Kategorija: Valsts pārvalde un pašvaldības

Finanšu ministrija

Uzsākot 2023. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Ņemot vērā spēcīgo ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos pēc Covid-19 ierobežojumiem un tikai ierobežoto kara ietekmi gada pirmajā pusē, ekonomikas izaugsmes prognoze 2022. gadam ir paaugstināta līdz 2,8%. Savukārt gada otrajā pusē kara, tirdzniecības ierobežojumu un straujā cenu kāpuma ietekmē ekonomikas attīstība būtiski palēnināsies un nākamajā gadā veidos vairs tikai 1,0%. Vidējā termiņā atkal gaidāma izaugsmes tempu palielināšanās, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,4%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Aktualizētās prognozes ņem vērā izmaiņas ārējā vidē un ekonomikas attīstību Latvijā. Jāatzīmē, ka joprojām pasaulē valda augsta nenoteiktība par globālās ekonomikas turpmāko attīstību un šajos nenoteiktības apstākļos situācija var mainīties gan uz vienu, gan otru pusi. Pateicoties augstākai izaugsmei šogad un līdz ar to augstākiem nodokļu ieņēmumiem, valdība sniegs atbalstu iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai.”

Salīdzinājumā ar iepriekšējām, šā gada marta sākumā izstrādātājām makroekonomisko rādītāju prognozēm IKP pieauguma prognoze 2022. gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem, bet 2023. gadam samazināta par 1,5 procentpunktiem. Ekonomikas izaugsmi 2022. gadā nodrošinās galvenokārt spēcīgais privātā patēriņa kāpums pēc pagājušā gada Covid-19 ierobežojumiem, taču gada otrajā pusē augsto cenu un pirktspējas samazināšanās ietekmē patēriņa pieauguma tempi būtiski mazināsies. Jūtama pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi šogad būs arī eksporta pieaugumam, kamēr investīciju un sabiedriskā patēriņa pieauguma tempi būs mazāki. Savukārt nākamajā gadā ekonomikas izaugsmē būtiskāka loma būs investīciju kāpumam, tajā skaitā palielinoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, kā arī ārējās tirdzniecības bilances uzlabojumam, eksportam palielinoties straujāk par importu.

Salīdzinājumā ar Latvijas Stabilitātes programmas 2022-2025 prognozēm, atjaunotajā makroekonomisko rādītāju scenārijā  būtiski paaugstināta inflācijas prognoze gan 2022., gan 2023. gadam. Pēc aktualizētajām FM prognozēm, inflācija 2022. gadā var sasniegt 16,5% un 2023. gadā – 6,5%, kas ir attiecīgi par 8,0 un 3,0 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts šā gada martā. Inflācijas prognozes paaugstināšana ir saistīta, pirmkārt, ar energoresursu, it īpaši dabasgāzes un ar to saistīto siltumenerģijas cenu būtiski straujāku kāpumu, kā arī pārtikas cenu straujāku palielināšanos un spēcīgākiem otrās kārtas efektiem. Nākamajos divos gados inflācijas spiediens mazināsies, līdz 2025. gadam tai stabilizējoties 2,0% līmenī.

Darba tirgū Krievijas sāktā kara, tirdzniecības ierobežojumu un cenu kāpuma negatīvā ietekme 2022. gada pirmajā pusē vēl nav bijusi jūtama un izpaudīsies ar lielāku laika nobīdi, nekā sākotnēji prognozēts. Attiecīgi 2022. gadam bezdarba līmeņa prognoze ir samazināta līdz 7,1% jeb par 0,5 procentpunktiem. Šādā līmenī bezdarbs varētu saglabāties arī 2023. gadā, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts šā gada martā.

Darba samaksas pieauguma prognoze 2022. gadam, ņemot vērā strauji augošās patēriņa cenas, ir paaugstināta no 6,0% līdz 8,0%, mēneša vidējai bruto darba samaksai gadā kopumā sasniedzot 1379 eiro. 2023. gadā prognozēts darba samaksas pieaugums par 6,0%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā marta sākuma prognozēs.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek karadarbības tālāka eskalācija, kā arī nav gaidāms tik spēcīgs Covid-19 uzliesmojums, ka būtu nepieciešams noteikt jaunus pulcēšanās, biznesa un citus ierobežojumus, kas negatīvi ietekmētu ekonomikas attīstību. Vienlaikus FM izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus un norāda, ka prognozes, tāpat kā iepriekšējos divos gados, ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos. Būtiskākie negatīvie riski ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kā arī ar energoresursu cenu kāpumu un ierobežoto pieejamību, kas var negatīvāk ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus pastāv arī Covid-19 jaunu mutāciju un uzliesmojuma riski, kā arī lokālu konfliktu eskalācijas iespējas vairākos citos pasaules reģionos, tostarp saistībā ar Ķīnu, kas ir pasaules otrā lielākā ekonomika. Riskus pasaules ekonomikas izaugsmei var radīt arī centrālo banku sāktais procentu likmju paaugstināšanas cikls.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un komercbanku ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 10. augustā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties FM mājaslapā.

Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša preses konferencē informēja par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātiem. Ministrs uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd ir lielāka kapacitāte veicināt vietējo uzņēmējdarbību, turklāt nākotnē jāturpina stiprināt pašvaldību finansiālā un administratīvā kapacitāte. 

Kopumā sākotnējā izvērtējumā secināts, ka reformas rezultātā uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību kapacitāte, aug pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Papildus tādiem ieguvumiem kā deputātu skaita samazinājums un pieaugošā konkurence uz deputātu vietām, samazinājušās budžeta līdzekļu atšķirības starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem, tāpat ministrija secina, ka ir uzlabojies speciālistu nodrošinājums vairākās jomās – kā pašvaldības struktūrās, tā arī uzņēmējdarbības vidē. Tā, piemēram, pirms ATR 2018.gadā atbalstu uzņēmējiem grantu veidā nodrošināja nedaudz vairāk nekā puse pašvaldību (71 no 119); 2021.gadā tos nodrošina četras piektdaļas pašvaldību (35 no 43).  

Izvērtējot reformas ietekmi, ministrija izvirzījusi arī priekšlikumus turpmākai ATR mērķu sasniegšanai. Būtiski ir nodrošināt valsts budžeta un ES fondu investīciju īstenošanu atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam paredzētajam teritoriālās pieejas modelim.  

Izvērtējot ATR rezultātus, ministrija secināja, ka ir jāstiprina pašvaldību un citu teritorijas attīstības plānošanā iesaistīto pušu kapacitāte, veicinot pašvaldību spēju uzņemties pašiniciatīvu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā, kā arī sabiedrības līdzdalības veicināšanai.  

Ministrija izvirzījusi arī vairākus priekšlikumus turpmākai ATR rezultātu uzraudzībai. Kā piemēram, ir jāuzlabo datu un informācijas pieejamība par teritoriju sociālekonomisko situāciju un pašvaldību darbību – jāpilnveido pašvaldību budžeta plānošanas un uzskaites sistēma, ieviešot vienotu pieeju izdevumu uzskaitei. Tāpat ir jāizvērtē iespēja mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pieeju, jāpilnveido pieeja datu un informācijas par pašvaldības darbību ievākšanai, ieviešot digitālus risinājumus. Vairāk nekā puse no jaunizveidotajām pašvaldībām uzsākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar IT sistēmu ieviešanu.   

Jāpilnveido attīstības plānošanas sistēma, nodrošinot iespēju skatīt plānotos un realizētos ieguldījumus pašvaldībās kopsakarībā ar attīstības mērķiem, pašvaldību autonomajām funkcijām, kā arī reģionāla un nacionāla līmeņa ieguldījumiem no publiskiem līdzekļiem. Kā arī ir jānodrošina piekļuve informācijai par tādiem pašvaldību darbības aspektiem kā pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, administrācijas darba efektivitāte, digitalizācijas līmenis, pašvaldības darba atvērtība un sabiedrības iesaiste teritorijas attīstībā. 

Papildus ministrija ierosina kopējās statistiskas teritoriālo vienību klasifikācijas otrā līmeņa jeb NUTS 2 reģiona (visa Latvija) vietā izveidot divus NUTS 2 reģionus – Rīgas NUTS 2 un Rietumlatvijas un Austrumlatvijas NUTS 2 reģionu. Tāpat ministrijas ieskatā ir jāpārdefinē pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda izlīdzināšanas mērķis, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem jebkurā pašvaldībā saņemt pakalpojumus un atbalstu līdzvērtīgā apmērā.  

Kā ziņots iepriekš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo otrdien valdības pārstāvjiem prezentēja informatīvo ziņojumu par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātiem. Ziņojuma ietvaros tika secināts, ka kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies par 53% jeb no 1614 uz 758. Konkurence uz vienu pašvaldības domes deputāta vietu 2021. gada vēlēšanās pieauga no 5,38 līdz 8,14 pretendentiem, salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām. Turklāt pēc VARAM aplēsēm deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam samazinājušies par aptuveni 10 milj. EUR. Tāpat uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte: pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies no 34 reizēm līdz sešām reizēm pēc ATR. Iedzīvotājiem tiek nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi. Darbu turpina visi līdzšinējie Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), un no 2022. gada atvērti astoņi jauni VPVKAC. Pavisam pašlaik darbojas 131 VPVKAC, un kopumā plānots paplašināt teritoriālo VPVKAC pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai. 

Būtiski, ka pēc novadu apvienošanas vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās. Tāpat atsevišķās kategorijās izvērtējot pieejamo atbalstu pirms un pēc pašvaldību apvienošanās, secināms, ka ar pozitīvu tendenci ir pašvaldību noteiktie pabalsti par bērnu piedzimšanu, pabalsts krīzes situācijās; lielākajā daļā gadījumu noteikts arī augstāks maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis.  

Lai nodrošinātu finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, veicinātu jaunu investīciju veikšanu uzņēmējdarbības paplašināšanā, kā arī dotu stimulu uzņēmējiem veikt jaunas investīcijas, valdība š.g. 21. decembra sēdē piešķīra papildu finansējumu 41 milj. EUR apmērā Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmā uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem (vismaz 10 milj. EUR apmērā), kā arī veica citus precizējumus atbalsta programmas efektivitātes palielināšanai.

Par papildu atbalsta nepieciešamību šajā atbalsta programmā valdība un Saeima lēma, jau apstiprinot 2022. gada valsts budžetu. Līdz ar to šobrīd lielo investīciju projektu aizdevumu programmas kopējais finansējums ir gandrīz 100 miljoni EUR. Tas nodrošinās finanšu pieejamību un dos stimulu mūsu uzņēmējiem veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē. Vienlaikus mēs stiprināsim mūsu uzņēmumu konkurētspēju, veicināsim jaunu, labi apmaksātu darba vietu radīšanu, motivēsim veikt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī nodrošināsim būtisku eksporta pieaugumu, kā rezultātā pieaugs arī nodokļu ieņēmumi, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Jāatzīmē, ka atbalsts lieliem investīciju projektiem stiprinās arī vietējo un mazo uzņēmumu vērtību ķēdes, jo veicinās pakalpojumu un produktu radīšanu, kas savukārt nodrošinās jaunas darba vietas. Tas ir svarīgi mūsu tautsaimniecības turpmākai attīstībai,” turpina ministrs

Kā zināms, atbalsta programma valdībā apstiprināta š.g. jūlija sākumā, kuras ietvaros uzņēmējiem ir pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc projekta realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Maksimālā kapitāla atlaide ir līdz 30 % no projekta attiecināmām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 000 000 EUR, nepārsniedzot šajos MK noteikumos pieļaujamo atbalsta intensitāti. Kapitāla atlaides pamatsummas dzēšanai maksimālais apmērs noteikts līdz 30% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR, ko piešķirs pēc pirmā nostrādātā gada no projekta realizācijas brīža. Aizdevums uzņēmumam tiks sniegts līdz 20 gadiem.

Programmas ietvaros plānots radīt 800 jaunas darba vietas, katram projektam plānots trīs miljonu EUR eksporta pieaugums un 250 tūkstoši EUR pētniecības un attīstības izdevumi.

Līdz ar grozījumiem atbalsta programmā precizēta arī atlases kārtu organizēšanas kārtība, nosakot, ka pieteikumi atbalsta saņemšanai ir jāiesniedz Altum, papildus īsu kopsavilkumu iesniedzot arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kura veiks projektu atlasi, atbilstoši tās izstrādātājam nolikumam, un novērtēs, vai komersants atbilst RIS 3 nozarēm un kādus mērķus plāno sasniegt komersants. Atgādinām, RIS 3 jomas ir zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Izskatot atbalsta pieteikumus, tiks vērtēta uzņēmumu plānoto darba vietu izveide, kas tiks izveidotas investīciju projekta īstenošanas rezultātā (skaits, uzskaitījums un tajās nepieciešamās kompetences investīciju projekta īstenošanai), un par plānoto vidējo mēneša darba samaksas bruto apmēru. Tāpat tiks vērtēts plānoto preču vai pakalpojumu eksporta apjoms pēc projekta īstenošanas, sniedzot ziņas par plānoto preču vai pakalpojumu eksporta apjomu katrā atsevišķā gadā piecu gadu laikā pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas, un plānotajiem eksporta tirgiem, kas tiks nodrošināti projekta īstenošanas rezultātā. Vienlaikus tiks vērtēts plānotais ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā uzņēmuma līmenī katrā atsevišķā gadā piecu gadu laikā pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas. Papildus tik vērtēts, vai vismaz 20% no investīciju projektā plānotajiem ieguldījumiem ir vērsti uz ieguldījumiem zaļo tehnoloģiju izmantošanā produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā un citu uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu vērstu produktu ražošanā.

Turpmākajā procesā Altum slēgs līgumu ar komersantu un citu finansētāju par aizdevumu. Savukārt kapitāla atlaidi sāks piemērot ne vēlāk kā ar 3. gadu pēc projekta pabeigšanas (kopā 30%, ja komersants sasniedz savus noteiktos rādītājus katru gadu). Tāpat līdz ar grozījumiem noteikts, ka citu finansētāju sniegtā finansējuma apmērs nevar būt mazāks par atbilstoši šiem noteikumiem izsniegtā Altum aizdevuma summu. Savukārt Altum aizdevuma procentu likme tiks pielīdzināta cita finansētāja aizdevuma likmei. Nemainīgi paša komersanta līdzfinansējums jābūt vismaz 25% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, tai skaitā cita finansētāja izsniegtu ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un par šo līdzfinansējumu nevar būt saņemts nekāds publiskais atbalsts, tai skaitā de minimis atbalsts.

Vienlaikus noteikts, ka Altum lēmuma pieņemšanas datums par aizdevumu, t.sk., kapitāla atlaidi, uzskatāms par atbalsta piešķiršanas datumu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms un pirms kura ir izvērtēta komersanta atbilstība MK noteikumu nosacījumiem. Vienlaikus MK noteikumos iestrādātas reģionālā atbalsta intensitātes, atbilstoši jaunajai valsts atbalsta reģionālajai kartei, kā arī veikti tehniski precizējumi, ņemot vērā aizdevumu programmas (atlases izsludināšanas) sagatavošanas laikā radušos jautājumus par interpretāciju komersantiem un atbalsta sniedzējiem par aizdevumu programmas nosacījumiem un īstenošanas gaitu.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.