Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Finanšu ministrija (FM) ikgadējās sarunās par nākamā gada valsts budžetu vēl nevienojas par papildu finansējumu pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai jeb lielāku valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
Šī gada 25.septembrī sarunās puses izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS nākamā gada budžeta un budžeta ietvara 2025. -2027. gadam vienošanās un domstarpību protokola projektu. Lai arī panākta sekmīga vienošanās vairākos jautājumos dažādās jomās, tomēr joprojām viedokļi arī atšķiras, tai skaitā finanšu jomā.
Proti, LPS aicina palielināt valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā par 40 milj. eiro, kas nodrošinātu iespēju pašvaldībām segt valsts pieņemto lēmumu rezultātā strauji augošos izdevumus un īstenot obligātās funkcijas. Palielinot valsts budžeta dotāciju, nepieciešamo atbalstu saņemtu visas pašvaldības, tai skaitā Rīga un Pierīga, kas saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Kā sarunās uzsvēra LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, pēdējos trīs gadus pašvaldības izdzīvojušas un saskārušās ar nozīmīgiem finanšu izaicinājumiem, pērn 19 pašvaldībām jau bija sarežģīti sabalansēt budžetus. Savukārt kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetā. Tas neliecina par situāciju, kurā valsts un pašvaldības ir vienā laivā.
LPS apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši teju 200 milj. eiro, bet rezerves ir izsmeltas un aizņemšanās vairs nav risinājums ilgtermiņā. Pašvaldībām situāciju pēdējos gados pasliktinājusi arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcijas samazināšana no 80% uz 75%. Sarunās LPS aicināja rast iespēju pārskatīt minēto proporciju par labi pašvaldībām, lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu bāzes finansējumu ilgtermiņā.
Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek solīts pilnā apmērā kompensēt IIN ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildus valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai. LPS uzsver, ka jebkuru izmaiņu radītā negatīvā ietekme ir pilnā apmērā jākompensē. Vienlaikus valdība plāno arī turpmāk pašvaldībām garantēt IIN prognozes izpildi pilnā apmērā.
Tikšanās laikā panākta vienošanās 2025. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību, vienlaikus jāturpina darbs pie priekšlikumiem minētās sistēmas izmaiņām.
Savukārt kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai. Tiek saglabāti 2024. gada aizņemšanās mērķi un to nosacījumi, lai pašvaldības varētu turpināt īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektus, iegādāties transportu skolēnu pārvadāšanai un veikt ceļu būvniecības projektus, kā arī ar drošības stiprināšanu saistītām funkcijām. Piedāvāts arī saglabāt pašvaldībām iespēju īstenot savus noteiktos prioritāros investīciju projektus atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Šiem projektiem katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspisētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā. LPS aicina atteikties no 15% pašvaldību līdzfinansējuma prioritārajiem projektiem, kā arī 10% līdzfinansējuma izglītības iestāžu būvniecībai, kas ir būtiski Pierīgai.
Visbeidzot LPS akcentē, ka arī starptautiskie eksperti norāda uz nepilnībām. Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa ziņojumā, kas tiks apstiprināts šī gada oktobrī, uzsvērts, ka pašvaldību nepārtrauktā atkarība no valsts finansējuma pašvaldību kompetenču īstenošanai, lielais mērķdotāciju īpatsvars un ierobežotā iespēja pašvaldībām izmantot pašu resursus, apdraud pašvaldību spēju risināt vietējās prioritātes efektīvi. Tāpat arī OECD eksperti ziņojumā par ekonomisko situāciju 2024.gadā kā vienu no svarīgām rekomendācijām uzsvēra nepieciešamību Latvijas pašvaldībām nodrošināt pietiekamus, stabilus un prognozējamus finanšu ieņēmumu avotus.
Šī gada 3.oktobrī MK un LPS nākamā gada budžeta un budžeta ietvara 2025. -2027. gadam vienošanās un domstarpību protokola projektu skatīs LPS Domes sēdē, savukārt 8.oktobrī to plānots apstiprināt valdībā. Protokols pēc tā parakstīšanas tiek pievienots 2025. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025. – 2027. gadam. Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.