Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības

Dārgās maksājumu kartes

Maija sākumā kļuvis zināms, ka maksājumu karšu norēķinu sistēmu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegtajiem pakalpojumiem par astoņiem miljoniem eiro nodrošinās banka “Citade”. Līguma summa bez PVN ir 8 miljoni eiro, kas nodrošinās pakalpojuma sniegšanu uz 60 mēnešiem jeb pieciem gadiem. Līgums par pakalpojumu nodrošināšanu noslēgts 13. aprīlī un maksājumu karšu norēķinu sistēmas darbība uzsākta 3. maijā.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, komisijas maksa par vienu maksājumu ar karti ir 51 cents. Paredzēts, ka katra mēneša komisijas maksu kopējo summu banka iesniegs CSDD reizi mēnesī un šīs izmaksas tāpat kā līdz šim segs CSDD. Tāpat noslēgtais līgums paredz, ka CSDD nes atbildību par CSDD datorizētās norēķinu sistēmas darbību un CSDD datu pārraides tīkla darbību no klientu apkalpošanas vietām līdz karšu apstrādes centram, kā arī bezskaidras naudas norēķinu veikšanai paredzēto speciālo iekārtu jeb POS terminālu uzstādīšanu, darbību un apkalpošanu, kā arī par karšu pieņemšanu.
Šajā iepirkumā interesi piedalīties izrādījuši vairāki pretendenti, taču piedāvājumu iesniegusi tikai banka “Citadele”. Banka arī līdz šim nodrošinājusi šo pakalpojumu CSDD un iepriekšējā piecu gadu periodā līguma summa bijusi 855 000 lati (1 216 555 eiro).

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Dažas atšķirības jaunajā iepirkumu regulējumā Baltijas valstīs

Šī gada laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stājās spēkā jauni likumi publisko iepirkumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomās. Lai savus klientus visās trijās Baltijas valstīs iepazīstinātu ar jaunumiem, šī gada aprīlī un maijā zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” advokāti rīkoja seminārus saviem klientiem par jauno tiesisko regulējumu. Katrā no Baltijas valstīm uzstājās pārstāvji no “Sorainen” Latvijas, Lietuvas un Igaunijas birojiem.

Vēlos sniegt lasītājiem ieskatu dažās atšķirībās visu trīs Baltijas valstu tiesiskajā regulējumā iepirkumu jomā, ko guvu šo semināru laikā. Taču lūdzu lasītājus ņemt vērā, ka tālāk paustās atziņas ir mani personīgie secinājumi, nevis pilnvērtīgs juridisks padoms.

Zemākā cena kā piedāvājumu izvērtēšanas kritērijs

Latvijas jaunajos Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā cenu kā vienīgo piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju atļauts izmantot tikai atsevišķos noteiktos gadījumos: 1) t.s. “mazajos iepirkumos”, 2) ja tiek veikts sociālo un citu īpašo pakalpojumu iepirkums, kas noteikti likumu 2.pielikumos vai 3) ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Mediji, PR, poligrāfija, reklāma Nozares

Bet vai Jums iepirkumam nauda ir?

2016. gada 15. aprīlī RTU izsludināja sarunu procedūru „Zīmola komunikācijas stratēģijas un reklāmas materiālu izstrādes pakalpojumi Rīgas Tehniskās universitātes vajadzībām” (ID RTU-2016/42), iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, bet reāli darbi tālāk nesekoja. Lai arī RTU Iepirkumu nodaļas vadītājs Mārtiņš Briedis pauž savu gandarījumu par izstrādātās iepirkumu dokumentācijas un saņemto piedāvājumu kvalitāti, tomēr reizē atzīst, ka līdz iepirkuma mērķa sasniegšanai pietrūcis paša svarīgākā – finansējuma. Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa uzskata, ka pirms iepirkuma izsludināšanas pasūtītājam tomēr vajadzētu būt pārliecinātam par savu nodomu realizāciju. Jāatzīmē, ka iepirkuma procedūras rezultātā ar uzvarējušo pretendentu RTU bija paredzēts slēgt vispārīgo vienošanos par kopējo summu ne lielāku par 360 000 EUR bez PVN ar termiņu 36 mēneši vai līdz kopējās summas sasniegšanai atkarībā no tā, kurš nosacījums iestājas ātrāk.

Minētais gadījums 2017. gada vasarā ieguva rezonansi arī sabiedrībā, kad Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) publiski pauda viedokli, uzsverot, ka dalībniekiem nodarīti ievērojami finansiāli zaudējumi, reizē izgaismojot reklāmas jomas iepirkumos notiekošo kopumā.

“Esam iepazinušies ar LRA pausto viedokli par problēmām, kas saistītas, kopumā veicot reklāmas iepirkumus. RTU gadījuma kā iepirkumu problemātiku ilustrējoša piemēra minēšana ir maldinoša un neprofesionāla,” saka RTU Iepirkumu nodaļas vadītājs Mārtiņš Briedis: “Tieši pretēji — RTU iepirkumā LRA aktualizētās iepirkuma problēmas neparādās, jo jau iepriekš tika apzināti riski, kas saistīti ar šāda veida iepirkumu, apkopota citu vadošo pasūtītāju pozitīvā pieredze, lai veidotu pozitīvo praksi un izvairītos no  konkrētām problēmsituācijām. Piemēram, saistību nodrošinājuma prasību iekļaušana iepirkumu līgumā – mūsu iepirkumā šāda prasība netika ietverta. Iepirkumos tiek noteikts īss piedāvājumu iesniegšanas termiņš – mūsu iepirkumā gan 1., gan 2. kārtā tika izvēlēts samērīgs iesniegšanas termiņš, ņemot vērā piedāvājumu sagatavošanas apjomu (katrā kārtā 1 mēnesis). 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Nozares

VIEDOKĻI

Idejas ir uzņēmuma intelektuālais īpašums nevis “bezmaksas paraudziņi”

Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedre, aģentūras New Black projektu direktore Kristīne Rasnača ikdienas darbā saskaras ar situācijām, kad dalība konkursā izrādās veids, kā pasūtītājs apkopo “bezmaksas” idejas. Cīnīties pret to esot grūti un juridiski sarežģīti.

Kā kopumā vērtējat sabiedrisko attiecību jomas iepirkumus? Vai ikdienā vērojami līdzīgi piemēri kā RTU gadījumā? Kā tādi rodas?

– Lai arī šāda veida konkursi nav aģentūru ikdiena, tomēr, jā, vērojami ik pa laikam. Aģentūru darba stundas ir dārgas un uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams ilgstošs fokuss uz komunikāciju, nereti vienkārši pieņem darbā komunikācijas speciālistu. Taču pareiza stratēģiska virziena izvēle ne vienmēr šim cilvēkam ir pa spēkam. Arī šajā gadījumā, protams, uzņēmums var vērsties pie aģentūras un noslēgt līgumu par stratēģijas un taktiskā plāna izstrādi. Taču ik pa laikam esam saskārušies ar situācijām, kad tiekam aicināti piedalīties konkursā, kurā šādā veidā tiek vienkārši apkopotas “bezmaksas” idejas. Vēl biežāk – uzņēmuma komunikācijas cilvēks jau skaidri zina, ar kuru aģentūru strādās, taču skatījums un vērtējums no malas joprojām ir svarīgs. Tādēļ konkurss tiek izsludināts “ķeksītim”, lai paraudzītos uz iespējamiem komunikācijas virzieniem plašāk un, iespējams, ieraudzītu kādu jaunu perspektīvu.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Pretrunīgais ārpakalpojums

Kā liecina Lattelecom 2011. gadā veiktā aptauja par ārpakalpojumiem, nodokļu konsultācijas ir otrs populārākais ārpakalpojums Latvijā. Dažu gadu laikā diezin vai kas būtisks mainījies. Tomēr izrādās – situācija ar šo ārpakalpojumu nebūt nav tik vienkārša. Lai gan Nodokļu konsultantu asociācija (NKA) darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, likuma par nodokļu konsultantiem joprojām nav. Vēl vairāk – faktiski valsts sektorā nav arī publisku nodokļu konsultāciju iepirkumu. Tajā pašā laikā konsultanti bez darba nesēž. Kā tas iespējams un kā situācija var transformēties nākotnē, stāsta viens no NKA dibinātājiem un ilggadējs tās vadītājs, bet tagad valdes loceklis AINIS DĀBOLS.

Kas mūsdienās īsti ir nodokļu konsultants? Finanšu speciālists, kas ar savu darbu netieši gādā, lai valsts saņemtu tai pienākošos nodokļus jeb gluži pretēji – cilvēks, kas fiziskām un juridiskām personām atvieglo dzīvi, palīdzot izvairīties no nodokļu maksāšanas? Diemžēl pašlaik viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

Kā saka Ainis Dābols, nodokļu konsultanta pamatuzdevums ‒ palīdzēt precīzi un pareizi aizpildīt nodokļu deklarācijas. Gan pievienotās vērtības, gan uzņēmuma ienākuma, gan iedzīvotāja ienākuma nodokļa deklarācijas. To darot tiklab konsultanti, kā arī grāmatveži.

„Nākamais līmenis, ar ko savā praksē saskaras nodokļu konsultanti, ‒ attiecīgo likuma normu piemērošana, lai nodokli varētu pareizi aprēķināt. Tātad vienlaikus arī jāpārzina un, galvenais, jāsaprot skaitļi, no kuriem nodoklis tiek aprēķināts. Un, visbeidzot, trešais – nepieciešamības gadījumā jāspēj diskutēt par šiem skaitļiem, lai pierādītu, kāpēc attiecīgais nodoklis ir tik liels vai mazs,” viņš turpina.

Tās tad arī ir trīs akadēmiskās pamatlietas, ar ko nodarbojas nodokļu konsultanti. Protams, papildus nākas risināt vēl virkni citu jautājumu. Piemēram, attiecībā uz nodokļu revīzijām, finanšu uzskaiti un likumdošanu. Līdz ar to šķiet pats par sevi saprotams, ka visiem, kas darbojas šajā jomā, jābūt ne tikai attiecīgām zināšanām, bet arī vērā ņemamai pieredzei. Tātad jebkurš nevar būt nodokļu konsultants? Izrādās ‒ nekā! Var gan! Un, iespējams, tieši šeit meklējami ne vienas vien nopietnas problēmas cēloņi.

Konsultēt nevienam nav aizliegs

Ņemot vērā, ka pasūtītājam, izmantojot nodokļu konsultanta pakalpojumu, jāgūst kāds fiskāls labums, Latvijā šī profesija esot ne tikai eksotiska, bet arī samērā dārga. To nosaka arī ierobežotā biznesa vide. Lielajās kompānijās ar nodokļu jautājumiem parasti nodarbojas finanšu plānošanas departamenti, mazākos uzņēmumos ‒ grāmatveži. Tāpēc, kā saka Ainis, katram nodokļu konsultantam šajā tirgū jāatrod sava niša.

Pašlaik valstī esot nedaudz vairāk par 120 sertificētu nodokļu konsultantu.

„Tomēr, neraugoties uz nozares specifiku, Latvijā par nodokļu konsultantu var būt jebkurš, kas spēj pārdot savu pakalpojumu. Tāpēc reāli to cilvēku skaits, kas nodarbojas ar tamlīdzīgām konsultācijām varētu būt daudz lielāks.” stāsta Ainis. „Nekādu likumu, kas šo procesu reglamentē, nav. Ar sertifikāciju nodarbojas asociācija. Tā izstrādājusi speciālu kārtību, un sertifikācijas eksāmens ir diezgan sarežģīts. Lai to noliktu, jābūt ievērojamām zināšanām un krietni vien jāpamācās. Kuram katram tas nebūs pa spēkam.”

Vai tādai nelielai ekonomikai, kāda ir Latvijā, 120 konsultantu nav par daudz? „Asociācija darbojas jau divpadsmit gadus, un katru gadu kādi desmit cilvēki vēlas sertificēties. Acīmredzot viņi atraduši šo savu tirgus nišu,” saka Ainis.

Problēma tāda, ka vienas sabiedriskās organizācijas, konkrēti asociācijas, izsniegtais sertifikāts, kas apliecina noteiktu kvalifikāciju, diemžēl nav uzskatāms par juridiski apstiprinātu dokumentu.

„Jau pirms desmit gadiem mēs iesniedzām Saeimā likumprojektu Par sertificētiem nodokļu konsultantiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim tas pēc būtības tā arī nav izskatīts. Pa šo laiku mainījušās valdības, toreizējo deputātu vietā nākuši citi, tomēr likumprojekts tālāk nevirzās. Acīmredzot valdībai tas nešķiet pietiekami aktuāls un svarīgs, jo nepārtraukti ir daudzas citas – aktuālākas un svarīgākas lietas. Tajā pašā laikā tirgus arī ir salīdzinošs mazs un Latvijā diemžēl joprojām valda uzskats – viss, kas tiek noteikts ar likumu, tiek darīts kāda interesēs. Tas nāk mums līdzi vēl no deviņdesmitajiem gadiem, lai gan īstenībā tamlīdzīgs likums visvairāk kalpotu tieši valsts interesēm,” uzskata nodokļu konsultants un NKA valdes loceklis, joprojām būdams pārliecināts, ka likumu nepieciešams pieņemt.

Kāpēc? Tāpēc, ka tas ietekmētu ne tikai konsultantu darbu, bet arī nodokļu ieņēmumus valstī kopumā. „Likums noteiktu rāmjus, kādos darbotos gan sertificētie nodokļu konsultanti, gan visi pārējie, kas sniedz šos pakalpojumus,” skaidro Aivis. „Tas noteiktu profesijai nepieciešamo kvalifikācijas līmeni un atbildības pakāpi. Pašlaik par nodokļu konsultantu var uzdoties ikviens, jo līdz brīdim, kamēr VID neuzrēķina soda naudas, neviens neatbild ne par ko.” Atliek vien piebilst, ka arī pēc tam neatbild. Tāpēc pašreizējā situācija izdevīga tieši avantūristiem un dažādiem shēmotājiem.

Profesijas specifika

Bet atgriezīsimies pie sertificētajiem konsultantiem. Kāda ir viņu pamatizglītība un specialitāte? „Tā kā mūsu nodokļu sistēma veidota vairāk uz finanšu, nevis juridiskās bāzes, tad arī nodokļu konsultantu vidū vairāk finansistu un grāmatvežu nekā juristu,” skaidro Ainis Dābols. Savukārt vaicāts par klientiem, viņš saka – katram konsultantam noteikti būšot sava un pilnīgi atšķirīga klientu struktūra. Gan juridiskas, gan fiziskas personas. Jo pēc NKA valdes locekļa domām vairumā gadījumu nacionālā jeb ārpakalpojumu līmenī konsultantus meklē situācijās, kad izraisījies nodokļu strīds. „Parasti jau deklarācijas visi aizpilda paši, skaitļus sarēķina paši, bet, kad Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tie nav pareizi un draud uzrēķināt papildu nodokļus, tad arī tiek meklēts šis akadēmiskais nodokļu konsultants,” viņš turpina.

Klienti katram konsultantam ir atšķirīgi un līdz ar to niansēs atšķiras arī darba specifika, bet viens gan visiem ir kopīgs. Lai maksimāli efektīvi un pēc būtības, varētu aizstāvēt pasūtītāja intereses, starp klientu un konsultantu jāvalda pilnīgai savstarpējai uzticībai. Ja tādas nav, nodokļu strīdus reāli nav iespējams atrisināt. Tāpēc no šī aspekta Aivis Dābols nodokļu konsultanta darbu salīdzina ar advokāta vai pat mediķa profesiju. Nav iespējams palīdzēt, ja cilvēks kaut ko slēpj un neuzticas. Tajā pašā laikā arī konsultantam jāapzinās, ka viņa rīcībā nereti nonāk diskrēta un konfidenciāla informācija.

Ja viena vai otra puse attiecīgos nosacījumus neņem vērā, tad skaidrs, ka nekāda turpmāka sadarbība nav iespēja. Tomēr prakse liecina, ka parasti klientu un konsultantu sadarbība, kas reiz aizsākusies, ir ļoti ilgstoša. „Tas ir tāds pats bizness kā jebkurš cits, kur liela nozīme atpazīstamībai un uzticamībai… Klients negrib pazaudēt konsultantu, kam var uzticēties, bet konsultants klientu, kas nodrošina to ar darbu,” secina Aivis Dābols.

Konsultanti, pieprasījums un iepirkumi, kuru nav

Nonākot līdz mūsu sarunas galvenajam jautājumam – publiskajiem iepirkumiem – Aivis Dābols spiests atzīt, ka tādu praktiski neesot. Zinot, ka nodokļu konsultācijas ir viens no pieprasītākajiem ārpakalpojumiem, tas pārsteidz.

„Varbūt neesmu pietiekami uzmanīgi pētījis un sekojis līdzi, bet man nav gadījies redzēt nevienu valsts vai ministrijas līmeņu publisko iepirkumu, kas attiektos un nodokļu konsultācijām vai finanšu revīzijām,” saka Aivis. Iespējams, visa vaina esot kritēriju un reglamentācijas trūkumā. Piedevām laikam nav arī īsti skaidrs, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem par šo pakalpojumu norēķināties. Tomēr prakse liecina, ka nepieciešamība pēc tamlīdzīgiem pakalpojumiem ir. Kaut vai visiem zināmā un bēdīgi slavenā airBaltic lieta. Jautājums vienīgi, kam šādā gadījumā uzticas valsts un no kādiem kritērijiem vadās, izvēloties pretendentu? Tomēr kaut kā jau izvēlas, jo starp tiem parasti esot viena otra pašmāju kompānija un lielās auditorfirmas ar starptautisku pieredzi un ievērojamiem resursiem. Bet kāpēc izvēlas tieši tās, turklāt nereti vienas un tās pašas, nav skaidrs.

„Vai ir kāds nolikums?” retoriski vaicā Aivis un turpina: „Ja es kā uzņēmējs iestādei piegādāju, teiksim, sulas, man obligāti jāpiedalās konkursā. Ir noteikti kritēriji, kuriem jāatbilst piedāvājumam. Bet kāpēc man kā konsultantam nav šāda publiska konkursa un nav iespējas tajā piedalīties, lai gan pieprasījums pēc tamlīdzīgiem pakalpojumiem ir un tos pērk. Nav vienīgi skaidrs, kā tas notiek.”

Aivis Dābols domā, ka viens no šādas, samērā absurdas situācijas iemesliem – sabiedrībai un valsts pārvaldei grūti saprast un pieņemt, ka īsts nodokļu konsultants, kuram tas ir bizness, nav shēmotājs. Tieši tāpēc likums Par sertificētiem nodokļu konsultantiem vairāk vajadzīgs valstij, un tikai pēc tam pašiem nozares speciālistiem.

„Tagad viss atstāts pašplūsmā. Var konsultēt, kā maksāt nodokļus un var konsultēt arī, kā tos nemaksāt. Bet, ja tiktu pieņemts likums, tad cilvēkiem, kuri nodarbotos ar nodokļu konsultācijām, būtu likumā noteikts sertifikāts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā nodokļu konsultanti ir fiksēti kā viens no šī likuma subjektiem. Tas nozīmē ‒ rodoties aizdomām par nelegāli iegūtiem līdzekļiem vai mēģinājumu tos legalizēt, mums par to jāziņo likumā paredzētajā kārtībā. Bet, ja reiz nav likuma, kurš fiksē, kas tad ir nodokļu konsultants, nav arī iespējams šo procesu kontrolēt. Teorētiski konsultants pašlaik var būt katrs grāmatvedis vai arī ikviens jurists,” situāciju mēģina raksturot Aivis.

Daļā ES dalībvalstu, sevišķi vecajās dalībvalstīs, šāds likums esot. Bet, ja nav, tad nodokļu konsultantu darbība atrunāta citos likumos, kā, piemēram, Lietuvā, ‒ likumā par revidentiem. Tomēr, kā zina teikt Aivis Dābols, pašlaik pasaulē vērojama globāla tendence cīņā ar nodokļu nemaksāšanu. Tas esot aktuāls jautājums arī ES, tāpēc visticamāk, lai cīnītos ar nodokļu nemaksātājiem, tiks mainītas atsevišķas regulas, kurās lielāka loma būs ierādīta nodokļu konsultantu pašpārvaldei. Tāpēc, sekojot ES ieteikumiem, acīmredzot likums Latvijā tomēr agrāk vai vēlāk tiks pieņemts. Tas kardināli mainītu pašreizējo situāciju. Iespējams, arī attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Jo nav jau runa par vienu atsevišķu profesiju, bet gan par nodokļiem, kā būtisku valsts pārvaldes sastāvdaļu.

Latvijas nodokļu sistēma uz citu valstu fona

„Runājot par nodokļu sistēmu dažādās valstīs, jāteic, ka mēs ar saviem nodokļiem uz citu valstu fona izskatāmies gana labi,” zina teikt Aivis Dābols. Protams, salīdzinājums ar citām valstīm esot nosacīts. Jo, piemēram, Krievijas uzņēmēji Latvijā neinvestē vis nodokļu, bet gan valodas dēļ. Šeit joprojām daudzus pakalpojumus var saņemt krievu valodā. „Dānijā vai Vācijā nekas tāds nebūtu iespējams,” saka Ainis, tūlīt gan piebilzdams, ka pati nodokļu sistēma Krievijā esot krietni sarežģītāka nekā Latvijā. Atšķiroties gan juridiskā pieeja, gan deklarāciju aizpildīšana.

„Savukārt, salīdzinot nodokļu apjomu, es parasti tos dalu vismaz trīs kategorijās, jo salīdzināt nodokļus kopumā, saliekot tos vienā pakā, nav korekti,” turpina šīs nozares speciālists. „Mums jāsaprot, par kādiem nodokļiem ir runa. Jo uzņēmējiem un fiziskām personām ir jāmaksā atšķirīgi nodokļi, un ir arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. To visu nevar jaukt kopā, aprēķinot kaut kādu vidējo statistisko bāzi.” Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) mums ir apmēram tāds pats kā vidēji Eiropā, uzņēmuma ienākuma nodoklis salīdzinoši mazs, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis jādala divās kategorijās – tā sauktajā algas nodoklī, kas Latvijā ir salīdzinoši liels, toties mazs ir tā sauktais kapitāla pieauguma nodoklis, kas jāmaksā, piemēram, pārdodot nekustamo īpašumu. Samērā lielas ir sociālās iemaksas.

„Tātad īstenībā daudz kas atkarīgs no uzņēmējdarbības veida. Ja tā ir ražošana, kur nepieciešams zināms skaits darbinieku, tad nodokļi ir salīdzinoši augsti. Ja tā ir loģistika vai tranzīts, kur darbinieku skaits var būt mazs, arī nodokļu kopējais apjoms būs zemāks. Bet, to visu apkopojot, var teikt, ka PVN ir līdzīgs kā citās valstīs, sociālās iemaksas augstas, darbaspēka nodoklis augsts, bet ienākuma nodoklis zemāks nekā citur,” skaidro Aivis Dābols.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Iepirkumos draugu nav, ir tikai partneri!

