Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Saeima pieņem regulējumu patērētāju kolektīvo prasību ieviešanai Latvijā 

Ekonomikas ministrija

Saeimas sēdē š.g. 14. septembrī galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.  

Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu. Bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem.  Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. 

Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām un kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.  

Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL) 22.pantā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Lai iegūtu šādu kvalificētās institūcijas statusu, biedrībai būs jāiesniedz PTAC iesniegumu ar lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot atbilstību visiem PTAL noteiktajiem kritērijiem. Atbilstība noteiktajiem kritērijiem apliecinās, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses.  Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots.  

Būtiski uzsvērt, ka jau šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic PTAC. PTAC, izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai ir  jau radījis kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs veikt vairākas darbības, tostarp, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu u.c. Taču tikpat svarīgi, kā novērst pārkāpumu, ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šī brīža regulējums paredz PTAC tiesības konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, taču neparedz iespēju patērētājiem saņemt kaitējuma atlīdzinājumu – lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem individuāli ir jāceļ prasība tiesā. 

Ar likumprojektiem tiek nodrošināts, ka patērētāju aizsardzībai kvalificētajai institūcijai ir iespēja gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan  tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Tiesā var celt patērētāju kolektīvo  prasību par aizlieguma pasākumu (pārkāpuma konstatēšana un pārtraukšana) un tiesiskās aizsardzības pasākumu nolūkos (kompensācija, remonts, apmaiņa, cenas samazināšana, līguma izbeigšana u.c.). Gadījumā, ja ir jau spēkā esošs PTAC lēmums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšanu, kolektīvo prasību var celt tikai tiesiskās aizsardzības nolūkos. Tādējādi vienā gadījumā tiesa konstatēs un pārtrauks pārkāpumu un atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu, bet otrā gadījumā, balstoties uz jau konstatētu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu.  

Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību. 

Latvijā ieviestais mehānisms paredz, ka patērētājiem ir jāpauž griba iestāties kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, informējot atbilstošā saziņas līdzeklī, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētājus, ko skāris pārkāpums. Tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, tiks atkārtoti dota iespēja pieteikties kolektīvajai prasībai brīdī, kad prasība tiks iesniegta tiesā. Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam ir jādod piekrišana kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju, jānorāda savs prasījums un jāiesniedz dokumenti, kas pamato prasījumu. Ja kvalificētā institūcija konstatē, ka patērētāja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, patērētāju informē par trūkumiem un nosaka termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, patērētāju informē par to, ka dalība patērētāju kolektīvajā prasībā tiek atteikta. 

Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vēršas pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Komersantam tiek dots vismaz 14 dienu termiņš, kurā tas var izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos. Ja pusēm neizdodas vienoties, kvalificētā institūcija vēršas tiesā. 

Kvalificētā institūcija varēs vērsties tiesā, ja izpildās šādi nosacījumi: 

  1. patērētāju kolektīvajā prasībā būs vismaz pieci patērētāji;
  2. patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
  3. patērētāju prasījumu pamatā būs vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.

Kolektīvās prasības ir jauna lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms. Līdz ar to Civilprocesa likums tiek papildināts ar jaunu 30.9 nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, kas jāņem vērā, izskatot lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām. 

Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, Likumprojekts paredz, ka kvalificētās institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs. 

Detalizēti grozījumiem Patērētāju tiesību likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē. Grozījumi likumos izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – Direktīva 2020/1828) prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.  

Direktīvas 2020/1828 mērķis ir sekmēt ES iekšējā tirgus darbību un panākt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību. Šīs direktīvas prasības atbilst Eiropas Savienības mērķim  – nodrošināt patērētājiem augstu aizsardzības līmeni pret riskiem un draudiem viņu drošībai un ekonomiskajām interesēm. Ir svarīgi konstatēt un novērst pārkāpumu,  kas ir radījis, rada vai varētu radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, lai tas neradītu kaitējumu vēl lielākam patērētāju lokam. Taču tikpat svarīgi, kā novērst pārkāpumu, ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās efektīvu mehānismu gan pārkāpuma novēršanai, gan radītā kaitējuma atlīdzinājumam. 

