Ekonomikas ministrija
Ar mērķi palielināt Latvijas tautsaimniecības un enerģētisko drošību, izveidot ilgtermiņā izmaksu ziņā lētāku valsts naftas drošības rezervju izveides modeli, Saeima š.g. 7. decembrī, izskatot ar valsts budžetu 2024. gadam saistītos likumprojektus, pieņēma lēmumu no nākamā gada pakāpeniski sākt iegādāties naftas produktu rezerves valsts īpašumā un uzglabāt tās tikai Latvijas teritorijā.
Valdības un nu arī Saeimas apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka naftas produktu drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās to piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu. Ieviešot jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, prognozējams, ka turpmākajos 10 gados valsts ietaupījums būs vairāk kā 500 miljoni EUR apmērā, attiecīgi par šo summu būs iespējams samazināt degvielas cenu mazumtirgotājiem,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Apstiprinot grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, Saeima lēmusi no 2024. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas no Būvniecības valsts kontroles biroja nodot SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas nodrošinās, ka līdz 2029. gadam valsts naftas drošības rezerves pilnībā tiks iegādātas valsts īpašumā.
Attiecīgi līdz ar grozījumiem abos likumos apstiprināta pakāpeniska pāreja uz jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli. Jau nākamgad vidēji 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par vidēji 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā un tās glabāsies Latvijas teritorijā. Naftas produktu rezerves tiks iegādātas pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais apjoms katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās.
Jaunā pārvaldības modeļa ieviešana tiks finansēta ar publiska pakalpojuma maksu, ko administrēs Possessor un ko maksās tie paši komersanti, kas līdz šim valsts nodevu. Pakalpojuma maksa tiks ieskaitīta uzkrāšanas fondā, kas atradīsies ārpus valsts budžeta, un to administrēs Possessor. Uzkrāšanas fondā uzkrātos līdzekļus izmantos, lai segtu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un administratīvās izmaksas.
Valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo nodrošina naftas produktu pieejamību dažādām lietotāju grupām, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus). Kopš 2020. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs, veicot publiskos iepirkumus par iespēju pirkt naftas produktu krājumus krīzes situācijā. Minēto pakalpojumu iepērk gan no vietējiem, gan no ārvalstu piegādātājiem.