši gadījumos, ja līguma izpilde ir ilgāka par vienu gadu) vai iepirkumam raksturīga sezonalitāte.
    • Netiek veikta tirgus izpēte un saglabāti tirgus izpētes dati un dokumenti.
    • Netiek izvērtēti visi riski (mainīgais tirgus piedāvājums, kļūdas iepirkuma norisē (sūdzības par iepirkuma dokumentiem vai iepirkuma rezultātiem) un līguma nosacījumu izpildē).

    Plānošanas laikā pieļauto kļūdu dēļ pircējam iespējama:

    • iepirkuma pārtraukšana vai izbeigšana bez rezultātiem – bez uzvarētāja noteikšanas (tā iespējama līdz līguma noslēgšanas brīdim),
    • nepieciešamība pēc papildu apjoma (līguma darbības laikā),
    • nepieciešamība mainīt iepirkuma priekšmetam izvirzītās prasības,
    • neattiecināmas izmaksas ES projektu iepirkumos.

    Kādi priekšdarbi veicami, uzsākot visu iepirkumu plānošanu vienā iestādē?
    Lai kvalitatīvi saplānotu iepirkumus nākamajam gadam, jāveic:

    • iepriekšējos periodos (gados) veikto iepirkumu uzskaite un analīze (kādi iepirkumi ir veikti, kādi ir šo iepirkumu līgumu termiņi, nosacījumi un problēmas līgumu izpildes laikā);
    • kārtējā budžeta gada vajadzību noteikšana (kādi iepirkumi būs nepieciešami un kādas ir šo iepirkumu plānotās līgumsummas, kāds ir pieejamais iepirkumiem atvēlētais budžeta finansējums);
    • budžeta plānošana iepirkumiem (saskaņot pircēja vajadzības ar tā finanšu iespējām).

    Iepirkumu plāns
    Iepirkumu plānā atzīmē visus iepirkumus, norādot to norises laiku no iepirkuma izsludināšanas līdz līguma noslēgšanai. Iepirkuma plāns ir dokuments, kas ļauj plānot ne tikai savlaicīgu iepirkuma norisi, bet arī cilvēkresursu noslodzi, neplānojot iepirkumu veikšanu svētku un atvaļinājumu laikā.

    3.tabula3.tabula

    Jāatgādina, ka normatīvajos aktos iepirkumu jomā nav ierobežojumu attiecībā uz iepirkumu plānošanu budžeta gada ietvaros, tādējādi tie plānojami ne tikai budžeta gada ietvaros (piemēram, 2013.gada 1.janvāris‑31.decembris), bet arī kalendārā gada ietvaros (piemēram, 2012.gada 6.janvāris‑2013.gada 6.janvāris).

    Iepirkumu plānā tiek noteikti visi budžeta gadā nepieciešamie iepirkumi, tostarp iepirkumi, kuru rezultātā tiek iegādātas preces un pakalpojumi, kas nodrošina pasūtītāja funkciju pildīšanu ikdienā (vismaz 12 mēnešus pēc kārtas), kā arī būvdarbi. Ir iepirkumu līgumi, kuru izpildē nav pieļaujams pārtraukums, tādējādi savlaicīga iepirkuma veikšana ir būtiska. Tādi iepirkumi ir pārtikas, degvielas un medicīnas preču iepirkumi, apsardzes un ēdināšanas pakalpojumi u.c. Ar būvniecību saistītajos iepirkumos ir jāņem vērā šādu iepirkumu specifika ‑ iepirkumiem raksturīga sezonalitāte (noteikta veida būvniecības darbi veicami tikai atsevišķos gadalaikos, piemēram, ceļa remonta darbi, ēkas fasādes vai jumta remonts, izglītības iestāžu remontdarbi u.c.).

    Jānorāda, ka papildus iepirkumu plānam visiem iepirkumiem var sagatavot apkopojumu, kurā iekļauti visu spēkā esošo iepirkuma līgumu termiņi, vai sagatavot vienotu plānu, kurā iekļauj gan iepirkuma norises laiku, gan līguma izpildes laiku.

    Jāuzsver, ka ne vienmēr, piemērojot iepirkuma metodi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek sasniegts iepirkuma mērķis. Gadījumos, kad iepirkuma rezultātā ir noslēgts iepirkuma līgums par produktu, kas neatbilst objektīvām pircēja vajadzībām, nenodrošinot vērtību par naudu – labāko izvēli par labāko cenu (produkta kvalitātei atbilstoša cena) un noslēgtais iepirkuma līgums nenodrošina nemainīgu produkta cenu un kvalitāti, uzskatāms, ka iepirkuma organizēšana nav attaisnojusies un iepirkuma mērķis nav sasniegts. Tas izskaidrojams divu iemeslu dēļ: pircēju vajadzības apmēru nenoteikšana, jo dažkārt iestādes darbinieki nezina, ko iepirkumu komisija pērk, un tirgus izpētes neveikšana, proti, pircējs organizē iepirkumu, nezinot, vai tādas kvalitātes produkts tirgū ir pieejams un piegādātājiem izvirzītās prasības ir izpildāmas un adekvātas esošajai tirgus situācijai.

    Signāljautājumi:
    1. Kas nosaka iepirkuma dokumentu un piedāvājumu noformēšanas principus?

    Piedāvājumu noformēšanas kārtību nosaka pats pircējs, izstrādājot iepirkuma dokumentu un tajā iekļaujot informāciju ‑ kas un kādā veidā noformējams un iesniedzams. Ne vienmēr atbilde uz neskaidriem jautājumiem tiek sniegta iepirkuma dokumentos un Publisko iepirkumu likumā vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Tālāk minēti normatīvie akti, kas var palīdzēt gan pircējam, gan piegādātājiem. Šie normatīvie akti ir:

  • Dokumentu izstrādē
  • Dokumentu juridiskā spēka likums
    MK 28.09.2010. noteikumi Nr.916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība;

  • Publiski pieejamā informācija (vispārīgās normas)
  • Informācijas atklātības likums, Iesniegumu likums

  • Dokumentu apliecinājumiem
  • Notariāta likums, Dokumentu legalizācijas likums
    MK 20.03.2012. noteikumi Nr.186 Publisku dokumentu legalizācijas noteikumi

  • Dokumentu tulkojumiem
  • Valsts valodas likums, MK 22.08.2000. noteikumi Nr.291 Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā

    Papildu informācija iegūstama arī:

    • LR Ārlietu ministrijas mājaslapā pēc saites: http://www.mfa.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/
    • Latvijas notāru mājaslapā pēc saites: http://latvijasnotars.lv/lv/services/

    2. Vai visos iepirkumos, kas tiek organizēti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, piedāvājumu atvēršana ir publiska?

  • Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu publiska piedāvājumu/pieteikumu atvēršanas sanāksme ir:
  • a) slēgtā konkursā – PIL 51.panta otrās daļas 4.punkts (pieteikumiem), 31.panta trešās daļas 3.punkts (piedāvājumiem);
    b) atklātā konkursā – PIL 51.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunkts.

    Jāpievērš uzmanība, ka Publisko iepirkumu likuma regulējums neparedz atklātu piedāvājumu atvēršanas sanāksmi mazajos iepirkumos, ko veic saskaņā ar PIL 8.1 pantu, un B daļas pakalpojumu iepirkumos, ko veic saskaņā ar PIL 8.panta septīto un septīto prim daļu, ja vien pircējs iepirkuma dokumentos (tostarp uzaicinājumā vai mazā iepirkuma izsludināšanas veidlapā Paziņojums par plānoto līgumu) nav norādījis vēlmi organizēt atklātu piedāvājumu atvēršanas sanāksmi un norādījis precīzu piedāvājumu atvēršanas datumu, laiku un vietu.

    Teksts: Astra Bērziņa

    Iepriekšējais raksts:

    Nākamais raksts: