Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) iesniegt projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai. Projekta īstenošanai no ERAF paredzēti aptuveni 19 miljoni eiro.
Lai paaugstinātu inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā, veidojot saikni starp gala labuma guvējiem un pētniecības organizācijām, Ekonomikas ministrijas ES fondu programmas ietvaros paredzēts nodrošināt finansējuma pieejamību komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai. Finansējuma pieejamība sekmēs tiešu zināšanu pārnesi un kļūs par katalizatoru ilgtermiņa padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm, tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.
Plānots, ka pasākumu ietvaros līdz 2024. gada nogalei atbalstīto komersantu skaits būs – 6, ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 19. Savukārt līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstīto komersantu skaits – 190, ar grantiem atbalstīto komersantu skaits – 190, tiks atbalstīti 38 komersanti, kas sadarbosies ar pētniecības organizācijām.
Šajā projektu atlasē pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 548 890 eiro (elastības finansējums – 4 187 431 eiro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 22 566 556 eiro (elastības finansējums 3 559 317 eiro) un valsts budžeta līdzfinansējums 3 982 334 eiro (elastības finansējums 628 114 eiro).
Projekta iesniegumu LIAA jāiesniedz līdz š.g. 19. decembrim, savukārt projekta iesniegumu vērtēšana paredzēta līdz 2024. gada 5. janvārim.
ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” ietvaros.
2023. gada 21. novembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību. Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.
“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.
Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 eiro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 eiro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 eiro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 eiro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.
Tāpat Ministru kabinets uzdeva LIAA organizēt ELWIND projekta priekšdarbus un atkrastes vēja parka laukuma un plānotās infrastruktūras teritorijas izpēti, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu. 2023. gada 8. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs izsniedza programmu ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka ELWIND un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas LIAA ir jāizpēta.
Ņemot vērā izpētes teritoriju lielumu un kaimiņvalstīs plānoto atkrastes vēja parku jaudu, kā arī piegādes ķēžu tendences, Ministru kabinetam tika rosināts noteikt, ka ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka plānotā mērķa jauda būs līdz 1000 MW, kas arī tika apstiprināts. Šādas jaudas atkrastes vēja parks ļaus efektīvāk piesaistīt investorus, kā arī veicinās zemāku elektronerģijas cenu reģionā. Līdz šim tika plānots, ka Latvijas un Igaunijas vēja parku jauda kopā varētu sasniegt 1000 MW.
Šobrīd LIAA kopā Igaunijas Vides investīciju centru gatavo iepirkuma dokumentāciju ELWIND projekta nepieciešamajiem pētījumiem, lai 2024. gada sākumā varētu iepirkt pakalpojumu sniedzējus un sākt vēja parku zonu izpēti. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parks “ELWIND” ir pēdējo gadu nozīmīgākais projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi. Latvijā atkrastes vēja parku paredzēts izbūvēt Kurzemes piekrastē starp Liepāju un Ventspili aptuveni 15 – 20 km attālumā no krasta līnijas. Projekta “ELWIND” laika plāns paredz, ka visi pētījumi tiks veikti līdz 2026. gadam. Pēc tam plānots organizēt izsoli komersantiem, kuri vēlēsies iesaistīties projekta turpmākajā realizācijā. Kā projekta noslēguma termiņš tiek plānots 2030. gads.
Attīstības finanšu institūcija ALTUM izsludinājusi publisku iepirkumu trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu pārvaldnieku atlasei, kuru uzdevums būs nākamajos piecos gados ieguldīt Eiropas Savienības fondu un privāto finansējumu perspektīvos un uz eksportu orientētos uzņēmumos gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs.
Iepirkumā izraudzītie fondi veiks investīcijas pirmssēklas un sēklas stadijas uzņēmumos, un kopējais publiskā finansējuma apjoms šim mērķim ir 55,8 miljoni eiro, attiecīgi 18,6 miljoni eiro katram. Papildus katram fondam būs jāpiesaista arī privātās investīcijas 2,07 miljonu eiro apjomā.
ALTUM valdes locekle Ieva Jansone – Buka: “Līdz ar šo iepirkumu uzsākam iespējakapitāla fondu pārvaldnieku izvēli jaunajam Eiropas fondu finansējuma periodam un kā pirmo izsludinām tieši agrīnās stadijas uzņēmumu fondu pārvaldnieku atlasi. Jaunajā periodā start-up stadijas uzņēmumiem paredzēts līdz šim apjomīgākais finansējums. Redzot iepriekšējo fondu veiktos ieguldījumos perspektīvos uzņēmumos kā, piemēram, NACO Technologies, Alternative Plants, RoboEatz un citos, kas jau veiksmīgi iekaro starptautiskos tirgus, līdz ar papildu finansējumu industrijai redzam labu augsni tam, lai Latvijā rastos arvien jauni inovatīvi un konkurētspējīgi uzņēmumi, kas palīdzēs kāpināt Latvijas izaugsmi.”
Izraudzītie fondi investīcijas veiks pirmssēklas stadijas uzņēmumos, kur maksimālais ieguldījums vienā projektā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, kā arī sēklas stadijas uzņēmumos, kur maksimālais paredzētais ieguldījums vienā projektā būs līdz 1,5 miljoniem eiro, tādējādi veicinot jaunuzņēmumu veidošanos un attīstību.
ALTUM finanšu starpnieku daļas vadītāja Ieva Jāgere: “Iepriekšējās paaudzes fondu pārvaldnieki līdz šim veikuši pirmssēklas investīcijas 157 agrīnas stadijas uzņēmumos par kopējo investīciju summu 7,8 miljoni eiro, investīciju periods tajos turpinās līdz 2024.gada jūnijam. Strādājot ar jaunuzņēmumu atbalsta programmām, redzam to pozitīvo efektu uz jaunu uzņēmumu un veiksmīgu uzņēmēju vides veidošanos Latvijā.”
Fondu pārvaldnieku atlases kritēriji un cita aktuālā informācija, kā arī plānotais iepirkuma (komandītsabiedrības) līguma projekts publicēts elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/112614.
Pieteikumu iesniegšana notiek līdz 2024. gada 31.janvārim. plkst. 10:00.
Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu pārvaldnieku atlase izsludināta saskaņā ar šā gada 15.augustā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 463 “Programmas “Iespējkapitāla ieguldījumi” apstiprinātajiem īstenošanas noteikumi”. Fondiem paredzētais publiskais finansējums ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Papildus informējam, ka 5.decembrī plkst. 11:00 ALTUM telpās, Doma laukumā 4, Rīgā, notiks piegādātāju sanāksme, nodrošinot iespēju visiem ieinteresētajiem fondu pārvaldniekiem noskaidrot interesējošos jautājumus saistībā ar izsludināto iepirkumu.
Orientējoši šā gada decembra vidū ALTUM plāno izsludināt vēl divus iepirkumus, kuros tiks atlasīts viens sākuma stadijas iespējkapitāla fonda pārvaldnieks un viens izaugsmes stadijas fondu pārvaldnieks, nodrošinot abiem kopā publisko finansējumu 37,2 miljonu eiro apmērā investīcijām izaugsmes un nobriedušākas stadijas uzņēmumos.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā. Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.
Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.
2023. gada 1. pusgadā, spēkā esot 37 speciālajām atļaujām (licencēm) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, jaunus aizdevumus patērētajiem izsniedza 35 nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, t.sk. 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 izsniedza līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinājumu saistītus kredītus, 10 – patēriņa kredītus, 8 – hipotekāros kredītus un 4 sabiedrības izsniedza kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus).
Šī gada 1. pusgadā saglabājās iepriekšējos gadus vērojamā tendence, kad licencēto patērētāju (nebanku) kreditētāju skaits samazinās. Ja 2018. gada 31. decembrī valstī spēkā bija 62 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, tad 2023. gada 30. jūnijā spēkā bija palikušas vairs tikai 36, jo īsi pirms pārskata perioda beigām vienam no komersantiem speciālā atļauja (licence) tika anulēta. Tas nozīmē, ka četru ar pusi gadu laikā tirgu pametuši 42% no tirgus dalībniekiem. Īpaši ir jāatzīmē kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda) sniedzēju skaits: no 16 kapitālsabiedrībām 2018. gada 31. decembrī 2023. gada 1. pusgadā bija palikušas vien 4, kas ir samazinājums par 75%.
Jauno darījumu skaita un izsniegto summu apjoma izmaiņas pa kredīta veidiem salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu nav vienmērīgas. Vērojams, ka jauno darījumu skaits turpinājis samazināties patēriņa kredītos (-) 10,23% un līzingos (-) 6,40%, savukārt jaunu darījumu skaits būtiski pieaudzis kredītiem pret kustamas lietas ķīlu ((+) 12,42%) un hipotekārajiem kredītiem ((+) 6,08%). Jauno izsniegto summu apjoma pieaugums 2023. gada 1. pusgadā turpinājies pilnīgi visos kreditēšanas veidos, procentos visvairāk sasniedzot kredītiem pret kustamas lietas ķīlu ((+) 26,12%), distances kredītiem ((+) 24,66%) un hipotekārajiem kredītiem ((+) 24,36%). Krietni pieticīgāks jauno izsniegto summu apjoma pieaugums vērojams patēriņa kredītiem ((+) 5,72%) un līzingiem ((+) 5,15%), kas gan ir likumsakarīgi, ņemot vērā apstākli, ka šajos kredīta veidos samazinājusies jaunu darījumu slēgšana skaitā.
2023. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu ļoti būtiski ir pieaugušas no jauna noslēgto darījumu vidējās summas: distances kredītiem (+) 21,70%, patēriņa kredītiem (+) 17,76%, līzingiem (+) 12,34%, hipotekārajiem kredītiem (+) 17,23% , kredītiem pret kustamas lietas ķīlu (+) 12,18%, savukārt attiecībā pret 2021. gada 1. pusgadu viena no jauna noslēgtā darījuma summas pieaugums visos kredītu veidos ir vairāk nekā 30%, kas liecina par būtisku saistību sloga palielināšanos uz aizņēmēju.
Pieaugot jaunu aizdevumu izsniegšanas apjomam, turpināja palielināties patērētāju (nebanku) kredītdevēju kopējais pārvaldītais kredītportfelis, kas 2023. gada 30. jūnijā pirmo reizi pārsniedz 1 miljardu EUR. Kopumā patērētāju (nebanku) kredītdevēji pārvaldīja 1 005,82 milj. EUR, kas ir par 61,09 milj. EUR jeb 6,47% vairāk nekā 2022. gada 31. decembrī, par 117,95 milj. EUR jeb 13,28% vairāk nekā pirms gada (2022. gada 30. jūnijā). Portfeļa atlikuma pieaugumu nodrošina pilnīgi visu kreditēšanas veidu portfeļu pozitīvā dinamika, bet jo īpaši ir jāizdala distances kredīti, kuriem portfeļu apjoms 2023. gada 1. pusgada laikā palielinājies par 46,92 milj. EUR jeb 15,99% un gada laikā par 89,94 milj. EUR jeb 35,91%, pieaugot no jauna distancē izsniegto kredītlīniju apjomiem. Kopējā kredītportfeļa kvalitāte turpina saglabāties stabila. 2023. gada 30. jūnijā kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija 91,21%, kas ir par 0,14 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā 2022. gada 30. jūnijā un par 0,20 procentpunktiem sliktāks rādītājs nekā 2021. gada 30. jūnijā, kad tika sasniegts labākais portfeļa kvalitātes rādītājs no pārskatos iekļautajiem 1. pusgadiem.
Var secināt, ka īstermiņa distances kredītu, kas var tikt pagarināti, periods ir beidzies, jo tādu kredītu patērētāju (nebanku) kredīta devēju portfelī 2023. gada 30. jūnijā bija palikuši vien 1459, kas ir par 16,10% mazāk nekā bija pirms gada (1739), proti, šī vēsturiski lielā portfeļa atlikusī daļa pakāpeniski samazinās (vecie līgumi tiek izbeigti), savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto ierobežojumu rezultātā no jauna izsniegtie īstermiņa distances kredīti nav ne skaitliski lielā daudzumā, ne summās apjomīgi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Ministru kabinetā (MK) šodien apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi”, ar ko nosaka Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) darbības kārtību.
MAP mērķis ir nodrošināt atbalstu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai institūcijām, kas veic valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļu izlietojuma pārvaldību, tas ir, pārvalda mērķa finansējuma fondu finansējuma sadali un uzrauga tā izlietojumu, kā arī projektu īstenotājiem, kas ir valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļu saņēmēji. Tāpat MAP nodrošina mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību valsts mērķdotāciju, atbalsta programmu un grantu veidā.
Praktiski tas nozīmē, ka MAP nodrošinās pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no klienta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, kur dati tiek koplietoti un atkalizmantoti. Būtiskākie ieguvumi: efektīvi tiks nodrošināta projektu dzīvescikla pārvaldība un to caurspīdīgums, tiks uzkrāti vēsturiskie dati par notikumiem projektu ietvaros, kā arī vienkāršots klientiem administratīvais process, īstenojot projektu aktivitātes.
Jau šobrīd, MAP ieviešanas laikā tiek nodrošināta arī pirmo MAP izmantotāju pieslēgšana, t.i., Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Sabiedrības integrācijas fonds.
Līdz šim valsts pārvaldē vairākas institūcijas veikušas mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesus, veidojot tam individuālus risinājumus. Savukārt MAP ir vienota, centralizēti administrēta, koplietošanas platforma, kas nodrošinās mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu, savukārt platformas pārzinis nodrošinās platformas administrēšanu un tehnisko attīstību.
Noteikumu projekts nosaka, ka MAP pārzinis ar 2023. gada 28. decembri ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Tādējādi mērķa finansējuma pārvaldībām iesaistītajām iestādēm (jebkurai valsts vai pašvaldības institūcijai) savu pienākumu būs iespējams veikt augstākā kvalitātē – iestādes varēs fokusēties uz savu pamatdarbību, savukārt rūpes par tehnoloģiskajiem procesiem un platformas pakalpojuma sekmīgu darbību iestādēm nodrošinās tās pārzinis sadarbībā ar partnerorganizācijām.
Otrdien, 21. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicējusi atzinumus par eirozonas valstu budžeta plāna projektiem nākamajam gadam, tostarp par Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2024. gadam. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) prognozēm vispārējās valdības deficīts ir 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). FM prognozē pakāpenisku deficīta samazinājumu vidējā termiņā – 2025. gadam tiek prognozēts deficīts 2,3% no IKP un 2026. gadam 0,9% no IKP apmērā.
EK atzīst, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2024. gadam nav pilnībā saskaņā ar rekomendācijām, jo valsts finansēto neto primāro izdevumu pieaugums pārsniedz rekomendētos 3%. Latvija kopumā piekrīt EK vispārējam secinājumam, taču uzskata, ka pārsniegums ir pamatots, jo mēs saskaramies ar ārkārtējiem apstākļiem saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Pārsniegums galvenokārt ir saistīts ar vienreizējiem ieguldījumiem, lai palielinātu noturību pret ģeopolitiskajiem draudiem.
Nav iespējams mainīt faktu, ka Latvija atrodas blakus agresoram – Krievijai, tāpēc arī diskusijās par Stabilitātes un izaugsmes panta reformu Latvija iestājas par to, ka fiskālajiem noteikumiem nevajadzētu būt par šķērsli aizsardzības izdevumu palielināšanai.
Arī citām valstīm EK konstatēja atkāpes no rekomendācijām 2024. gadam valsts finansēto neto primāro izdevumu pieauguma jomā, kā arī plānoto strukturālās bilances līmeņa pārsniegumu. Valstis pamato atkāpes ar krīžu sekām, izteikti augsto inflāciju un tās ietekmi uz sociālo pabalstu un pensiju indeksāciju, nepieciešamību celt algas, lai noturētu iedzīvotāju maksātspēju, plānotajām investīcijām un reformām, kā arī neprognozējamo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību celt izdevumus aizsardzības jomā.
Jau gandrīz mēnesi darbojamies jaunā iepirkumu publikāciju paziņojumu vidē – e – veidlapas. Atskatoties uz paveikto, Iepirkumu uzraudzības birojs novērtē lietotāju aktīvo iesaisti, kas ir īpaši būtiska katras jaunas sistēmas darbības sākumposmā un tās attīstības procesā. No šī gada 25. oktobra līdz 15. novembrim Iepirkumu uzraudzības birojs ir nodrošinājis 1528 iepirkumu paziņojumu publicēšanu Publikāciju vadības sistēmā un 377 – Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Birojs turpina iesākto publikāciju paziņojumu vides attīstības virzienu, nodrošinot e-veidlapu pilnveidošanu un digitālo risinājumu uzlabošanu, kā arī novērtē un lūdz lietotāju turpmāku aktīvu iesaisti, lai nodrošinātu uzlabojumus izstrādātā digitālā risinājuma attīstībai. Kopīgās sadarbības rezultātā esam apkopojuši arī biežākos jautājumus par e-veidlapu aizpildīšanu.
Aktuāli jautājumi un atbildes
1,Ja pievieno lietotāju “vecajā” PVS, vai būs dati arī e-veidlapu modulī? Nē, abās vidēs lietotājs jāpievieno atsevišķi.
2,Ko atzīmēt laukā “Iestādes darbība”, ja neviena no vērtībām nav atbilstoša Atbilstoši e-veidlapu ieviešanas Regulai šajā laukā datu tips ir kods jeb tikai tās vērtības, kas definētas ES Vārdnīcās. Visas pieejamās vērtības (vērtības kopā gan laukam “Iestādes darbība”, gan laukam “Līgumslēdzēja darbība”) var apskatīt minētajā saitē, kur pieejams arī katras vērtības detalizētāks skaidrojums: saite
3.Kāda ir lauku “Pārjaunojumu maksimums”, “Vai paredzētas iespējas”, “Vai paredzēti atkārtojumi” nozīme?
Pārjaunojumi – līgumu var pagarināt uz noteiktu periodu pēc līguma beigām bez iepirkuma procedūras.
Iespējas – vai paredzētas papildu iegādes līguma ietvaros (atrunātie līguma grozījumi).
Atkārtojumi – iepirkums, kura mērķis pārskatāmā nākotnē varētu tikt iekļauts citā procedūrā, piemēram, regulāri atkārtoti izsludināts pakalpojums.
4.Ko norāda laukā paredzamā līgumcenā? Kopējo vērtību līguma darbības laikā, ieskaitot iespējas un pārjaunojumus.
5.Kur definēti jēdzieni “pieņemami” un “nepieņemami” piedāvājumi, kāda tiem ir nozīme?
Piedāvājumu uzskata par pieņemamu (pilnībā atbilstošu), ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar izslēgšanas noteikumiem un kas atbilst atlases kritērijiem, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs vai nepieņemams, vai nepiemērots.
Neatbilstīgs piedāvājums – piedāvājums, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemts novēloti, kas liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētu.
Nepieņemams piedāvājums – piedāvājums, kuru iesniedzis pretendents, kam nav prasītās kvalifikācijas un piedāvājums, kura cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāli reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.
Nepiemērots piedāvājums – piedāvājums, kam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos.
Rezultātu paziņojumos ir jāsniedz informācija par saņemtajiem piedāvājumiem un jānorāda cita starpā skaits attiecībā uz piedāvājumiem, kuriem nav pārbaudīts, vai tie ir pieņemami vai nepieņemami.
6.Kur noteikts, ka jābūt atrunātam piedāvājuma derīguma termiņam (atklātam konkursam)? Šāda informācija tiek prasīta e-veidlapās atbilstoši Regulas prasībām. Sistēmā ir noklusētā vērtība 6 mēneši, vērtība ir maināma.
7.Kā paziņojumā par līgumu norādīt līguma uzsākšanas un beigu datumu, ja līguma noslēgšanas laiku nevar paredzēt? Paziņojumā ir jānorāda tuvākais iespējamais (prognozētais) līguma sākuma datums. Līguma izpildes termiņu var norādīt arī mēnešos. Ja izpildes termiņš ir īsāks par mēnesi, tad var norādīt prognozēto līguma izpildes laiku (sākuma un beigu datumu).
8.Kāda ir lauka “Vai uz iepirkumu attiecas GPA?” nozīme, kur pieejams skaidrojums, kas ir Nolīgums par valsts iepirkumu? Ja iepirkums tiek izsludināts ESOV (“virssliekšņu” iepirkums), tad šajā laukā ir jāatzīmē vērtībā “Jā”. Skaidrojumi par GPA jeb Nolīgumu par valsts iepirkumu, tai skaitā par piemērošanas izņēmumiem, ir pieejami šeit: saite
9.Ja iepirkums saistīts ar vairākiem ES fondiem, kā aizpildīt rezultātu paziņojumu, kurā iespējams izvēlēties tikai viena fonda nosaukumu? ES fondu atzīme ir tikai pret iepirkuma daļu, un iespējama tikai viena vērtība. Ja nepieciešams norādīt vairākus fondus, tad to var norādīt pie papildu informācijas
10.Kā norādīt vērtēšanas kritērijus, ja vienīgais kritērijs ir cena? Sistēmā tiks veikti funkcionalitātes uzlabojumi saistībā ar vērtēšanas kritērijiem. Šobrīd, norādot cenu kā vienīgo vērtēšanas kritēriju, kritērija algoritms ir jāizvēlas “Precīzs punktu skaits”, un attiecīgi jānorāda vērtība 0, 1 vai 100.
11.Kā tiek noteikti piedāvājumu iesniegšanas termiņi? Sistēma piemēro validācijas attiecībā uz minimālo iesniegšanas termiņu dienās, attiecīgi pasūtītājam ir jāpārbauda, vai sistēmas noteiktais minimālais termiņš atbilst tam termiņam, ko paredzējis pasūtītājs (termiņš nevar būt īsāks par sistēmas piedāvāto).
12.Kā tiek noteikti apstrīdēšanas termiņi? Sistēma aprēķina termiņu atkarībā no tiesiskā regulējumā – dienās vai darba dienās. Taču jāņem vērā, ja paziņojumā norādītais apstrīdēšanas termiņš (kas noteikts dienās), iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, tas tiek pārcelts uz nākamo darba dienu.
13.Kāds termiņš jānorāda Iepriekšējā informatīvajā paziņojumā laukā “Datums, kad tiks publicēts paziņojums par līgumu”? Ja tiek publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto tikai informācijai, tad minimālais termiņš nosakāms ne ātrāk kā 2 dienas pēc šī paziņojuma publicēšanas/nosūtīšanas publicēšanai ESOV. Ja tiek publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, ko izmanto piedāvājuma termiņa saīsināšanai – ne ātrāk kā 35 dienas pēc šī paziņojuma publicēšanas/ nosūtīšanas publicēšanai ESOV.
14.Kā rezultātu paziņojumos pareizi norādīt informāciju par noslēgtajiem līgumiem? Vienā daļā var tikt pievienots viens vai vairāki līgumi. Katram līgumam ir jānorāda līguma noslēgšanas datums, nosaukums, identifikators. Svarīgi ņemt vērā, ka līguma noslēgšanas datumam jābūt pēc lēmuma pieņemšanas datuma (ievērojot obligāto nogaidīšanas termiņu), kā arī katram līgumam ir jānorāda savs unikālais līguma identifikators (līguma numurs). Savukārt centralizētu iepirkumu gadījumā katram līgumam jānorāda arī pircējs, kurš slēgs konkrēto iepirkuma līgumu (ja līguma slēdzējs nav pasūtītājs, kurš rīkojis iepirkuma procedūru).
15.Vai pasūtītājam ir jāpilda Rezultātu paziņojumi par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem līgumiem? Nē e-veidlapās nav paredzēts Rezultātu paziņojums par vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Bet pasūtītājiem ir pienākums sūtīt regulārus Līguma izpildes paziņojumus par vispārīgās vienošanās ietvaros faktiski iztērētajām naudas summām iepriekšējā ceturksnī.
Papildus atgādinām, ka publikāciju paziņojumu vides lietojamības jautājumu vai sistēmas nepilnību vai darbības traucējumu gadījumā ar IUB aicinām sazināties, zvanot pa vienoto tālruni +371 22416641un nospiežot taustiņu “2” vai rakstot uz e-pastu: atbalsts@iub.gov.lv. Tieši atbildīgie darbinieki vislabāk varēs atrisināt konkrēto problēmu vai palīdzēs ar ieteikumiem, vai piefiksēs izteiktos ierosinājumus nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Konkurences padome (KP) nereti saņem patērētāju sūdzības, kas saistītas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā, sadzīves atkritumu apsaimniekotāju noteiktajiem tarifiem un papildu maksām, noslēgtā līguma nosacījumiem u. c., jo gandrīz katras pašvaldības administratīvās teritorijas (novadā) vai pašvaldības teritorijas atkritumu apsaimniekošanas zonā (ja pašvaldības (novada) teritorija ir sadalīta vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs. Klientiem (atkritumu radītājiem) ir obligāts pienākums slēgt līgumu ar vienu konkrētu apsaimniekotāju, nepastāvot izvēles iespējai slēgt līgumu ar citu pakalpojumu sniedzēju.
Atkritumu apsaimniekošana ir valsts vides aizsardzības politikas sastāvdaļa. Latvijas vides un atkritumu apsaimniekošanas politiskie mērķi ir skatāmi vienotā sistēmā ar Eiropas Savienības apsaimniekošanas politikas mērķiem, kā arī ar Eiropas direktīvu prasībām, kas ir atspoguļotas Latvijas normatīvajā regulējumā.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma (AAL) 18. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība iepirkuma procesa rezultātā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Savukārt Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Līdz ar to pašvaldībai patstāvīgi ir jānodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpilde savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs.
Minētās autonomās funkcijas īstenošanas ietvaros, kā arī atbilstoši AAL 8. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam pašvaldības kompetencē ir izdot saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā. Šajos noteikumos norādītas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu nepieciešamās prasības, nosakot:
Jāņem vērā, ka pašvaldībai ir pienākums izstrādātos saistošos noteikumus nosūtīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas izvērtē šo noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un reģionālajiem plāniem.
KP vērš uzmanību uz gadījumiem, kad pašvaldība izvēlas nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā patstāvīgi vai uzdot pašvaldības to komersantam (in-house). Pašvaldība uz in-house principa pamata kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju savā teritorijā izvēlas “savu” (t. i., komersantu, kurā attiecīgā pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja) atkritumu apsaimniekotāju, ņemot vērā iepirkuma procesa normatīvajā regulējumā pastāvošo izņēmumu. Tomēr minēto izvēli pašvaldība var realizēt, tikai ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktos priekšnoteikumus, t. sk. lai novērstu tirgus nepilnības. KP skaidro, ka in-house procedūra, ņemot vērā tās ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz privāto tirgus dalībnieku konkurētspēju un konkurenci kopumā, ir piemērojama tikai gadījumos, ja pašvaldība var pamatot tirgus nepilnības pastāvēšanu un to, ka konkrētā pakalpojuma sniedzēja izvēle efektīvāk nav īstenojama tirgus dalībnieku savstarpējās sāncensības ceļā. Turklāt ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu saistītos riskus iespējams novērst ar skaidru prasību izvirzīšanu iepirkuma konkursa nolikumā.
Ja pašvaldība sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai izvēlas nolīgt privātpersonu nodibināto apsaimniekotāju, pašvaldība to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās partnerības procedūras veidā. KP aicina pašvaldības izvērtēt iespēju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (savākšanas un pārvadāšanas) pakalpojumu sniedzēju izvēlēties publiskā iepirkuma ceļā, kas tādējādi savstarpējās sāncensības apstākļos ļautu nodrošināt iedzīvotājiem un komersantiem izdevīgākās cenas, kā arī augstākas kvalitātes atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu.
Jāņem vērā, ka minimālās prasības, kas pašvaldībai jāiekļauj darba uzdevumā, izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ir norādītas Ministru kabineta 16.08.2016. noteikumos Nr. 546 “Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie nosacījumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 546).
Iepirkuma konkursā atbilstoši AAL 18. panta pirmajā daļā noteiktajam par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakāms saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Konkursam noslēdzoties, pašvaldība noslēdz līgumu ar konkursa uzvarētāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldības teritorijā.
Līguma slēgšana ar iepirkuma konkursa uzvarētāju
KP norāda[1], ka tieši iepirkuma konkurss ir efektīvākais veids, kā pašvaldībai izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kas vislabāk atbilst prasībām un teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, jo publiskā iepirkuma rīkošana ļauj publiskai personai saņemt finansiāli izdevīgāko piedāvājumu. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka privātie atkritumu apsaimniekotāji nevarētu nodrošināt vienlīdz efektīvu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (savākšanas un pārvadāšanas) pakalpojumu sniegšanu, t. i., privātie atkritumu apsaimniekotāji jau ilgstoši sniedz minētos pakalpojumus atbilstoši pašvaldību rīkotajos iepirkuma konkursos izvirzītajiem noteikumiem. Būtiski uzsvērt, ka iepirkuma konkursa, t. i., konkurences rezultātā, pašvaldības teritorijā ir iespējama augstāka pakalpojuma kvalitāte un zemāka cena.
Pašvaldības rīkotās iepirkuma procedūras rezultātā pašvaldība slēdz līgumu ar iepirkuma uzvarētāju uz termiņu, kas nepārsniedz 7 gadus. Gadījumā, ja pašvaldība sadzīves atkritumu apsaimniekotāju izvēlas normatīvajos aktos par publisko un privāto partnerību noteiktajā kārtībā, līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 20 gadiem. Laiks, uz kādu slēdzami iepriekš minētie līgumi, noteikts AAL 18. panta septītajā daļā.
Pašvaldību kompetence
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 546 atkritumu apsaimniekošanas līgumos pašvaldības nosaka atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, t. sk. pakalpojumus, kurus pašvaldības organizētā iepirkuma konkursa rezultātā izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs sniedz, pieprasot papildu samaksu. Iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma darbības laikā konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū nepastāv, un pašvaldības teritorijā šajā laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs – iepirkuma konkursa uzvarētājs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu.
Organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus savā teritorijā, pašvaldība uzņemas rūpes par šā uzdevuma izpildi, ne tikai izdodot normatīvos aktus, bet arī faktiski nodrošina noteiktu publisko pakalpojumu pieejamību, piemērojot risinājumus vietējām iespējām un vajadzībām un koordinējot pakalpojumu faktisku īstenošanu. Līdz ar to KP norāda, ka tās kompetencē neietilpst AAL un pašvaldību saistošo noteikumu, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās, ievērošanas uzraudzība.
Tomēr, pat ja uz konkrēto situāciju attiecas atkritumu apsaimniekošanas normatīvais regulējums, kuru piemērošanu uzrauga VARAM un/vai pašvaldības, tas neizslēdz tirgus dalībnieku un pašvaldību pienākumu ievērot konkurences tiesības, ja to rīcība likvidē konkurenci. Piemēram, KP piemēro Konkurences likuma 13. pantu, gadījumā, kad tiek konstatēta pašvaldības atrašanās dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū un šī stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, liedzot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem konkurences procesā piekļuvi konkrētajam tirgum[2].