Pirms deviņiem gadiem SEB grupā Zviedrijā iepirkumu komanda piedzīvoja būtiskas izmaiņas – tika uzstādīti jauni mērķi, kuru galvenais uzdevums bija ne tikai orientēties uz apgādi, bet fokusēties arī uz sadarbības partnera reputāciju, sociāli atbildīgu rīcību, ilgtermiņa sadarbību un komerciālu izdevīgumu. Jaunās pieejas vaininieks bija zviedru speciālists, kurš bija mācījies un strādājis ASV. Tobrīd par Iepirkumu pārvaldes vadītāju SEB bankā Latvijā kļuva ARNOLDS KARDELS, kurš pirms tam bija SEB bankas Personāla pārvaldes vadītājs. Ar viņu šī saruna par SEB bankas komerciālajiem iepirkumiem.

Kāpēc jauno iepirkumu komandu veidoja speciālists tieši no ASV?

ASV un Anglijā iepirkumi ir attīstījušies kā patstāvīgs virziens krietni agrāk nekā citās valstīs. Ekonomiskās lejupslīdes laikā iepirkumiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība – lai saglabātu kaut kādu peļņas normu, uzņēmumi koncentrējās uz izdevumu samazināšanu, jo, kā zināms, peļņu neveido tikai ienākumi. Konkurētspēju var paaugstināt, arī samazinot izdevumus, un to var panākt ar efektīviem iepirkumiem. Zināšanas par iepirkumiem visā pasaulē kļūst arvien pieprasītākas, un ikviens lielais uzņēmums apmāca savus pārdevējus, apmācībā ieliekot milzums līdzekļu.

Kas bankā mainījies, kopš sākāt nodarboties ar iepirkumiem?

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Nozares

Šie dīvainie noguldījumu pakalpojuma iepirkumi

Organizējot ikdienas iepirkuma procedūru, var veiksmīgi realizēt mērķus – nodrošināt iepirkuma pārskatāmību, vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem un veicināt piegādātāju brīvu konkurenci. Tomēr pastāv saimnieciskās darbības joma, kurā, veicot iepirkumus, pasūtītājam jābūt īpaši radošam un varošam, lai noslēgtu iepirkuma līgumu atbilstoši likuma prasībām.

Saskaņā ar Eiropas Savienības iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem un tiem pakārtoto Publisko iepirkumu likumu finanšu pakalpojumi (iepirkuma nomenklatūras (CPV) 6. kategorija) ir pakalpojumu līgumu veidi, kuru noslēgšanai ir jāpiemēro atbilstošas procedūras. Savukārt viena no sarežģītākajām finanšu pakalpojumu iepirkuma procedūrām ir noguldījumu pakalpojuma iepirkums (CPV kods 66112000-8). To nosaka iepirkuma procedūras īpatnības, no kurām būtiskākās minētas šajā rakstā.

Paredzamās līgumcenas noteikšana

Paredzamās līgumcenas noteikšana ir pamats atbilstošas iepirkuma procedūras izvēlei. Publisko iepirkumu likuma 9. panta 2. daļa nosaka, ka paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi.
Tomēr, slēdzot noguldījuma līgumu, pasūtītājam nav izdevumu, bet, tieši otrādi, – noguldījuma līguma noslēgšanas mērķis ir kapitāla pieaugums jeb peļņas procents.
Likumdevējs nosaka, ka banku un citu finanšu pakalpojumu paredzamā līgumcena ir maksa par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējā summa.

Tādējādi, lai noteiktu noguldījumu pakalpojuma iepirkuma procedūru, ir jāņem vērā iespējamais labums jeb peļņas procents, ko gūst pasūtītājs, un nav jāņem vērā noguldījuma summa.
Līdz ar to var gadīties, ka pasūtītājs plāno noslēgt līgumu, piemēram, par vienu miljonu latu, taču, ņemot vērā aktuālās noguldījuma procentu likmes tirgū, par līguma noslēgšanu būtu jārīko t. s. mazais iepirkums, jeb iepirkuma procedūra saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.¹pantu.