Eksperti: Efektīvākai digitalizācijas ieviešanai valsts pārvaldē nepieciešams mazināt birokrātiju

LETA, 02/07/2020

Post image for Eksperti: Efektīvākai digitalizācijas ieviešanai valsts pārvaldē nepieciešams mazināt birokrātiju

Lai valsts pārvaldē varētu efektīvāk ieviest digitalizāciju, nepieciešams mazināt birokrātisko slogu, trešdien tiešsaistes diskusijā “Vai Latvija ir digitāla valsts?” sacīja eksperti.

Uzņēmuma “Possible Security” vadītājs un tehnoloģiskā risinājuma e-Saeima izstrādātājs Kirils Solovjovs stāstīja, ka valsts pārvaldē birokrātijas mazināšana īpaši nepieciešama iepirkumos. Viņš uzsvēra, ka ārkārtējā situācijā mainītais regulējums ļāva uzņēmumam strādāt ātri un efektīvi, lai nodotu rezultātu iepirkuma pasūtītājam. Solovjovs pauda, ka esošajā regulējumā nespētu strādāt ar valsts iepirkumu kā tas bija ārkārtējā situācijā.

Viņš arī piebilda, ka regulējuma maiņa iepirkumu sistēmā palīdzētu iekļūt ne tikai lielajiem uzņēmumiem, bet arī vidējiem un maziem. Pēc Solovjova sacītā, iepirkumā vajadzētu būt kritērijam par inovāciju ieviešanu.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka ārkārtējā situācija pierādīja, ka valsts pārvaldes spēj ātri pāriet uz digitālu darbu. Tāpēc ir svarīgi šo noskaņu turpināt un saprast, kādos virzienos valsts pārvalde var attīstīties. Viņš atzīmēja, ka valsts pārvaldē ir vairākas birokrātiskas un juridiskas ķēdes, no kurām var atbrīvoties, taču tam ir nepieciešama pilnīga uzticība cilvēkiem.

Citskovskis norādīja, ka sejas masku iepirkums ārkārtējā situācija bija pierādījums tam, kāpēc esošā iepirkumu sistēma ir “smagnēja”. Kā skaidroja amatpersona, valstī regulāri tiek meklēti risinājumi, kā “gudrāk iepirkties”, taču, ja neievēro vairākas dokumentācijas, atbilstības, sabiedrībā rodas jautājumi un pārmetumi par iegādāto lietu.

“Tas ir apburtais aplis, ko radam sabiedrībā paši,” sacīja Citskovskis, norādot, ka inovācijas ir nepieciešamas, taču iepirkumos nekas nemainīsies, ja cilvēkos nebūs uzticība.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) dati iezīmē, ka neskatoties uz tēmas aktualitāti, Latvija joprojām atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem ne tikai digitālo tehnoloģiju integrācijas aspektā, bet arī cilvēkkapitāla jomā. Šobrīd tiek kritiski vērtētas gan iedzīvotāju digitālās prasmes, gan uzņēmumu gatavība konkurēt digitālajā vidē, kas ir būtisks solis Latvijas ekonomikas starptautiskajai konkurētspējai globālā mērogā.

Neskatoties uz to, ka neveiksmīgos digitalizācijas projektos ir ieguldīti lieli līdzekļi un bieži vien e-pakalpojumi nav lietotājiem draudzīgi, ir arī piemēri no kuriem mācīties, piemēram, Latvijas uzņēmēju aktīvi lietotā Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumu sistēma, kā arī pandēmijas laikā vien dažu nedēļu laikā izstrādātais e-Saeimas tehnoloģisko risinājumu, kas nodrošina parlamenta darbu neklātienē.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: