Auditorkompānija “PriceWaterhouseCoopers” veiks augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējumu

LETA, 25/06/2020

Post image for Auditorkompānija “PriceWaterhouseCoopers” veiks augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējumu

Starptautiskā auditorkompānija “PriceWaterhouseCoopers” uzvarējusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iepirkumā par “Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējumu Latvijā”, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Kopumā iepirkumā bija saņemti trīs piedāvājumi, taču rezultātā par iepirkuma uzvarētāju izraudzīta auditorkompānija “PriceWaterhouseCoopers”. Iepirkuma līgumcena ir 60 000 eiro, savukārt pētījuma uzdevuma izpildes un gala nodevuma nodošanas termiņš ir šā gada 30.septembris.
Iepirkuma tehniskajā specifikācijā minēts, ka pētījuma mērķis ir sākotnēji noteikt Latvijas augstākās izglītības iestāžu esošo digitalizācijas līmeni pārvaldības un studiju procesos, un definēt ar augstākās izglītības digitalizāciju un tās monitoringu saistītos kritērijus.
Tāpat ar šo pētījumu plāno izstrādāt “ekspertu līmeņa ieteikumus” par turpmākiem attīstības virzieniem augstākās izglītības digitalizācijā un Eiropas Savienības (ES) programmas “Digitālā Eiropa” ietvertajās jomās, kā arī izstrādāt Latvijas augstākās izglītības attīstības virzienus jeb konceptuālo modeli digitalizācijas jomā, lai to iekļautu Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam Latvijas augstākās izglītības digitalizācijas politikas attīstības pasākumu īstenošanai.
Minētās Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes būs arī ES struktūrfondu ieguldījumu priekšnosacījumi 2021.-2027.gadā, pausts iepirkuma tehniskajā specifikācijā.
Tiek norādīts, ka šāds pētījums nepieciešams, jo Latvijā neesot vienotas izpratnes par to, ko ietver “augstākās izglītības digitalizācija”, un līdz ar to nav vienošanās un izpratnes par augstākās izglītības digitalizācijas raksturojošiem rādītājiem.
Tāpat pētījuma aktualitāti raksturojot tas, ka līdz šim nav apkopota informācija par augstākās izglītības institūcijās īstenotajiem studiju kursiem un programmām e-vidē, e-studiju katalogiem, atvērtajiem mācību resursiem, e-platformu lietojumu un apjomu, proti, vai tās izmanto visas augstskolas līmenī vai tikai dažās fakultātēs vai noteiktās studiju programmās, vai tikai atsevišķi pasniedzēji.
Vienlaikus tiek pausts, ka līdz šim nav apzinātas potenciālās attīstības jomas digitālajās inovācijās, kā arī nepastāv un netiek apzināti rādītāji nevienā no augstākās izglītības digitalizācijas jomām.
IZM norāda, ka esošais digitalizācijas līmeņa izvērtējums augstākās izglītības iestādēs gan augstskolu pārvaldības un iekšējās informācijas sistēmām, gan studiju procesā ir nozīmīgs, lai identificētu un izstrādātu metodiski pamatotus augstākās izglītības digitalizācijas attīstības virzienus nacionālajā līmenī, lai Latvijas augstskolas spētu sekmīgi iekļaut digitālos un tehnoloģiju piedāvātās iespējas studiju procesā, un iekļauties starptautiskajā sadarbībā, būtiski paaugstinot studējošo digitālās kompetences.
Kā norāda IZM, pētījumam būs arī otrs posms, kurā balstoties uz definēto jēdzienu “augstākās izglītības digitalizācija”, diviem ārvalstu labās prakses piemēriem, apkopotajiem Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvju viedokļiem, augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējuma rezultātiem un piesaistītajiem diviem ārvalstu ekspertiem, tiks izstrādāts Latvijas augstākās izglītības digitalizācijas konceptuālais modelis.
Savukārt pētījuma trešais posms paredz, ka, pamatojoties uz veikto augstskolu digitalizācijas līmeņa izvērtējumu, izstrādāto augstākās izglītības digitalizācijas konceptuālo modeli un fokusgrupu vai ekspertu intervijām, būs jāizstrādā priekšlikumus turpmākās attīstības jomām, kurās ir attīstības potenciāls, veicot indikatīvus aprēķinus augstākās izglītības digitalizācijā ieguldījumiem 2021.-2027.gadam, identificējot atbilstošākās investīciju jomas un indikatīvo finansējuma apjomu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: