Zemkopības ministrija
Pēc intensīva četru gadu darba Zemkopības ministrija (ZM) pabeigusi darbu pie Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam. Otrdien, 2022. gada 4. oktobrī, tas iesniegts Eiropas Komisijai galīgai apstiprināšanai.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Latvija ir paveikusi savu mājas darbu, lai no 2023. gada Latvijas lauksaimnieki varētu saņemt Eiropas Savienības atbalstu no lauksaimniecības un lauku attīstības fondiem. Kopumā turpmāko piecu gadu laikā Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā. Savukārt lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro, bet Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem 10,1 miljons eiro. Šis finansējums ļaus stiprināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un saglabāt aizsākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, kas stiprina mūsu eksportspējas.”
Turpmākajos gados ES un valsts atbalsts plānots tā, lai taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpaši atbalstot mazās un vidējās saimniecības.
Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023. – 2027. gadam
Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023. – 2027. gadam* ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares analīzi.
ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares analīzi.
Latvija sarunās ar EK šajā periodā ir panākusi trešo lielāko KLP finansējuma pieaugumu salīdzinājumā ar pārējām dalībvalstīm pret iepriekšējo periodu. Turklāt vairumam valstu jaunajā periodā KLP finansējums būs pat samazināts vai pieaugs tikai par pāris procentiem.
KLP Stratēģiskā plāna izstrādes procesā tika iesaistīti gan lauksaimnieki, gan lauksaimnieku un vides nevalstiskās organizācijas, un ir notikušas ļoti plašas un ilgstošas diskusijas, lai panāktu vēlamāko kompromisu.
Latvijas valdība KLP stratēģisko plānu 2023 – 2027. gadam apstiprināja jau šā gada janvārī. Pēc tam turpinājās intensīvs darbs pie stratēģiskā plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. ZM aprīlī saņēma EK vēstuli ar 284 apsvērumiem tajā iekļaut virkni rekomendāciju, kā arī iebildumus par to, kas būtu jāprecizē stratēģiskajā plānā. Piemēram, dažiem plāna elementiem bija nepieciešami vērienīgāki mērķi, pielāgojumi un precizējumi, lai stiprinātu intervences loģiku un nodrošinātu ieguldījumu attiecīgo KLP konkrēto mērķu sasniegšanā.
Tagad, kad KLP plāns ir iesniegts oficiālai apstiprināšanai, jāsagaida Eiropas Komisijas lēmums par KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanu. KLP stratēģiskais plāns būs spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un tā īstenošanai tiks izstrādāti vairāki Ministru kabineta noteikumi.
KLP SP publicēts: https://zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/latvijas-kopejas-lauksaimniecibas-politikas-strategiskais-plans-2023-2?id=23933#jump
*KLP ir kopēja Eiropas Savienības regulēta politika, bet, lai dotu zināmu elastību kopējā regulējuma satvarā, katrai dalībvalstij ir jāizstrādā savs KLP stratēģiskais plāns. Visus KLP stratēģiskos plānus apstiprina Eiropas Komisija.