Šī gada 11.septembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis Saeimas Valsts pārvaldes u pašvaldības komisijas sēdē informēja par aktuālo situāciju pašvaldību budžetos un nākamā gada budžeta veidošanas procesu. Pēc ziņojuma uzklausīšanas un diskusijas komisija novērtēja, pauda izpratni par esošo situāciju un vienojās sniegt priekšlikumus turpmākajai rīcībai.
G.Kaminskis uzsvēra, ka pēdējo gadu īpaši akcentē ļoti saspringto situāciju pašvaldību budžetos, kas vairs nevar turpināties, jo pašvaldībās finanšu situācija ir kritiska. Jau 3 gadus ir meklēts papildu risinājums visām pašvaldībām, lai tās varētu nodrošināt autonomās funkcijas un iedzīvotāji turpinātu saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu visā Latvijā.
Valsts pieņemtie lēmumi Ministru kabinetā un Saeimā radījuši pašvaldībām ievērojamas papildu izmaksas saistībā ar minimālās mēneša darba samaksas pieaugumu, pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanu, GMI un mājokļa pabalstu kāpumu, tādu jaunu obligātu funkciju noteikšanu pašvaldībām kā pašvaldības policijas izveide, uzturēšana un atskurbtuvju pakalpojuma nodrošināšanu u.c., neparedzot tam finansējumu.. LPS apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši teju 200 milj. euro, bet rezerves ir izsmeltas un aizņemšanās vairs nav risinājums ilgtermiņā. Pašvaldībām situāciju pēdējos gados pasliktinājusi arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas samazināšana no 80% uz 75%. Savukārt kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetā.
Ieņēmumu pieaugums pašvaldību budžetos pēdējo gadu laikā nav atbilstošs izdevumu kāpumam un pašvaldībām papildu noteikto pienākumu un autonomo funkciju nodrošināšanai. Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī nerada papildu finansējumu pašvaldībām, šādā veidā tikai savstarpēji pārdala finansējumu starp pašvaldībām, akcentēja G.Kaminskis.
LPS apkopojusi 33 pašvaldību iesniegtos datus par 2023.gada un 2024.gada budžeta izdevumu izmaiņām pozīcijās, kurās izdevumu apmēru noteica pieņemtie valdības vai Saeimas lēmumi. Rezultāti par kopējām finanšu tendencēm pašvaldībās liecina, ka jau šogad 39% pašvaldību jauno ieņēmumu pieaugums ir mazāks nekā budžetā plānotais jauno izdevumu pieaugums tikai tajās pozīcijās, kurās izdevumu apmēru noteica pieņemtie valdības vai Saeimas lēmumi.
Lielākais izdevumu kāpums pašvaldību budžetos ir atlīdzības pieaugums pedagogiem un minimālās mēneša darba algas nodrošināšanai pašvaldību budžeta iestādēs strādājošajiem. Vienlaikus izdevumi pieauguši mājokļa pabalstam, procentu maksājumiem un apkalpošanas maksai par aizņēmumiem u.c. Nākamgad turpinās palielināties izdevumi, ko ietekmēs minimālās darba algas palielinājums līdz 740 eiro, skolu tīkla reforma, minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana, kā rezultātā palielināsies izdevumi GMI un mājokļa pabalsta nodrošināšanai, līdzdalības budžets u.c.
Jaunās nodokļu reformas ietekme uz pašvaldību budžetiem nākamgad kopumā būs vismaz 90,7 milj., bet 2026.gadā jau 147,8 milj. eiro. Šobrīd sarunās ar LPS Finanšu ministrija ir apliecinājusi, ka nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi pašvaldībām kompensēs pilnā apmērā. Vienlaikus LPS ieskatā 2025.gadā ir jānodrošina adekvāts izlīdzināto ieņēmumu pieaugums.
Ņemot vērā esošo situāciju jeb pēdējo gadu politisko lēmumu negatīvo fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, komisijā pauda izpratni un atbalstu tam, ka ir vajadzīgs papildus valsts budžeta finansējums vietējām teritorijām, nodrošinot līdzekļus pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un arī valsts noteikto obligāto izdevumu segšanai.
Visbeidzot arī starptautiskie eksperti norāda uz nepilnībām. OECD eksperti ziņojumā par ekonomisko situāciju 2024.gadā kā vienu no svarīgām rekomendācijām uzsvēra nepieciešamību Latvijas pašvaldībām nodrošināt pietiekamus, stabilus un prognozējamus finanšu ieņēmumu avotus. Tāpat Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa ziņojumā uzsvērts, ka pašvaldību nepārtrauktā atkarība no valsts finansējuma pašvaldību kompetenču īstenošanai, lielais mērķdotāciju īpatsvars un ierobežotā iespēja pašvaldībām izmantot pašu resursus, apdraud pašvaldību spēju risināt vietējās prioritātes efektīvi.