Kategorija: Pašvaldības

Finanšu ministrija

Otrdien, 31. oktobrī, Ministru prezidente Evika Siliņa un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis parakstīja LPS un Ministru kabineta (MK) vienošanās un domstarpību protokolu par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru turpmākiem trim gadiem. Ar šo soli valdība un pašvaldību pārstāvji apstiprina savu apņemšanos veicināt pašvaldību attīstību un finanšu stabilitāti nākamajos gados.

Šogad parakstītais protokols ietver skaidras norādes un finansējuma plānošanu, lai uzlabotu skolu tīklu un izglītības procesus, sabiedriskos pakalpojumus, infrastruktūru, vides jautājumus un citus procesus, rūpējoties par valsts un pašvaldību sadarbību un iedzīvotāju interesēm. Panāktās vienošanās veicinās pašvaldību attīstību, nodrošinot tām plašākas finansējuma aizņemšanās iespējas un stabilu ieņēmumu bāzi.

Ministru prezidente Evika Siliņa atzinīgi novērtē sarunas valsts budžeta izstrādes laikā: “Paldies Latvijas Pašvaldību savienībai par labo sadarbību 2024. gada valsts budžeta izstrādes laikā. Esam panākuši būtiskas vienošanās, lai sniegtu papildu finansējumu pašvaldībām ar zemākajiem ienākumiem. Tāpat esam panākuši vienošanos par atbalstu pašvaldībām, paredzot valsts budžeta līdzfinansējumu aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Ministru kabineta 2024. gada budžeta prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Sadarbība ar Latvijas pašvaldībām vainagojusies ar līdzsvarotu budžeta piedāvājumu nākamajam gadam un arī vidējam termiņam.”

Protokols paredz, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2024. gadā pieaugs par 221 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gada prognozi. Turklāt tiek garantēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpilde 100% apmērā, nodrošinot pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokolā ir ņemtas vērā galvenās pašvaldību prioritātes pašvaldību investīciju projektu realizācijai, tai skaitā Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana, jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība un citi svarīgi projekti. Līdztekus panāktas būtiskas vienošanās arī nozaru ministriju līmenī. Viena no tādām ir valsts budžeta līdzfinansējums 30% apmērā aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem 2024. gadā un turpmākajiem gadiem 5,5 mij. euro. Tāpat tiek atzīmēta vienošanās piešķirt papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem. 19 pašvaldībām paredzēts piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “Protokolā ietverti kopīgi viedokļi, un reizē atsevišķos jautājumos esam palikuši katrs savā pozīcijā. Lai gan diskusijas bija sarežģītas, panākta virkne konstruktīvu vienošanos, uzklausot Latvijas Pašvaldību savienības sniegtos argumentus, datus un viedokļus par objektīvi sarežģīto situāciju pašvaldībās, ko sadzirdēja arī Ministru prezidente. Tomēr par atšķirīgajiem viedokļiem joprojām turpinām diskutēt un kopīgi meklēt risinājumus, tai skaitā par pašvaldību budžetu un bāzes finansējumu. Protokolā saglabāts atšķirīgs viedoklis arī par valsts atbalstu autoceļu infrastruktūras sakārtošanai, bet pēc sarunām valdība Satiksmes ministrijai ir uzdevusi sniegt priekšlikumus finansējumam tranzītielām, pašvaldību autoceļiem un ielām, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu pilnveidei. Tāpat arī par kadastrālo vērtību un metodikas izmantošanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem, jo diskusiju rezultātā Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai jārod risinājums šajā jautājumā. Vienlaikus vienojāmies, ka pēc budžeta pieņemšanas sāksim kopīgu darbu pie pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveides un citiem būtiskiem jautājumiem, jo tikai pašvaldības ar stabilu bāzes finansējumu nākotnē ir valsts pamats turpmākajai attīstībai, drošībai un sociālajam mieram.”

Pēc protokola parakstīšanas tas tiks pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram līdz 2026. gadam. Oficiāla iesniegšana Saeimā notiks šā gada 3. novembrī.

LPS un MK 2023. gada vienošanās un domstarpību protokols.

Latvijas Pašvaldību savienība

Kredītprocentu, pakalpojumu un energoresursu cenu palielinājums, minimālās algas un pedagogu atalgojuma celšana, kā arī citu izdevumu būtisks pieaugums radījis situāciju, kurā daļai pašvaldību jau nākamgad var pietrūkt līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, uzsver Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Tāpēc trešdien, 18.oktobrī, plkst.11.00 LPS un Finanšu ministrija turpinās sarunas par nākamā gada budžetu un nepieciešamo papildus finansējumu pašvaldībām, tai skaitā tām 17 pašvaldībām, kurām var rasties nopietnas grūtības nodrošināt pamatvajadzības.

Sarunas vadīs LPS priekšsēdis G.Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet tajās piedalīsies LPS Valde, LPS padomnieki un ministrijas pārstāvji. Savukārt piektdien, 20.oktobrī, LPS Domes sēde izskatīs Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam, piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

G.Kaminskis norāda, ka nenodrošinot minimālo nepieciešamo finansējumu pašvaldību funkciju veikšanai, nākamgad saskarsimies ar virkni problēmjautājumu, ko rezultātā izjutīs iedzīvotāji. Kritiskākā situācija ir visās Latgales pašvaldības, īpaši Augšdaugavas novadā un Krāslavas novadā, kur līdzekļi ir nepietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai – iedzīvotāju skaits samazinās, bet izdevumi dažādās jomās būtiski palielinās. Vidēji valstī pašvaldībām nākamgad budžeta palielinājums būs vidēji 8%. Tomēr, piemēram, Krāslavas novadā pieaugums būs vien 0,5% un tas nenosegs būtisko izdevumu pieaugumu. Nav labi, ka nav zināma valstī nodokļu ieņēmumu prognoze. Vienmēr esam uzsvēruši, ka, ja vēlamies valstī attīstību, tad šai proporcijai ir jābūt vienādai – ja valstij pieaug, tad arī proporcionāli pašvaldībām pieaug.

Viens no risinājumiem ir speciālā dotācija, lai konkrētajā teritorijā turpinātu nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus u.c., jo samazinājums izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir 45 milj. eiro. Ieņēmumi šīm pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām, paralēli visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim. Pašvaldībām vairs nav pieejamo rezervju, jo pēdējos gados, kuru laikā pārdalīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu valstij, iespējas ir izsmeltas, norāda G.Kaminskis.

Situācija kopumā pašvaldībām patiesi ir sarežģīta vairāku iemeslu dēļ –  nākamgad par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, savukārt kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Vienlaikus no nākamā gada pašvaldībām būs jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai, akcentē G.Kaminskis.

Visbeidzot, ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, visos reģionos, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā. Ja valsts prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, tad arī pašvaldībās tā ir prioritāte. Tāpat arī izglītība, veselība un citas svarīgas nozares, kurās pašvaldības darbojas. Budžeta kontekstā pašvaldības nevar skatīt kā vienu atsevišķu nozari. Tomēr šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ, tāpēc minētie jautājums katru gadu ir dienas kārtībā, skaidro G.Kaminskis.

Pirmās sarunas ar FM notika šī gada 4.oktobrī, tajās norisinājās diskusija par Ministru kabineta un LPS vienošanās domstarpību protokolu par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. –2026.gadam, tai skaitā nākamā gada izaicinājumiem pašvaldībām finanšu jomā. Pašvaldību vadītāji arī sarunu laikā finanšu ministram akcentēja prognozējamības nozīmību gan aizņēmumu jomā, gan lēmumu pieņemšanas procesā, lai savlaicīgi un pamatoti plānotu, sagatavotu, īstenotu investīciju projektus. Tāpat norisinājās diskusija par aizdevumiem, to nosacījumiem un ierobežojumiem izglītības un transporta infrastruktūras attīstībai u.c. Tika raksturota atšķirīgā situācija dažādās pašvaldībās, piemēram, Pierīgā joprojām palielinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to ir aktuāla aizdevumu iespēja izglītības infrastruktūras attīstībai, savukārt Rīgā paredzēti apjomīgi ieguldījumi valstiski nozīmīgu projektu īstenošanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Valdībā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz palielināt finansējuma apmēru, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumu segšanu līdz 2023. gada novembrim, kas radušies un plānoti, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai”, kas nepārsniedz 32 152 527 eiro. 

Ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts(MK) rīkojuma projekts¹ nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu 2023.gadā par periodu no jūlija līdz novembrim, kas tām radušies un plānoti, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai. 

Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, par noteiktiem atbalsta apmēriem un izmaksām lemj Ministru kabinets². Lai organizētu savlaicīgu un vienkāršotu izdevumu apmaksas procesu pašvaldībām, apstiprināts MK rīkojuma projekts, kas nosaka maksimāli nepieciešamo finansējuma summu atbalsta sniegšanai 2023. gadā. MK rīkojums paredz Finanšu ministrijai piešķirt VARAM finansējumu, kas nepārsniedz 32 152 527 eiro, lai reizi mēnesī pašvaldībām kompensētu attiecīgus izdevumus.  

Kā ziņots iepriekš, pašvaldības sniedz neatsveramu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem un VARAM, atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem, pašvaldībām, jau ir pārskaitījusi finanšu līdzekļus par periodu no 2023. gada janvāra līdz jūlijam 20 652 065,04:  

• par palīdzību sociālā atbalsta jomā – 12 967 583,90 eiro, 
• par palīdzību izglītības jomā – 3 362 670,28 eiro, 
• par palīdzību ēdināšanas jomā – 441 761,15 eiro, 
• par palīdzību izmitināšanas jomā – 2 855 561,26 eiro  
• par izlietoto finansējumu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas un fizisko personu reģistrācijas pasākumiem – 6 084 eiro, 
• par veiktajiem uzlabojumiem pašvaldību ēkās, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju  izmitināšanu – 1 017 797,21 eiro, 
• par vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanu – 607,24 eiro.  

^{1. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 28. marta rīkojumā Nr. 170 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 17.00.00 “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai””” ↩}

^{2. Ministru kabineta 2023. gada 28. marta rīkojums Nr. 170 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 17.00.00 “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai””.  ↩}