Kategorija: Māksla, kultūra un atpūta

Kategorijas
Atpūta Māksla, kultūra un atpūta

Kultūras projektu konkursā atbalstu saņems 14 projekti

Liepājas Kultūras pārvaldes rīkotajā kultūras projektu konkursā šogad tika vērtēti 63 iesniegtie projektu pieteikumi, no kuriem atbalstu saņēma 14. Tiem tiks sadalīts konkursā paredzētais finansējums 50 000 eiro apmērā.

Liepājas kultūras dzīves nevalstiskā un privātā sektora dalībnieku iesniegtie projektu pieteikumi pārstāvēja plašu kultūras nozaru spektru. Divdesmit projektu pieteikumu bijuši par mūzikas un dejas mākslu, desmit – starpdisciplināri, astoņi – vizuālās mākslas jomā, septiņi – literatūras un rakstniecības projektu atbalstam, pa pieciem projektu pieteikumiem teātra mākslas un kultūras mantojuma atbalstam, četri veltīti kino mākslai, divi pieteikumi paredzēja pasākumus tradicionālajā kultūrā un divi – norises dizaina un arhitektūras nozarēs.

Kultūras projektu konkursā pieteikumus varēja iesniegt tikai par tādiem notikumiem vai pasākumiem, kuru realizācija plānota Liepājā, kuru rezultāti būtu sabiedriski nozīmīgs ieguvums pilsētai, kā arī mudinot uz kultūras notikumu realizēšanu pandēmijas ierobežojumu laikā.

Projektu izvērtēšanā svarīgi aspekti bija iesniegto projektu kvalitāte, tajos plānoto kultūras norišu konceptuālās idejas un daudzveidība, tradicionālās un laikmetīgās kultūras attīstība un citi kritēriji. Informācija liepājniekiem, kad notiks atbalstīto projektu aktivitātes, būs pieejama sekojot līdzi notikumiem kalendars. liepaja.lv.

2022. gada Kultūras projektu konkursā atbalstītie projekti:

  • “Lekciju un meistarklašu cikls restaurācijā ZINĀT / NOVĒRTĒT / SAGLABĀT” (SIA “Liepājas restaurācijas centrs”);
  • Ceļojošā izrāde “Vai esam tikušies agrāk?” (biedrība “Cita Abra”);
  • “Ērika Vilsona monoizrāde jauniešiem” (kultūras attīstības biedrība “Tapala lapa”);
  • “Svinības Liepājas dzīvoklī” (SIA “Piens fest”);
  • ISTABAS TEĀTRIS “Izrādes “UZVARA IR MIRKLIS” (režisors Valters Sīlis) izrāde Liepājā (biedrība “Pusstāvs”);
  • “Nošu grāmatas “STRAZDA DZIESMAS” izdošana” (IK “CITI PUTNI”);
  • “Janas Egles dzejoļu krājums “Vitrāžas”” (AS “Latvijas Mediji”);
  • “Jauno mediju mākslas festivāls “UPDATE”” (biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education”);
  • “Ceturtdienu “Jazz&Groove” Liepājas kanālmalā”(„SIA “Virkavi R” – Restorāns “SPĪĶERIS 53″);
  • “Liepāja Lake Music 2022” (SIA “Liepaja Music”);
  • “El Lobo Letón” (Latviešu vilks) dokumentālā seriāla pirmās sērijas filmēšana Liepājā” (SIA “Studija Lokomotīve”);
  • “Liepājas sienu gleznojumi papildinātajā realitātē” (biedrība “Digitālo inovāciju parks”);
  • “Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums” (biedrība “Liepāja 400”)
  • “Māksla – izklaide – izglītība – zinātne” (IK “Labs Cilvēks”).

Konkursam iesniegto projektu vērtēšanas komisiju vada Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns un komisijas locekļi ir Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora padomniece Antra Brūna, koncertzāles “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons, māksliniece Agnese Rudzīte, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Sintija Pusaudze, Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Liepājas pilsētas Būvvalde” galvenā māksliniece Agita Ansule, mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, komisijas sekretāre ir Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja Agita Auza.

Kategorijas
Atpūta Māksla, kultūra un atpūta

Latvijas filmu industrijai piešķir 6 miljonus eiro jaunu pilnmetrāžas filmu un seriālu izveidei

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 1. februāra sēdē lēma par 5,1 miljona eiro REACT–EU finansējuma un 0,9 miljonu eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai nozarē strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas. Par iegūtajiem 6 miljoniem eiro būs iespējams uzņemt 6 – 8 jaunas Latvijas pilnmetrāžas filmas un seriālus.

KM piesaistītais finansējums ļaus izveidot kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas Latvijas pilnmetrāžas filmas, kā arī oriģinālseriālus (daudzsēriju filmas), ražošanas procesā saglabājot darbavietas nozarē strādājošajiem. Uzņemtie jaunie kino darbi veicinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību pašmāju auditorijā.

“Latvijas valsts simtgades programmā būtiska loma tika atvēlēta arī nacionālā kino tapšanai. Lai noturētu simtgades laikā sasniegto līmeni nozares attīstībā, turpmākajos gados bija svarīgi rast iespējas papildu finansējuma piesaistē: Covid laikā kinonozarei tika piešķirts papildfinansējums un darbība neapstājās, tieši otrādi – tapa un top daudzas jaunas filmas, tā veicinot gan nodarbinātību, gan profesionālo prasmju mērķtiecīgu pielietošanu. Ar šīsdienas valdības lēmumu nozarei būs iespēja divu gadu laikā radīt 6 līdz 8 filmas ar sešu miljonu eiro finansējumu, ko Kultūras ministrija piesaistījusi no React-EU resursa,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Lai programmu* ieviestu Nacionālais kino centrs īstenos projektu atlasi – izveidos ekspertu padomi un atlasīs projekta sadarbības partnerus – filmu producentus (ražotājus), kuri projekta ietvaros varēs veikt 6 – 8 filmu un seriālu ražošanu. NKC ekspertu padome veiks projektu mākslinieciskās un profesionālās kvalitātes vērtējumu; projektu atlases un ieviešanas uzraudzību veiks Finanšu ministrijas padotības iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Nacionālais kino centrs projektu pieteikšanu plāno izsludināt līdz š.g. 7. februārim. Jaunos seriālus un filmas būs jāuzņem līdz 2023. gada beigām.

Ekspertu padome projektus vērtēs atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.975 “Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem.”

Tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir būtiski ietekmējuši kultūras un radošās nozares, kur strādājošo radošo personu un organizāciju darbība tikusi pilnībā apturēta, Latvijai pieejams REACT-EU finansējums, kura ietvaros paredzēts sniegt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm krīzes seku pārvarēšanai gan tās laikā, gan arī pēc tās.

Atbalsts tiks īstenots 3 šādos virzienos:

  1. Atbalsts profesionālām nevalstiskām kultūras nozares organizācijām;
  2. Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā;
  3. Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi.

Atbalsta nosacījumus katram no virzieniem paredzēts izstrādāt atsevišķu Ministru kabineta noteikumu veidā.

* – Ministru kabineta noteikumi par REACT-EU kino jomas atbalsta programmu – “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai” 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi” īstenošanas noteikumi.”

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta

Identificē publisku personu radītus nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei

Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) izraudzījusi un apbalvojusi trīs konkurences aizstāvjus jeb akcijas “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2021” dalībniekus, kas identificējuši un norādījuši uz nepamatotiem ierobežojumiem konkurencei, kas radušies no publisku personu – valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību – darbības.

Akcijas dalībnieki bija aicināti ziņot par nepamatotiem ierobežojumiem konkurencei, kas, piemēram, var būt publisku personu priekšrocību radīšana savai kapitālsabiedrībai, noteikumu vai likumu redakcijas, kas konkurences priekšrocības sniedz vienam konkrētam uzņēmumam un tādējādi neļauj tirgū ienākt vai izstumj no tirgus esošos uzņēmumus, kā arī citu publiskas personas rīcību, kas apgrūtina uzņēmumu darbību tirgū. KP akcijā saņēma informāciju par 29 šķēršļiem konkurencei. Akcijas ietvaros saņemti pieteikumi par iespējamiem šķēršļiem konkurencei tādās nozarēs kā ražošana, enerģētika, tūrisms, apsardze, pasākumu rīkošana, finanses un apdrošināšana, IT u.c. nozarēs.

Vienu no trim tituliem “Konkurences aizstāvis 2021” saņēma biedrība “eMāja”, kura noradīja uz nākotnē iespējamiem šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas privātos tirgus dalībniekus nemotivē radīt inovatīvus risinājumus dzīvokļu īpašumu apsaimniekošanas jomā. Iesniedzējs pieteikumā norādīja uz likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) funkcionalitāti. Jauninājumi nosaka pienākumu saglabāt BIS visus dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumus, tāpat grozījumi likumā satur norādes uz dzīvokļu īpašnieku tiesībām sistēmā organizēt dzīvokļu īpašnieku aptaujas, kopsapulces un lēmumu pieņemšanu elektroniski, izmantojot BIS un tajā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Likumprojektā nav skaidri noteiktas norādes uz tiesībām un nosacījumiem, uz kuriem pamatojoties, dzīvokļu īpašnieki varētu izmantot citus privāto tirgus dalībnieku piedāvātos risinājumus.

Par būtisku šķērsli konkurencei vērtēšanas komisija atzina arī SIA “BUTS” pieteikumā norādīto, kurā tika pievērsta uzmanība izglītības nozares normatīvā regulējuma nosacījumiem, kas paredz, ka profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statusu nav iespējams iegūt privātajiem komersantiem, kas darbojas pieaugušo izglītības un tālākizglītības jomā. Attiecīgi šiem komersantiem ir ierobežotas iespējas saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, jo šī finansējuma saņemšanai ir obligāti nepieciešams PIKC statuss. PIKC infrastruktūras un mācību tehniskās bāzes izveidei un uzlabošanai saņem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, attiecīgi izveidoto infrastruktūru un tehnisko bāzi izmantojot arī pieaugušo izglītības un tālākizglītības programmu īstenošanai. Tādējādi PIKC, iegūstot šādas finansiālas priekšrocības, par daudz mazākām izmaksām var īstenot pieaugušo izglītības programmas salīdzinājumā ar izglītības iestādēm, kas realizē pieaugušo izglītības un tālākizglītības programmas bez Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma.

Par “Konkurences aizstāvi 2021” tika nominēts arī izdevējkompānijas “MicRec” pārstāvis Guntars Račs, kurš norādīja uz kultūras nozarē pastāvošo problemātiku pasākumu rīkošanā. Proti, privātie tirgus dalībnieki spēj nodrošināt izklaides pasākumu rīkošanu un tirgū nav tirgus nepilnības, taču pasākumu rīkošanā bieži iesaistās arī publiskās personas un to kapitālsabiedrības, kam ir pieejams publiskais finansējums. Tāpat pieteikuma iesniedzējs noradīja arī uz apsvērumu, ka publisku personu kapitālsabiedrības konkurē ar privātajiem tirgus dalībniekiem attiecībā uz Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu saņemšanas iespējām pasākumu rīkošanai. Publisko personu kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanai nereti tiek piesaistīti publiskie līdzekļi, tādēļ privātajiem tirgus dalībniekiem ir sarežģīti konkurēt ar publisko personu kapitālsabiedrību cenu piedāvājumiem. Minēto šķērsli aktualizēja arī citi kultūras un pasākumu rīkošanas nozares pārstāvji.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām pastāv īpaša atbildība, lai to darbība neradītu ierobežojumus godīgai un vienlīdzīgai konkurencei. Visizplatītākā problēma ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Šāda negodīga publisku personu darbība var novest pie privāto uzņēmumu izstumšanas no tirgus, bremzējot esošo uzņēmumu attīstību un jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, kā arī tas ierobežo patērētāju izvēles iespējas un var radīt nepamatotu cenu pieaugumu. Kopš 2020.gada Konkurences padome pastiprināti uzrauga publiskas personas, biežāk reaģējot uz konkrētām sūdzībām. Mums nav iespējas izsekot līdzi visiem publisku personu organizētajiem iepirkumiem vai izmaiņām normatīvajā regulējumā, piemēram, pašvaldību saistošajos noteikumos, kas var diskriminēt privātos tirgus spēlētājus, tādēļ ļoti augstu vērtējam sabiedrības iesaisti un ziņošanu par iespējamiem pārkāpumiem. Par tiem Konkurences padomei var ziņot ne tikai akcijas ietvaros, bet arī ikdienā, rakstot iesniegumu vai arī izmantojot tīmekļa vietnē www.kp.gov.lv pieejamo anonīmo ziņošanas formu.”

Lielākā daļa no akcijā iesūtītajiem šķēršļiem aktualizēja publisko personu un to kapitālsabiedrību iesaisti pakalpojumu sniegšanā ne tikai kultūras un tūrisma jomā, bet arī citās jomās. Publiskām personām un to kapitālsabiedrībām būtu jāatturas no iesaistīšanās tādu pakalpojumu sniegšanā, kurus līdzvērtīgi var sniegt privātie tirgus dalībnieki, tos pēc iespējas iesaistot pakalpojumu nodrošināšanā.

Akcijā varēja piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar publisku personu radītiem šķēršļiem, kas nepamatoti kavē vai ierobežo konkurences vai ekonomikas attīstību.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Māksla, kultūra un atpūta

Baltijas Kultūras fonda konkursu nodrošināšanu uz trīs gadiem pārņem Latvija

No 2019. gada darbu ir uzsācis Baltijas Kultūras fonds, kas paredzēts kopīgiem kultūras projektiem starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Fonds tiek pārvaldīts ar triju Baltijas valstu kultūrkapitāla fondu starpniecību, pamatojoties uz trīs gadu rotāciju. 2019. gadā fonda konkursu darbību uz trīs gadiem nodrošināja Igaunijas kultūrkapitāla fonds, bet no 2022. gada janvāra darbības nodrošināšanu pārņem Latvija un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Baltijas Kultūras fonda mērķis ir veicināt Baltijas valstu kultūras sadarbību un stiprināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kultūras starptautisko atpazīstamību, īstenojot kopīgus kultūras projektus un pasākumus, lai panāktu lielāku starptautisko ietekmi.

Baltijas Kultūras fonds atbalsta profesionālus pasākumus un projektus arhitektūrā, vizuālajā mākslā, dizainā, literatūrā, mūzikā, skatuves mākslā, bibliotēku, muzeju un arhīvu nozarēs, kā arī finansēs starpdisciplinārus projektus.

Fonda prioritāte ir atbalstīt jaunus, vienreizējus kultūras pasākumus ārpus Baltijas valstīm, piemēram, koncertus, izstādes, festivālus, izrādes, starptautiskus pasākumus, kuros galvenā uzmanība pievērsta Baltijas reģionam, kā arī pasākumus, kas veicina kultūras internacionalizāciju.

Finansējums vienam projektam noteikts 25 000 – 100 000 eiro apmērā, un finansējuma saņēmējam jānodrošina vismaz 20% pašfinansējums. Uz atbalstu var pretendēt tikai Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas juridiskās personas. Katra projekta vadošajam partnerim ir jāpiesaista partneri no visām trim Baltijas valstīm.

Projektu pieteikumus vērtē sešu pārstāvju ekspertu komisija, pārstāvot dažādas kultūras jomas. Ekspertu komisija tiek iecelta uz trīs gadiem. Katru valsti komisijā pārstāv divi komisijas locekļi. VKKF ekspertu komisiju izveidos līdz 2022. gada janvārim.

Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta Uzņēmējdarbība

Apstiprināta atbalsta programma Covid-19 krīzē cietušajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām

Ministru kabineta sēdē š.g. 9. novembrī apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmas apmērs ir 50 miljoni EUR. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA); pieteikšanās atbalsta saņemšanai sāksies pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: “Papildus jau apstiprinātajām apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmām esam izstrādājuši atbalsta mehānismu arī krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem,  kultūrvietām, kā arī izklaides un atpūtas vietām, lai kompensētu nomas ieņēmumu kritumu, ko veicinājuši valstī ieviestie darbības ierobežojumi.”

Atbalsta programmā noteikti kritēriji un kārtība granta piešķiršanai apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem; sporta centru, kultūras un atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas būs vienreizējs atbalsts periodam no 2021. gada 11. oktobra līdz 15. novembrim tirdzniecības centru īpašniekiem, un periodam no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim sporta centru un kultūras, atpūtas un izklaides vietu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu, lai segtu ar ēkas un telpu lietošanu saistītas operacionālās izmaksas (ar ēkas un telpu lietošanu saistītos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus, tai skaitā kredītmaksājumus, un ārpakalpojumu izmaksas) no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Atbalsts tirdzniecības centriem

Atbalsts būs pieejams tirdzniecības centriem, par ko tiek uzskatīta ēka, kura iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai; kopējā tirdzniecības centra platība ir lielāka par 1500 m2; tās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojumu sniedzēji; un kur pārtikas preču veikaliem atvēlētā tirdzniecības platība (ieskaitot tajos atvēlēto platību nepārtikas precēm) neaizņem vairāk kā 50 % no kopējās tirdzniecības centra platības.

Atbalstu tirdzniecības centri varēs saņemt, ja:

  • Covid-19 krīzes ietekmē kopējais nomas apgrozījuma kritums ir vismaz 30 %, ņemot vērā izrakstītos rēķinus un kredītrēķinus, salīdzinot par 2021. gada oktobra, novembra un decembra izrakstīto rēķinu kopsummu ar rēķinu kopsummu, kas izrakstīti par 2021. gada jūliju, augustu un septembri;
  • piešķīris nomas atlaidi vismaz 50 % apmērā (kumulatīvi) par 2021. gada novembra mēnesi vismaz par 50% tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām, izņemot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšu” 5.16. apakšpunktā minētās tirdzniecības vietas (turpmāk – pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas).

Atbalsta apmērs – 15 EUR par katru tirdzniecības centra ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus un pirmās nepieciešamības tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kas atrodas tirdzniecības centrā. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pārsniegt 90 % no nodokļu maksātāja apgrozījuma 2019. vai 2020. gada novembrī.

Atbalsts sporta centru īpašniekiem

Atbalstu varēs saņemt sporta centri iekštelpās – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, ledus halles, publiskas lietošanas peldbaseini un olimpiskie sporta centri.

Atbalstu varēs saņemt, ja Covid-19 krīzes ietekmē konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60 % vienā no šādiem laikposmiem:

  • salīdzinot 2021. gada oktobra, novembra, decembra apgrozījuma kopsummu ar 2019. gada oktobra, novembra, decembra apgrozījuma kopsummu;
  • salīdzinot 2021. gada oktobra, novembra un decembra apgrozījuma kopsummu ar 2021. gada jūlija, augusta un septembra apgrozījuma kopsummu.

Atbalsta apmērs – 25 EUR par katru sporta centra iekštelpu kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem un tirdzniecības centra piešķirto atlaidi, ja attiecināms, nevarēs pārsniegt 90 % no attiecīgā trīs mēnešu kopējā apgrozījuma 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī, decembrī.

Atbalsts kultūras un izklaides vietām

Atbalsts būs pieejams kultūras, atpūtas un izklaides vietām iekštelpās, kuru pamatdarbība vai papilddarbība ir atbilstoša sekojošiem NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodiem:

  • 59.00 – kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana;
  • 68.20 – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
  • 74.90 – citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;
  • 77.39 – citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings;
  • 82.30 – sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi;
  • 85.52 – kultūras izglītība;
  • 90.01-90.04 – radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
  • 91.01-91.05 – bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
  • 93.21 un 93.29 – izklaides un atpūtas darbība.

Atbalsts būs pieejams kultūras, atpūtas un izklaides vietām, ja tā darbības nodrošināšanai īpašumā vai nomā ir iekštelpas, kuru platība ir vai pārsniedz 150 m2 un iekštelpu īpašuma vai nomas tiesības iegūtas pirms 2020. gada 1. marta un ir spēkā vismaz līdz 2021. gada 31.decembrim. Vienlaikus kultūras, atpūtas un izklaides vietām Covid-19 krīzes ietekmē konkrētās vietas kopējais apgrozījuma kritumam jābūt vismaz 30% vienā no šādiem laikposmiem:

  • salīdzinot apgrozījuma kopsummu par 2021. gada oktobri, novembri un decembri ar apgrozījuma kopsummu par 2019. gada oktobri, novembri un decembri;
  • salīdzinot apgrozījuma kopsummu par 2021. gada oktobri, novembri un decembri ar apgrozījuma kopsummu par 2021. jūliju, augustu un septembri.

Atbalsta apmērs – 25 EUR par katru kultūras, atpūtas un izklaides vietas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās kopējās platības kvadrātmetru. Atbalsts kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, tirdzniecības centra piešķirto atlaidi, ja attiecināms, un nodokļu maksātāja atbalsta perioda apgrozījums nevar pārsniegt 90 % no  trīs mēnešu kopējā apgrozījuma apmēra 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī un decembrī.

Lai pieteiktos atbalstam, visiem iepriekšminētajiem nodokļu maksātājiem līdz 2022. gada 15. janvārim jāreģistrē iesniegums valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv, vai elektroniski jāiesniedz iesniegums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta Reklāma

Apturēta iepirkuma dēļ Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrāde varētu kavēties pusgadu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) apturējis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vairāk nekā pusmiljonu eiro vērto iepirkumu par Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, un tas procesu varētu aizkavēt par apmēram pusgadu, trešdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

Raidījums atgādina, ka LIAA konkursā pieteicās trīs pretendenti – kompānija “Hill + Knowlton Limited”, piedāvājot darbus veikt par 525 000 eiro, Spānijas kompānija “Bloom Consulting” par līgumcenu 530 000 eiro, kā arī SIA “McCann Rīga” ar piedāvāto līgumcenu 535 000 eiro.

Vienlaikus saņemtas arī trīs sūdzības par konkursa nolikumu. Iepirkuma uzraugi secinājuši, ka daļa apstrīdēto konkursa nolikuma prasību patiešām ir neatbilstošas, tādēļ 14.septembrī pieņemts lēmums par iepirkuma atcelšanu.

Pēc raidījumā vēstītā, atcelta, piemēram, prasība speciālistiem pēc iepriekšējas darba pieredzes vienā komandā. Kā nepamatota IUB ieskatā ietverta arī iespēja apliecināt kvalifikāciju ar vēl nepabeigtu projektu, kā arī pieredzes prasība valsts tēla pētījuma izstrādē, ietverot valstis vismaz divos kontinentos.

LIAA apņēmusies valsts tēla attīstības stratēģiju līdz gada beigām izstrādāt pati, savukārt par valsts tēla pētījumu un rīcības plānu būs jāsludina jauns iepirkums.

LETA jau vēstīja, ka jūnija beigās LIAA izsludinātā iepirkuma prognozētā līgumcena bija 540 000 eiro.

Konkursā iesniegtas arī trīs sūdzības. Tās iesnieguši SIA “Alpha Baltic Media” un SIA “HBS Latvia”, kā arī Baiba Liepiņa.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Dizains Māksla, kultūra un atpūta Politika

Valsts prezidenta kancelejai par 19 000 eiro piegādās ziedus un to kompozīcijas

Valsts prezidenta kanceleja par 19 000 eiro iepirks ziedus un to kompozīcijas, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Valsts prezidenta kanceleja bija izsludinājusi iepirkumu par ziedu kompozīciju un griezto ziedu piegādi kancelejas vajadzībām. Iepirkumā noslēgti divi līgumi par saistītu pakalpojumu veikšanu.

Iepirkumā par ziedu un floristikas materiālu piegādi uzvarēja SIA “K-Rent”, kas minētos produktus apņēmās nodrošināt par 5000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt ziedu kompozīcijas Valsts prezidenta kancelejai par kopumā 14 000 eiro bez PVN piegādās SIA “Karkadē”.

Līdz ar to kopumā ziediem un to kompozīcijām institūcija tērēs 19 000 eiro.

Saskaņā ar portālā “Firmas.lv” publicēto informāciju SIA “K Rent” dibināta 2010.gadā un tās pamatkapitāls ir 5691 eiro. 2019.gadā uzņēmums apgrozījis 5,75 miljonus eiro, nopelnot 267 712 eiro, savukārt jaunākie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2020.gadā vēl nav pieejami. SIA “Karkadē” dibināta 2010.gadā, pamatkapitāls – 2844 eiro. Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 234 090 eiro apgrozījumu un 3296 eiro peļņu.

Kategorijas
Komunikācija Māksla, kultūra un atpūta Uzņēmējdarbība

Ķekavas novads gatavojas pirmajam ideju hakatonam

URBACT programmas projekta “Cites4CSR” ietvaros Ķekavas novads gatavojas savam pirmajam hakatonam “Ideju skrejceļš” par zaļu un drošu mobilitāti, kas notiks 6. un 7.augustā.

Hakatons būs daļa no projekta ietvaros plānotās maza mēroga aktivitātes ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus tādu risinājumu izstrādē, kuri vēlāk tiks pārbaudīti un ieviesti projekta maza mēroga darbības ietvaros ar projekta finansējuma, pašvaldības un vietējo uzņēmēju atbalstu.

Akcentējot sabiedrības iesaistes lomu, šī projekta ietvaros tika arī izveidots esošā Ķekavas novada logotipa atvasinājums, tajā vizuāli iekļaujot sabiedrības līdzdalības ideju. Šī grafiskā zīme turpmāk tiks izmantota kā atpazīstamības zīme pašvaldības organizētajās sabiedrības iesaistes aktivitātēs. Logotipā grafiski tiek attēloti cilvēki, kas simbolizē, ka novadu veido cilvēki ar savām idejām, iniciatīvu un darbiem.

Savukārt jūnijā tiešsaistē norisinājās URBACT programmas Rīcības plānošanas tīkla projekta “Cites4CSR” septītā starptautiskā sanāksme. Šīs sanāksmes laikā lielākā uzmanība tika pievērsta Vratsai (Bulgārija) un Ķekavai, iepazīstinot pārējās partnerpilsētas ar Ķekavas novada pašvaldības pieredzi korporatīvās sociālās atbildības jomā. Savukārt Korporatīvās sociālās atbildības akadēmijas ietvaros šoreiz tika diskutēts par publisko iepirkumu tēmu.

Korporatīvās sociālās atbildības akadēmijas sesiju par iepirkumiem vadīja starptautiskais eksperts Metjū Bakeriza-Džeksons, galveno uzmanību pievēršot meistarklasei par zaļiem un inovatīviem publiskiem iepirkumiem un diskusijai par iepirkuma svarīgumu un pašvaldību pieeju stratēģisko iepirkumu plānošanā.

Pirmā eksperta rīkotā meistarklases sesija izglītoja partnerpilsētas par to, kā pilsētas iepirkumos var iekļaut sociālos un vides apsvērumus un kā savukārt korporatīvā sociālā atbildība var kļūt par iepirkuma sastāvdaļu.

Ķekavas novada pašvaldība sesijā piedalījās Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, kas ir šī projekta Vietējās Rīcības grupas koordinatore, iepazīstinot starptautiskos partnerus ar Ilgtspējas indeksu, kurā arī otru gadu piedalās Ķekava novada pašvaldība, šogad iegūstot sudraba atzinību.

Ķekavas novada pašvaldība prezentēja savu pieredzi Ilgtspējas indeksā, kā arī ar video materiālu palīdzību iepazīstināja ar aktīvākajiem projekta “Cites4CSR” Vietējās Rīcības grupas dalībniekiem un viņu aktivitātēm korporatīvās sociālās atbildības jomā, t.sk. P/F “Ķekava”, “EMJ Metāls”, “Partnerība Daugavkrasts”.

Informāciju sagatavoja Vineta Vītoliņa, Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja.

Kategorijas
Izglītība un zinātne Māksla, kultūra un atpūta

Piešķir finansējumu atbalsta programmas “KultūrELPA” turpināšanai un grāmatu iepirkumam bibliotēkām

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, valdības sēdē, 29.jūnijā, atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) pieprasījums pēc papildu finansējuma kultūras piedāvājuma sabiedrībai radīšanai un grāmatu iepirkumam bibliotēkām.

Šiem atbalsta pasākumiem piešķirs kopsummā 1 miljonu eiro, paredzot 700 000 eiro Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” (pazīstama ar nosaukumu “KultūrELPA”) turpināšanai, bet 300 000 eiro – grāmatu iepirkumam visām Latvijas bibliotēkām, kuru administrēs Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB).

“Epidemioloģiskajiem drošības noteikumiem mazinoties, mūsu ikdienā atgriežas arī kultūras nozares klātienes aktivitātes. Liela nozīme nozares dzīvot un radīt spējai ir bijusi visiem atbalsta mehānismiem, kas Covid 19 pandēmijas laikā tika realizēti kultūras jomā. VKKF programmai “Kultūrelpa” 2021.gadā bija milzu pieprasījums, kas apliecina nepieciešamību būtiski palielināt VKKF finansējumu. Šoreiz “KultūrELPAS” īpašie akcenti ir nemateriālais kultūras mantojums un grāmatu iepirkums visām publiskajā bibliotēkām,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Atbalsta mehānisms sniegs iespēju turpināt jau šā gada sākumā uzsākto VKKF mērķprogrammu “KultūrELPA”, sniedzot atbalstu projektiem kultūras piedāvājuma sabiedrībai attīstīšanai, īpašu akcentu liekot uz atbalsta sniegšanu tām kultūras jomām, kurām iespējas saņemt atbalstu no līdz šim īstenotajiem atbalsta instrumentiem bija ierobežotas – nemateriālā kultūras mantojuma nozarei, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem, muzeju nozarei, kā arī institūcijām, kas nodrošina profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos. KM padotības iestādes un kapitālsabiedrības, kurās KM ir valsts kapitāldaļu turētāja, kas būs saņēmušas atbalstu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Covid-19 seku mazināšanai, uz atbalstu mērķprogrammā nevarēs pretendēt.

Mērķprogrammas virsmērķis ir sniegt atbalstu jaunu kultūras produktu un pakalpojumu radīšanai un jau izstrādāto kultūras produktu un pakalpojumu pielāgošanai un īstenošanai pastāvošo ierobežojumu apstākļos, krīzes laikā nodrošinot kultūras pieejamību plašam iedzīvotāju lokam, aptverot dažādas mērķgrupas un nodrošinot reģionālo pārklājumu.
Mērķprogrammas konkursu plānots izsludināt vienlaicīgi ar 2021.gada trešo regulāro projektu konkursu.

2021.gadā tiks turpināts iepriekšējā gadā aizsāktais atbalsta mehānisms krīzes skartajai grāmatniecības nozarei, kuras apgrozījums noteikto darbības ierobežojumu dēļ ir būtiski krities, līdztekus ietekmējot arī jaunizdevumu skaitu, kā arī nepieciešamību papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar pēdējo gadu izdevumiem, vienlaikus pastarpinātu atbalstu sniedzot arī grāmatu autoriem un ilustratoriem. Grāmatu iepirkumu visām 1505 Latvijas publiskajām bibliotēkām Latvijas bibliotēkām administrēs LNB. 2020.gadā, realizējot atbalsta programmu “Vērtīgo grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” publisko bibliotēku vajadzībām tika iegādātas 326 nosaukumu grāmatas 32 615 eksemplāros no 33 Latvijas izdevniecībām: 67% oriģinālliteratūra un 33% tulkojumi.

Informāciju sagatavoja Dace Vizule, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Atpūta Būvniecība un nekustamais īpašums Māksla, kultūra un atpūta Nekustamais īpašums

Atklātā konkursā izvēlēts Likteņdārza Saieta nama būvnieks


Noslēdzies atklātais konkurss Likteņdārza Saieta nama būvdarbu pabeigšanai un tiesības to veikt ieguvusi SIA “Mapri būve”. Saieta nama būvniecība Likteņdārzā tika uzsākta 2016.gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Konkursā izvēlētā būvnieka uzdevums būs pilnībā pabeigt ēkas būvniecību, lai to varētu nodot ekspluatācijā.


Konkursā tika saņemti piecu pretendentu piedāvājumi, kas tika vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, kuru vidū nozīmīgākie ir finanšu piedāvājums, darbu izpildes laika un veikto būvdarbu garantijas termiņi. Potenciālajam būvdarbu veicējam tika prasīta pieredze līdzīga apjoma publisko ēku būvniecības, pārbūves vai restaurācijas darbos, kas veikti pēdējos piecos gados. SIA “Mapri būve” Saieta nama būvdarbus apņēmusies paveikt piecos mēnešos, būvdarbu garantijas termiņš ir septiņi gadi, bet darbu kopējās izmaksas plānotas 1, 213 861,20 EUR (bez PVN).


Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Saieta nams būs ne vien laikmetīgs no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma, jo iekštelpu apdare ir plānota no dabīgiem materiāliem, ēkai būs dabiskā vēdināšana, zemes siltuma izmantošana un citi tālredzīgi risinājumi.


Saieta nama kopējā platība būs 700m² un tas kļūs par Likteņdārza sabiedrisko centru. Ēkā plānotas divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, t.sk. konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Nama jumts tiks veidots kā skatu laukums, bet ēkas foajē iecerēta neliela izstāžu zāle un goda siena, uz kuras būs iemūžināti organizāciju nosaukumi un cilvēku vārdi, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstījuši Likteņdārza tapšanu.


Būvnieka izvēles atklātais konkurss tika rīkots saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Piedāvājumu izvērtēšanai biedrība “Kokneses fonds” izveidoja iepirkuma komisiju sešu cilvēku sastāvā, iekļaujot tajā būvniecības procesā ilggadīgi pieredzējušus profesionāļus. Komisijā strādāja uzņēmējs un Likteņdārza labās gribas vēstnieks Vilis Vītols, arhitekti Andris Kronbergs un Kristīne Klišāne, būvuzraugs Ingus Lejas-Krūmiņš, tāpat iepirkuma komisijā darbojās Kokneses novada domes iepirkumu speciāliste Dace Svētiņa un biedrības “Kokneses fonds” valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis.


Kopš 2018.gada ir spēkā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums, nosakot, ka dārzs ir sabiedrības iniciēta un kopīgi veidota piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20.gadsimtā. Likteņdārza Saieta nama būvdarbus būs iespējams pabeigt, pateicoties valsts budžeta finansējumam.


Par Likteņdārzu: Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20.gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.


Informāciju sagatavoja Elīna Bīviņa.