Kategorija: Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Kategorijas
Izglītība un zinātne Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Reģionālajos semināros informēs par atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem 2023. gadā

Zemkopības ministrija

2023. gadā Zemkopības ministrija (ZM) sāks īstenot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu, kas kopumā 2023.-2027. gadā Latvijas laukiem paredz 2,5 miljardus EUR. Lai veicinātu lauksaimnieku izpratni par jaunajiem atbalsta maksājumiem un to saņemšanas nosacījumiem, ZM sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) janvārī, februārī un martā Latvijas reģionos organizēs 23 informatīvos seminārus lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Semināros ZM, Lauku atbalsta dienesta (LAD), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un LLKC eksperti skaidros atbalsta saņemšanas nosacījumu jauno kārtību un atbildēs uz interesentu jautājumiem. Galvenie jautājumi, par kuriem tiks sniegts skaidrojums, būs tiešo maksājumu vispārīgie nosacījumi; ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts; pārdalošais maksājums; saistītais ienākumu atbalsts; agrovide; ekoshēmas; VAAD jaunā lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēma un mēslošanas plāna sagatavošana tajā; laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi; pieteikšanās kārtība LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā; izmaiņas atbalsta samazinājuma aprēķinā; konsultantu sniegtais atbalsts.

Pirmais informatīvais seminārs notiks Zemgalē 12. janvārī, ceturtdienā, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā, Bauskas novada Rundāles pagasta Saulainē, Saulaine 12. Sākums plkst. 11:00, noslēgums ap plkst. 14:30.

Otrais seminārs notiks 13. janvārī, piektdienā Tukumā, Tukuma kultūras namā, Lielajā ielā 1. Sākums plkst. 11:00.

Janvārī semināri plānoti arī Gulbenē, Alūksnē, Smiltenē un Cēsīs. Februārī un martā semināri plānoti: Krāslavas, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, Madonas, Balvu,  Limbažu,  Valmieras, Ogres, Aizkraukles, Dobeles,  Saldus,  Liepājas,  Kuldīgas, Talsu un Ventspils novados. Par norises vietām informācija sekos Lauku tīkla mājaslapā.

Pirms semināriem aicinām Lauku tīkla mājaslapā iepazīties ar jau sniegtajiem skaidrojumiem un atbildēm par KLP atbalsta pasākumiem no 2023. gada.

Lauksaimnieki un lauku uzņēmēji interesējošos jautājumus, uz kuriem vēlētos gūt atbildes reģionālajos semināros, var iesūtīt, rakstot uz adresi laukutikls@llkc.lv.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti

Nozīmīgākās tiesību aktu izmaiņas, kas stājas spēkā 2023. gada sākumā

Zemkopības ministrija

1. MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023. – 2027. gada plānošanas periodā”

Ar 2023. gada 1. janvāri Latvijas Republikā sākas jaunais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda plānošanas periods, kas sniegs finansiālā atbalsta iespējas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībai. Lai nodrošinātu valsts un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta pieejamību Latvijā un tā drošu pārvaldību, Zemkopības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka Eiropas Savienības fondu lauksaimniecībai un lauku attīstībai pārvaldības sistēmu, izraugoties iestādes un struktūras, kas ir atbildīgas par fondu finanšu līdzekļu pārvaldību un kontroli, nosakot fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus.

Plānots, ka MK noteikumu projekts stāsies spēkā 2023. gada janvārī.

https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/80db7309-e8a1-451b-afec-1932b0d583cc

2. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”

Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 ietverts jauns atjaunošanas termiņš un papildu prasības meža atjaunošanai, ja pēc 2023.gada 1. janvāra izsniegts ciršanas apliecinājums kailcirtei mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, mežs jāatjauno trīs kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada, iepriekš to vajadzēja izdarīt piecu gadu laikā. Atjaunošanas termiņa samazināšana ļauj racionāli izmantot meža zemi un ātrāk izaudzēt mežaudzi. Prasība meža atjaunošanā stādīt selekcionētu stādāmo materiālu ir ieguldījums nākotnē, kas veicina meža īpašumu ilgtspēju.

https://likumi.lv/ta/id/333569-grozijumi-ministru-kabineta-2012-gada-2-maija-noteikumos-nr-308-meza-atjaunosanas-meza-ieaudzesanas-un-plantaciju-meza-noteikumi-

3. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 82. “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām”

Noteikumi paredz palielināt valsts nodevu likmes par mežsaimnieciskām un medību darbībām. Valsts nodevas par medību darbībām Valsts meža dienests (VMD) pēdējo reizi noteica 2004. gadā, bet par mežsaimnieciskām darbībām – 2007. gadā. Ja noteiktais maksājums par atļauju vai atzinumu pirms 15 – 20 gadiem pilnīgi vai daļēji nodrošināja šo dokumentu sagatavošanas izmaksas, tad patlaban sagatavošanas izmaksas daudzkārt pārsniedz valsts nodevu apmērus. Tām mežsaimnieciskajām darbībām, kuras meža apsaimniekošanas procesā ir vēlamas un nepieciešamas – par apliecinājuma izsniegšanu sanitārajā vienlaidu un rekonstruktīvajā cirtē, par valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, valsts nodevas apmērs nav nozīmīgi palielināts, tikai noapaļots līdz veseliem eiro. Vislielākais palielinājums noteikumu grozījumos ir par apliecinājumu izsniegšanu koku ciršanai galvenā cirtē, ja cirsmas platība ir lielāka par vienu hektāru. Tad valsts nodeva būs 70 eiro.

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://likumi.lv/ta/id/337536-grozijumi-ministru-kabineta-2014-gada-11-februara-noteikumos-nr-82-noteikumi-par-valsts-nodevu-par-mezsaimnieciskam-un-medibu

4. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”

Preiļu novada Bieržgaļa ezerā, sākot ar 2023. gadu, noteikts zivju tīklu limits 450 metri, salīdzinot iepriekš tas bija 970 metri, un Lielā Kolupa ezerā – 350 metri, iepriekš – 795 metri. Papildus noteikts, ka Tartakas upē nebūs pieejams zušu murda limits.

Savukārt Ventspils novada Usmas ezerā vienlaikus drīkstēs izmantot ne vairāk par 70 zivju un/vai zušu murdu un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai Usmas ezerā noteikts zivju murdu limits ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam.

Veikti arī redakcionāli precizējumi atbilstoši administratīvi teritoriālajām izmaiņām. Kastuļinas pagasta ezeri no Preiļu novada ir pārcelti uz Krāslavas novadu, bet Krāslavas novads papildināts ar daļu no Rušona ezera, kas vienlaikus atrodas arī Preiļu un Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā. Līdz ar to arī divu zušu murdu limits kanālā, kas savieno Geraņimovas Ilzas ezeru ar Rušona ezeru, ir pārlikts no Preiļu novada uz Krāslavas novadu.

Zvejas limiti ir mainīti pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem.

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://likumi.lv/ta/id/337531-grozijumi-ministru-kabineta-2014-gada-23-decembra-noteikumos-nr-796-noteikumi-par-rupnieciskas-zvejas-limitiem-un-to-izmantosanas

5. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai piekrastes ūdeņos ar 2023. gadu palielināts reņģu tīkla limits par 18 tīkliem. Savukārt Engures pagasta pārvaldei paredzēta divu reņģu stāvvadu aizvietošana ar 36 reņģu tīkliem.

Talsu novada pašvaldībai Mērsraga pagasta piekrastes ūdeņos papildus piešķirti 15 lucīšu murdi, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem. Papildus Rojas pagasta piekrastes ūdeņos palielināts izmantojamo reņģu tīklu limits par 15 gabaliem, kā arī paredzēta 20 lucīšu murdu aizvietošana ar pieciem zivju tīkliem.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībai specializētajai apaļo jūrasgrunduļu zvejai palielināts grunts tīklu skaits Vērgales pagasta teritorijas piekrastes ūdeņos par 30 gabaliem. Tāpat arī Ventspils novada pašvaldībai specializētajai apaļo jūrasgrunduļu zvejai palielināts apaļā jūrasgrunduļa murdu limits piekrastes ūdeņos par trim murdiem, kā arī papildus piešķirti 10 grunts tīkli zvejai pavasara periodā.

Izmaiņas veiktas, pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem par noteikto zvejas limitu izmaiņām jūras piekrastes ūdeņos.

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://www.vestnesis.lv/op/2022/243.8

6. Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumos Nr. 416 “Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība”

Izmaiņas “Hroniskās novājēšanas slimības (HNS) uzraudzības un kontroles kārtībā veiktas tādēļ, ka no nākamā gada 1. janvāra Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs ir jāievēro regula par drošības pasākumiem hroniskās novājēšanas slimības ierobežošanai. Regulā tiek noteiktas briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas prasības un dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna ievešanas, ražošanas, laišanas tirgū un izmantošanas prasības. Tā kā šīs pašas prasības ir minētas regulā, tad tās ir svītrotas no noteikumiem, novēršot vienādu prasību dubultošanos.

Līdz šim un arī turpmāk HNS ierobežošanas pasākumi nosaka prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai no Norvēģijas vai no dalībvalsts, kurā apstiprināta HNS, kā arī paredz aizliegumu ievest dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu no trešajām valstīm, kā arī aizliegumu ievest minēto urīnu, kas iegūts no Norvēģijā dzimušajiem briežu dzimtas dzīvniekiem.

Tāpat nedrīkst ražot, laist tirgū un izmantot dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu, kas iegūts no briežu dzimtas dzīvniekiem, kuri dzimuši konkrētā Somijas teritorijā (kas atrodas starp Norvēģijas un Somijas robežu un Norvēģijas un Somijas ziemeļbriežu žogu) un Zviedrijas teritorijā (Norbotenas, Vesterbotenas, Jemtlandes, Vesternorlandes, Elvdālenas pašvaldības Dālarnas apvidū un Nūrdanstīgas, Hudiksvallas un Sēderhamnas pašvaldības Jēvleborjas apvidū).

Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

https://www.vestnesis.lv/op/2022/243.15

7. Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumi Nr. 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”  

Noteikumi paredz, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā prasības par  traktortehnikas un tās piekabes apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojumu, un prasībās par  traktortehniku un tās piekabes aprīkošanu ar attiecīgām pazīšanas zīmēm:

1) lēngaitas transportlīdzeklis – uzstāda traktortehnikai un piekabēm, ja to maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h;

2) dzelteni gaismu atstarojošie taisnstūri ar sarkanu fluorescējošu apmali – uzstāda piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 metrus, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas.

https://likumi.lv/ta/id/331225-noteikumi-par-traktortehnikas-un-tas-piekabju-valsts-tehnisko-apskati-un-tehnisko-kontroli-uz-celiem?&search=on

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Valsts pārvalde un pašvaldības Zaļais iepirkums

Lauksaimnieki pauž satraukumu par Rīgas domes pārtikas un ēdināšanas iepirkumiem

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) pauž satrau par Rīgas domes mēra M.Staķa pieņemto lēmumu 2023. gada janvāra mēnesī Rīgas Centrālajai administrācijai noteikt par pienākumu pasākumos atteikties no Latvijas vietējo ražotāju gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanu ēdienu iegādē. Atklātā vēstulē LOSP pieprasa Rīgas domes mēram sniegt informāciju par veiktajiem iepirkumiem šā Rīgas domes sasaukuma laikā (2020.-2022.g.), kas veikti saistībā ar ēdienu iegādi, norādot precīzu apjomu, cik iepirkumos izmantotas Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) sniegtās priekšrocības.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Ilgspējīga, uz dabas resursu saglabāšanu vērsta saimniekošana, šodienas apstākļos Latvijas lauksaimniekiem ir ikdienas realitāte – kā institūcijās, tā arī “uz lauka”. Tomēr – kamēr lauksaimnieki savā darbā turpina ieviest reālus “zaļos” risinājumus, pilnveidojot un attīstot savas saimniecības, tikmēr Rīgas domes mērs nodarbojas ar absurdu, no reālās dzīves atrautu populismu – ne tikai atsakoties no vietējo ražotāju gaļas un citiem nozares produktiem, bet arī maldīgi pamatojot to ar “vides draudzīgumu”, metot ēnu arī pār latviešu tradicionālo virtuvi, it sevišķi svētku laikā.”

Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka informācija tiek pieprasīta ne tikai par Rīgas domes ietvaros veiktajiem iepirkumiem ar ZPI procedūru un pirkumiem pārtikas un ēdināšanas sektorā, bet arī par Rīgas domes pārraudzībā esošajām iestādēm, t.sk. pirmsskolas izglītības iestādēm, pamatskolām, vidusskolām un ģimnāzijām, pansionātiem un citām institūcijām, kas iepērk un/vai nodrošina ēdināšanas pakalpojumus. Tāpat LOSP atklātajā vēstulē tiek pieprasīta informācija par šā Rīgas domes sasaukuma laikā veiktajām pārtikas un ēdienu iegādēm ārpus iepirkuma procedurām.

“Latvija var lepoties ar vērtīgu, kvalitatīvu un plaša spektra vietējo produkciju, kas nāk no mūsu pašu laukiem, no Latvijas lauksaimniekiem. Nedrīkstētu būt tāda situācija, ka galvaspilsētas pasākumos un svētkos galdi tiek klāti, nevis ar vietējo produktu, kas atvests no pašmāju ražotājiem, bet ar importa produktiem, kuri mērojuši ceļu pār trejdeviņām jūrām. Piemēram, katrs avokado, kas nonāk Latvijā, visticamāk, pa pasauli ir ceļojis vairāk, nekā vidēji viens latvietis ceļojis pēdējo gadu laikā. Tas, kādu negatīvo ietekmi veido avokado “lidināšana” pa pasauli – lidmašīnu un citu transportēšanas veidu radītie izmeši ir graujoši un to negatīvā ietekeme uz vidi ir nesalīdzināma ar vietējā produkta un tā piegādes ietekmi,” uzsver G.Gūtmanis.

LOSP norāda, ka lauksaimniekiem radušās pamatotas šaubas par Rīgas domes vēlmi un spēju piemērot Zaļo publisko iepirkumu, kas pēc būtības sniedz visas iespējas kā domei, tā arī pārraudzībā esošajām institūcijām, kļūt “zaļākām” un “neapēst zemeslodi” ikdienā un ilgtermiņā, nevis kampaņveidīgi. “Tai nav jābūt īslaicīgai un populismā mērcētai vēlmei izrādīties un imitēt zaļo domāšanu – Zaļajam publiskajam iepirkumam jābūt ikdienas darba procesu kārtībā ikkatrai valsts un pašvaldības institūcijai kā pienākumam, nevis iespējamībai. ZPI sniedz reālas iespējas rīkoties un darīt, nevis tikai paziņot par “zaļākas” darba vides veidošanu uzkodu pasūtīšanā atsevišķiem pasākumiem, primitīvi atsakoties no individuāli izvēlētām pārtikas produktu grupām. Rezultātā tas nav “zaļāks” dzīves vai darba stils, bet populāro kultūru imitējošs paziņojums, kas nes vairāk ļauna visai sabiedrībai, videi, lauksaimniekiem un tautsaimniecībai kopumā,” uzsver LOSP priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe. 

Tāpat LOSP biedri pauž neizpratni, kamdēļ galvaspilsētas vadītājs M.Staķis uzskata, ka ir svarīgāk tiekties uz sava tēla spodrināšanu, nevis pieturēties pie latviskām un nacionālām vērtībām, gatavojot un pasniedzot tradicionālus ēdienus arī pēcsvētku laikā. LOSP atgādina mēram, ka Latvijā jau izsenis tautā mīlētas receptes sastāv no gaļas un citiem dzīvnieku valsts produktiem – cūkas šņukurs, zirņi ar speķi u.c.

LOSP apvieno valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Šobrīd LOSP apvieno 53 nozaru organizācijas, pārstāvot teju 10 tūkst. lauku uzņēmējus, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājus u.c. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu jāievēro arī eglīšu podiņos tirgotājiem

Konkurences padome

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem Ziemassvētku eglīšu podiņos tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums attiecībās ar saviem eglīšu piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos1 eglītes podiņos ir uzskaitītas kategorijā pie “Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi”2, Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanas kontekstā eglītes podiņos ir vērtējamas kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir “lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs” un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī eglīšu tirgotājs, kas tās pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir “pircējs” un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

NTPAL ir uzskaitītas aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos, ko egļu iepircējiem ir aizliegts piemērot attiecībās ar saviem piegādātājiem. Daļa no praksēm ir ierindotas “melnajā sarakstā”, kas ir aizliegtas jebkurā situācijā, un daļa – “pelēkajā sarakstā”, kas ir aizliegtas, ja vien attiecīgie nosacījumi nav iepriekš skaidri un nepārprotami paredzēti rakstveida līgumā starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un pircēju. “Melnajā sarakstā”, piemēram, ir iekļauts aizliegums pieprasīt maksājumus, kas nav saistīti ar preču pārdošanu, nepārdoto preču atdošana atpakaļ, ja vien tās nav nekvalitatīvas preces, jaunas un patērētājiem nezināmas preces, pasūtījuma atcelšana vai maiņa pēdējā brīdī u.c. Savukārt “pelēkajā sarakstā” ir iekļauti aizliegumi pieprasīt maksu par reklāmu, mārketingu, loģistikas pakalpojumiem u.c. Papildus minētajiem negodīgas tirdzniecības prakses veidiem likumā ir uzskaitītas aizliegtas darbības attiecībā uz norēķinu termiņiem par piegādātām lauksaimniecības un pārtikas precēm.

Latvijā tirgo ne tikai vietējās eglītes, bet arī tuvās un ne tik tuvās kaimiņvalstīs izaugušas egles, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Nīderlandē un Polijā izaudzētās egles. KP atgādina, ka NTPAL noteikumi jāievēro visiem tā subjektiem – gan egļu iepircējiem, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem – attiecībā uz piegādātājiem, kas tostarp veic uzņēmējdarbību ārpus Latvijas, tai skaitā ārpus ES. Tas izriet no NTPAL 3. panta otrās daļas, kas nosaka, ka ir aizliegts piemērot NTPAL uzskaitītos aizliegtās tirdzniecības prakses veidus, ja vismaz viena no darījuma pusēm veic saimniecisko darbību Latvijā.

Tādējādi KP norāda, ka eglīšu podiņos iepircējam jeb egļu tālāk tirgotājam, kas savu saimniecisko darbību veic Latvijā, ir jāievēro NTPAL gan attiecībā uz piegādātāju, kas audzējis tās ES, gan attiecībā uz piegādātāju, kas audzējies tās ārpus ES. Tādējādi eglīšu podiņos piegādātāji visos piegādes ķēdes posmos būs aizsargājami no aizliegto negodīgas tirdzniecības prakses veidu minimālā saraksta, kas noteikts ES Direktīvā 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē3un pārņemts NTPAL.

Līdzīgi godīgas tirdzniecības principi ir attiecināmi arī  uz Ziemassvētku dekoratīvo vainagu, kas veidoti no dabīgiem materiāliem, un Adventes dekoratīvo kompozīciju tirgotājiem, kas ir “pircēji” NTPAL izpratnē, un tiem ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo iepircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

KP aicina informēt par iespējamām aizliegtām darbībām tirdzniecībā un par NTPAL noteikumu neievērošanu, ko īsteno eglīšu podiņos, kā arī Ziemassvētku dekoratīvo vainagu un Adventes dekoratīvo kompozīciju iepircēji jeb tirgotāji.

Vairāk ar NTPAL piemērošanas pamatprincipiem, aizliegtām un atļautām darbībām KP aicina tirgus dalībniekus iepazīties NTPAL piemērošanas vadlīnijās:  https://www.kp.gov.lv/lv/media/9853/download.

1.Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Oficiālais Vēstnesis C 326, 26.10.2012, p. 47–390. Pieejams: http://data.europa.eu/eli/treaty/tfeu_2012/oj ↩

2.No 2022.gada 1.janvāra spēkā ir Eiropas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1832 (2021. gada 12. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu. Oficiālais Vēstnesis L 385, 29.10.2021., Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R1832&from=LV

3.Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Oficiālais Vēstnesis L 111, 25.4.2019. Pieejams:http://data.europa.eu/eli/dir/2019/633/oj↩

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Latvijas zivsaimniecības attīstībai līdz 2027. gadam – 193 miljoni eiro

Zemkopības ministrija

Eiropas Komisija apstiprinājusi Latvijas Programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam, kuru īstenos ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu.

Programmas īstenošanai zivsaimniecības nozares konkurētspējas un izturētspējas kāpināšanai, kā arī ūdens dzīvo resursu ilgtspējai būs pieejams publiskais finansējums 192,7 milj.EUR apmērā.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Ar jaunās programmas finansējumu Latvijai ir jāīsteno inovatīvi, zināšanās un jaunās tehnoloģijās balstīti, kā arī videi draudzīgi risinājumi, kas saskan arī ar Eiropas Savienības Zaļā kursa un Zilās ekonomikas iniciatīvām. Jo ātrāk un efektīvāk spēsim ieguldīt jaunā perioda līdzekļus, jo konkurētspējīgāki būsim ar citām valstīm.”

Lai gan programma apstiprināta tikai tagad, atbalsta saņemšanas nosacījumi jau ir izstrādāti lielākajai daļai no 21 pasākuma (attiecīgie MK noteikumi pieejami ZM mājaslapā). Īpaši nozīmīgi, ka Latvijas zivsaimniekiem atbalsta pasākumi, kā to pieļauj fonda regulējums, tika sākti jau 2022. gada vidū, sniedzot atbalstu Krievijas izraisītā kara Ukrainā radīto ekonomisko seku pārvarēšanai, kā arī sākot projektu pieteikumu pieņemšanu investīcijām piekrastes zvejā un akvakultūrā un vietējām rīcības grupām sabiedrības virzītas vietējas attīstības stratēģiju izstrādei un īstenošanai.

Atbalstam inovācijām, pilotprojektu īstenošanai, zināšanu pārnesei, energoefektivitātei un pievienotajai vērtībai zvejniecībā varēs pieteikties jau sākot no 2023. gada janvāra. Pārējo pasākumu īstenošana tiks sākta 2023. gada pirmajā pusē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

2023.-2027. gadā atbalstam gados jaunajiem lauksaimniekiem novirzīs vairāk nekā 55 milj.EUR

Zemkopības ministrija

No 2023. gada līdz 2027. gadam gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēts būtisks atbalsts – kopumā 55,1 milj. EUR apmērā, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā.

To paredz Zemkopības ministrijas izstrādātais un šī gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprinātais  Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027. gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums, bet samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars. Tāpēc turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos. Ar Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai Latvijai paredzēto finansējumu no nākamā gada jaunie lauksaimnieki varēs saņemt papildus atbalstu gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā. Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības.”

Tiešo maksājumu ietvaros turpināsies atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem par saimniecības pirmajiem 150 hektāriem (2014.-2022. gada periodā tika maksāts par pirmajiem 90 ha), lai stiprinātu jaunizveidotās lauku saimniecības, kas pirmajos izveidošanas gados saskaras ar lielākiem izdevumiem un investīciju vajadzībām. No 2023. līdz 2027. gadam šajā atbalstā kopumā paredzēts novirzīt finansējumu 11,81 milj.EUR apmērā ar plānoto atbalsta likmi 35 EUR/ha 2023. gadā un 45 EUR/ha 2027. gadā.

Savukārt, lauku attīstības atbalsta ietvaros tiks turpināts atbalsts jaunajam lauksaimniekam saimniecības dibināšanai vienreizēja maksājuma veidā – 40 tūkst. EUR apmērā (šim atbalstam rezervēti 37,29 milj. EUR). Tāpat gados jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja saņemt atbalstu finanšu instrumenta veidā kā aizdevumu ar daļēju kapitāla atlaidi jeb pamatsummas dzēšanu līdz 50% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 60 000 EUR, ja izpildīti projektā paredzētie sasniedzamie rādītāji. Aizdevums līdz 150 000 EUR uzņēmējdarbības sākšanai ir paredzēts investīciju atbalstam, dzīvnieku, viengadīgu augu iegādei, saimniecības dibināšanai un iegādei, kā arī zemes iegādei (kopumā šim atbalstam ir rezervēti 6 milj.EUR). Iepriekš minētais lauku attīstības atbalsts tiek sniegts saimniecību izveidei vai pārņemšanai, kuru ražošanas resurss standarta izlaides vērtībā vai apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā nepārsniedz 150 000 EUR.


Vienlaikus gados jaunajiem lauksaimniekiem būs iespējams pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai  ar papildus atbalsta intensitāti pirmos piecos saimniecības darbības gados.

Jāatzīmē, ka gados jaunajiem lauksaimniekiem, tāpat kā citiem lauksaimniekiem, būs iespēja saņemt arī ienākumu pamatatbalstu, pārdalošo ienākumu papildatbalstu, saistīto ienākumu atbalstu un ekoshēmu  atbalstu, kā arī agrovides maksājumus un atbalstu citu lauku attīstības atbalsta pasākumos atbilstoši to nosacījumiem.

Kopumā turpmākajos piecos gados saskaņā ar KLP SP Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā. Savukārt lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro. Šis finansējums ļaus stiprināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un saglabāt aizsākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, kas stiprina mūsu eksportspējas.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Pārtika un dzērieni

Siguldas novadā rosina izveidot sadarbības aģentūru zaļā iepirkuma nodrošināšanai

Siguldas novada pašvaldība

2020. gada septembrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kas paredz obligātās prasības un kritērijus ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, iegādājoties produktus ēdienu gatavošanai, noteiktam apjomam jābūt ražotam atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi un veicinātu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ražoto produktu patēriņu, Siguldas novada pašvaldība 29. novembrī organizēja ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju un reģiona lauksaimnieku, kas saimnieko ar bioloģiskās un integrētās audzēšanas metodēm, tikšanos.

Tikšanās laikā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa iepazīstināja dalībniekus ar zaļā publiskā iepirkuma prasībām un plānoto bioloģisko lauksaimniecību audzēto produktu patēriņa pieaugumu, kā arī aicināja uz līdzšinējās pieredzes apmaiņu ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus un bioloģisko saimniecību pārstāvjus.

SIA “Arseja”, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus vairākās Siguldas novada izglītības iestādēs, pārstāve Solvita Soldāne skaidroja, ka ēdinātājiem nav problēmu nodrošināt noteiktos 30% bioloģiski audzētos dārzeņus, bet ir sarežģījumi ar graudaugu un piena produktu piedāvājumu.

Bioloģisko saimniecību kooperatīvās sabiedrības “Ekoloģisks.lv” pārstāvji aicināja ēdinātājus iesniegt nepieciešamo daudzumu aprēķinus savlaicīgi, lai atvieglotu zemniekiem stādīšanas apjomu un loģistikas plānošanas darbus.

Biedrība “Lauku Attīstības Partnerība” iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar investīciju atbalstu “Īsās piegādes ķēdes pārtikas produktiem – līdzfinansējums un atbalstāmās aktivitātes LEADER ietvaros”. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt īso piegādes ķēžu pielietošanu pārtikas piegādēs, izslēdzot vidutājus un veicinot produktu izsekojamību, tādā vaidā uzturot noteiktos standartus un zaļā iepirkuma prasības.

Idejas papildinošās diskusijas starp “Ekoloģisks.lv”, “Novada garša”, biedrības “Lauku Atbalsta Partnerība” un Siguldas novada pašvaldības domes pārstāvjiem rosināja nākotnē izveidot sadarbības aģentūru, kas palīdzētu iepirkuma procesā un komunikācijas un loģistikas risināšanā starp bioloģiskajiem lauksaimniekiem un ēdinātājiem, kā arī nodrošinātu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm audzēto produktu pieprasījuma un patēriņa koordinēšanu, lai veicinātu vietējo lauksaimnieku produkcijas patēriņu.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa: “Esmu ļoti gandarīta par tikšanās rezultātu. Tika izveidots dialogs starp ēdinātājiem un varbūtējiem piegādātājiem un saprasts, kā no pašvaldības puses, organizējot ieinteresēto pušu darba grupu, varam izstrādāt LEADER projektus, lai izveidotu sadarbības aģentūru, kas būtu kā koordinācijas tīkls ne tikai skolu ēdināšanas nodrošināšanai, bet arī turpmākai projekta attīstības veicināšanai.”

Siguldas novadā kopš 2021. gada ir veikti ēdināšanas pakalpojumu iepirkumi vairākās izglītības iestādēs, kuros tika piemērotas zaļo publisko iepirkumu obligātās prasības ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Turpmākajos divos gados visās Siguldas novada izglītības iestādēs pakāpeniski piemēros šīs prasības ēdināšanas pakalpojumiem, ēdinot aptuveni 5000 skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Zemkopības ministra K. Gerharda vadībā lauksaimniecības nozarē ieguldīti vairāk nekā 2 miljardi eiro

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministra Kaspara Gerharda vadībā no 2019. līdz 2022. gadam Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā 2 miljardi eiro.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Pēdējos četrus gadus lauksaimniecības nozare ir strādājusi krīzes režīmā – COVID-19 pandēmija, energoresursu cenu dramatiskais pieaugums, Krievijas iebrukums Ukrainā. Neskatoties uz šiem apstākļiem, man ir gandarījums, ka mums ir izdevies ne tikai saglabāt Latvijas lauksaimniecības nozari, bet arī nodrošināt stabilu tās attīstību. Šajā periodā ieguldītais finansējums veicināja Latvijas lauksaimniecības nozares pakāpenisku virzību uz Eiropas Zaļā kursa mērķiem, sekmēja mazo un vidējo saimniecību, kooperācijas un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā.”

Nozīmīgākie ieguldījumi lauksaimniecības nozarē četros gados (2019.-2022.)

Lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma – 1,2 miljardus eiro lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Finansējums tika izmaksāts vairāk nekā 55 tūkst. lauksaimnieku. Vienlaikus vairāk nekā 700 milj. eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā. Zemkopības ministra vadībā izdevies panākt būtisku pieaugumu valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarei – kopumā četru gadu laikā 96,9 milj. eiro.

K. Gerharda vadībā izveidota atsevišķa atbalsta programma mazajiem lauksaimniekiem. Kopumā 2019.-2022. gadā mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti 32,5 milj. eiro, no tiem 11 milj. eiro no valsts budžeta. Sniegts atbalsts kooperatīvu attīstībai, četros gados valsts un ES atbalsta veidā izmaksājot ~12,8 milj. eiro.

Atšķirībā no citām nozarēm, Zemkopības ministrijai (ZM) ciešā sadarbībā ar nozari izdevās pārliecināt valdības partnerus nekavējoties sniegt atbalstu gan no COVID-19 pandēmijas, gan Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmētajām lauksaimniecības jomām. Lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi un stimulētu ekonomiku, 2020. un 2021. gadā kopumā piešķirti 149 milj. eiro. Savukārt Krievijas kara Ukrainā radīto negatīvo seku mazināšanai Latvija operatīvi spēja saskaņot ar Eiropas Komisiju atbalsta mehānismus, lai izmantotu ES ārkārtas pielāgošanas atbalstu. Kopumā atbalstam no ES un valsts budžeta piešķirti 19,2 milj. eiro.

Lai veicinātu efektīvu un atbildīgu risku pārvaldību lauksaimniecībā, četru gadu laikā sējumu, stādījumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas polišu izmaksu daļējai kompensēšanai piešķirti 44 milj. eiro, apdrošinot vairāk ne kā 1,2 milj. hektāru.

Šajā periodā stiprināta arī Zemes iegādes kreditēšanas programma, sniedzot iespēju jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī mazām un vidējām saimniecībām visā Latvijā saņemt aizdevumu savas lauksaimnieciskās darbības attīstīšanai, tā nodrošinot Latvijas zemes resursu saglabāšanu mūsu lauksaimniekiem. 2019.-2022. gadā izsniegts vairāk nekā 1000 aizdevumu zemes iegādei par vairāk nekā 62 milj. eiro.

Zemkopības ministra K. Gerharda vadībā stiprināta lauksaimniecības nozares izglītības iestāžu – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš LLU), Bulduru dārzkopības vidusskolas un Malnavas koledžas kapacitāte, kā arī veikti ieguldījumi zinātnē un pētniecībā. Šajā periodā lauksaimniecības nozares izglītības iestāžu infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanā ieguldīti 27,6 milj. eiro, savukārt, zinātnē un pētniecībā – vairāk nekā 6,5 milj. eiro, t.sk. zinātniskās darbības attīstībai nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei Agroresursu un ekonomikas institūtam Viļānos un Dārzkopības institūtam Pūrē.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Būtiski palielināsies atbalsts mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrijas izstrādātais Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027. gadam paredz līdzsvarotu lauku apvidu attīstību un taisnīgu atbalstu, kā arī lielāku finansējumu Latvijas mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem.

Kopumā turpmākajos piecos gados saskaņā ar KLP SP Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā. Savukārt lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “No 2023. gada Latvijas lauksaimniekus sagaida nozīmīgas pārmaiņas. Jaunā Kopējā lauksaimniecības politika gan Latvijā, gan visā ES paredz mainīt līdzšinējo pieeju un ieviest tiešākus un taisnīgākus atbalsta mehānismus, lai sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpaši mazās un vidējās saimniecības. Mums ir izdevies panākt būtisku ES finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniecības nozarei. Tas ļaus mūsu lauksaimniekiem turpināt attīstību, saglabājot aizsākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, un nodrošinās tūkstošiem darba vietu un apdzīvotību visos Latvijas reģionos.”

Tā kā joprojām pastāv nozīmīgas atšķirības dažāda lieluma, sektoru un reģionu lauku saimniecību ienākumu starpā, lauksaimniecības nozarē ir nepieciešams spēcīgs un mērķorientēts atbalsts, jo īpaši mazajām un vidējām lauku saimniecībām. Lai nodrošinātu augstāku ienākumu atbalstu mazām un vidējām saimniecībām, no 2023. gada katru gadu 11% no kopējā tiešo maksājuma finansējuma paredzēti pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un maksājumam mazajiem lauksaimniekiem.

Visas lauku saimniecības tiešo maksājumu ietvaros varēs saņemt ienākumu pamatatbalsta pamatlikmi (88 EUR/ha 2023. gadā līdz 95 EUR /ha 2027. gadā). Pirmo reizi lauksaimnieki novados ar īpašiem apstākļiem, kur veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir zem 38 ballēm, kā arī novados, kas robežojas ar ES trešajām valstīm, pamatatbalsta likme būs par 10 EUR/ha lielāka (attiecīgi no 98 EUR/ha 2023. gadā līdz 105 EUR /ha 2027. gadā).

Savukārt, lai nodrošinātu proporcionālāku atbalsta sadalījums starp dažāda lieluma saimniecībām un augstāku ienākumu atbalstu tieši mazām un vidējām saimniecībām, tiks ieviests pārdalošais ienākumu papildatbalsts un turpināts maksājums mazajiem lauksaimniekiem. Visas saimniecības saņems ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu (par 3,1-30 ha saņemot 53 EUR/ha 2023. gadā, kas pieaugs līdz 61 EUR /ha 2027. gadā), savukārt par 30,1-100 ha saņemot 12 EUR/ha). Kā alternatīvu mazās lauku saimniecības varēs izvēlēties piedalīties arī vienkāršotā atbalsta shēmā un saņemt maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, kas aizstāj visus tiešos maksājumus un kur saimniecībai ir paredzēti 500 EUR gadā.

No lauku attīstības atbalsta finansējuma mazās saimniecības varēs saņemt atbalstu līdz 30 000 EUR saimniecību attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai (kopējais finansējums periodā ir 20 milj. EUR), kā arī atbalstu aizdevumu veidā ieguldījumiem lauku saimniecībās ar apgrozījumu līdz 150 000 EUR/gadā – kopējais finansējums periodā ir 31 milj. EUR.

ZM Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam apstiprināšanai Eiropas Komisijā iesniedza 4. oktobrī.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Latvija iesniedz Eiropas Komisijai apstiprināšanai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. – 2027. gadam

Zemkopības ministrija

Pēc intensīva četru gadu darba Zemkopības ministrija (ZM) pabeigusi darbu pie Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam. Otrdien, 2022. gada 4. oktobrī, tas iesniegts Eiropas Komisijai galīgai apstiprināšanai.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Latvija ir paveikusi savu mājas darbu, lai no 2023. gada Latvijas lauksaimnieki varētu saņemt Eiropas Savienības atbalstu no lauksaimniecības un lauku attīstības fondiem. Kopumā turpmāko piecu gadu laikā Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī atbalsta jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirti tiešo maksājumu veidā. Savukārt lauku attīstības pasākumiem paredzēts 0,791 miljards eiro, bet Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem 10,1 miljons eiro. Šis finansējums ļaus stiprināt Latvijas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un saglabāt aizsākto kursu uz produktivitāti, ilgtspējību un inovatīvu produktu ražošanu, kas stiprina mūsu eksportspējas.”

Turpmākajos gados ES un valsts atbalsts plānots tā, lai taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, īpaši atbalstot mazās un vidējās saimniecības.

Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023. – 2027. gadam

Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023. – 2027. gadam* ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares analīzi.

ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares analīzi.

Latvija sarunās ar EK šajā periodā ir panākusi trešo lielāko KLP finansējuma pieaugumu salīdzinājumā ar pārējām dalībvalstīm pret iepriekšējo periodu. Turklāt vairumam valstu jaunajā periodā KLP finansējums būs pat samazināts vai pieaugs tikai par pāris procentiem.

KLP Stratēģiskā plāna izstrādes procesā tika iesaistīti gan lauksaimnieki, gan lauksaimnieku un vides nevalstiskās organizācijas, un ir notikušas ļoti plašas un ilgstošas diskusijas, lai panāktu vēlamāko kompromisu.

Latvijas valdība KLP stratēģisko plānu 2023 – 2027. gadam apstiprināja jau šā gada janvārī. Pēc tam turpinājās intensīvs darbs pie stratēģiskā plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. ZM aprīlī saņēma EK vēstuli ar 284 apsvērumiem tajā iekļaut virkni rekomendāciju, kā arī iebildumus par to, kas būtu jāprecizē stratēģiskajā plānā. Piemēram, dažiem plāna elementiem bija nepieciešami vērienīgāki mērķi, pielāgojumi un precizējumi, lai stiprinātu intervences loģiku un nodrošinātu ieguldījumu attiecīgo KLP konkrēto mērķu sasniegšanā.

Tagad, kad KLP plāns ir iesniegts oficiālai apstiprināšanai, jāsagaida Eiropas Komisijas lēmums par KLP stratēģiskā plāna apstiprināšanu. KLP stratēģiskais plāns būs spēkā no 2023. gada 1. janvāra, un tā īstenošanai tiks izstrādāti vairāki Ministru kabineta noteikumi.

KLP SP publicēts: https://zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/latvijas-kopejas-lauksaimniecibas-politikas-strategiskais-plans-2023-2?id=23933#jump

*KLP ir kopēja Eiropas Savienības regulēta politika, bet, lai dotu zināmu elastību kopējā regulējuma satvarā, katrai dalībvalstij ir jāizstrādā savs KLP stratēģiskais plāns. Visus KLP stratēģiskos plānus apstiprina Eiropas Komisija.