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

Rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā

Iepirkumu uzraudzības birojs

Ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot vairākas iepirkumu jomas, kurās pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmanto ne tikai cenu, bet arī saimnieciskā izdevīguma kritērijus. 

Lai uzlabotu iepirkumus arhitektūras un projektēšanas jomā, ilgtermiņā radot augstvērtīgas un ilgtspējīgas būves publiskā finansējuma projektos, Latvijas Arhitektu savienība ir izstrādājusi rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma (SIP) vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā. 

Vadlīnijas ir izveidotas ar mērķi novērst nekvalitatīva projekta riskus projektēšanā un izslēgt iepriekšējā iepirkumu regulējumā konstatētās regulārās neatbilstības: termiņu kavējumu, nepiemērotu speciālistu nodarbināšanu, parakstu tirgošanu, neatbilstību būvniecības normatīviem un labai praksei projektēšanā. 

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Valsts pārvalde un pašvaldības

Ziņas par sankciju subjektiem būs publiski pieejamas Uzņēmumu reģistrā, paredz likumprojekts

Saeima

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas.

“Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus. Sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski un ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi noteiktu kategoriju precēm.

Uzņēmumu reģistram ir ļoti svarīga loma Latvijas ekonomikā – tā misija ir uzkrāt informāciju sabiedrības interesēm, lai nodrošinātu drošu un uzticamu darījumu vidi Latvijā un Eiropā. Tas nodrošina uzņēmējdarbības vides caurspīdīgumu un uzticamību, pauž likumprojekta autori.

Ar likuma grozījumiem plānots noteikt uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un institūciju sniegtās informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un NATO sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros iekļauto informāciju. Paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrs secinās noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, un nodrošinās šo ziņu publisku pieejamību.

Juridiskā komisija lūgs Saeimu likumprojektam noteikt steidzamību un skatīt to divos lasījumos, informēja A.Judins.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

CFLA pulcē uzņēmējus sadarbības veicināšanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Trešdien, 13. septembrī, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) organizēja tikšanos ar uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem – CFLA un uzņēmēju forumu, kas turpmāk būs regulārs pasākums informācijas apmaiņai un sadarbības stiprināšanai.

Šāds tikšanās formāts iecerēts kā domu un ideju apmaiņas papildu platforma, lai radītu iespēju pārrunāt uzņēmējiem aktuālos jautājumus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanas kontekstā.

CFLA direktore Anita Krūmiņa: “ES fondu vadības sistēma ir precīzi regulēta, taču vienlaikus – arī pastāvīgā attīstībā, jo ideālās formulas arī ES līmenī nav atklātas. Mēs mācāmies no citu dalībvalstu prakses un citas valstis – no mums ES atbalsta godprātīgā un mērķtiecīgā izmantošanā. Sadarbība un komunikācija ar ES fondu līdzekļu ieguldītajiem, lai kopīgi diskutētu par izaicinājumiem un problēmām, ir viens no veidiem, lai identificētu tos posmus un procesus, kur uzlabojumi ir iespējami. Vēlamies izveidot aktīvu ideju apmaiņu veicinošu platformu; šodienas tikšanās ar uzņēmējdarbības pārstāvjiem bija pirmā reize sadarbībai šādā formātā, ko plānojam turpināt arī turpmāk. Kvalitatīva klientu apkalpošana un “Konsultē vispirms” principa ievērošana  ir mūsu iestādes stratēģiskā prioritāte.”

