Kategorija: Arhitektūra, interjers, dizains

Skates Gada labākā būve Latvijā 2021 žūrija prezentēšanai finālā 16.jūnijā izvirzījusi vairāk nekā 30 objektus – teju pusi no klātienē apskatītajām būvēm.

Fināls ir Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) organizētās būvju skates trešā kārta, kas noritēs ceturtdien, 16.jūnijā, Rīgas Celtniecības koledžā klātienē un interneta tiešsaistē. Finālā iekļuvušās būves prezentē arhitekti, projektētāji, būvētāji un pasūtītāji, stāstot par objekta tapšanu un pielietojumu. Būves radītāji saskaņā ar nolikuma 7.punkta kritērijiem pamato, kādēļ objekts pretendē balvai Gada labākā būve Latvijā 2021, kā arī atbild uz žūrijas un citu klausītāju jautājumiem. Prezentācijas tiešsaistē varēs vērot ikviens interesents.

Skates žūrija visas skatei pieteiktās būves vērtēja saskaņā ar skates nolikuma 7.punkta kritērijiem un vadoties pēc skates mērķa – izcelt labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā.

Fināla būvju saraksts pa nominācijām

Dzīvojamā jaunbūve: Divi Krasti – I un II māja Ķengaraga ielā 8c un 8a, Rīgā.

Publiska jaunbūve:

1. Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūves posms B2;
2. Ogres Centrālā bibliotēka, Brīvības iela 35, Ogre;
3. Sociālo pakalpojumu centrs Limbažos, Cēsu ielā 7;
4. Zinātnes un inovāciju centrs Vizium.

Ražošanas ēka:

1. SIA Dzelzsbetons MB ražotne, Cukura iela 34, Liepāja;
2. Loģistikas parks A6 Maskavas ielā 462, Rīgā;
3. Daudzstāvu autostāvvieta Daibes ielā 27, Mārupē;
4. Bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārta Getliņu poligonā;
5. Balticovo ražošanas komplekss ar šķirotavu, noliktavu, olu pārstrādes un vārīšanas cehu Iecavas pagastā, Bauskas novadā.

Pārbūve:

1. Vidzemes slimnīcas Neiroloģijas nodaļa un Insulta vienība, Jumaras iela 195, Valmiera;
2. Daugavpils dzimtsarakstu nodaļas energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunošana, Raiņa iela 27, Daugavpils;
3. Tukuma 2.vidusskolas pārbūve;
4. Smiltenes vidusskola, Dakteru iela 27, Smiltene;
5. Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un piebūve Nākotnes nams Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā.

Restaurācija:

1. Hoijeres kundzes viesnīcas pārbūve par muzeju Kungu kvartālā Liepājā;
2. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles torņa konstrukciju remonts, restaurācija un maiņa;
3. Ēkas pārbūve par dienesta viesnīcu Atbrīvošanas alejā 92, Rēzeknē;
4. Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca Baznīcas laukumā 1, Smiltenē;
5. Lielvircavas muižas kungu nama 2.stāva telpu restaurācija.

Inženierbūve:

1. Marijas ielas pārbūve Smiltenē;
2. Tramvaju sliežu rekonstrukcija posmā Vienības iela – Stacijas iela, 18.Novembra ielas un Ventspils ielas krustojuma pārbūve Daugavpilī;
3. Ziemeļu mols Ventspilī;
4. Mēmeles ielas – valsts reģionālā autoceļa P87 Bauska – Aizkraukle pārbūve posmā 0.217.-1.290 km Bauskā;
5. Viestura ielas pārbūve Jēkabpilī.

Ainava:

1. Zinātnes un inovāciju centrs Vizium;
2. Sporta un aktīvās atpūtas parks Mežs Rīgas ielā 43A, Valmierā;
3. Ķemeru parka un ielu pārbūve un restaurācija Jūrmalā;
4. Bērnu atpūtas un rotaļu laukums Uzvaras parkā, Jelgavā;
5. Valgas – Valkas dvīņu pilsētas centra laukums;.

Koka būve:

1. Elektroauto uzlādes stacija Kopenhāgenas iekšpilsētā Frederiksbergā, Dānijā;
2. Laivu māja Ventspils piejūras brīvdabas muzejā Riņķa ielā 2, Ventspilī;
3. Jaunmārupes bērnudārza jaunbūve Ozolu ielā 2, Jaunmārupē;
4. VAS Latvijas valsts meži Zemgales reģiona klientu centrs Jelgavā, Rīgas ielā 54A.

BIM objekts:

1. Daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūve Kaivas ielā 48, Rīgā;
2. Dzīvojamā kvartāla Merks Viesturdārzs 3. kārtas ēka Rūpniecības ielā 33, Rīgā;
3. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Lucavsalā, 1. kārta Lucavsalas ielā 5, Rīgā.

Visas skatei Gada labākā būve Latvijā 2021 pieteiktās būves būs apskatāmas skates gadagrāmatā, kas šogad tiks izdota jau septīto gadu, un vienu tās eksemplāru bez maksas varēs saņemt katras skatei pieteiktās būves pārstāvis.

Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 21 profesionālo biedrību un nozares institūciju rīkotā skate Gada labākā būve Latvijā šogad notiek 24.reizi. Žūrija vērtēja vairāk nekā 60 pērn ekspluatācijā nodotās būves, infrastruktūras un ainavu objektus.

Šogad skates galvenais partneris ir zīmols Ceresit ar kompāniju Henkel Balti OU. Skates norisi atbalsta Saint-Gobain, MiTek Baltic, EJOT, Baumit, Geberit, Collomix, Alejas projekti, Landscape Construction, S.B.C., PERI un Tikkurila.

Skates rīkotāju partneri ir 15 būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas, Būvniecības valsts kontroles birojs, VAS Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Pašvaldību savienība, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, RISEBA FAD un nozares žurnāls Būvinženieris.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai. Vadlīnijas pamatā ir izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.

Indeksācijas mērķis ir pārvaldīt un mazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus būvniecības nozarē. Līguma cenas indeksācija ir efektīvs instruments riska, kas ir saistīts ar darba spēka izmaksu un resursu cenu fluktuācijām, pārvaldībai būvdarbu līgumos. Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām.

Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Vadlīnijās sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām.

Būtiski ņemt vērā, ka visām būvniecības iecerēm ne vienmēr derēs viens indeksācijas modelis. Tas var atšķirties atkarībā no būvniecības ieceres specifikas, piemēram, būves veida (ēkas, ceļi vai infrastruktūras būve), būvdarbu izpildes ilguma, finansēšanas nosacījumiem un citiem aspektiem. Līdz ar to katra publiskā pasūtītāja atbildība ir izvērtēt Vadlīnijās norādītos indeksācijas kritērijus un būvdarbu līgumā iekļaut katrai būvniecības iecerei visatbilstošākos.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu”  (21-TA-110), kurā plānots noteikt pienākumu publiskajā būvdarbu līgumā iekļaut noteikumus par cenu indeksāciju, bet nenoteiks indeksācijas noteikumus. Konkrēts indeksācijas modelis būs jānosaka pasūtītājam, ņemot vērā konkrētās būvniecības ieceres raksturojumu, ar ieceres īstenošanu saistītos riskus, kā arī pasūtītāja vēlamo modeli sadārdzinājuma riska pārvaldīšanā. Savukārt Vadlīnijas satur ieteikumus būvdarbu līguma cenas indeksācijas modeļiem, ieskicē faktorus, kas būtu vērtējami, izvēloties konkrēto indeksācijas modeli.

Pienākums iekļaut publiskajos būvdarbu līgumos cenas indeksācijas noteikumus iestāsies tad, kad stāsies spēkā šie MK noteikumi. Taču, ņemot vērā Krievijas agresijas Ukrainā izraisītos globālās ekonomikas satricinājumus, Ekonomikas ministrija iesaka jau tagad iekļaut līguma cenas indeksācijas noteikumus no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos. 

Vēršam uzmanību, ka vadlīnijās paredzētā līgumcenas indeksācija ir piemērojama tikai attiecībā uz no jauna slēdzamajiem publiskajiem būvdarbu līgumiem. Lai risinātu Krievijas agresijas Ukrainā radītos traucējumus noslēgtajos publiskajos būvdarbu līgumos, Iepirkumu uzraudzības birojs ir publicējis skaidrojumu par grozījumu pieļaujamību un veikšanas kārtību.

Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Ņemot vērā grozījumus “Ēku būvnoteikumos”, no 1. marta būs vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Daļai būvdarbu vairs nebūs jāiesniedz būvniecības ieceres dokumenti, daļu būvdarbu varēs uzsākt uzreiz pēc paziņojuma iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Izmaiņas skar arī paskaidrojuma raksta pielietojumu, ieviestas jaunas definīcijas ēkas vienkāršotajai atjaunošanai un pārbūvei.

BŪVNIECĪBAS IECERES DOKUMENTI NAV JĀIESNIEDZ

No 1. marta¹ būvniecības ieceres dokumenti nebūs nepieciešami mājokļa interjera projektam, fasādes un jumta ieseguma krāsošanai, saglabājot krāsas toni, fasādes apgaismojuma, markīžu un citu ierīču izvietošanai uz ēkas fasādes un jumta, ja to neierobežo citi normatīvie akti. Būvniecības ieceres dokumenti nebūs jāiesniedz pirmās grupas ēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu ārpus publiskās ārtelpas, bet publiskajā ārtelpā, nemainot arhitektonisko veidolu. Izņēmums ir ēkas ar kultūras pieminekļa statusu. Tāpat būvniecības iecere nebūs jāpiesaka jaunas sezonas ēkas² būvniecībai vai novietošanai meža zemēs un ārpus publiskās ārtelpas, vai arī tās nojaukšanai, kā arī barotavām meža zemēs.

Izmaiņas skars arī būvdarbus otrās un trešās grupas ēkās vai to daļās, kam nav kultūras pieminekļa statuss. Būvniecības iecere nebūs jāskaņo vienstāva otrās grupas palīgēkas atjaunošanai vai pārbūvei, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu, kā arī jaunai otrās grupas sezonas ēkas būvniecībai, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem, novietojot to ārpus publiskās ārtelpas vai arī nojaucot šādu ēku. Nebūs jāskaņo logu atjaunošana vai nomaiņa, ja tiks nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, kā arī rāmja un loga elementu krāsojums. Tāpat nebūs jāskaņo ārdurvju atjaunošana vai nomaiņa, ja ievērots līdzšinējais apjoms, durvju proporcijas un dalījums, kā arī krāsojums. Nebūs nepieciešams pieteikt būvniecības ieceri ēkas apmales, lieveņa, ārējo kāpņu, pandusa, terases zemes līmenī un ārējo jumtūdeņu novadsistēmu atjaunošanai, otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas jumta ieseguma atjaunošanai vai nomaiņai. Tāpat nebūs jāiesniedz iecere otrās vai trešās grupas ēkas lodžiju aizstiklošanai, ja RD PAD ir saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice vai pase ar skaidrojošu aprakstu vai ja lodžiju aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām. Būvniecības iecere nav jāiesniedz sezonas ēkas nojaukšanai vai ēkas novietošanai uz laiku, kas norādīts publiska pasākuma vai ielu tirdzniecības atļaujā.

BŪVDARBUS VAR SĀKT PĒC PAZIŅOJUMA IESNIEGŠANAS

Būvniecības ierosinātājs būs tiesīgs uzsākt darbus pēc paziņojuma iesniegšanas BIS, ja plānota otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršota atjaunošana, jaunu ēkas ailu, piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu būvniecība, pārbūve vai nojaukšana pirmās grupas ēkās ārpus publiskās ārtelpas, otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkās, palīgēkās vai lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas nesošajās konstrukcijās.  Izņēmums ir plānota jauna būvniecība ielu fasādēs vai ēka ir kultūras piemineklis. Tāpat pēc paziņojuma iesniegšanas varēs veikt pirmās un otrās grupas ēkas nojaukšanu, kā arī jaunas nojumes (mazēkas) būvniecībai vai novietošanu meža zemēs.

JAUNAS DEFINĪCIJAS VIENKĀRŠOTAJAI ATJAUNOŠANAI UN PĀRBŪVEI

Ir jāuzsver, ka grozījumi Ēku būvnoteikumos paredz jaunas definīcijas vienkāršotajai atjaunošanai un pārbūvei. Vienkāršota atjaunošana paredz veic funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus ēkā vai tās daļā, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, būvapjomu un lietošanas veidu un neskarot ēkas fasādi. Vienkāršotas pārbūves rezultātā nesošajās ēkas konstrukcijā veic jaunu ailu (piemēram, logu, durvju, lūku, inženiertīklu šahtu vai šķērsojumu) būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu, kā arī ēkas ārējo kāpņu, pandusa vai terases jaunu būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.

PASKAIDROJUMA RAKSTA PIELIETOJUMS

Paskaidrojuma rakstu turpmāk varēs izmantot, ja paredzēta jauna pirmās grupas ēkas vai otrās grupas palīgēkas būvniecība vai novietošana, jaunas pirmās, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas būvniecība vai novietošana, pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurācija.  Tāpat paskaidrojuma rakstu varēs iesniegt, ja plānota pirmās grupas ēkas vai tās daļas pārbūve, nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus. Paskaidrojuma raksts būs nepieciešams, lai veiktu otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšanu, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, šādas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, ēkas vai tās daļas vienkāršotu pārbūve vai konservāciju.

PĀREJAS NOSACĪJUMI

Par to būvniecības dokumentāciju, par kuru RD PAD nebūs pieņēmis lēmumu līdz 2022. gada 28. februārim, lēmums pēc šī datuma tiks pieņemts, ņemot vērā tajā brīdī spēkā esošo regulējumu. Tas nozīmē, ka iecere tiks atteikta, ja Ēku būvnoteikumi konkrētajai būvniecībai neprasa izstrādāt būvniecības dokumentāciju.

Savukārt būvniecības ieceres, kas tiks akceptētas līdz 2022. gada 28. februārim, bet pēc jaunā regulējuma tām vairs nebūs jāizstrādā būvniecības dokumentācija, jāpabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecība procesam, proti, apliecinājuma kartē akceptētus būvdarbus pabeidz, iesniedzot apliecinājuma kartes II. daļu.

^{1.MK noteikumi Nr. 6 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529“Ēku būvnoteikumi””   “.↩}

^{2.Sezonas ēka – vienstāva ēka (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons, kiosks, kafejnīca, pirts), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām, ietverot nojaukšanas laiku.↩}

2021. gads Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) bijis zīmīgs ar to, ka precizēti iestādes uzdevumi būvniecības uzraudzībā un piedzīvota ievērojama Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība. Klāt nākušas iepriekš nebijušas būvvaldes funkcijas attiecībā uz Iekšlietu ministrijas būvju būvniecību valsts robežas, patrulēšanas un robežzīmju uzraudzības joslā. Birojam uzticēta A klases hidroelektrostaciju (HES) jeb Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzība.

2021. gadā precizēta BVKB objektu piekritība – tagad iestāde vairs neuzrauga būvdarbus, kuru ierosinātājs ir pašvaldība un būvdarbu līgumsumma virs 1,5 milj. EUR, bet gan būvdarbus visās III grupas publiskajās ēkās, ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja.
Pieņemts stratēģisks lēmums pāriet no klasiskās objektu pārbaudes uz sistemātisku pārbaudi, būvdarbu kontroli balstot procesu un risku analīzē. Lai prasību nodrošināšanā sniegtu atbalstu komersantiem, sadarbībā ar nozari BVKB 2021. gadā publicēja vadlīnijas būvdarbu veicēja kvalitātes kontroles sistēmai. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, ka būvdarbu kvalitāte atbilst Latvijas būvnormatīvos un standartos, normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem rādītājiem. Vadlīnijās apkopotas būtiskākās prasības un procesi, kas būvdarbu veicējam jāparedz savā kvalitātes kontroles sistēmā.
Ar mērķi sniegt atbalstu būvniecības ierosinātājam, lai būvdarbu veikšanas procesā nodrošinātu savas tiesības un intereses, kā arī nepieļautu būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, normatīvo aktu pārkāpumus un būvprojektā, kā arī darbu veikšanas projektā noteikto darbu veikšanas tehnoloģiju neievērošanu, BVKB sadarbībā ar nozari izstrādājis arī būvuzraudzības pakalpojuma vadlīnijas. Vadlīnijas ir publicētas BVKB tīmekļvietnē.
Pagājušajā gadā birojs nodrošināja būvdarbu kontroli  475 objektos. Turpinot iniciatīvu “Konsultē vispirms”, BVKB 2021.gadā organizējis 24 informatīvās tikšanās ar 874 būvniecības procesa dalībniekiem. Papildus tam rīkoti trīs kvalifikācijas celšanas pasākumi par prasībām un ieteikumiem būvdarbu kontrolē. Pasākumos piesaistītas arī citas uzraugošās iestādes un nozares uzņēmumi, un kopumā tos apmeklējuši 870 cilvēki. Rīkotas divas sanāksmes Latvijas būvvalžu pārstāvjiem, katrā no tām piedaloties vairāk nekā 100 dalībniekiem.

BŪVVALDES FUNKCIJA

Pildot būvvaldes funkciju, BVKB ir pieņēmis 227 lēmumus; lielākā daļa jeb 214 no tiem attiecas uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību. Pārskata periodā būvvaldes komisija strādājusi ar 114 būvniecības lietām.

No 2021. gada 3. septembra BVKB veic arī būvvaldes funkcijas attiecībā uz Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.

EKSPLUATĀCIJAS UZRAUDZĪBA

Izmaiņas notikušas arī birojam piekritīgo ekspluatācijā nodoto ēku uzraudzībā – ja iepriekš kritērijs bija cilvēku skaits, kādam objekts paredzēts, tad tagad tas ir svītrots kā neviennozīmīgs un noteikts, ka BVKB uzrauga trešās grupas publiskas ēkas, kuru kopējā platība ir vismaz 1000 m².  Tāpat kopš 2021. gada oktobra BVKB uzraudzībā ir A klases hidroelektrostaciju (HES) jeb Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas pārbaude.

Kopumā BVKB uzrauga aptuveni 8000 ekspluatācijā nodotas publiskas ēkas, no kurām tikai 1496 jeb 19% veikta tehniskā apsekošana. Lai arī iepriekš termiņš periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanai vairumam publisko ēku bija 2019. gada oktobris, valdība lēmusi to pagarināt – II un III grupas publiskās ēkas jāapseko līdz 31.10.2024.

Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības ietvaros 2021. gadā veiktas 313 fiziskās pārbaudes. Atzīts, ka avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī bija 17% ēku – to ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai nav pieļaujama. 18% ēku bija teicamā vai labā stāvoklī, bet 66% drošība jāuzlabo. Lai veicinātu būvniecības procesā iesaistīto pušu izpratni par ēkas īpašnieka pienākumiem un piesaistāmajiem speciālistiem normatīvo prasību nodrošināšanā, birojs 2021. gadā rīkoja divus informatīvos vebinārus. Tajos piedalījās kopumā 206 dalībnieki.

BŪVSPECIĀLISTU SERTIFICĒŠANA

2021. gadā BVKB saņēmis 8 pieteikumus sertifikāta iegūšanai būvekspertīzes specialitātē un 2 pieteikumus īslaicīgas atļaujas piešķiršanai pakalpojumu sniegšanai būvprojektu ekspertīzes darbības sfērā. Jau tradicionāli vairāk pieteikumi tiek saņemti attiecībā uz būvprojektu, nevis būvju ekspertīzes darbības sfēru.

Līdzīgi kā citās uzraudzības jomās, 2021. gadā birojs rīkoja kvalifikāciju paaugstinošu pasākumu arī būvekspertiem vai būvspeciālistiem, kas par tādiem vēlas kļūt. Pasākumā piedalījās 114 dalībnieki.

Nozarei būtisks šā gada jaunums ir būvekspertu iekļaušana reglamentēto profesiju sarakstā.

BŪVNIECĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA

BIS lietotāju skaits strauji pietuvojies 100 tūkstošiem – gada laikā vērojams kāpums par 60%. Lielākā daļa jeb 85.9 tūkstoši bijuši publiskā portāla lietotāji.

2021. gadā veikti nozīmīgi sistēmas pilnveides darbi –  veikti uzlabojumi būvdarbu žurnālā, nodrošināta virkne jaunu e-pakalpojumu, piemēram, no 2021. gada augusta būvniecības procesa ietvaros klienti var pasūtīt būves vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu. Nodrošinātas plašas būvju dzīvescikla pārvaldības iespējas, kā arī būvgružu uzskaite visa būvniecības procesa laikā.

Veiksmīgi paaugstināta BIS ātrdarbība un uzlabota pieejamība BIS atbalstam telefoniski. No 2021. gada BIS atbalsta dienests var piekļūt klienta lietai, kas ļauj ātrāk reaģēt uz pieteikumiem. Uz pusi sarucis gaidīšanas laiks elektroniski iesniegto pieteikumu apstrādei – 2020. gadā tas bija divas dienas, bet 2021. gadā – viena darba diena.

Veicot 1900 BIS lietotāju aptauju, noskaidrots viņu vērtējums par sistēmā pieejamajiem e-pakalpojumiem: 2021. gadā tas ir pieaudzis līdz 3.83 (5 ballu skalā) pretstatā 3.71 gadu iepriekš.

Ministru kabineta š.g. 11. janvāra sēdē apstiprināti grozījumi ēku būvnoteikumos, vienkāršojot ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošanu, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, kā arī mazinot administratīvo slogu un izmaksas. Grozījumi ēku būvnoteikumos stāsies spēkā šā gada 1. martā.

Līdz ar grozījumiem turpmāk ēku būvniecības procesu varēs ierosināt ar paskaidrojuma rakstu vai būvniecības iesniegumu, atsakoties no apliecinājuma kartes un samazinot būvniecības ieceres ierosināšanas iesniegumus. Turpmāk ar paskaidrojuma rakstu varēs ierosināt arī otrās un trešās grupas ēkas atjaunošanu (iepriekš bija nepieciešama ēkas fasādes apliecinājuma karte un būvatļauja) un nojaukšanu. Ēkas atjaunošana ietver gan veicamos būvdarbus ēkas fasādē (kas iepriekš bija ietverti ēkas fasādes apliecinājuma kartē), gan pašā ēkā vai tās daļā. Trešās grupas ēkas nojaukšanu ar paskaidrojuma rakstu (iepriekš bija nepieciešama būvatļauja) varēs ierosināt neatkarīgi no tā, vai ārējie inženiertīkli ir vai nav atslēgti, līdzīgi kā to šobrīd paredz otrās grupas ēkas nojaukšana.

Tāpat ēku būvnoteikumos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību, kas būtu piemērojams vairākos gadījumos, kad nav nepieciešama institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātas dokumentācijas vai atsevišķos gadījumos – paša būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentāciju, piemēram, pirmās grupas ēka nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana, palīgēkas, kas atbilst mazēkai, jauna būvniecība vai novietošana ārpus pilsētas savā privātajā teritorijā.

Ieviesta arī jauna saskaņošanas procedūra – vienkāršota pārbūve, lai gadījumā, kad nepieciešams veikt nelielas izmaiņas otrās vai trešās grupas ēkā vai tās daļā, piemēram, telpu grupas pielāgošana jaunam lietošanas veidam, kas paredz nepieciešamību izbūvēt jaunu durvju ailu nesošajā konstrukcijā (sienā vai fasādē), to varētu veikt atvieglotā kārtībā ar paskaidrojuma rakstu, tādejādi panākot ātrāku saskaņošanu, kas samazina nepieciešamo laiku un izmaksas. Līdzīga kārtība piemērojama, ja nepieciešams otrās vai trešās grupas ēkas ieejas mezglā izbūvēt pandusu, nodrošinot ēkas pieejamību.

Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā aktuālus datus par ēkām un telpu grupām, kā arī personām ērtāku pakalpojuma pieejamību, kas tai ļaus ietaupīt laiku, ēku būvnoteikumi papildināti ar vēl citiem gadījumiem, kad būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaikus ir uzskatāms arī par iesniegumu ierosināt ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta piektajai daļai). Noteikumu projekts paredz, ka būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecību vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas kadastrālajai uzmērīšanai un attiecīgās būves vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā ir apstiprinājis šo būvdarbu pabeigšanu. Tāpat būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksta II daļa) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

Vienlaikus ēku būvnoteikumi papildināti ar jaunu  apakšnodaļu “Projektēšanas pamatnes”, kurā ietverts līdzvērtīgs regulējums par būvju situācijas plānu, kāds tas jau ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”.

Tāpat būvnoteikumos precizēti punkti, kā tiek pagarināta būvatļauja, ja tiek pārsniegts būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, kas ir pieci vai astoņi gadi. Turpmāk visos gadījumos tiks piemērota vienota būvatļaujas pagarināšanas kārtība, proti, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta un iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.

Vienlaikus noteikumu projektā svītroti punkti, kas noteica tehniskās apsekošanas veikšanu vai atzinuma iesniegšanu, pārnesot regulējumu uz Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr.384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”. Tāpat noteikumos paredzēts, ka būvspeciālistam, ievadot informāciju par sevi, būs jānorāda ne tikai sertifikāta numurs, bet arī darbības sfēra, jo būvspeciālistam var būt kompetence vienas jomas vairākās darbības sfērās.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā (1.5.punkts). Lai nodrošinātu šo grozījumu ieviešanu, tiks veikti arī pielāgošanas darbi būvniecības informācijas sistēmā.