AgriChamber: Jāpastiprina “Zaļo iepirkumu” kontrole valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos

LETA, 27/04/2020

Post image for AgriChamber: Jāpastiprina “Zaļo iepirkumu” kontrole valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos

Lai veicinātu vietējās pārtikas iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera (turpmāk – Kamera) sadarbībā ar Latvijas lauku izglītības un konsultāciju centru (turpmāk – LLKC) un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (turpmāk – LLKA) vērš uzmanību uz to, ka nepieciešams uzlabot “Zaļo publisko pārtikas iepirkumu” līgumu izpildi.

Vērtējot valsts un pašvaldību iestāžu pārtikas iepirkumu Nolikumus, Kamera konstatējusi, ka daudzām pārtikas preču grupām tiek pieprasīti “Zaļās karotītes” sertifikāti, bioloģiskie sertifikāti vai arī nosacījumi par integrēto audzēšanu (turpmāk – Speciālie nosacījumi), kam pēc būtības būtu jāveicina kvalitatīvas vietējās produkcijas piedāvājumu publiskajos iepirkumos. Tomēr zemās līgumu izpildes kontroles dēļ, piegādātāji izvairās no pienācīgas līguma izpildes, tādejādi sākotnēji solītie vietējās izcelsmes produkti ar iepriekš minētajiem sertifikātiem netiek piegādāti.

Kameras ieskatā šo problēmu ir iespējams atrisināt uzlabojot līguma kontroli, pārtikas produktu izsekojamību un piegādes līgumos iestrādājot stingrākas soda sankcijas (līguma nepagarināšana, tiesību atņemšana piedalīties iepirkumos un tml.). Šobrīd līguma kontroles nodrošināšanai liela atbildība gulstas uz pārtikas saņēmējiem, piemēram, iestāžu personālu, kuriem līguma uzrauga funkciju pildīšana rada papildus slogu ikdienas darbiem.

Kamera ierosina:

1) Līgumos iekļaut pienākumu nodrošināt izsekojamību – pavadzīmē obligāti jānorāda ražotājs/audzētājs, lai ir iespējams izsekot, vai piedāvātie produkti tiešām ir ar Speciālajiem nosacījumiem un kāda prece ir no ražotāja/iem.

2) Pirms tiek veikts jauns iepirkums, jāveic iekšējais pavadzīmju audits, konstatējot ir vai nav novērojami pārkāpumi. Ja tiek konstatēts pārkāpums (piemēram, vairāk kā 5% apmērā no piegādātā apjoma) līgums netiek slēgts vai pagarināts (katru pavadzīmi būtu jāieraksta centralizētā grāmatvedības sistēmā (turpmāk – Sistēmā), tādējādi, ievadot Sistēmā preces ražotāju un apjomu, kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu un bioloģiskās produkcijas sertifikācijas iestādēm iespējams būtu izsekot, no kurām saimniecībām un kādos apjomos ir produkcija piegādāta.

3) Iepirkuma dokumentos nepieciešams akcentēt, ka tiks paaugstināta kontrole un līguma kontrolē tiks iesaistīts Pārtikas un veterinārais dienests un bioloģiskās produkcijas sertifikācijas iestādes.

4) Sadalīt iepirkumu grozu tā, lai līdzīgas preces būtu vienkopus, tādējādi neizslēgtu tieši vietējo ražotāju.

AgriChamber Valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs: “Ņemot vērā to, ka caur iepirkumiem liela naudas plūsma plūst uz ārzemēm iegādājoties ārvalstu produkciju, būtu loģiski, ka Latvija tāpat kā citas valstis iedarbinātu tiesiskās / likumīgās sviras, kas ļautu daudz vairāk iepirkt vietējo pārtiku. Jābūt ir kontrolei, kas neļautu dažādiem negodprātīgiem piegādātājiem ļaunprātīgi izmantot vietējo ražotāju sertifikātus.”

Kooperatīvs “Baltijas dārzeņi” Izpilddirektors Jānis Bušs: “Ir klaji bezatbildīgi valsts budžeta naudu sūtīt uz ārzemēm, jeb pirkt importētas preces un pakalpojumus, ja to var nodrošināt vietējie ražotāji. Jā, vienmēr būs aktuāls cenas / apjoma / kvalitātes jautājums. Domāju, ka vietējie ražotāji spēj gan nodrošināt ar apjomu, gan saprotamu un konkurētspējīgu cenu. Lai panāktu saprotamus nosacījumus un gūtu skaidrību par šo nosacījumu izpildi, ir nepieciešams ‘caurspīdīgums‘, jeb jābūt pieejamai informācijai. Tirgus (vismaz tā godprātīgie dalībnieki) pats spēj sevi uzraudzīt un kontrolēt. Budžeta iestāžu iepirkumiem un to rezultātiem jābūt pieejamiem publiski“.

Biedrība “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” ir dibināta 2016.gadā. Mērķis – apvienot jebkuru Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumu, lai efektīvāk spētu pārstāvēt Biedrus nozaru problēmu risināšanā, esot atbildīgam sociālajam partnerim valdībai, palīdzot risināt nozarei aktuālās problēmas.

Informāciju sagatavoja Dīns Cielavs, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras Valdes priekšsēdētājs.

Iepriekšējais raksts:

Nākamais raksts: