Biedrība “Sabiedrība par atklātību – DELNA”
Katram iedzīvotājam ir nozīmīgi zināt, kā pašvaldības tērē nodokļu maksātāju naudu. Nereti sabiedrībā un politiskajās aprindās izskan viedokļi, ka publisko iepirkumu joma saistāma ar dažādiem krāpšanas riskiem un problēmām. Solījumi pie tā strādāt tiek doti, taču nereti trūkst detalizētas problēmu analīzes un konkrētu risinājumu.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) šajā rakstā skaidro cenu aptauju veikšanas kārtības iezīmes Latvijas pašvaldībās. Raksta pamatā ir izpēte, kas noslēdzās 2023. gada septembrī. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tajā, kā Latvijas pašvaldības izprot un organizē cenu aptaujas un publicē informāciju gan par cenu aptauju veikšanas kārtību, gan to rezultātā noslēgtajiem līgumiem. Lai fokusētāk aplūkotu situāciju, šoreiz pievērsīsimies preču un pakalpojumu iegādei, bet būvdarbu cenu aptaujas šajā rakstā detalizēti neaplūkojam.
PROBLĒMAS APRAKSTS
Cenu aptauju jautājuma aktualitāte, it īpaši pašvaldībās, saistāma ar faktu, ka Latvijā pašvaldību rīcībā ir ievērojami līdzekļi, ko tās izlieto publiskajos iepirkumos – nepilni 1,5 miljardi eiro 2021. gadā (40% no valsts kopējiem publiskajiem iepirkumiem). Šī iemesla dēļ ir svarīgi apzināties ar publiskajiem iepirkumiem, arī iepirkumiem, kuru veikšanas kārtība nav noteikta PIL – cenu aptaujām – saistītos riskus. Jāatzīmē, ka saprotama pašvaldību vēlme mazāku pirkumu, piemēram, mūzikas instrumentu pašvaldības mūzikas skolai vai solu daudzdzīvokļu mājas pagalmam, iegādi vienkāršot, taupot administratīvos resursus. Tomēr summa, ko gada laikā veido cenu aptaujas un attiecīgi šādi mazāki pirkumi, var sastādīt vairākus miljonus, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt publiski pieejamu informāciju sabiedrībai, kas ļautu iepazīties – kā tiek tērēti pašvaldību resursi.
KAS IR CENU APTAUJA
Šajā rakstā pēc vērtības secīgi izdalāmas trīs iepirkumu kategorijas – cenu aptaujas, zemsliekšņa iepirkumi un iepirkumi. Termina “zemsliekšņa iepirkumi” vietā varētu būt juridiski korektāk lietot terminu “mazie iepirkumi”, tomēr, iepazīstoties ar pašvaldību sniegtajiem dokumentiem, ir novērojams, ka tajos dominē iepriekš minētie termini. Termins “mazie iepirkumi” izmantots vien pāris dokumentos. Līdz ar to Delna rekomendē pašvaldībām izmantot praksē biežāk lietoto “zemsliekšņa iepirkumi” un vienādot šī termina lietojumu, jo terminu maiņa var radīt vēl lielāku sajukumu jau šobrīd nesakārtotajā sistēmā.
Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikts, ka preču un pakalpojumu iepirkumu līgumcena ir lielāka par 42 000 eiro, bet būvdarbu gadījumā tā ir lielāka par 170 000 eiro. Taču PIL tiek runāts arī par iepirkumiem, kuriem nepiemēro PIL noteiktās iepirkuma procedūras. PIL 9. pantā aprakstīti noteikumi, kas jāpiemēro preču un pakalpojumu iepirkumiem vērtībā no 10 000 līdz 42 000 eiro, būvdarbu gadījumā no 20 000 līdz 170 000 eiro. Atbilstoši šos iepirkumus bieži dēvē par zemsliekšņa iepirkumiem. No tā izriet, ka cenu aptaujas preču un pakalpojumu jomā, par kurām PIL netiek runāts, saistāmas ar vērtībām līdz 10 000 eiro. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) skaidrojumam, cenu aptauja ir iepirkums, kura paredzamā līgumcena nesasniedz iepirkumu regulējumā noteiktās līgumcenas, un to veikšanai piemēro paša pasūtītāja izstrādātu iekšējo kārtību. No IUB skaidrojuma izriet pienākums visiem pasūtītājiem, tai skaitā pašvaldībām, izstrādāt iekšējo kārtību, saskaņā ar kuru tās organizēs cenu aptaujas.
Jāņem vērā, ka turpmāk rakstā aplūkotie jautājumi un problemātika attiecināma arī uz būvdarbu iepirkumiem, kuru vienīgā atšķirība šī raksta kontekstā ir tikai vērtības, līdz ar to arī secinājumi un rekomendācijas attiecināmi arī gan uz preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumiem.
Cenu aptauju gadījumā nav nacionālā līmenī noteikta standarta procedūra, un pašvaldības var individuāli noteikt, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts konkursa uzvarētājs, kāds ir pretendentu vērtēšanas process. Praksē pašvaldības visbiežāk kā galveno kritēriju, lai noteiktu uzvarētāju konkursā, izvirza zemāko cenu, kas savukārt rada jautājumus par kvalitātes izvērtējumu un preces vai pakalpojuma ilgtspējību.
CENU APTAUJU JAUTĀJUMA IZPĒTE
Izpētes process
Izpētes procesā Delna apzināja visas 43 Latvijas pašvaldības, lai iegūtu dokumentus, kas tajās regulē cenu aptauju veikšanas kārtību. Atbilstošo dokumentu uz e-pastu nosūtīja 31 pašvaldība. Četras no tām (Cēsu novads, Gulbenes novads, Siguldas novads, Valkas novads) piebilda, ka noteikumi tiek precizēti, jaunākie vēl nav pieejami. Dokuments, kur atrunāta iepirkumu, tostarp cenu aptauju veikšanas kārtība, 12 pašvaldībām ir pieejams arī publiski – pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē.
Komunikācijā ar pārējām 12 pašvaldībām atbildes atšķīrās.
- 2 pašvaldības (Salaspils novads, Dienvidkurzemes novads) lūdza sniegt juridisko pamatojumu dokumenta izsniegšanai. Delna sniedza skaidrojumu, ka dokuments, kas apraksta kārtību, kādā tiek tērēts pašvaldības finansējums, nevar saturēt slepenu informāciju, kuras pieprasīšanai būtu nepieciešams oficiāls informācijas pieprasījums, neatkarīgi no tā, vai to lūdz kādas biedrības vārdā vai vienkārši aktīvs iedzīvotājs. Pēc Delnas skaidrojuma pašvaldības dokumentu izsniedza;
- 2 pašvaldības informēja, ka pašvaldībā nav ar atsevišķu dokumentu nostiprināta cenu aptauju veikšanas kārtība (Jēkabpils novads, Kuldīgas novads), sniedzot paskaidrojumu. Lai arī Jēkabpils novada pašvaldībā nav atsevišķa dokumenta par cenu aptauju veikšanu, domes lēmuma dokuments (lēmums Nr.62) un sniegtā informācija par tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) metodēm satur daudz vairāk informācijas nekā tiek sniegts citās pašvaldībās. Pašvaldība norādīja arī, ka citā iekšējā dokumentā detalizētāk ir noteiktas tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) metodes: rakstiski, telefoniski, aptauja klātienē, tīmekļa vietnē, brošūru, katalogu, bukletu u.c. veida dokumentu izpēte, kuros ir aprakstīti piegādātāju piedāvājumi. Kuldīgas novada pašvaldība, turpretī, pamatoja, ka viņu pašvaldības iepirkumu komisija ir izstrādājusi dokumentu paraugus (aptaujas veidlapas, izvērtēšanas protokolu, gala ziņojumu), lai nodrošinātu šādu cenu aptauju norisi un to organizē atsevišķs speciālists, izsūtot uzaicinājumus pēc iespējas plašākam personu lokam, kas nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi.
- Madonas novada pašvaldība atbildēja, ka attiecīgie noteikumi ir apstiprināšanas procesā;
- Valmieras novada pašvaldība pamatoja, ka dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss un informēja, ka pašvaldībā ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kurā ir noteikts tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) process mazās vērtības iepirkumos, attiecīgi arī noteikta kārtība, kā tā tiek organizēta;
- Sešas pašvaldības neatbildēja Delnai un nesniedza informāciju un dokumentus, kas regulē cenu aptauju veikšanas kārtību un tie nav pieejami publiski (Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Dobeles novads, Krāslavas novads, Rēzeknes valstspilsēta, Ventspils novads).
Tomēr atsevišķa sadaļa, kur tiek publicēta informācija par cenu aptaujām, ir pieejama vien Limbažu novada un Alūksnes novada mājaslapā. Alūksnes novada gadījumā ievietota tikai informācija par cenu aptaujas veikšanu, uzaicinājums un aizpildāmās pieteikumu formas, bet nav ievietota informācija par to, ar ko rezultātā noslēgts līgums, un kāda ir līgumcena, līdz ar to nav iespējams spriest, cik lielu apmēru no pašvaldības budžeta cenu aptaujas gada ietvaros sastāda. Tomēr zināms, ka 2022. gadā Limbažu novadā izsludinātas teju 100 cenu aptaujas, tātad, ja visas sasniegtu maksimālo noteikto cenu aptaujas līgumcenu, to summa būtu 1 miljons (bez PVN). Lielākās pašvaldībās summa var būt vēl lielāka, kā arī būvdarbu cenu aptaujās līgumcena var būt augstāka par 10 000 eiro. Rēzeknes novada mājaslapā ir cenu aptauju sadaļa, kurā ievietota informācija par vienu cenu aptauju no 2021. gada, bet Saulkrastu novada mājaslapā ir ievietota viena cenu aptauja no 2018. gada. Turpretī sadaļa par tirgus izpētēm, kur aprakstīta arī cenu aptauju veikšanas kārtība, pieejama Gulbenes novada, Daugavpils valstspilsētas un Balvu novada mājaslapā, taču terminu “cenu aptauja” pašvaldības nelieto, radot šaubas par lietoto terminu izpratni. Zemsliekšņa iepirkumiem veltīta sadaļa, kur regulāri tiek ievietota informācija arī par cenu aptaujām, izveidota Talsu novada mājaslapā.
Pašvaldību mājaslapās izveidotās sadaļas par pašvaldības iepirkumiem ir vērtējamas pozitīvi, jo, lai arī pašvaldībām nav pienākums informāciju publicēt savā mājaslapā (informācija par pašvaldības iepirkumiem atrodama Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pašvaldības profilā), sabiedrībai, tai skaitā pašvaldības iedzīvotājiem, tas ļauj ērtāk un ātrāk iegūt nepieciešamo informāciju. Vienlaikus arī, ja sadaļa ir izveidota, nereti trūkst informācijas un skaidrojuma. Piemērs nepietiekamai informācijai ir Saldus novada mājaslapa, kur atrodama informācija par zemsliekšņa iepirkumiem un tirgus izpētēm, taču nav norādītas pirkumu summas. Daļā gadījumu zemsliekšņa iepirkumiem mājaslapā pievienotas saites uz EIS. Apskatot katram iepirkumam pievienotos dokumentus EIS, redzams, ka arī iepirkumi, kas nesasniedz 10 000 eiro, tiek publicēti vienotajā sistēmā, ko gan iespējams identificēt tikai, apskatot atsevišķos dokumentus. Šāda prakse vērojama Liepājas valstspilsētas pašvaldībā, kas dokumentā attiecīgajos gadījumos pievieno virsrakstu “Mazie iepirkumi”, ar to saprotot gan zemsliekšņa iepirkumus (PIL 9.pants), gan cenu aptaujas. Kopumā gadījumi, kad pašvaldības publicē informāciju par iepirkumiem līdz 10 000 eiro, vērtējami pozitīvi, taču, tā kā EIS skaidro, ka par “mazajiem iepirkumiem” uzskata PIL 9. pantā aprakstītos, šajā kategorijā neietilpst iepirkumi, kuru līgumcena ir zemāka par 10 000 eiro, pašvaldībām būtu jāpārskata terminu lietojums.
Jāizceļ, ka pašvaldību dokumentu vizuālais noformējums un saturs ievērojami atšķiras, daļai pašvaldību, piemēram, publicējot tikai skenētus dokumentus. Tāpat arī dokumenta struktūra, sadaļu virsraksti un zemsliekšņu iepirkumu, cenu aptauju apraksts teju visās pašvaldībās nozīmīgi atšķiras. Ietekme bija arī dažādo terminu izmantojumam un tam, kādu dokumentu pašvaldības atsūtīja – daļā gadījumu tie bija ar tirgus izpētes procesu saistīti, daļā – ar zemsliekšņa iepirkumiem, citos – ar iepirkumiem kopumā. Tas viss ne tikai apgrūtina dokumentu analīzi, bet arī paildzina informācijas meklēšanu. Tāpat pieļaujama iespēja, ka pašvaldības, kuras neizsniedza ar cenu aptaujām saistīto dokumentu, vai nu neizprot jautājuma būtību vai nevēlas dalīties ar informāciju.
Kā pašvaldības piemēro cenu aptaujas procedūru
Kā liecina Delnas apkopotā informācija, terminu lietojums pašvaldību vidū krasi atšķiras. Nereti to, kas šai rakstā definēts kā cenu aptauja, tiek dēvēts par zemsliekšņa iepirkumu vai tirgus izpēti. Tirgus izpēte ir procedūra, kas veicama pirms iepirkuma vai cenu aptaujas, lai noskaidrotu iepirkuma paredzamo līgumcenu, aptaujājot potenciālos piegādātājus.
Cenu aptauju gadījumā nav paredzēta nacionālā līmenī noteikta standarta procedūra, un pašvaldības var individuāli noteikt, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts konkursa uzvarētājs, kāds ir pretendentu vērtēšanas process, tai skaitā – kādos gadījumos var nerīkot tirgus izpēti. Praksē pašvaldības visbiežāk kā galveno kritēriju, lai noteiktu uzvarētāju konkursā, izvirza zemāko cenu, kas savukārt var radīt jautājumus par kvalitātes izvērtējumu un preces vai pakalpojuma ilgtspējību.
Delna Limbažu novadu vērtē kā vienu no atklātākajiem novadiem cenu aptauju jautājumā, jo novada pašvaldības mājaslapā ir atsevišķa sadaļa, kas veltīta cenu aptaujām, kas tiek regulāri papildināta ar aktuālo informāciju. Detalizētāk iepazīstoties ar Limbažu novada piemēru, konstatējams, ka 2023. gadā līdz jūnija vidum veiktas jau vairāk nekā 100 cenu aptaujas. Limbažu novadā par cenu aptaujām uzskata preču vai pakalpojumu iegādi 12 mēnešu periodā kalendārajā gadā ar kopējo cenu noteiktai preču vai pakalpojumu grupai līdz 10 000 eiro (bez PVN). 100 cenu aptaujām var tikt iztērēti pat vairāki miljoni eiro, tādēļ skaidrība, kā tiek veikti iepirkumi līdz 10 000 eiro, ir nozīmīga, lai novērstu negodprātības un citus riskus.
Termini pašvaldību dokumentos
Pašvaldības, kuras nosūtīja Delnai dokumentus, kā arī tās, par kuru veiktajām cenu aptaujām informācija ir pieejama mājaslapā, terminus “zemsliekšņa iepirkumi”, “cenu aptauja” un “tirgus izpēte” lieto atšķirīgi, kā arī bieži neizskaidro to nozīmi. Tas var mazināt atklātību, neļaujot iedzīvotājiem un konkursu pretendentiem izprast iepirkuma norisi, procesu un problēmu vai aizdomu gadījumā iebilst pret pārkāpumiem un negodprātīgu praksi. Atgādinām, ka cenu aptauja ir iepirkums, kura paredzamā līgumcena nesasniedz iepirkumu regulējumā noteiktās līgumcenas (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem), un to veikšanai piemēro paša pasūtītāja izstrādātu iekšējo kārtību. Zemsliekšņa iepirkumi ir iepirkumi no 10 000 līdz 42 000 eiro. Tirgus izpēte savukārt ir procedūra, kas veicama pirms iepirkuma vai cenu aptaujas, lai noskaidrotu iepirkuma paredzamo līgumcenu, aptaujājot potenciālos piegādātājus.
Pašvaldību dokumentos lietotie termini un to skaidrojumi būtiski atšķiras, tādēļ novērojamas vien dažas līdzīgas iezīmes, kas raksturīgas terminu izmantojumā:
- Terminu “cenu aptauja” izmantojušas 11 pašvaldības, taču to skaidrojums formulēts dažādi. Limbažu novads, Dienvidkurzemes novads, Talsu novads, Ķekavas novads, Tukuma novads snieguši atšķirīgu cenu aptaujas formulējumu, definējot to kā preču vai pakalpojumu iegādi 12 mēnešu periodā pašvaldības vai PIL noteikto robežvērtību ietvaros, uztverot to kā iepirkumu vai iegādes veidu. 6 pašvaldības (Ropažu novads, Aizkraukles novads, Mārupes novads, Ventspils valstspilsēta, Ādažu novads, Jūrmalas novads) nedefinē, kas ir cenu aptauja, taču terminu lieto, lai skaidrotu Delnas šajā rakstā definēto cenu aptauju veikšanas procesu.
- 11 pašvaldības (Cēsu novads, Saulkrastu novads, Rēzeknes novads, Saldus novads, Balvu novads, Līvānu novads, Varakļānu novads, Siguldas novads, Daugavpils valstspilsēta, Ludzas novads, Preiļu novads) “cenu aptauju” vietā izmanto terminu “zemsliekšņa iepirkumi”. Termina definīcijā minētas summas, kuru robežās iepirkums uzskatāms par zemsliekšņa vai arī minēts, ka tie ir iepirkumi, kuru līgumcena ir mazāka par PIL noteikto un kam nav jāpiemēro PIL noteiktais regulējums (sīkāk skat. nākamajā raksta sadaļā).
- 5 pašvaldības (Bauskas novada, Jelgavas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Ogres novada, Rīgas valstspilsētas) apraksta tirgus izpēti un izdala tirgus izpētes gadījumus, kad līgumcena ir zemāka par PIL noteikto slieksni, taču attiecīgi nelieto terminu “cenu aptauja”.
- 3 pašvaldības (Olaines novads, Salaspils novads, Valkas novads), atsevišķu terminu neizmanto, arī gadījumā, kad līgumu vērtība ir zemāka par 10 tūkstošiem, runā par “iepirkumiem”.
Vairāku terminu izmantošana iepirkumu procesu aprakstīšanā novērota reti. Viens piemērs ir Talsu novada pašvaldība, kas cenu aptauju skaidro kā “zemsliekšņa iepirkuma metodi piegādātāja izvēles noteikšanai”. Lai arī citas pašvaldības nav uzsvērušas, ka izprot cenu aptaujas kā zemsliekšņu iepirkuma veidu/metodi, pēc dokumentā minētā ir noprotams, ka tā ir pašvaldības izpratne. Balstoties iepriekš minētajā, secināms, ka daļa pašvaldību PIL 9. pantā minētos iepirkumus nesauc par zemsliekšņa iepirkumiem, bet daļa sauc. Tas liecina, ka nepastāv vienota izpratne par to, kā saukt PIL 9. pantā minētos iepirkumus, attiecīgi arī – kas ir zemsliekšņu iepirkumi un kas ir cenu aptaujas.
Lai gan pašvaldības iekšējā saziņā šādi lietoti termini, iespējams, var likties skaidri, atšķirības starp pašvaldībām var mulsināt gan uzņēmējus (tostarp no citām pašvaldībām), kas vēlas piedalīties konkursā, gan iedzīvotājus.
Robežvērtību noteikšana
Preču un pakalpojumu iegādes vērtības, uz kurām pašvaldības attiecina iepriekš minētās cenu aptaujas procedūras, starp pašvaldībām būtiski atšķiras. Veidojot grafiku, Delna balstījās informācijā, kas ievietota pašvaldību atsūtītajos vai publiski pieejamajos dokumentos, kur noteikta cenu aptauju veikšanas kārtība. Gadījumos, kad pašvaldības nav atrunājušas augstāko robežvērtību, pieņemts, ka tā atbilst PIL noteiktajam slieksnim (10 000 eiro).
Vairums pašvaldību kā robežvērības preču un pakalpojumu iegādei definējušas 0-10 000 eiro (7 pašvaldības), kā arī 1000-10 000 eiro (8 pašvaldības). Jāņem vērā, ka jo zemāks ir apakšējais robežvērtības slieksnis un jo augstāks (tuvāk 10 000 eiro) ir augšējais slieksnis, jo atklātākai par līdzekļu izmantojumu pašvaldībai iespējams būt.
Savukārt, ja robežvērtības augstākais slieksnis ir 4000 vai 6000 eiro, kā Ādažu novada un Varakļānu novada pašvaldībā, dati par pirkumiem līdz 10 000 eiro, paliek neatspoguļoti un atklātība ir ierobežota. Robežvērtību apakšējā sliekšņa noteikšanā augstākās vērtības, piemēram, 4000 vai 5000 eiro neliecina par vēlamā atklātības līmeņa nodrošināšanu, jo nav skaidrs, kas notiek ar pirkumiem zem šī sliekšņa, kāda procedūra piemērojama gadījumā, kad jāiegādājas preces vai pakalpojumi par summu, kas mazāka par 4000 vai 5000 eiro. Tikmēr pašvaldībām, kurās iekļauts viss vērtību spektrs, ir jo būtiskāk piedāvāt plašāku informāciju par to, kāda līgumcena tiek paredzēta katras cenu aptaujas gadījumā, kā arī ar konkrētās cenu aptaujas veikšanas procesu saistītie dokumenti.
Valkas novads ir izņēmums, jo noteikumi izdoti 2014. gadā, robežvērtības noteiktas pēc tolaik spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma 8. panta – no 4000 līdz 42 000 eiro, kas liek secināt, ka cenu aptauju veikšanas kārtība pašvaldībā netiek regulēta (plašās amplitūdas dēļ informācija nav ievietota šajā rakstā redzamajā grafikā). Valkas novada noteikumi apraksta iepirkuma veikšanu, taču tajā trūkst informācijas par pašu procesu un netiek skaidrots, kas notiek, ja līgumcena ir zemāka par 4000 eiro.
Varakļānu novada pašvaldība, kuras cenu aptaujas robežvērtības ir 2000-4000 eiro (neieskaitot), ir labs piemērs šajā sakarā, ja pieņem, ka no 4000 eiro piemērota tāda pati prakse, kā Valkai, iepirkumu virs 4000 eiro veicot saskaņā ar agrākā Publisko iepirkumu likuma 8. pantu, par ko gan Delnai pieejamajos dokumentos nav ievietota informācija. Fakts, ka agrākā PIL versija bija spēkā līdz 2017. gada 1. martam, bet Varakļānu un Valkas pašvaldību dokumenti acīmredzot nav atjaunoti, jo tapuši attiecīgi 2015. un 2014. gadā, rada bažas par to, kā iepirkumu norise, cenu aptaujas tiek veiktas praksē. Ņemot vērā, ka nacionāla līmeņa normatīvais tiesību akts prevalē pār pašvaldību noteikumiem, rodas jautājums – kāda procedūra tiek piemērota iepirkumiem no 4000 eiro (atrunāts pašvaldību iekšējos noteikumos) līdz 10 000 eiro (atrunāts spēkā esošajā PIL).
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Cenu aptaujas ir temats, kas veicina diskusijas, sākot ar terminu izmantojumu un robežvērtību noteikšanu, beidzot ar jautājumu – ko nozīmē pašvaldības atklātība par šo iepirkuma kategoriju. Arī pašvaldību atšķirīgā pieeja darbā ar EIS sistēmu, atsevišķos gadījumos tajā publicējot arī informāciju par preču vai pakalpojumu iegādi vērtībā līdz 10 000 eiro, nevieš pārliecību, ka pašvaldībām ir izpratne par šo iepirkuma veidu.
Daudzās neskaidrības ir signāls, ka vērojams atklātības trūkums un pastāv riski, kas var ne tikai novest pie negodprātīga un nepamatota pašvaldības budžeta izlietojuma, bet arī mazināt uzņēmēju vēlmi pieteikties konkursiem, līdz ar to mazinās konkurence un potenciāli var kristies preču un pakalpojumu kvalitāte. No otras puses – iespējams, ka daļa pašvaldību informāciju par cenu aptaujām nepublicē, jo summas, kas tiek tērētas vienai cenu aptaujai, ir salīdzinoši nelielas, taču par iepirkumiem no 42 000 eiro atklātība tiek nodrošināta. Tomēr ilgākā laika posmā arī cenu aptauju rezultātā noslēgto līgumu kopsumma var būt mērāma vairākos simtos tūkstošu un pat miljonos eiro (atkarībā no pašvaldības). Godīgi un izprotami konkurences apstākļi gan vietējiem uzņēmējiem, gan no cita novada nākošajiem ir pamats, kas var palīdzēt celt pašvaldības prestižu, veicināt attīstību, saņemot kvalitatīvāko preci vai pakalpojumu par atbilstošāko cenu.
Izpētes process apliecināja, ka šis ir viens no gadījumiem, kurā ar katru soli rodas arvien vairāk jautājumu, turklāt ne tikai saturisku, bet arī tehnisku un praktiskas dabas, piemēram, saistītu ar dokumentu noformējumu. Līdz ar to Delna redz nepieciešamību plašākai diskusijai un izpētei.
Balstoties iepriekš minētajā, jau šobrīd Delna aicina atbildīgās valsts iestādes diskutēt ar pašvaldību pārstāvjiem, iepirkumu jomas un citiem ekspertiem par vadlīniju vai cita rekomendējoša rakstura dokumenta izstrādi, kas palīdzētu pašvaldībās veidot vienotu pieeju un atvieglotu informācijas iegūšanas procesu gan uzņēmējiem (pretendentiem), gan pašvaldības darbiniekiem, gan jebkuram iedzīvotājam no konkrētās pašvaldības vai no pavisam cita reģiona. To papildina fakts, ka ar iespēju pašvaldībām individuāli veidot iekšējās kārtības var būt saistīta dažāda veida problemātika, kā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības pieminekļa demontāžas gadījumā, kam Delna sekoja 2022. gadā. Lai arī pašvaldības iekšējā kārtība bija ievērota, to pašu nevarēja teikt par labas pārvaldības principiem.
Vienota pieeja nozīmētu, pirmkārt, vienādu terminu lietošanu, nejaucot cenu aptaujas ar zemsliekšņa iepirkumiem (tādā gadījumā jautājums, kā pašvaldība dēvē PIL 9. panta iepirkumus) vai tirgus izpētēm. Otrkārt, nepieciešams skaidrojums no pašvaldībām, kāpēc tās normatīvajos aktos noteikušas konkrētās robežvērtības, kā arī – kas notiek ar iepirkumiem zem noteiktā sliekšņa, kā arī Ādažu un Varakļānu gadījumā – līdz 10 000 eiro slieksnim.
Šis raksts ir tikai sākums un cenu aptauju organizēšanai pašvaldībās ir nepieciešama padziļinātāka izpēte. Tas nozīmē veikt jau plašāku pētījumu par to, ko pašvaldības nosaka kā izņēmuma gadījumus, kam nepiemēro cenu aptauju procedūru.. Tāpat jāapzina tehniskāki aspekti par to, kādas tirgus izpētes metodes cenu aptauju veikšanā izmanto pašvaldības, kā tiek noteikta līgumcena, kā tiek izvirzīti kritēriji un veikts pretendentu izvērtējums, kā pretendentiem ir iespējams ziņot par potenciāliem pārkāpumiem, vai ir pieejami ar lēmumu pieņemšanu saistītie protokoli.
