Autors: Agnija

Arī decembrī uzņēmēju noskaņojums zem nulles visās uzņēmējdarbības jomās

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 10/01/2022

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada decembrī, vērtībām joprojām saglabājoties negatīvām, nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, rūpniecībā saglabāja stabilitāti, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus¹ Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums negatīvs jau trešo mēnesi

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -1,2. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Samazinājums, salīdzinot ar novembri, bijis gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši attiecīgi līdz -8,2 un -20,1. Vispesimistiskāk decembrī bija noskaņoti degvielas mazumtirgotāji (-34,8). Turpretī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski pieaudzis un sasniedzis pozitīvu vērtību (5,6), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par četriem procentpunktiem un jau otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (-13,9).

Decembrī 16 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs būtiski nemainās jau trīs mēnešus pēc kārtas. Savukārt 45 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar novembri, samazinājies par 5 procentpunktiem.

Pakalpojumu sektorā vispozitīvāk noskaņoti pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji

Arī pakalpojumu sektorā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies, taču konfidence joprojām ir negatīva (-0,7). Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Uzņēmēju noskaņojums turpina būtiski pasliktināties izmitināšanas nozarē, kur konfidence, salīdzinot ar novembri, samazinājusies vēl par 15 procentpunktiem, sasniedzot -65,0, kas ir decembra viszemākais rādītājs pakalpojumu sektorā. Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos, kur no marta līdz novembrim uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, bet decembrī konfidence noslīdējusi zem nulles (- 20,9). Savukārt visoptimistiskākie Ziemassvētku mēnesī bijuši noslogotie pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (35,8). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 2 procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām turpina samazināties

Konfidences rādītājs būvniecībā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 0,7 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums, kā arī pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz uzlabojās inženierbūvniecībā.

Decembrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja slikti laika apstākļi (norādījuši 43 % respondentu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī).

Tāpat kā novembrī otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi decembrī atzīmējuši 8 % uzņēmumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par trim procentpunktiem. 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar 2020. gada decembri, samazinājums par 14 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs samērā stabils

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -1,7 (pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar novembri), un to ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes sava uzņēmuma gaidāmajai ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, dzērienu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, kā arī elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.

Covid-19 ietekmi decembrī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar novembri, samazinājums par trim procentpunktiem). 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību 2021. gada decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo², %)

2021. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,8³, (iepriekšējā mēnesī – 98,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2020 = 100)

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

^{1. Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu. ↩}

^{2. Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos. ↩}

^{3. Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2020. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību. ↩}

Iepirkumi, ES fondi Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Nozares

Kartelis – ieguvēju nav!

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 03/01/2022

Dzirdot vārdu kartelis, pirmais, kas nāk prātā ir mafiozas struktūras Meksikā vai Kolumbijā. Tomēr šis termins ir attiecināms arī uz konkurences tiesībām un konkurentu pretlikumīgām darbībām jeb tirgus dalībnieku aizliegtām horizontālām vienošanām¹. Par karteli konkurences tiesību izpratnē var runāt situācijās, kad, piemēram, divi uzņēmēji, kas ir savstarpēji konkurenti, vienojās par cenu, sadala tirgu vai vienojās par dalības nosacījumiem iepirkumos.

Kas ir aizliegta vienošanās?

Kas ir aizliegta vienošanās un par ko ir aizliegts vienoties ir noteikts Konkurences likuma (turpmāk – KL) 11.panta pirmajā daļā un attiecīgi Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101.panta pirmajā punktā. Abas minētās tiesību normas Konkurences padome (turpmāk – KP) ir tiesīga piemērot izrietoši no pārkāpuma apmēra. Ja pārkāpums ir lokāls un tas skar nacionālo tirgu, tad KP piemēro nacionālo regulējumu, kas ietverts KL, taču, ja pārkāpums saistīts ar pārrobežu tirgu darbību vai tas ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tad KP var piemērot attiecīgi arī starptautisko regulējumu – LESD. Jānorāda, ka ar “ietekmi uz tirdzniecību” tiek saprasts, ka nolīgums, lēmums vai uzņēmumu saskaņotas darbības var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli ietekmēt tirdzniecības modeli starp ES dalībvalstīm². Tādējādi šajā kontekstā jēdzienam “ietekme uz tirdzniecību” ir plašāka darbības joma, un tas neattiecas tikai uz preču un pakalpojumu apmaiņu pāri robežām³.

Abas augstāk minētās tiesību normas saturiski ir vienādas, proti, tās nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekasir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. KL 11. panta pirmajā daļā uzskaitītie aizliegtu vienošanos veidi ir tikai piemēri, ko ir atzinusi arī Latvijas Republikas Augstākā tiesa⁴, tādējādi aizliegta vienošanās var izpausties arī citādāk, ja vien tiek konstatēts, ka šīs vienošanās mērķis vai sekas ir pretējas godīgas konkurences pamatprincipiem. Turklāt, ja vienošanās mērķis ir vērsts uz konkurences ierobežošanu, tad nav būtiski, vai un kādas bija šā pārkāpuma sekas⁵.

Atbilstoši KL 2. pantā ietvertajam likuma mērķim katram tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, sava saimnieciskā darbība jāveido, izmantojot brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences līdzekļus. Tas attiecas arī uz tirgus dalībnieku rīcību, kas katram tirgus dalībniekam tirgū ir jānosaka patstāvīgi⁶. Šis princips izriet ne tikai no Eiropas Savienības Tiesas (līdz 01.10.2009. Eiropas Kopienas tiesas) judikatūras⁷, bet arī no KL 11. panta pirmās daļas.

Svarīgi atcerēties!

KL 11.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti aizliegtu vienošanos veidi, taču ir būtiski atcerēties, ka minētie veidi ir tikai piemēri un pantā minētie septiņi punkti nesniedz izsmeļošu sarakstu. Galvenais princips, kas jāievēro – jebkuram tirgus dalībniekam sava komercdarbība, plāni un rīcība tirgū ir jāveido patstāvīgi un neatkarīgi.

Kādi ir vienošanās izpausmes veidi un vienošanās aizliegumi?

KL 11. panta pirmajā daļā lietotā termina “vienošanās” piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. KL ir piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz neformālākas sapratnes palīdzību, ko sauc par saskaņotu darbību. Tādējādi vienošanās ir arī jebkurā citādā formā panākta un īstenota sadarbība starp konkurentiem, jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences mazināšanu starp tiem, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu starp konkurentiem.

Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, savukārt otrs nav reaģējis noraidoši attiecībā uz šādas informācijas saņemšanu.⁸

Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū, darbojoties neatkarīgi un darot visu iespējamo, lai nepieļautu sensitīvas informācijas apmaiņu starp konkurentiem, t.sk. par komercsabiedrības plāniem piedalīties vai nepiedalīties iepirkumos, kas atklāj konkurentam darbības, kuras tas ir nolēmis vai plāno veikt nākotnē.

Tāpat būtiski, ka konkurenci regulējošie normatīvie akti nenodala tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma atbildību no atsevišķu tā darbinieku atbildības, t.i., nenodala “darbinieku vainu” no “tirgus dalībnieka vainas”, jo darbinieki veido tirgus dalībnieku jeb “personificē” to. Turklāt KL 11. panta pirmajā daļā un arī LESD 101. pantā noteiktais vienošanās aizliegums nav attiecināms tikai uz to amatpersonu rīcību, kurām ir paraksta tiesības konkrētajā komercsabiedrībā, jo aizliegta vienošanās ir attiecināma uz jebkura darbinieka darbībām, kuram tirgus dalībnieks ir nodevis tā informāciju, kas attiecas uz cenām un citiem komerciāli nozīmīgiem tirgus dalībnieka datiem un kas darbojas darba devēja interesēs⁹. Tādējādi tirgus dalībnieka vadībai ir jāseko, lai darbinieki, pildot darba pienākumus, ievērotu normatīvos aktus, tajā skaitā KL. Līdz ar to konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšana nav atkarīga no tā, vai tirgus dalībnieka vadība būtu īpaši pilnvarojusi darbinieku rīkoties noteiktā veidā vai būtu informēta par darbinieka darbībām.

No konkurences tiesību viedokļa ir aizliegts vienoties par:

tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem,
ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli,
tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus,
noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu,
piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci,
nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus,
darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

1.attēls. Par ko nedrīkst vienoties uzņēmumi?

Svarīgi atcerēties!

Lai izvairītos no neatļautas informācijas apmaiņas, pamatā ir jāievēro princips – neatklāt informāciju, kuru tirgus dalībnieks uzskata par savu komercnoslēpumu un parastos apstākļos nevēlētos, lai šo informāciju uzzina tā konkurents. Aizliegta vienošanās nevar tikt attiecināta tikai uz tām amatpersonām, kurām ir paraksta tiesības konkrētajā komercsabiedrībā. Aizliegta vienošanās ir attiecināma uz jebkura tirgus dalībnieka darbinieka darbībām, kuram tirgus dalībnieks ir nodevis tā informāciju, kas attiecas uz cenām un citiem komerciāli nozīmīgiem tirgus dalībnieka datiem un kas darbojas darba devēja interesēs.

Kādas ir piemērojamās sankcijas?

Jānorāda, ka aizliegta vienošanās ir smagākais no konkurences tiesību pārkāpumiem un par šāda veida pārkāpumu ir paredzēts arī bargākais sods. KL 12. panta pirmā daļa nosaka – ja KP konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Savukārt atbilstoši KL 12. panta trešajai daļai KP par horizontālu aizliegtu vienošanos starp konkurentiem tās dalībniekiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 10 % apmēram no katra dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma¹⁰, bet ne mazāk kā 700 eiro katram. Līdz šim lielākais Konkurences padomes piemērotais naudas sods vienam uzņēmumam par dalību kartelī ir 5 833 692,96 eiro¹¹.

Viens no publisko iepirkumu mērķiem ir iegādāties preces, pakalpojumus vai būvdarbus brīvas konkurences apstākļos, kur piegādātāji brīvos tirgus apstākļos konkurē savā starpā un piedāvā izdevīgāko un atbilstošāko risinājumu katrā konkrētā iepirkumā. Līdz ar to arī publiskajos iepirkumos normatīvais regulējums stingri vēršas pret konkurences tiesību pārkāpumiem, paredzot kandidātu un pretendentu izslēgšanu no iepirkuma konkursa¹², ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem. Tādējādi izslēgšanas nosacījumi tiek piemēroti:

12 mēnešus pēc tam, kad KP lēmums par pārkāpumu vai tiesas spriedums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams,
izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija par sadarbību Iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi.

Svarīgi atcerēties!

Gadījumos, kad uzņēmums ir iesaistījies kartelī, bet tomēr vēlas turpmāk darboties tirgū godprātīgi un ir izlēmis sadarboties ar KP, tam ir iespēja iegūt imunitāti no soda vai ievērojamu naudas soda samazinājumu, kas var būt līdz pat 50 % apmērā no piemērotā soda, kā arī tiek sniegta iespēja turpināt piedalīties publiskajos iepirkumos. Šādas priekšrocības piedāvā Iecietības programma.

Kas ir Iecietības programma?

Iespēja uzņēmumam, kas ir vai bija iesaistīts kartelī, pirmajam brīvprātīgi iesniegt pierādījumus par šo pārkāpumu KP un saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos¹³.

Uzņēmumam, kas nevar pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu no soda, jo, piemēram, uzņēmums ir bijis pārkāpuma iniciators, KP jau ir ierosinājusi izpētes lietu par konkrēto pārkāpumu vai par pārkāpumu pirmais ziņojis cits uzņēmums, ir iespēja sadarboties ar KP un saņemt naudas soda samazinājumu.

Iecietības programmas regulējums atrodams Konkurences likuma 12.¹ pantā¹⁴, savukārt detalizēti Iecietības programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr.179 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”¹⁵.

Izmanto pašnovērtējuma rīku vai ievies vadlīnijas!

Uzturot pārlieku ciešas attiecības ar konkurentiem, uzņēmumam ir risks iesaistīties aizliegtā vienošanā jeb kartelī. Ar KP izstrādātā pašnovērtējuma rīka saraksta palīdzību ikviens uzņēmums var pārliecināties, vai uzņēmuma darbinieku ikdienas rīcība nepārkāpj likumu un uzņēmums nav kļuvis par karteļa dalībnieku.

KP, izstrādājot uzņēmēju pašnovērtējuma rīku, ir sniegusi iespēju uzņēmumiem pārliecināties, vai neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ tie nav iesaistījušies kartelī. Situācijā, ja pēc pašnovērtējuma rīka izmantošanas uzņēmējam ir bažas par savu vai uzņēmuma darbinieku rīcību, rīks piedāvā iespēju anonīmi sazināties ar Konkurences padomi vai pieteikties Iecietības programmā. Pašnovērtējuma rīks karteļu risku mazināšanai ir pieejams gan drukātā formātā, ko semināros izplatīt uzņēmējiem, gan elektroniski: https://ej.uz/parbaudiuznemumu.

Otrs preventīvs mehānisms, ko katrs uzņēmums var izmantot, lai mazinātu pārkāpuma risku savā uzņēmumā, ir izstrādāt Korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijas.

2. attēls. Korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijas izstrādes posmi

Risku apzināšana —–> Vadlīniju izstrāde —–> Ieviešana un uzturēšana

Uzņēmumam pirms vadlīniju ieviešanas, nepieciešams izvērtēt riskus, kas var norāda uz paaugstinātu pārkāpumu iespējamību, piemēram:

Cieša sadarbība ar konkurentiem,
Darbinieks ir darba tiesiskajās attiecībās paralēli ar diviem tirgus dalībniekiem,
Darbinieks nodibina darba tiesiskās attiecības ar konkurentu,
Trešās personas, piemēram, apakšuzņēmējs, ārpakalpojumu sniedzēji gatavo dokumentus publiskajam iepirkumam,
Cilvēciskais faktors – paziņas un draugi, ģimenes locekļi, kuri strādā konkurējošos uzņēmumos,
Tirgus dalībnieki (konkurenti) izmanto kopīgās telpās.

Korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijām nepieciešams aptvert visas trīs sadaļas – risku apzināšanu, aizliegumu aprakstu un plānu, kā gūtās zināšanas noturēt uzņēmuma atmiņā ilgtermiņā. Tādējādi uzņēmumi jau laikus var kontrolēt savu rīcību un izskaut iespējamos konkurences tiesību pārkāpumus savā darbībā, lai nenokļūtu KP redzeslokā un nesaņemtu bargos sodus.

^{1.Sk. MK noteikumus Nr.798, 2.9.punktu – horizontālā karteļa vienošanās – vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem – https://likumi.lv/doc.php?id=181856&from=off↩}

^{2.Vispirms tas minēts EST 30.06.1966. spriedumā lietā Nr. C-56/65, Société Technique Minière (L.T.M.) pret Maschinenbau Ulm GmbH (M.B.U.), 249. lpp. EST 11.07.1985. spriedums lietā Nr. C-42/84, Remia BV, 22. punkts. Sk. arī Komisijas paziņojuma (EK) pamatnostādnes par ietekmi uz tirdzniecības jēdzienu Līguma (2004/C101/07) 81. un 82. pantā ( turpmāk – Pamatnostādnes) 24. punktu.↩}

^{3.EST 14.07.1981. spriedums lietā Nr. 172/80, Züchner pret Bayerische Vereinsbank, 18. punkts; un Pamatnostādnes, 19 punkts.↩}

^{4.Sk. LR Augstākās tiesas Senāta 20.06.2014. Spriedums lietā Nr.SKA-333/2014.↩}

^{5.AT Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-567/2014, Pet Pro Services, 10. punkts; EST 13.12.2012. spriedums lietā Nr. C-226/11, Expedia, 35. punkts.↩}

^{6.Sk. AT 29.06.2009. spriedums lietā Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. un 24. punkts, 29.04.2011. spriedums lietā Nr. SKA-100/2011, Aizputes ceļinieks, u.c., 12. punkts.↩}

^{7.Sk. EST 16.12.1975. sprieduma apvienotajā lietā Nr. C-114/73 Suiker Unie u.c.,173. punktu un AT 29.06.2009. sprieduma lietā Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. punkts↩}

^{8.T-25/95 u.c. Cimenteries CBR SA pret Komisiju, 1852. un 1849. punkts.↩}

^{9.AA 06.05.2011. spriedums lietā Nr. A43006009, Elkor Trade, 6.2.4. apakšpunkts.↩}

^{10.Sk.Sk. Kārtība, kādā aprēķināms sods, noteikts Ministru kabineta noteikumos https://likumi.lv/ta/id/281215-kartiba-kada-nosakams-naudas-sods-par-konkurences-likuma-11-panta-pirmaja-dala-un-13-panta-un-negodigas-mazumtirdzniecibas-prak…↩}

^{11.Sk. KP lēmumu Nr. E02-40 Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Nr. P/08/06/18. Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas pārkāpumu SIA „Samsung Electronics Baltics”, SIA „RD Elektroniks”, SIA „PROKS”, SIA „ELKOR TRADE”, SIA „ROTA un K” darbībās. https://www.kp.gov.lv/lv/media/838/download↩}

^{12.Sk. Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 6. punkts un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48. panta pirmās daļas 6. punkts↩}

^{13.Sk. Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 6.punktu. https://likumi.lv/ta/id/287760#p42↩}

^{14.Sk. Konkurences likuma 12.¹ pantu. https://likumi.lv/ta/id/54890-konkurences-likums#p-591532↩}

^{15.Sk. Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr.179 “”Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”. https://likumi.lv/ta/id/281215-kartiba-kada-nosakams-naudas-sods-par-konkurences-likuma-11-panta-pirmaja-dala-un-13-panta-un-negodigas-mazumtirdzniecibas↩}

Iepirkumi, ES fondi Valsts pārvalde un pašvaldības

ES fondu finansējums būs pietiekams lielākajai daļai pašvaldību iesniegto energoefektivitātes projektu

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 03/01/2022

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātajā Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasē pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai saņēmusi 93 projektu ieceres no 36 pašvaldībām. Programmas piektajā kārtā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 37,4 miljoni eiro.