“Šodienas forums ir iespēja viena ES fondu perioda beigās uz to atskatīties un novērtēt, kādas mācības ir gūtas, arī ES fondu sistēmas un uzņēmēju sadarbības veidošanas ziņā,” uzsvēra Artūrs Mežals, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) projektu vadītājs. “Secinām, ka arī uzņēmēju vidē atšķiras izpratnes līmeņi – ir pieredzējuši projektu īstenotāji un tādi, kuri ES fondu atbalstu izmanto varbūt vienu reizi. Pie mums kā uzņēmēju pārstāvības organizācijas komersanti vēršas ne jau ar veiksmes stāstiem, bet tad, ja radušās problēmas vai ir kādas neskaidrības. Tāpēc prakse iesaistīt uzņēmējus un nozaru asociācijas ES fondu programmu plānošanā, izstrādē ir ļoti apsveicama. Konsultatīvās padomes un šāds forums ļauj amortizēt izpratnes atšķirības un atvieglo sadarbības procesu. Tāpat programmas uzsākot, aicinām valsts iestādes pēc iespējas no savas puses sniegt atbalstu prasību izpildē, piemēram, radīt jau dokumentu paraugus, kas gan atvieglotu slogu, gan veicinātu kopējo izpratni un sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm.”  

CFLA un uzņēmēju forums papildinās CFLA nodrošināto informatīvo pasākumu klāstu, lai bez konsultācijām un semināriem, kas tiek organizēti projektu īstenotājiem, tiktu radīta platforma uzņēmēju viedokļa uzklausīšanai un nepastarpinātai informācijas apmaiņai par vispārējiem ES fondu praktiskās ieviešanas jautājumiem.

Forumā piedalījās dažādu nozaru uzņēmēji, Latvijas Darba devēju konfederācijas, LTRK un Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

FM virza saskaņošanai ierosinājumu ieviest obligāto UIN avansa maksājumu bankām

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai ar ministrijām un citām institūcijām grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.

Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati, Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) īstenotā procentu paaugstināšanas politika, radot negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku.

Pašlaik kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu tikai peļņas sadales brīdī. Tomēr kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic peļņas sadali. Savukārt samaksātais nodoklis tiks ņemts vērā, veicot peļņas sadali, proti nodokļa maksājumu, kas aprēķināts peļņas sadales brīdī, būs tiesības samazināt par kredītiestādes vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekš samaksāto nodokli hronoloģiskā secībā. Nodokļa aprēķins jāiesniedz vienlaikus ar pirmstaksācijas gada pārskatu.

Likumprojekta mērķis ir, izmantojot netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu kreditētājiem, rast papildu līdzekļus ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanas pasākumu veikšanai.

Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Lauksaimnieki saņems atbalstu pavasarī un vasarā krīzes radīto seku novēršanai

Zemkopības ministrija

12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Informatīvajā ziņojumā ZM pamato, kādēļ lauksaimniekiem šogad vēl līdztekus ES ārkārtas atbalstam ir nepieciešams arī valsts atbalsts. Pašreizējo kritisko situāciju lauksaimniecībā ir radījis vairāku apstākļu kopums: ražošanai svarīgo resursu, izejvielu un lopbarības cenas ievērojamais kāpums vienlaikus ar produktu (piena, liellopu gaļas un graudaugu) iepirkuma cenas samazināšanos, kā arī 2023. gada pavasara trīs mēnešus ilgais sausums, nepieredzēti stiprās salnas un vasaras lielgraudu krusa. Tas viss krasi ietekmējis ražas samazinājumu. Kopējie nozares zaudējumi monetārā izteiksmē 2023. gadā var veidot 412 milj. eiro. Būtībā pašlaik ir apdraudēta daudzu lauksaimnieciskās produkcijas uzņēmumu ekonomiskā dzīvotspēja un arī turpmākā to pastāvēšana.

Neparedzot valsts atbalstu, pašreizējā nelabvēlīgā tirgus un klimatiskā situācija var likt lauku uzņēmējiem pārtraukt saimniecisko darbību un izstāties no lauksaimniecības tirgus. Arī Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Vācija un Čehija plāno piemērot valsts atbalstu saviem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka atbalsts vajadzīgs arī Latvijas lauksaimniekiem, lai viņi spētu izturēt konkurenci Baltijas jūras reģionā.

Lai lauksaimnieki saņemtu ES ārkārtas atbalstu no EK piešķirtajiem 6,79 miljoniem eiro, par ko EK lēma šā gada 14. jūlijā, ZM ir veikusi izvērtējumu, nosakot nelabvēlīgās situācijas visvairāk skartos sektorus. Nosacījumi ES ārkārtas atbalsta piešķiršanai jānosaka pašām dalībvalstīm, raugoties, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un novērstu pārkompensācijas risku. Ārkārtas ES atbalsts ir jāizmaksā lauksaimniekiem līdz 2024. gada 31. janvārim.

Jau informējām, ka līdztekus ES ārkārtas atbalstam ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, dota iespēja arī no nacionālā budžeta piešķirt atbalstu lauksaimniekiem – par tā apmēru šodien valdības sēdē tika nolemts vienoties, veidojot 2024. gada valsts budžetu.

Vairāk informācijas par informatīvo ziņojumu – Ministru kabineta tīmekļvietnē “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai”.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Transports Uzņēmējdarbība

Latvija pievienojas 28 valstu paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs

Ekonomikas ministrija

Latvija ir pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iniciētam Kopīgajam paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs (Joint Statement on Cooperation on Global Supply Chains), kas paredz ASV, sabiedroto un partneru politiskās saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus.

Kopīgais paziņojums paredz valstu sadarbību un uzmanības vēršanu uz piegādes ķēžu drošības jautājumiem, tai skaitā uzsverot caurskatāmības, diversifikācijas, drošības un ilgtspējības principus šajā sadarbībā. Kopīgajā paziņojumā tiek uzsvērta arī nepieciešamība sadarboties krīzes situācijās transporta un loģistikas problēmu risināšanā, tai skaitā ar sabiedrību un uzņēmumiem.

Pievienošanās Kopīgajam paziņojumam neparedz finanšu, juridiskas vai kāda cita veida saistības. To var vērtēt kā politisku apņemšanos un nodomu sadarboties piegādes ķēžu jautājumos.

Latvijas pievienošanās Kopīgajam paziņojumam var atvieglot dažādu piegādes ķēžu diversifikācijas problēmu risināšanu. Papildus, tas var dot arī ieguvumus Latvijai, kļūstot par atsevišķu nepieciešamo preču un izejvielu piegādātāju partneriem.

Covid-19 krīzes un Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā rezultātā ir saasinājusies situācija pasaules izejvielu tirgū un radīti jauni piegādes ķēžu traucējumi. Viens no veidiem kā stiprināt Eiropas Savienības valstu nozaru noturību ir sadarbība ar stratēģiskiem partneriem piegādes ķēžu jautājumos t. sk. šāda Kopīgā paziņojuma ietvaros.

Kopīgais paziņojums tika pieņemts Piegādes ķēžu ministru sanāksmes laikā 2022. gada jūlijā, ASV un tās sabiedrotajiem, kā arī partneriem uzņemoties politiskas saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus. Sākotnēji paziņojumam pievienojās 19 partneri, tai skaitā ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija, ES un piecas ES dalībvalstis (Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija).  Līdz 2023. gada septembrim tam ir pievienojušās vēl 9 valstis, tostarp, – Čehija,  Igaunija, Izraēla, Šveice un Norvēģija. Kopīgajam paziņojumam kopumā ir pievienojušies 29 partneri.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Iepirkumi, ES fondi

Eiropas Parlaments pieņem noteikumus par kopīgu ieroču iepirkumu

Eiropas Parlaments

EP deputāti otrdien pieņēma jaunus noteikumus par ES aizsardzības nozares nostiprināšanu, izmantojot kopīgu iepirkumu.

Ar jauno regulu, par kuru jau panākta vienošanās ar dalībvalstīm, tiek izveidots īstermiņa instruments, lai līdz 2025. gada 31. decembrim stiprinātu Eiropas aizsardzības nozari, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA). Tas mudinās dalībvalstis brīvprātīgi sadarboties, lai risinātu visneatliekamākās vajadzības aizsardzības jomā, ko saasinājusi vajadzība sniegt militāro palīdzību Ukrainai.

KOPĪGI JĀRĪKOJAS TRĪS ES DALĪBVALSTĪM, JĀPĒRK NO ES REĢISTRĒTIEM UZŅĒMUMIEM

Instrumenta finansēšanai piešķirti 300 miljoni eiro. Kopīgajā iepirkumā jābūt iesaistītam vismaz trim dalībvalstīm, un tam jābūt atvērtam arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas ir Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas locekles.

Līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem jābūt reģistrētiem ES vai asociētā valstī, un tie nedrīkst būt pakļauti neasociētai trešai valstij vai struktūrai, kas tajā atrodas. Vismaz 65 % no paredzamās galaprodukta vērtības jāveido ES vai asociēto valstu izcelsmes sastāvdaļām.

PIEMAKSAS PROJEKTIEM, KAS ATBALSTA UKRAINU, MOLDOVU UN MAZO UZŅĒMĒJDARBĪBU

ES finansiālais ieguldījums katrā kopīgajā iepirkumā būs ierobežots līdz 15 % no katra konsorcija iepirkuma līguma paredzamās vērtības. Šos griestus var palielināt līdz 20 %, ja daļu iepirkto aizsardzības produktu paredzēts novirzīt Ukrainai vai Moldovai, vai ja vismaz 15 % no kopējā iepirkuma līguma paredzamās vērtības ir piešķirti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

“Šodienas balsojums iezīmē vēsturisku brīdi ES aizsardzībā, izveidojot pirmo ES instrumentu kopīgam ieroču iepirkumam. Tas palīdzēs papildināt mūsu krājumus, palielinās mūsu bruņoto spēku sadarbspēju, stiprinās mūsu rūpniecību un ieguldīs mūsu atbalstā Ukrainai. Tomēr pašreizējos vēsturiskās krīzes apstākļos EDIRPA ir tikai sākumpunkts daudz vērienīgākai kopējai aizsardzības programmai,” pēc balsojuma teica Ārlietu komitejas ziņotājs Mihaels Gālers (EPP, Vācija).

“Mēs esam panākuši saprātīgu kompromisu, kas ļaus EDIRPA papildināt otru svarīgo aizsardzības nozares likumu — Munīcijas ražošanas atbalsta aktam. Mums izdevās aizstāvēt Parlamenta prioritātes, tostarp attiecībā uz iepirkuma projektiem, kas atbalstīs Ukrainu vai Moldovu. Vissvarīgākais ir tas, ka pastiprinot kopīgu militārā aprīkojuma iepirkumu, EDIRPA palīdzēs stiprināt dalībvalstu aizsardzības spējas,” teica Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņotājs Zdžislavs Krasnodabskis (ECR, Polija).

TURPMĀKIE SOĻI

Tiesību akts tika pieņemts ar 530 balsīm par, 66 pret un 32 atturoties. Vēl vajadzīgs oficiāls atbalsts Padomē, lai tas varētu kļūt par likumu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir dramatiski saasinājusi vajadzību pielāgot Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi (EDTIB) strukturālajām pārmaiņām: pastiprināt ES militāro pētniecību un izstrādi, modernizēt militāro aprīkojumu un stiprināt dalībvalstu sadarbību aizsardzības iepirkumu jomā, lai palielinātu Eiropas Savienības starptautisko nozīmi.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Māksla, kultūra un atpūta

Izsludināts iepirkums RMM ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” objektu izveidei 

Valsts nekustamie īpašumi

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājuši atklātu konkursu Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” objektu un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu izgatavošanai un vēlākai uzstādīšanai muzeja jaunajā mājvietā Mārstaļu ielā 6, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.  

“RMM jaunā mājvieta Mārstaļu ielā sāk iegūt aizvien konkrētākas aprises, proti, līdztekus vēsturiskās ēkas atjaunošanas darbiem sākam strādāt arī pie jaunas, modernas ekspozīcijas izveides. Mēs ceram, ka izsludinātajā konkursā izdosies atrast prasmīgu izpildītāju, kas ļaus pilnā mērā piepildīties muzeja radošajām iecerēm,” saka Gavrilova.   

Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais darbu izpildes termiņš ir seši mēneši, pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2023.gada 12.oktobra plkst. 10.00.  

Pieteikšanās un plašāka informācija par iepirkumu: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/107810  

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” veltīta abām muzeja pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai. Tā vēstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu. Stāstot par rakstniecības un mūzikas personībām, izgaismosies radošuma cilvēciskie aspekti, par kuriem maz vai nemaz nav rakstīts klasiskos pētniecības avotos: radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un dažādas iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā.  

“Mūziķi un literāti ir mūsu tautas bagātība, tādēļ jaunajā ekspozīcijā ļausim apmeklētājiem viņus sajust kā radošus cilvēkus, kā līdzbiedrus, kuru radošais ceļš bijis gan iedvesmas, gan arī pārbaudījumu pilns. Vienlaikus muzeja iekārtojums būs ļoti mūsdienīgs, tas ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Mēs ļoti gaidām brīdi, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs varēs vērt durvis jaunajā mājvietā un vest apmeklētājus radošā piedzīvojumā,” stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.   

Ekspozīcijas saturs tapis ciešā Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas ekspertu sadarbībā ar rakstnieci Noru Ikstenu, mākslinieci Annu Heinrihsoni, radošo direktori Unu Rozenbaumu, mūziķi Sigvardu Kļavu. 

Plānots, ka pēc pieteikumu atvēršanas tiks precizēta objektu izveidei un tehnoloģijām nepieciešamā summa. 2023.gadam projektā šim nolūkam ir atvēlēti 1,7 miljoni eiro. RMM ekspozīcijas iekārtošana noslēgsies 2024.gadā.  

Vēsturiskajai ēkai Mārstaļu ielā 6 patlaban ir gandrīz pilnībā atjaunots jumts, pabeigta nepieciešamā būvkonstrukciju pastiprināšana, ir daļēji veikti restaurācijas un inženierkomunikāciju sistēmu izbūves darbi, kā arī fasādes atjaunošanas darbi. Iepriekš veikto demontāžas darbu laikā nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām. Vienlaikus turpinās izpētes un projektēšanas darbi, kas nepieciešami jauniem būvrisinājumiem.   

Turpmākajā darbu posmā būtiska būs iekštelpu sienu zīmējumu un ieejas portāla restaurācija. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija ir saglabājusies kopš 1823.gada. Fasādei ir trīs logu asis, tā vēl pēc viduslaiku pilsētas kvartālu veidošanas sistēmas orientēta uz galveno ielu, bet ēkas galvenais būvapjoms paslēpts kvartāla iekšpusē. Galvenais akcents ir greznais ar rokoko detaļām veidotais portāls – XVIII gs. valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā. Tāpat līdz mūsdienām saglabājies galvenās fasādes 1.stāva veidojums, kas pārbūvēts 1905.gadā pēc prominentā Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslāfa projekta. 

Paredzams, ka 2024.gadā vasarā 1400 kvadrātmetru plašajās Mārstaļu ielas nama telpās būs iekārtota RMM pastāvīgā ekspozīcija, tiks organizētas izstādes, kā arī būs pieejams labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem. Vēsturiskā nama atjaunošanas darbus saskaņā ar “Arhitektu birojs Krasts” projektu kopš 2021. gada vasaras veic AS “UPB”. 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Veselības aizsardzība

41,3 miljonu eiro papildu finansējums pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 320 tūkstošus pacientu

Veselības ministrija

 

Lai novērstu ārkārtas situāciju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un līdz gada beigām nodrošinātu pacientiem valsts apmaksātas ārstniecības nepārtrauktību gan ambulatori, gan stacionāros, Ministru kabinets 12.septembrī, apstiprināja 41,3 miljonu eiro papildu finansējuma sadalījumu.