Ieteikumi atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstībai
Brīvā tirgus modeļa ieviešana atkritumu apsaimniekošanas nozarē pašvaldību teritorijās ar lielu iedzīvotāju skaitu (pašvaldībā ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000) un blīvumu veicinātu konkurenci un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas attīstību un efektivitāti patērētājam. Tādējādi tiktu dota iespēja sadzīves atkritumu apsaimniekošanu uzticēt savstarpēji konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot efektīvu konkurenci. Šāds atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas modelis, piemēram, līdz 2019. gadam pastāvēja Rīgā.
Gadījumā, ja normatīvajā regulējumā tiktu noteikta prasība pašvaldībai (piemēram, valstspilsētās) sadalīt savu teritoriju apsaimniekošanas zonās, izpildoties noteiktiem kritērijiem (iedzīvotāju skaitam un blīvumam), vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu būtu iespēja konkurēt vienas pašvaldības ietvaros vairākās zonās. Pastāvot šādam regulējumam nekvalitatīva un noslēgtajam līgumam neatbilstoša pakalpojuma sniegšanas gadījumā apsaimniekotājs zaudētu iespējas sniegt pakalpojumus attiecīgajā apkalpošanas zonā, kurā apsaimniekošanas tiesības iegūtu citā apsaimniekošanas zonā strādājošais apsaimniekotājs. Nosacījumi par pašvaldības teritorijas sadalīšanu zonās, kā arī nepieciešamība izvēlēties vairākus savstarpēji neatkarīgus sadzīves atkritumu apsaimniekotājus pašvaldības teritorijā, KP ieskatā veicinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus izaugsmi un attīstību.
[1] KP 01.07.2022. atzinums Nr. 1.7-2/636 “Par līdzdalības izvērtējumu SIA “ZAAO”, ↩.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole”
Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka jaunākie Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka Rīgas Metropoles pašvaldības 2024. gadā veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 174,76 miljonu eiro apmērā, kas būtu par 20 miljoniem eiro vairāk nekā šogad (2023.gadā – 154,5 miljoni eiro). Lielāko daļu jeb 2/3 no summas būs jāveic Rīgai, novirzot šim mērķim 133,35 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija fondā veidos 35,9 miljonus eiro.
Metropoles pašvaldības pašas saskaras ar būtisku izdevumu pieaugumu
“Ar katru gadu valsts pārliktās saistības uz pašvaldību pleciem tikai palielinās, kā arī objektīvu iemeslu dēļ pieaug pašvaldību pamatbudžetu izdevumi, ko rada vispārīgais izmaksu kāpums. Tāpēc visas pašvaldības valstī ir neapskaužamā situācijā, lai īstenotu tām noteiktās funkcijas un vēl domātu par infrastruktūras un jaunu projektu attīstību, ko no tām sagaida iedzīvotāji un uzņēmēji. Mums ir grūti paskaidrot mūsu iedzīvotājiem, ka mums trūkst līdzekļu elementārām vajadzībām, jo desmitā daļa tiek atdota finanšu izlīdzināšanā citām pašvaldībām. Vienlaikus iedzīvotāji kā veiksmīgus attīstības piemērus ar sakārtotiem iekšpagalmiem un ceļiem, jaunām ēkām un atbalstu uzņēmējiem min pašvaldības, kas saņem dotāciju no mums. Mēs nerunājām par pašvaldībām, kurām šī finanšu piešprice patiešām ir izdzīvošanas jautājums, bet būtu svarīgs visaptverošs izvērtējums un taisnīgāka pārdale,” norāda Edvards Ratnieks.
Rīgas Metropoles ieskatā būtu svarīgi izvērtēt pašvaldību, kas saņem līdzekļus, pašpietiekamību – cik lielā mērā šie līdzekļi konkrētajai pašvaldībai ir vajadzīgi pamatvajadzību nodrošināšanai un cik tie tiek novirzīti kā papildu finansējums dzīves kvalitātes uzlabošanai, ko bieži vien tik lielos apjomos nemaz nevar atļauties maksātāju pašvaldības. Apzinoties ar kādiem izmaksu kāpuma izaicinājumiem šobrīd sakaras visas pašvaldības Latvijā, iespējams, viens no risinājumiem varētu būt no valsts puses proporcionāli palielināt iemaksu apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanā – šobrīd tas veido aptuveni piektdaļu no visa finansējuma.
Ar nākamo gadu iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības
Ar nākamo gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības, tostarp arī Salaspils un Sigulda, kuras iepriekš, atbilstoši kritērijiem, nebija maksātāju kategorijā. Bez deviņām Rīgas Metropoles pašvaldībām iemaksas fondā veic vēl tikai Jūrmala – nākamgad 10,6 miljonu apmērā. Visas pārējās pašvaldības ir saņēmēju lokā.
No Rīgas Metropoles lielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga – 133,3 (šogad – 124,8) miljonus eiro. Tam seko Mārupes novads – 16,2 (šogad 12,3) miljonus eiro, Ropažu novads – 9,27 (šogad – 7,2) miljonus eiro, Ādažu novads – 6,4 (šogad – 4,39) miljonus eiro, Ķekavas novads – 6,2 (šogad – 4,8) miljonus eiro, Salaspils novads – 1,18 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,3 miljonus (šogad – 843,9 tūkstošus) eiro un Olaines novads – 665,5 (šogad – 170) tūkstošus eiro, Siguldas novads – 120 tūkstošus eiro.
Jau iepriekš Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks aicināja izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, minot Rēzeknes pašvaldību kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim.
Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgākās pašvaldības, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” šī gada jūnijā tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzsāktu sarunas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šī brīža modeļa ietekmi uz Rīgas un Pierīgas attīstību un funkciju izpildi.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.
Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis šī gada 15.novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos nākamgad un vidējā termiņā, īpaši uzsverot arī kritisko situāciju Latgales pašvaldībās. Virknē pašvaldību budžeta ieņēmumi vairs nesegs strauji pieaugušos izdevumus pamatfunkciju veikšanai, kas radušies arī valsts pieņemto lēmumu un pašvaldībām papildus noteikto uzdevumu rezultātā.
Komisijas deputāti uzklausīja G.Kaminska raksturojumu par problēmjautājumiem pašvaldībās, novērtējot kritisko situāciju finanšu jomā. Lai arī šī gada 31.oktobrī tika parakstīts LPS un Ministru kabineta protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam, LPS priekšsēdis uzsvēra atšķirīgos viedokļus, par kuriem joprojām nav panākta vienošanās. Valdība ir uzdevusi Satiksmes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai rast risinājumu un sniegt priekšlikumus par finansējumu tranzītielām un pašvaldību autoceļiem, ielām, investīciju programmām, kadastrālo vērtību, izglītības sistēmu un skolu tīkla reformu u.c. Tomēr citi pašvaldībām ar finansējumu saistīti būtiski jautājumi vēl jārisina.
“Līdz šim nevienu rudeni neesmu runājis tik daudz par pašvaldību budžetiem kā šogad, jo situācija patiesi ir sarežģīta. Publiski jau daudzkārt uzsvēru par būtisko izdevumu pieaugumu pašvaldībās, ko radījusi ne vien inflācija, bet arī valsts pieņemtie lēmumi un noteiktie uzdevumi pašvaldībām. Papildus tam vēlos uzsvērt arī aktuālo jautājumu par nepietiekamo finansējumu sporta skolām, treneru atalgojumam. Tāpat svarīgs ir Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojums, kas būs nepieciešams, lai saglabātu mūsu vērtīgo tradīciju. Par to būs jārūpējas pašvaldībām, jo nav pieņemama diskusija par iespējām atņemt finansējumu mūzikas un mākslas skolām. Vienlaikus jau ir iespējami risinājumi, lai neradītu papildus finanšu slogu pašvaldībām, piemēram, inženierbuvju reģistrēšanu kadastrā atlikt vismaz par trīs gadiem, jo šī obligātā norma nākamgad radītu vidēji 60 tūkst. eiro lielu ietekmi uz pašvaldību budžetiem,” komisijas sēdē uzsvēra G.Kaminskis.
LPS priekšsēdis skaidroja, ka pašvaldībām nepieciešams stabils bāzes finansējums un nopietna diskusija par risinājumiem pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveidei. Par to jau panākta vienošanās ar Ministru kabinetu. Tāpat pēc sarunām ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju valsts budžetā rasti papildus 7 milj. eiro 19 viskritiskākajā situācijā esošām pašvaldībā, kā arī 5,5 milj. eiro valsts budžeta mērķdotācija, lai no valsts budžeta līdzfinansētu aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tomēr šāds atbalsts nebūs pietiekams, jo ieņēmumi pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām un to vairs nevar risināt ar aizņemšanos. Iepriekš jau uzsvērām, ka 17 viskritiskākajā situācijā esošajām pašvaldībām, īpaši Latgalē un arī citur, nepieciešama speciālā dotācija vismaz 10.2 milj. eiro apmērā pamatfunkciju veikšanai.
LPS priekšsēdis skaidroja, ka kritisko situāciju radījis nodokļu ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos – atņemtais akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņa par labu valstij. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par 5% pašvaldībām pēdējo gadu laikā radījis situāciju, kurā līdzekļu vairs nav pat pamatfunkcijām, nerunājot par attīstību. Šogad dēļ nodokļa proporcijas maiņas 130 miljoni eiro nav ieskaitīti pašvaldību budžetos. Paralēli pašvaldībās visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim, jo vairs nav pieejamo rezervju, iespējas ir izsmeltas. Turklāt valsts līdzdalība izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir samazinājusies par 38 milj. eiro.
Lai arī pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, nākamgad tas nenosegs valsts papildu uzliktās funkcijas, kas noteiktas ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram, 2024.gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, deisntistucionalizācijas projektu īstenošanai nepiešķirti 25 milj. eiro, palielinās arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļu pabalsta izmaksa. Vienlaikus inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, bet kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Nākamgad būs arī jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai. Ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā, pārliecināts G.Kaminskis.
Visbeidzot LPS priekšsēdis sēdes laikā arī uzsvēra pastāvošās reģionālās atšķirības, kuras 30 gadu laikā nav izdevies mazināt. Ir jādomā citi veidi kā sekmēt reģionālo attīstību, īpaši domājot par Latgales reģionu, kas saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā iedzīvotāju skaita samazināšanos, pierobežas jautājumiem u.c.
Uzklausot G.Kaminska vēstījumu par izaicinājumiem pašvaldībās un turpmāko redzējumu, komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs aicināja uz ciešu un aktīvu sadarbību, gada ietvaros regulāri komisijā izskatot aktuālos jautājumus un LPS sniegtos priekšlikumus, lai rastu kopīgu risinājumu pašvaldībām svarīgās jomās. Sēdē piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