Projektu atlasē, kur iesniegumu pieņemšana beidzās 15. decembrī, pašvaldību un to kapitālsabiedrību iesniegtajās projektu iecerēs kopējais pieprasītais ERAF finansējums ir 42,3 miljoni eiro, par 4,9 miljoniem pārsniedzot šajā kārtā pieejamo atbalstu.

Ieguldījumi sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā energoefektivitātes paaugstināšanai paredzēti 13 projektos – ES fondu atbalsts ir pietiekams visu ieceru īstenošanai.

Savukārt energoefektivitātes paaugstināšanai cita veida infrastruktūras objektos iesniegtas 80 projektu idejas. Izglītības infrastruktūras uzlabošana plānota 33 iecerēs, t.sk. pirmsskolas izglītības iestāžu, pamatskolu, vidusskolu energoefektivitātes paaugstināšanā. Administratīvo ēku infrastruktūras pilnveide paredzēta 21 projekta iesniegumā, 11 – sociālo pakalpojumu, t.sk. pansionātu infrastruktūrā, 10 – kultūras un sporta ēku energoefektivitātes celšanai, bet 3 – veselības aprūpes ēku uzlabošanai. Kopējais pieprasītais finansējuma apjoms šajos iesniegumos par 4,9 miljoniem eiro pārsniedz pieejamo, tādēļ ieceres tiks apstiprinātas konkursa kārtībā.

Projektos paredzētais ERAF finansējums svārstās no 47 tūkstošiem eiro līdz pat 2,7 miljoniem eiro, vidēji projektā – 455 tūkstoši eiro.

Lēmumi par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu tiks pieņemti 3 mēneši laikā, līdz 2022. gada 15. martam.

ES fondu programmā, kas vērsta uz primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par siltumapgādi, piektajā atlases kārtā, atšķirībā no iepriekšējām, CFLA projektus pieņēma atklātā projektu iesniegumu atlasē, projektu iesniedzējiem par pieejamo finansējumu konkurējot konkursa veidā.

Energoefektivitātes paaugstināšanai projektu īstenotāji varēs veikt ēku pārbūvi vai atjaunošanu, lokālās vai autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūvi vai atjaunošanu, kā arī iegādāties un uzstādīt atjaunojamos energoresursus izmantojošas siltumenerģiju ražošanas iekārtas.

Ar ES fondu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanu varēs veikt pašvaldības īpašumos, kuros netiek veikta saimnieciskā darbība. Tāpat projektus varēs īstenot ūdenssaimniecības, siltumapgādes, veselības aprūpes, sporta un kultūras pakalpojumu infrastruktūrai.

ERAF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” ietvaros, kas, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paplašināts ar piekto kārtu.

Ceļu, tiltu būve Elektroniskais iepirkums Transports

Nākamā gada prioritāte – sabiedriskā transporta sistēmas stiprināšana

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 29/12/2021

“Transporta nozarē nākamā gada prioritāte būs sabiedriskā transporta sistēmas nostiprināšana un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula iedzīvināšana,” otrdien, 28. decembrī, preses konferencē uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš norāda, ka nozīmīgs notikums būs jauno elektrovilcienu ierašanās Latvijā, jo tie būs pirmie mūsdienīgie vilcieni. Pēc ministra paustā, tās būs būtiskas pārmaiņas gan ritošā sastāva kvalitātē, gan servisa nodrošināšanā, kas ienāks mūsu ikdienā.

Nākamajā gadā sāks funkcionēt vienota sabiedriskā transporta biļešu sistēma, kas dos iespēju iegādāties biļeti gan vilciena, gan autobusa pārvadājumiem. Autotransporta direkcija (ATD) ir pabeigusi darbu pie sistēmas izstrādes un pašlaik notiek tās testēšana.

“ATD nākamā gada pirmajā ceturksnī izsludinās iepirkumu jaunu bateriju vilcienu iegādei. Septiņus vilcienu sastāvus plānots iegādāties ar Atveseļošanās fonda finansējumu. Pašlaik notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par vēl divu sastāvu iegādi no Kohēzijas fonda līdzekļiem,” pauž satiksmes ministrs.

Valsts autoceļu sakārtošanā 2021. gada būvniecības sezona bija viena no labākajām visā atjaunotās Latvijas vēsturē. Šogad autoceļi sakārtoti 1337 km garumā 206 objektos. “Cenšamies piesaistīt finansējumu, lai turpinātu ceļu sakārtošanu tādā pašā intensitātē, vienlaikus rūpējoties par kvalitātes nodrošināšanu,” saka satiksmes ministrs.

Tālis Linkaits uzsver, ka valsts autoceļu sakārtošana notiek ar ilgtermiņa stratēģiju, plānojot gan galveno, gan reģionālo, gan vietējo ceļu attīstību. Ministru kabinetā apstiprināta valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. Autoceļu padomē apstiprināts valsts reģionālo ceļu būvniecības plāns līdz 2027. gadam. Veikta analīze vietējiem valsts autoceļiem un izvērtēti posmi nodošanai pašvaldībām, kas varētu nodrošināt to efektīvāku uzturēšanu. Tāpat Autoceļu padomē apstiprināta Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija un uzsākti veloceļu maršrutu izpētes darbi prioritārajiem projektiem.

Autoceļu jomā 2021. gadā starp apjomīgākajiem un nozīmīgākajiem projektiem ministrs nosauc Ķekavas apvedceļa būvniecības uzsākšanu un Rīgas apvedceļa pārbūves plānošanu, kas sākta ar ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu autoceļu A4 un A5 posmiem, kā arī pieņemto lēmumu par privātās publiskās partnerības modeļa izvērtēšanu Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai. Ministrs uzsver arī valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu konkurencei, kas ļaus samazināt izdevumus par ceļu uzturēšanas darbiem.

Turpinās darbs pie pasažieru pārvadājumu un sabiedriskā transporta sistēmas attīstības, akcentējot dzelzceļu kā šīs sistēmas mugurkaulu. Tālis Linkaits, runājot par dzelzceļa infrastruktūras attīstību 2021. gadā, kā būtiskākos darbus uzsver uzsāktā dzelzceļa posma Sarkandaugava–Ziemeļblāzma modernizāciju, kā rezultātā tiks izbūvēts otrs sliežu ceļš posmā Mangaļi–Ziemeļblāzma un varēs nodrošināt intensīvāku vilcienu satiksmi. “Latvijas dzelzceļa” (LDz) uzsāktais 48 staciju pasažieru platformu modernizācijas projekts nākotnē kopā ar jaunajiem elektriskajiem vilcieniem risinās ērtas iekāpšanas jautājumu. Tāpat nozīmīga ir ātruma uzlabošana LDz infrastruktūrā un drošības elementu infrastruktūras sakārtošana, veidojot drošākas pārbrauktuves un gājēju pārejas.

Pašlaik vilcienu satiksmē esošie vilcienu sastāvi tiek izmantoti maksimālā kapacitātē. 2021. gadā atklāti jauni vilciena eksprešu reisi uz Rēzekni, Daugavpili, pēc daudzu gadu pārtraukuma atsākuši kursēt vilcieni no Rīgas uz Krāslavu, Madonu, Gulbeni un Indru.

“Šogad būtisks darbs ir Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma programmas izstrāde Rīgai un Pierīgai, tajā skaitā tādas sabiedriskā transporta sistēmas plānošana, kas mudinātu iedzīvotājus biežāk ikdienā izmantot sabiedrisko transportu. Par šo finansējumu tiks veidoti astoņi mobilitātes punkti, iegādāti bateriju vilcieni, izveidota Bolderājas dzelzceļa līnija un veikta Rīgas-Pierīgas dzelzceļa sistēmas elektrifikācija. Pats būtiskākais – tiks veidots vienots Rīgas metropoles sabiedriskā transporta tīkls ar salāgotu grafiku un vienotu biļeti,” teica satiksmes ministrs.

“Rail Baltica ir lielākais dzelzceļa projekts pēdējās desmitgadēs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Šajā projektā turpinās būvniecības darbi Rīgas Centrālajā stacijā, esam uzsākuši dzelzceļa infrastruktūras būvniecību starptautiskajā lidostā “Rīga”, notiek projektēšana pamattrasē, izsludināts iepirkums pamattrases būvniecībai un 17 reģionālo staciju projektēšanai,” teica ministrs.

2021. gads bija Eiropas Dzelzceļa gads, kas vēlreiz apliecina, ka investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, ritošajā sastāvā, informāciju un tehnoloģiju sistēmās un arī dažādos kvalitatīvos pasažieru apkalpošanas risinājumos ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm un pilnībā atbilst Eiropas Zaļā kursa prasībām.

Satiksmes ministrs uzsvēra, ka nākamajā gadā trešajā lasījumā noslēgsies debates Saeimā par ostu pārvaldības reformu, kā rezultātā varēs Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, piesaistot profesionālas valdes un padomes un uzsākot darbu pēc jaunā regulējuma principiem. Ministrs pauda, ka 2022. gadā plānots izsludināt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates pakalpojuma konkursu.

Elektroniskais iepirkums Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi

“Rīgas meži” iepirkums mobilo sakaru jomā radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 28/12/2021

Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka SIA “Rīgas meži” 2019. gada 5. septembrī izsludinātajā konkursā “Mobilo sakaru pakalpojuma iegāde” iekļautais kritērijs par bāzes staciju skaitu radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam. Šādu acīmredzamu priekšrocību noteikšana vienam no pretendentiem ir nepamatota, bet attiecīgās nolikuma prasības vērtējamas kā prettiesiskas.

No jaunākās tiesu prakses secināms, ka objektīvi nepastāv viens kritērijs, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, tostarp par tādu nav atzīstams arī bāzes staciju skaits bez konkrētākas sasaistes ar citiem parametriem.

Tiesas izpratnē objektīvākais rezultāts varētu tikt iegūts, bāzes staciju skaitu vērtējot kopsakarā ar citiem radio pārklājumu ietekmējošiem tehniskajiem parametriem, tādiem kā bāzes staciju izvietojums, antenu veids, radio signāla elektromagnētiskā intensitāte un to traucējošie apstākļi, apkārtējās vides raksturs, reljefs u.c. Turklāt attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku lokāciju visobjektīvākais novērtējums ir attiecīgo operatoru pārklājuma un pakalpojuma pieejamības mērījumi.

“Bāzes staciju skaita kā kritērija iekļaušana publiskajos mobilo sakaru iepirkumos vairāku gadu garumā liecināja par izteiktu favorītismu tajos, kas ierobežo godīgu konkurenci un rada zaudējumus valstij. Lielākajā daļā šādu iepirkumu uzvarēja vēsturiskais operators. Par šo jautājumu esam daudz runājuši ar atbildīgajām iestādēm, kā arī analizējuši ārvalstu praksi, kas atklāj, ka šāds kritērijs ārvalstu publiskajos iepirkumos netiek iekļauts, jo neļauj izvērtēt reālo sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” stāsta “Tele2” juridiskā un regulēšanas lietu departamenta direktors Aigars Evertovskis. “Pirms salīdzinoši neilga laika arī nozari uzraugošā ministrija – Satiksmes ministrija – savās oficiālajās vadlīnijās atzina, ka bāzes staciju skaitu nav vēlams iekļaut kā kritēriju publiskajos mobilo sakaru iepirkumos, un tagad to ir atzinusi arī tiesa. Mēs ļoti ceram, ka turpmāk šāds prettiesisks kritērijs vairs neparādīsies Latvijas publiskajos iepirkumos un to ņems vērā arī Iepirkumu uzraudzības birojs.”

Tiesa arī secina, ka lielāks bāzes staciju skaits konkursā uzvarējušajam pretendentam pats par sevi nevar sniegt pasūtītājam pietiekami drošas garantijas, ka kādā no ģeogrāfiskajiem punktiem tās darbības teritorijā lietotājam neradīsies situācija, ka mobilo sakaru pakalpojumi vajadzīgajā brīdī būs īslaicīgi vai pastāvīgi nepieejami radio signāla nepietiekamības dēļ.

Spriedumu šajā lietā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams pieņēma 2021. gada 10. decembrī. To var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Iepirkumi, ES fondi

Latvija atskatās uz paveikto un izvirza prioritātes nākamajam ES fondu periodam

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 28/12/2021

No 2014. – 2020. gada perioda sākuma līdz šī gada novembra vidum ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu Latvijā īstenoti vairāk nekā divi tūkstoši projekti par četriem miljardiem eiro jeb aptuveni 86% no kopīgā Latvijai pieejamā ES finansējuma. Projektu īstenotājiem kopā izmaksāti jau gandrīz 3 miljardi eiro jeb nedaudz vairāk kā 60% no kopējās 4,7 miljardu eiro Latvijai pieejamās ES fondu aploksnes 2014.-2020. gadā. Atsevišķi projekti vēl turpinās, kā arī aktīvi notiek darbs pie jaunās ES fondu programmas.

Nupat noslēgusies Finanšu ministrijas iniciētā virtuālā zibakcija, kur ar mirkļbirku #TurpinamAugtKopa pašvaldību, dažādu iestāžu pārstāvji un aktīvisti Facebook un Instagram platformās pastāstīja par to, kādi projekti Rīgā un reģionos īstenoti ar ES naudas palīdzību.

Rekonstruēti ceļi, kas uzlabo dzīves kvalitāti un autobraucēju garastāvokli; veicinātas inovācijas un sniegts atbalsts uzņēmējdarbībai un zinātnei, apgaismotas un sakārtotas teritorijas, kur ir drošāk uzturēties; iekārtotas pastaigu vietas un dažādi citi tūrisma objekti, kur atpūsties svaigā gaisā no ikdienas steigas; sociālie un rehabilitācijas centri, kur palīdzēt cilvēkiem atgūt fiziskos un garīgos spēkus; izglītības iestāžu projekti, kas ļauj apgūt konkurētspējīgas un nākotnē lietderīgas zinības; energoefektīvu un dažādu mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana pašvaldībās, – šie un daudzi citi projekti ļauj ar gandarījumu atskatīties uz to, kā 2014.-2020. gadā ir investēta ES nauda.

Finanšu ministrs Jānis Reirs pateicas pašvaldībām par iesaistīšanos zibakcijā: “Pašvaldību iestādes un uzņēmumi, kā arī citi aktīvisti dalījās ar īstenotajiem projektiem, parādot, ka Latvija prot ieguldīt naudu jēgpilni. Tā, lai nākotnē tiktu nesta atdeve no katra investētā eiro.” Viņš atgādina – ES kopumā ir novērtēts, ka kohēzijas politikas ieguldījumu atdeve ES kopumā līdz 2023. gadam sasniegs 2,74 eiro par katru 2007. – 2013. gada laikposmā ieguldīto eiro — tā ir 274% atdeve. J.Reirs uzsver: “Interesantu un noderīgu projektu īstenošana arī rada jaunas iespējas, piemēram, sakārtojot ceļu vai izveidojot tūrisma objektu, attīstās uzņēmējdarbība apkaimē. Lai arī zibakcija ir noslēgusies, no īstenotajiem projektiem sabiedrība iegūs vēl daudzus gadus.”

ES nauda ļāvusi Latvijā īstenot daudzas vērienīgas ieceres gan Rīgā, gan dažādos Latvijas reģionos:

Latvijā darba vidē balstītās mācībās iesaistīti 2624 audzēkņi, visvairāk Rīgā (428), Ogres novadā (217), Krāslavas novadā (175) un Daugavpilī (135), bet no Valmieras novada – 114, Madonas novada – 93, Liepājas – 89, Saldus novada – 84, Aizkraukles novada – 79, Jelgavas novada – 7.
Kopumā atbalstīto bezdarbnieku skaits sasniedz 145 362, no tiem Latgalē – 48 998, Rīgā – 29 053, Kurzemē – 21 122, Zemgalē – 16 005, Pierīgā 15 227 un Vidzemē 14 957.
Modernizētas 55 izglītības iestādes, visvairāk no tām Ventspilī – 8, Daugavpilī – 6, Liepājā – 6 un Rīgā – 4.
Ir jaunradīti 48 pakalpojumi kultūras un dabas mantojuma objektos, no tiem 9 Dienvidkurzemes novadā, 8 Cēsu novadā, 5 Talsu novadā un pa četriem Jelgavā un Ventspils novadā.
Radītas 1710 pētnieku darba vietas ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Krimūnu pagastā, Lībagu pagastā, Priekuļu pagastā un Salaspils pagastā.
Ir jaunizveidotas 714 darba vietas no investīcijām infrastruktūrā, visvairāk Daugavpilī – 98, Liepājā – 70, Valmierā – 61 un Mālpils pagastā – 42.
Uzstādītas 110 elektroauto uzlādes stacijas, 78 no tām Rīgā, pa trim – Jelgavā, Ventspilī un Talsu novadā, kā arī daudzos citos Latvijas novados

Vairāki šī plānošanas perioda ES līdzfinansētie projekti vēl turpinās.
Piemēram, nākamgad 147,9 miljonu eiro atbalsts plānots energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, 48,1 miljons eiro paredzēts atjaunīgo energoresursu izmantošanai lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, bet 12,4 miljoni eiro plānoti individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanai mājsaimniecībām. 2022. gadā plānoti arī vairāki satiksmes jomas infrastruktūras projekti. Gada otrā pusē ar kopīgo finansējumu aptuveni 307,3 miljoni eiro plānots sākt modernizēt un uzlabot vairākas dzelzceļa līnijas, ieguldīt līdzekļus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizēšanā un drošības paaugstināšanā. Plānoti arī ieguldījumi aptuveni 285 miljonu eiro apmērā valsts galveno autoceļu infrastruktūras uzlabošanā.

16. novembrī Ministru kabinets apstiprināja ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam turpmāko virzību izskatīšanai Eiropas Komisijā. Programma paredz ES fondu investīcijas vairāk kā 4,7 miljardu eiro apmērā nākamajiem septiņiem gadiem, tā ietver ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas.

Programmas finansējuma 4 788 miljonu eiro apmērā sadalījums pa politikas mērķiem nākamajā plānošanas periodā:

1. “Viedāka Eiropa” – 972 miljoni eiro

2. “Zaļāka Eiropa” – 1,089 miljardi eiro

3. “Savienotāka Eiropa” – 1,012 miljardi eiro

4. “Sociālāka Eiropa” – 1,452 miljardi eiro

5. “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” – 263 miljoni eiro.

Uzziņai:

Zibakcijā atspoguļotos projektus var atrast pašvaldību profilos Facebook un Instagram, meklējot ar mirkļbirku #turpinamaugtkopa.

Elektroniskais iepirkums Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti

Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem?

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 27/12/2021

Publisko iepirkumu likuma jaunākie grozījumi Satversmes tiesā

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam.

Aplokšņu algu maksātāju apkarošana joprojām ir Latvijas valdības prioritāte.¹ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) cīnās ar aplokšņu algu maksātājiem, veicot nozaru pārbaudes, piemēram, zobārstniecībā,² autoservisos³ un citur.⁴ Cīņas ietvaros arī atgriezās pie ierosinājuma nepieļaut aplokšņu algu maksātājiem saņemt valsts pasūtījumus.

Likumdevējs šo ierosinājumu atbalstīja vēl 2010. gadā, papildinot Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 39. panta pirmo daļu ar 6. punktu (turpmāk – Atceltā norma). Tas paredzēja automātiski izslēgt no dalības iepirkumā tos pretendentus vai kandidātus, kuru darbinieki saņēma mazāk nekā 70% no vidējās algas nozarē.⁵

Satversmes tiesa šo normu 2011. gada nogalē⁶ atzina par neatbilstošu Satversmes 91. pantam. Tā konstatēja atšķirīgu attieksmi pret pretendentiem, kuru darbinieku alga ir mazāka par 70% no vidējās algas nozarē, un tiem, kuru darbinieku alga ir lielāka. Turklāt apstrīdētā norma paredzēja izslēgt pretendentus no dalības iepirkumā, neļaujot tiem pierādīt nodokļu samaksu.

Saeima 2014. gada 2. oktobrī papildināja PIL 48. pantu (turpmāk – Grozījumi), dodot pasūtītājiem iespēju atzīt piedāvājumu par nepamatoti lētu un izslēgt pretendentu no tālākas dalības iepirkumā, ja kaut viens tā vai apakšuzņēmēju darbinieks saņem mazāk nekā 80% no profesijas vidējās stundas likmes un VID tam neredz attaisnojumu. Pasūtītājam būs pienākums pārbaudīt ikviena piedāvājuma cenas pamatotību.⁷

VID paziņojums presei par šiem grozījumiem vēstīja, ka jaunā norma neļaus aplokšņu algu maksātājiem saņemt valsts naudu. VID neminēja Satversmes tiesas 2011. gada spriedumu (turpmāk – Spriedums) ne preses paziņojumā, ne Grozījumu anotācijā. Iestāde vien atzīmēja, ka Atceltā norma zaudējusi spēku.⁸

Pēc autores domām, Grozījumi līdzinās Atceltajai normai un ir pamats tos apstrīdēt Satversmes tiesā. Tādēļ autore sniedz savu redzējumu par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt PIL 48. panta 2015. gada 1. augusta redakcijas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī dod ieskatu VID secinājumos par Spriedumā teikto, ciktāl tie ir publiski pieejami.

Vai norma paredz atšķirīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, kuri, visdrīzāk, maksā aplokšņu algas

Atceltā norma uzdeva pasūtītājiem izslēgt no dalības iepirkumā tos pretendentus, kuru darbinieku vidējā alga neatbilda 70% no nozares vidējā atalgojuma.⁹ Satversmes tiesa pārbaudīja tās atbilstību 91. panta pirmajam teikumam saskaņā ar šādu testu:

vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;
vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;
vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips.¹⁰

Pirmkārt, Spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka visi ieinteresētie piegādātāji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Lai arī Atceltā norma uzdeva salīdzināt piegādātāju darbinieku algu vienas nozares ietvaros saskaņā ar NACE klasifikatoru,¹¹ tās tvērums attiecās uz visām nozarēm. Tātad arī Grozījumu apstrīdēšanas gadījumā Satversmes tiesa, domājams, identificētu salīdzināmās personas kā visus ieinteresētos piegādātājus.

Otrkārt, Satversmes tiesa secināja, ka Atceltā norma paredzēja atšķirīgu attieksmi pret ieinteresētajiem piegādātājiem. Tā nošķīra salīdzināmās personas saskaņā ar darbinieku vidējā atalgojuma salīdzinājumu ar vidējo algu nozarē. Tikai tie ieinteresētie piegādātāji, kuru darbinieki pelnīja virs 70% no nozares vidējās algas, drīkstēja turpināt dalību iepirkumā.¹²

Arī šajā posmā Satversmes tiesa konstatētu Grozījumu atšķirīgu attieksmi pret dažādiem pretendentiem. Tā paredz pasūtītājam pienākumu izvērtēt piedāvājumu kā, iespējams, nepamatoti lētu, ja tas konstatē darbinieku atalgojumu atšķirību. Pasūtītājam nav pienākuma vērtēt tos piedāvājumus, kuru iesniedzēju darbinieki saņem algu starp 70% un 100% no vidējās stundas likmes.

Tādēļ, autores ieskatā, Satversmes tiesa konstatētu, ka Grozījumi paredz atšķirīgu attieksmi pret dažādiem pretendentiem – atkarībā no darbinieku vidējās stundas likmes un tās salīdzinājuma ar valstī vidējo.

Vai Grozījumu mērķis ir leģitīms

Likumdevēja mērķis, pieņemot Atcelto normu, bija panākt, lai tiesības slēgt iepirkuma līgumu iegūst tikai tie piegādātāji, kuri, visdrīzāk, nemaksā aplokšņu algas.¹³ Satversmes tiesa to skaidroja šādi: “Sabiedrības labklājības veicināšana un citu personu tiesību aizsardzība, kas izpaužas kā nodokļus nepilnīgi maksājošo pretendentu izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā, pilnvērtīgas nodokļu iekasēšanas sekmēšana un iepirkuma procedūras pretendentu godīgas konkurences nodrošināšana.”¹⁴

Likumprojekta anotācija Grozījumu mērķi neskaidro, jo Finanšu ministrija tos ierosināja tikai trešajā lasījumā.¹⁵ VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone precizējusi, ka normas mērķis ir izskaust gadījumus, kad zemāko cenu iepirkumā piedāvā ģenerāluzņēmējs, kurš ietaupījumu rod apakšuzņēmēju darbinieku aplokšņu algās.¹⁶

Tātad likumdevēja mērķis, pieņemot gan Atcelto normu, gan Grozījumus, pēc būtības ir identisks. Tas paredz veicināt godīgu konkurenci iepirkumos un nodokļu iekasēšanu. Satversmes tiesa Spriedumā šo mērķi atzina par leģitīmu.¹⁷ Līdz ar to autorei nav šaubu, ka tā to darītu, arī vērtējot Grozījumus.

Pēc tam Satversmes tiesa pārbaudītu vienlīdzīgas attieksmes tiesību ierobežojuma pamatotību saskaņā ar šādiem kritērijiem:

“Publisko iepirkumu likuma ietvaros efektīvs risinājums aplokšņu algu problēmai, autores ieskatā, būtu zemākās cenas kritērija nozīmes samazināšana.”

vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi;
vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.¹⁸

Ja, izvērtējot tiesību normu, Satversmes tiesa atzīst, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad norma neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska.¹⁹ Šo kritēriju pārbaudi attiecībā uz Grozījumiem autore analizē nākamajās sadaļās.

Vai vidējās stundas likmes apmērs identificē aplokšņu algu maksātājus

Atceltā norma paredzēja automātiski izslēgt no dalības iepirkumā pretendentus, kuri maksāja pārlieku zemu algu, salīdzinot ar nozares rādītājiem. Tādēļ Satversmes tiesa atzina Atcelto normu par formāli piemērotu leģitīmā mērķa sasniegšanai.²⁰ Tomēr tā vērtēja arī normas piemērošanas praksi, lai pārbaudītu faktisko piemērotību.

Satversmes tiesas ieskatā, Atceltā norma nedeva pasūtītājam iespēju izslēgt no dalības iepirkumā tos pretendentus, kuru darbinieki saņēma virs 70% no nozares vidējās algas, bet kuri slepus nemaksāja visus darbaspēka nodokļus.²¹ Praksē norma neļāva pasūtītājam izslēgt pilnīgi visus darbaspēka nodokļu nemaksātājus. Tādēļ Satversmes tiesa secināja, ka Atceltā norma tikai daļēji sasniedza leģitīmo mērķi.

Saskaņā ar Grozījumiem pasūtītājam obligāti jāizvērtē nepamatoti lēts piedāvājums, ja kaut viens pretendenta darbinieks saņem mazāk nekā 80% no profesijas vidējā atalgojuma stundā. Formāli norma atļauj pēc šāda vērtējuma izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, tādēļ tā formāli ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.

No faktiskās piemērotības viedokļa Grozījumi praksē sadala varbūtējos darba spēka nodokļu nemaksātājus divās daļās. Proti, tajos, kas maksā mazāk nekā 80% no vidējās profesijas stundas likmes un kurus pārbauda pasūtītājs un VID, un tajos, kuri netraucēti turpina dalību iepirkumā.

Manuprāt, šajā gadījumā Satversmes tiesa secinātu, ka pasūtītāji, piemērojot Grozījumus praksē, nepārbauda visu potenciālo nodokļu nemaksātāju piedāvājumus un nepakļauj tos pārbaudes un izslēgšanas riskam. Līdzīgi kā iepriekš, norma sasniedz leģitīmo mērķi tikai attiecībā uz tiem piegādātājiem, kuru darbinieki nopelna mazāk nekā 80% no vidējās profesijas stundas likmes. Tādēļ Satversmes tiesa secinātu, ka Grozījumi nav praktiski piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Šīs hipotētiskās lietas ietvaros būtu interesanti dzirdēt Satversmes tiesas vērtējumu par profesiju klasifikatora praktisko piemērotību darbinieku likmju salīdzināšanai.

Vai var efektīvāk nepieļaut aplokšņu algu maksātāju dalību publiskos iepirkumos

Tālāk Spriedumā Satversmes tiesa vērtēja ierobežojuma nepieciešamību. Tā piemēroja Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) interpretāciju par rezultātu, kuru likumdevējs vēlējās sasniegt ar Atcelto normu.²² Satversmes tiesas ieskatā, EST aizliedza dalībvalstīm izslēgt pretendentus no dalības iepirkumā uz neatspēkojamas prezumpcijas pamata, ja šāda rīcība pārkāpa samērīguma, vienlīdzības un atklātības principus.²³

Satversmes tiesa piekrita konstitucionālās sūdzības iesniedzēja norādei, ka Atceltā norma attiecās uz kandidāta vai pretendenta profesionālajām īpašībām, proti, profesionālo godīgumu. Saskaņā ar EST judikatūru Direktīvas 2004/18/EK²⁴ (turpmāk – Direktīva) 45. pantā norādītie izslēgšanas pamati, kas attiecas uz kandidāta vai pretendenta profesionālajām īpašībām, ir izsmeļoši.²⁵ Šī norma nesatur tiesības dalībvalstīm noteikt papildu izslēgšanas pamatus, kas attiecas uz kandidāta vai pretendenta profesionālajām spējām,²⁶ piemēram, prasības vidējās algas līmenim.

Tādēļ Satversmes tiesa atzina Atcelto normu par neatbilstošu EST judikatūrā atrodamajam aizliegumam izslēgt pretendentus no dalības iepirkumā uz neatspēkojamas prezumpcijas pamata. Tā uzdeva likumdevējam izvēlēties tādus nodokļa nomaksas sasniegšanas veidus, kuri ļauj pretendentam pierādīt saistību izpildi.²⁷

Satversmes tiesa neanalizēja Atceltās normas samērīgumu, jo secināja, ka normas leģitīmo mērķi varēja sasniegt ar pretendentu tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli.²⁸ Tomēr Sprieduma noslēgumā Satversmes tiesa skaidroja: “Likumdevējam ir vai nu jāizvēlas tādi līdzekļi, kuri neierobežo nodokļus maksājošo pretendentu tiesības turpināt dalību iepirkuma procedūrās, vai arī jānosaka tāda tiesiskā kārtība, lai pretendents varētu pierādīt, ka ir veicis visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus.”²⁹

Grozījumi paredz iespēju pretendentam pārliecināt pasūtītāju par nodokļu nomaksu un zemas cenas pamatotību.³⁰ Tomēr pasūtītājam šajā procesā jāiesaista arī VID. Tas 15 dienu laikā pārbaudīs pretendenta darbību un sniegs atzinumu par pretendenta izmaksātā zemā atalgojuma pamatotību.³¹ Rezultātā pasūtītājs vērtēs pretendenta paskaidrojumus kopā ar iepirkuma ietvaros neapstrīdamu³² VID atzinumu.

Grozījumi attiecas uz nepamatoti lēta piedāvājuma vērtēšanu, kuru regulē Direktīvas 55. pants. Tādēļ Satversmes tiesa, vērtējot Grozījumus Eiropas Savienības tiesību gaismā, piemēros EST judikatūru attiecībā uz Direktīvas 55. pantu, nevis tikai izslēgšanas prasību regulējumu. Tās analīze paliks ārpus šī raksta, jo, manuprāt, lietu izšķirs Grozījumu piemērošanas prakse un pretendentu faktiskā iespēja pierādīt nodokļu nomaksu.

Ja pasūtītāji automātiski paļausies uz negatīvu VID atzinumu par spīti ticamam un pierādījumos balstītam pretendenta skaidrojumam, tad Satversmes tiesa varētu konstatēt pārkāpumu Grozījumu piemērošanā. Proti, tai būs pamats atzīt, ka nelabvēlīgs VID atzinums faktiski izlemj piedāvājuma likteni.

Savukārt Satversmes tiesa varētu atzīt piemērošanas praksi par atbilstošu taisnīgai procedūrai, ja VID atzinuma sagatavošanas process un pasūtītāja vērtējums atbildīs dialogam ar pretendentu, nevis darbaspēka nodokļa maksātāja tematiskai pārbaudei.

Tātad pasūtītājiem jādod pretendentam reāla iespēja atspēkot VID atzinumu PIL 48. panta ietvaros, lai Satversmes tiesa atzītu Grozījumus par piemērotiem leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tad Satversmes tiesa vērtētu Grozījumu samērīgumu, visdrīzāk izmantojot EST judikatūru par Direktīvas 55. pantu un tās principiem.

Secinājumi: vai var noķert aplokšņu algu maksātājus ar PIL

Grozījumi var novest pie divām nevēlamām situācijām. Pirmajā situācijā jaunie vai mazie uzņēmēji paši cenzē savus piedāvājumus un neiesniedz tos, jo nevēlas skaidroties ar VID. Rezultātā valsts iegūst dārgākus piedāvājumus mazākas konkurences dēļ.

Otrajā situācijā piegādātāji samazina VID ziņoto darbinieku stundu skaitu, uz papīra palielinot produktivitāti. Šādā gadījumā Grozījumi zaudēs jēgu, jo piegādātāji prasības apies. Pasūtītājs nekonstatēs pārlieku zemu darbinieku atalgojumu un nekonsultēsies ar VID pat tad, ja VID paralēli sāks pārbaudīt darbinieku faktisko slodzi. Tādēļ Grozījumu piemērošanas rezultātā VID nenoķers aplokšņu algu maksātājus.

Tomēr PIL jau ir 39.1 panta pirmās daļas 5. punkts, kura mērķis ir izslēgt no dalības iepirkumos tos piegādātājus, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā. Šī norma atbilst Direktīvas prasībām.³³ Turklāt līdz ar Grozījumiem stāsies spēkā PIL 39. panta grozījumi, kuri atceļ pašreizējo iespēju pretendentiem apmaksāt nodokļu maksājumu parādus īsi pirms iepirkuma līguma noslēgšanas.

Lai arī Grozījumu un PIL 39.1 panta pirmās daļas 5. punktam ir leģitīms mērķis, tie nevar aizstāt efektīvu VID preventīvo un sodošo darbu. Tādēļ PIL ietvaros efektīvs risinājums aplokšņu algu problēmai, autores ieskatā, būtu zemākās cenas kritērija nozīmes samazināšana. Ja piegādātājam nav jāsacenšas ar zemāko cenu, tad tam jāpiedāvā pieredzējis personāls vai produkts ar pievienoto vērtību. Šie kritēriji ietekmē iepirkuma izpildes kvalitāti un palīdz izvēlēties uzvarētāju.

Finanšu ministrija šobrīd strādā pie jauna iepirkumu likuma, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesību normas,³⁴ kuras paredz zemākās cenas kritērija samazināšanu iepirkuma uzvarētāja noteikšanā.³⁵ Tādēļ iespējams, ka 2016. gadā Grozījumi zaudēs spēku. Mums atliek vien sagaidīt, vai to panāks likumdevējs vai Satversmes tiesa.

Atsauces:

^{1. Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, 4. prioritāte. 2014. gada novembris. Pieejama: http://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/05_deklaracija.pdf↩}

^{2. VID aicina zobārstniecības nozarē strādājošos novērst pārkāpumus saimnieciskajā darbībā līdz novembra beigām. 2014. gada 6. novembra paziņojums presei. ↩}

^{3. VID: turpmākie divi mēneši – autoservisu pēdējā iespēja novērst pārkāpumus saimnieciskajā darbībā. 2014. gada 7. jūnija paziņojums presei. ↩}

^{4. VID preventīvā darba rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 3175,7 tūkstoši eiro. 2014. gada 19. septembra paziņojums presei. ↩}

^{5. PIL 39. panta pirmās daļas 6. punkts 2010. gada 4. decembra redakcijā: “Pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu jebkurā no šādiem gadījumiem: (..) Latvijā reģistrēta (atrodas pastāvīgā dzīvesvieta) kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē atbilstoši NACE 2. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā. Ja kandidāts vai pretendents kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, tiek ņemti vērā darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai.”↩}

”

^{6. Satversmes tiesas 2011. gada 3. novembra spriedums lietā Nr. 2011-05-01. Latvijas Vēstnesis, 8.11.2011., Nr. 176.↩}

^{7. PIL 48. panta pirmās prim daļas sākums vēsta: “Pasūtītājam ir pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja (..) Pasūtītājs pieprasa, lai pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.”↩}

^{8. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā valsts un pašvaldību iepirkumu jomā mazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru. 2014. gada 3. oktobra paziņojums presei. ↩}

^{9. Publisko iepirkumu likuma 39. panta pirmās daļas 6. punkts 2010. gada 20. maija redakcijā.↩}

^{10. Piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-46-01, 7., 16.2. punkts. Latvijas Vēstnesis, 4.02.2010., Nr. 20.↩}

^{11. Sprieduma 17. punkts.↩}

^{12. Sprieduma 18. punkts.↩}

^{13. Sprieduma 19. punkts.↩}

^{14. Sprieduma 19. punkts.↩}

^{15. Grozījumu 2014. gada 11. marta anotācija. Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/B83600A3D121FFDEC2257C990052DDC7?OpenDocument.↩}

^{16. I. Pētersone: atjaunojot iepirkumos prasību par vidējo algas apmēru nozarē, pārsūdzību tiesā esam rūpīgi apsvēruši. Nozare.lv, 9.06.2014.↩}

^{17. Sprieduma 19. panta sestā rindkopa.↩}

^{18. Sprieduma 16.2. punkts.↩}

^{19. Satversmes tiesas 2011. gada 18. marta spriedums lietā Nr. 2010-50-03, 12., 20. punkts. Latvijas Vēstnesis, 22.03.2011., Nr. 45.↩}

^{20. Sprieduma 21.1. punkts.↩}

^{21. Sprieduma 21.2. punkts.↩}

^{22. Sprieduma 22.1. punkts.↩}

^{23. Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 3. marta spriedums apvienotajās lietās C-21/03 un C-34/03 Fabricom, 33. un 36. rindkopa; Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 19. maija spriedums lietā C-538/07 Assitur, 30. rindkopa.↩}

^{24. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, OV L 134, 30.04.2004., 132. lpp.↩}

^{25. Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 19. maija spriedums lietā C-538/07 Assitur, 19.-21. punkts.↩}

^{26. Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C-213/07 Michaniki, 43. punkts.↩}

^{27. Sprieduma 22.1. punkts.↩}

^{28. Sprieduma 23. punkts.↩}

^{29. Sprieduma 23. punkta trešā rindkopa.↩}

^{30. PIL 48. panta otrā daļa 2015. gada 1. augusta redakcijā.↩}

^{31. PIL 48. panta trešā daļa 2015. gada 1. augusta redakcijā.↩}

^{32. PIL neparedz iespēju apstrīdēt VID atzinumu vai pasūtītāja pienākumu gaidīt strīda iznākumu pirms pieņemt lēmumu par to, vai pretendents piedāvājis nepamatoti lētu cenu.↩}

^{33. EST vērtējumu par līdzīgām prasībām Itālijā skat. tās 2014. gada 10. jūlija spriedumā lietā C-358/12 Consorzio Stabile Libor Lavori Pubblici, 37. rindkopa.↩}

^{34. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK Dokuments attiecas uz EEZ, OV L 94, 28.03.2014., 65. lpp.↩}

^{35. Turpat, 67. pants. Tās prasības joprojām nepieļauj noteikt jaunus kandidātu vai pretendentu izslēgšanas pamatus, kas attiecas uz viņu profesionālajām spējām.↩}

Pļaviņa K. Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem. Jurista Vārds, 27.01.2015., Nr. 04 (856), 14.-17.lpp.
27. janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Finanšu un apdrošināšanas darbības

Jūrmalas dome apstiprina 2022. gada budžetu

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 23/12/2021

22. decembrī, Jūrmalas dome apstiprināja konsolidēto budžetu 2022. gadam. Plānots, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi būs 94,02 miljoni eiro, kas ir par 3,3 % mazāk nekā pērn. Jūrmalas 2022. gada darbu centrā būs uzsākto lielo investīciju objektu īstenošana, ceļu un iekšpagalmu remonti, kā arī sociālā atbalsta nodrošināšana jūrmalniekiem.

Ieņēmumu samazinājumu rada samazinājums no iedzīvotāja ienākumu nodokļa, kas saistāms ar to, ka liela daļa nodarbināto strādā Covid-19 skartajā tūrisma un viesmīlības nozarē. Neskatoties uz pašvaldības ieņēmumu kritumu, 2022. gadā Jūrmalas iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā salīdzinājumā pret 2021. gadu ir pieaugušas, un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības donormaksājumi būs 11,04 milj. eiro.

Sastādot 2022. gada budžetu, viens no prioritārajiem uzdevumiem bija saglabāt un paplašināt esošos pašvaldības noteiktos atvieglojumus, sociālās garantijas un pabalstus Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem. Pabalstu izmaksai un sociālās palīdzības un aizsardzības nodrošināšanai kopumā pašvaldības budžetā paredzētais finansējums ir 4,34 miljoni eiro.

Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem tiks saglabāts atvieglojums nekustamā īpašuma nodoklim par zemi 90 % apmērā. Arī 2022. gadā Jūrmalas pašvaldības skolās un bērnudārzos tiks nodrošināta bezmaksas ēdināšana, kam budžetā paredzēti 1,75 miljoni eiro. Visiem jūrmalniekiem ar “Jūrmalas iedzīvotāja karti” tāpat kā līdz šim būs pieejams bezmaksas pilsētas sabiedriskais transports. Tāpat jūrmalnieku ģimenes varēs saņemt pašvaldības pabalstu 500 eiro jaundzimušā aprūpei. Pensijas vecuma iedzīvotājiem tiks palielināts pabalsts zāļu iegādei un ārstniecības pakalpojumu saņemšanai līdz 150 eiro, kas budžetā veido 1,42 miljonus eiro.

No nākamā gada plānots visiem izglītojamiem piešķirt pabalstu 100 eiro apmērā mācību procesa atbalstam vienu reizi gadā. Pabalstu varēs saņemt par bērniem vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem un izglītojamiem no pieciem līdz 24 gadiem, kuri apgūst obligāto izglītību, profesionālo vai augstāko izglītību pilna laika programmā. To varēs saņemt izglītojamie, kuri Jūrmalā deklarēti ne mazāk kā gadu pirms pabalsta pieprasīšanas. Iepriekš 50 eiro pabalstu izglītības ieguves atbalstam saņēma daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kurās bērns uzsāk mācības pirmajā klasē. No 2022. gada 1. februāra 100 eiro pabalstu reizi gadā varēs saņemt visi izglītojamie. Šī pabalsta izmaksai 2022. gadā budžetā paredzēti 835 000 eiro.

Lielākie 2022. gada pilsētas infrastruktūras objekti ir Kauguru atpūtas parks un jauniešu māja, kuru būvniecībai paredzēts finansējums 4,10 milj. eiro apmērā, Daudzfunkcionāls dabas tūrisma centrs, kura būvniecībai un meža parka labiekārtojumam Ķemeros paredzēti 6,24 milj. eiro. Kopumā nākamgad Jūrmalā tiks īstenoti vai pabeigti 35 projekti ar ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējumu, pilsētas attīstībā ieguldot 23,69 milj. eiro.

Ceļu infrastruktūras un daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu atjaunošanā nākamgad paredzēts ieguldīt 8,59 miljonus eiro, kas ir par 1,96 milj. eiro vairāk nekā 2021. gadā. 2022. gadā plānots sākt Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūvi, būvdarbus tiek plānots uzsākt nākamgad un pabeigt 2024. gadā. Papildus tiek plānots veikt vismaz 22 ielu posmu brauktuvju un ietvju segumu atjaunošanu, 4 grantēto ielu asfaltēšanu un jaunas ielas izbūvi, ieguldot 4,26 milj. eiro. 2022. gadā tiks turpināta daudzdzīvokļu dzīvojamo namu iekšpagalmu infrastruktūras pilnveide, kā arī, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, ir paredzēts atjaunot gājēju un velosipēdu ceļu gandrīz piecu kilometru garumā posmā no Jaunķemeriem līdz Ķemeriem, ieguldot 958 tūkstošus eiro.

Izglītības jomas attīstībā pašvaldība nākamgad ieguldīs 38,6 milj. eiro, kas ir 30,7 % no budžeta. Izglītības iestāžu atjaunošanā un sakārtošanā plānots ieguldīt 13,5 milj. eiro. Plānots pabeigt Aspazijas pamatskolas ēkas pārbūvi un jaunas sporta zāles būvniecību Lielupē, veicot ieguldījumus 7,35 miljonu eiro apmērā. Paredzēts pabeigt Jūrmalas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūvi un modernizāciju, ieguldot 3,31 milj. eiro. Bērnudārza “Bitīte” pārbūves pabeigšanai paredzēti 2,23 milj. eiro.

Paredzēts vairāk līdzekļu ieguldīt pilsētas sabiedriskās kārtības un drošības jomā, tajā skaitā paredzēts uzlabot policijas aprīkojuma bāzi un izveidot Jūrmalas Pašvaldības policijas videonovērošanas centru.

Budžeta ieņēmumu daļa 2022. gadā pret šā gada budžeta ieņēmumu daļas gaidāmo izpildi samazināsies par 3,3 % un būs 94,02 miljoni eiro. Kārtējā gada izdevumi 2022. gadā būs 126,36 miljoni eiro, kas ir par 3,8 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem sedz prognozētais 2021. gada budžeta atlikums 16,97 miljonu eiro apmērā un plānotie aizņēmumi.

Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta

Identificē publisku personu radītus nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 21/12/2021

Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) izraudzījusi un apbalvojusi trīs konkurences aizstāvjus jeb akcijas “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2021” dalībniekus, kas identificējuši un norādījuši uz nepamatotiem ierobežojumiem konkurencei, kas radušies no publisku personu – valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību – darbības.

Akcijas dalībnieki bija aicināti ziņot par nepamatotiem ierobežojumiem konkurencei, kas, piemēram, var būt publisku personu priekšrocību radīšana savai kapitālsabiedrībai, noteikumu vai likumu redakcijas, kas konkurences priekšrocības sniedz vienam konkrētam uzņēmumam un tādējādi neļauj tirgū ienākt vai izstumj no tirgus esošos uzņēmumus, kā arī citu publiskas personas rīcību, kas apgrūtina uzņēmumu darbību tirgū. KP akcijā saņēma informāciju par 29 šķēršļiem konkurencei. Akcijas ietvaros saņemti pieteikumi par iespējamiem šķēršļiem konkurencei tādās nozarēs kā ražošana, enerģētika, tūrisms, apsardze, pasākumu rīkošana, finanses un apdrošināšana, IT u.c. nozarēs.

Vienu no trim tituliem “Konkurences aizstāvis 2021” saņēma biedrība “eMāja”, kura noradīja uz nākotnē iespējamiem šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas privātos tirgus dalībniekus nemotivē radīt inovatīvus risinājumus dzīvokļu īpašumu apsaimniekošanas jomā. Iesniedzējs pieteikumā norādīja uz likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitāti. Jauninājumi nosaka pienākumu saglabāt BIS visus dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumus, tāpat grozījumi likumā satur norādes uz dzīvokļu īpašnieku tiesībām sistēmā organizēt dzīvokļu īpašnieku aptaujas, kopsapulces un lēmumu pieņemšanu elektroniski, izmantojot BIS un tajā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Likumprojektā nav skaidri noteiktas norādes uz tiesībām un nosacījumiem, uz kuriem pamatojoties, dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot citus privāto tirgus dalībnieku piedāvātos risinājumus.

Par būtisku šķērsli konkurencei vērtēšanas komisija atzina arī SIA “BUTS” pieteikumā norādīto, kurā tika pievērsta uzmanība izglītības nozares normatīvā regulējuma nosacījumiem, kas paredz, ka profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statusu nav iespējams iegūt privātajiem komersantiem, kas darbojas pieaugušo izglītības un tālākizglītības jomā. Attiecīgi šiem komersantiem ir ierobežotas iespējas saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, jo šī finansējuma saņemšanai ir obligāti nepieciešams PIKC statuss. PIKC infrastruktūras un mācību tehniskās bāzes izveidei un uzlabošanai saņem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, attiecīgi izveidoto infrastruktūru un tehnisko bāzi izmantojot arī pieaugušo izglītības un tālākizglītības programmu īstenošanai. Tādējādi PIKC, iegūstot šādas finansiālas priekšrocības, par daudz mazākām izmaksām var īstenot pieaugušo izglītības programmas salīdzinājumā ar izglītības iestādēm, kas realizē pieaugušo izglītības un tālākizglītības programmas bez Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma.

Par “Konkurences aizstāvi 2021” tika nominēts arī izdevējkompānijas “MicRec” pārstāvis Guntars Račs, kurš norādīja uz kultūras nozarē pastāvošo problemātiku pasākumu rīkošanā. Proti, privātie tirgus dalībnieki spēj nodrošināt izklaides pasākumu rīkošanu un tirgū nav tirgus nepilnības, taču pasākumu rīkošanā bieži iesaistās arī publiskās personas un to kapitālsabiedrības, kam ir pieejams publiskais finansējums. Tāpat pieteikuma iesniedzējs noradīja arī uz apsvērumu, ka publisku personu kapitālsabiedrības konkurē ar privātajiem tirgus dalībniekiem attiecībā uz Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu saņemšanas iespējām pasākumu rīkošanai. Publisko personu kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanai nereti tiek piesaistīti publiskie līdzekļi, tādēļ privātajiem tirgus dalībniekiem ir sarežģīti konkurēt ar publisko personu kapitālsabiedrību cenu piedāvājumiem. Minēto šķērsli aktualizēja arī citi kultūras un pasākumu rīkošanas nozares pārstāvji.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām pastāv īpaša atbildība, lai to darbība neradītu ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei. Visizplatītākā problēma ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Šāda negodīga publisku personu darbība var novest pie privāto uzņēmumu izstumšanas no tirgus, bremzējot esošo uzņēmumu attīstību un jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, kā arī tas ierobežo patērētāju izvēles iespējas un var radīt nepamatotu cenu pieaugumu. Kopš 2020.gada Konkurences padome pastiprināti uzrauga publiskas personas, biežāk reaģējot uz konkrētām sūdzībām. Mums nav iespējas izsekot līdzi visiem publisku personu organizētajiem iepirkumiem vai izmaiņām normatīvajā regulējumā, piemēram, pašvaldību saistošajos noteikumos, kas var diskriminēt privātos tirgus spēlētājus, tādēļ ļoti augstu vērtējam sabiedrības iesaisti un ziņošanu par iespējamiem pārkāpumiem. Par tiem Konkurences padomei var ziņot ne tikai akcijas ietvaros, bet arī ikdienā, rakstot iesniegumu vai arī izmantojot tīmekļa vietnē www.kp.gov.lv pieejamo anonīmo ziņošanas formu.”

Lielākā daļa no akcijā iesūtītajiem šķēršļiem aktualizēja publisko personu un to kapitālsabiedrību iesaisti pakalpojumu sniegšanā ne tikai kultūras un tūrisma jomā, bet arī citās jomās. Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām būtu jāatturas no iesaistīšanās tādu pakalpojumu sniegšanā, kurus līdzvērtīgi var sniegt privātie tirgus dalībnieki, tos pēc iespējas iesaistot pakalpojumu nodrošināšanā.

Akcijā varēja piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar publisku personu radītiem šķēršļiem, kas nepamatoti kavē vai ierobežo konkurences vai ekonomikas attīstību.

Elektroniskais iepirkums Finanšu un apdrošināšanas darbības

Izstrādāti metodiskie materiāli zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu par konkurences tiesību pārkāpumu piedziņai

Ziņas autors Autors: Agnija
Publicēšanas datums 20/12/2021

Konkurences padome (KP) sagatavojusi metodisko materiālu zaudējumu aprēķināšanai un zaudējumu par konkurences tiesību pārkāpumu piedziņai pēc Ministru kabineta rīkojuma Nr. 49 “Par Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai”. Metodiskā materiāla mērķis ir veicināt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu no valsts iestāžu un to kapitālsabiedrību puses konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.

Eiropas Savienības tiesa vairākkārt savos spriedumos atzinusi, ka cietušo personu prasības par zaudējumu atlīdzību pozitīvi ietekmē un veicina konkurences tiesību ievērošanu. Līdz ar to zaudējumu atlīdzības prasības ir viens no instrumentiem, kā veicināt konkurences tiesību ievērošanu kopumā, kā arī vairot godīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem un celt patērētāju labklājību. Neskatoties uz to, zaudējumu atlīdzības prasības no cietušajiem pret konkurences tiesību pārkāpējiem visbiežāk neseko.

Metodiskajā materiālā ir divas sadaļas – zaudējumu piedziņa un zaudējumu aprēķināšana. Zaudējumu piedziņas sadaļas mērķis ir palīdzēt veidot vispārīgu izpratni par zaudējumu atlīdzināšanas par konkurences tiesību pārkāpumiem regulējošo normu saturu un to savstarpējo mijiedarbību. Savukārt zaudējumu aprēķināšanas sadaļas mērķis ir ieskicēt praksē biežāk apsvērto zaudējumu aprēķināšanas metožu būtību un apkopot resursus, kuros iespējams iegūt detalizētāku informāciju. Zaudējumu aprēķināšanas sadaļa ir veidota kā ceļvedis informācijas par zaudējumu aprēķināšanas metodēm ieguvei un vispārīgai izpratnei.

KP atgādina, ka metodiskajā materiālā nav sniegts tiesību normu vai minēto metožu oficiāls skaidrojums, kā arī KP nesniedz konsultācijas par civilprasību celšanu vai iztiesāšanu lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumu. Ja cietušai personai ir nepieciešama kvalificēta palīdzība konkrēto prasību gadījumā, tā meklējama pie juridiskās palīdzības sniedzēja ar kompetenci zaudējumu piedziņas lietās.