Saskaņā ar lemto, finanšu līdzekļi tiks izlietoti: kompensējamo medikamentu apmaksai, ārstu nozīmēto laboratorisko izmeklējumu apmaksai, ārstēšanas nodrošināšanai slimnīcās, tajā skaitā intensīvajā terapijā, ēdināšanas izmaksu segšanai pacientiem slimnīcās, kā arī ultrasonogrāfijas izmeklējumiem bērniem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kopumā šis piešķīrums pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 320 tūkstošu pacientu ārstēšanu.

 

 

Par papildu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem:

  • 227 815 pacientiem būs iespēja veikt dažādus laboratoriskos izmeklējumus,
  • 71 406 pacientiem tiks nodrošināta valsts apmaksāta stacionārā veselības aprūpe, savukārt ap 11 300 pacientiem ārstēšanu intensīvās terapijas nodaļās;
  • 170 545 pacienti varēs saņemt valsts kompensējamās zāles,
  • 5 371 bērns Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā varēs saņemt valsts apmaksātu ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Laboratoriskajiem izmeklējumiem kopumā papildu tiks atvēlēti 11,2 miljoni eiro. Savlaicīgi laboratoriskie izmeklējumi ir būtiski ārstniecības procesa nepārtrauktības nodrošināšanai, lai pacients saņemtu atbilstošu ārstēšanu. Nacionālais veselības dienests turpmāk pastiprināti uzraudzīs korelāciju starp nosūtījumu kvotām un ar tiem saistīto izmeklējumu kvotām. 2024.gadā ir plānots ieviest Digitālās veselības Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduli, kas ļaus analizēt pakalpojumu plūsmu un pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī Veselības ministrija ar laboratorijām ir uzsākusi darbu arī pie apmaksas nosacījumu pārskatīšanas. Lai ilgtermiņā izvairītos no pašreizējās situācijas, kā viens no risinājumiem tiek izskatīta vienota valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu izsole.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcās, oktobrim, novembrim un decembrim stacionāriem papildus tiks piešķirti kopumā 9,6 miljoni eiro. Slimnīcas varēs turpināt nodrošināt 71,4 tūkstošiem pacientu gan neatliekamo palīdzību, gan plānveida ārstniecību, tādējādi novēršot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu.

Slimnīcu intensīvās terapijas gultasdienu tarifa palielināšanai oktobrī, novembrī un decembrī papildus tiks novirzīti 4,5 miljoni eiro, lai apmaksātu 40 713 intensīvās terapijas gultasdienas jeb ārstēšanu intensīvajā terapijā tādējādi varēs saņemt 11,3 tūkstoši pacientu. Savukārt ēdināšanas nodrošināšanai slimnīcās tiks palielināts finansējums no 5 eiro uz 7 eiro dienā, kam līdz gada beigām papildus rasti 1,14 miljoni eiro.

Kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm papildus tiks novirzīti 14,76 miljoni eiro, kas nodrošinās medikamentu pieejamību 170 545 pacientiem.

Jau ziņots, ka veselības nozare saskaras gan ar finanšu nepietiekamību, kad pacientu reālās vajadzības ir lielāks nekā tam atvēlētais valsts finansējums, gan ar būtisku izmaksu pieaugumu, kad valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, tādējādi radot zaudējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat pieaudzis unikālo pacientu skaits – šogad pēc medicīniskās palīdzības vērsušies par 20% vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš.

Savlaicīgi pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu un ilgstošu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī lai sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Tāpat veselības aprūpes sistēmu būtiski ietekmē sabiedrības novecošanās, kas visā Eiropā, un arī Latvijā, veselības aprūpes sistēmai rada aizvien lielāku slogu. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus no mājsaimniecības budžeta.

Valdība šā gada 21. jūnijā lēma par papildus 140 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei. Pirmo piešķīrumu no šīs summas 57 miljonu eiro apmērā valdība akceptēja 13.jūlijā, bet otro – 41,3 miljonu eiro apmērā – 5.septembrī.