Kategorija: Aizsardzība un drošība

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Transports

Turpinās ES fondu ieguldījumi lidostas “Rīga” attīstībā

 Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot  Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei. To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Pašlaik lidosta gatavojas arī esošo bagāžas konveijeru sistēmas nomaiņai, lai to pielāgotu trešā standarta sprāgstvielu atklāšanas sistēmas iekārtām. Jaunajai sprāgstvielu atklāšanas sistēmai bagāžas komplektācijā jāsāk darboties līdz 2023. gada 1. septembrim.

Kohēzijas fonda projektā “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā “Rīga”” ietvaros lidosta “Rīga” īsteno vērienīgus lidlauka un lidostas teritorijas infrastruktūras attīstības darbus. Lidostā izbūvēts otrs ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, kas palīdzēs mazināt CO2 emisijas, manevrēšanas ceļos ierīkotas ass ugunis, tādejādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu inovatīvo “seko zaļajam” (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu, kā arī izbūvēts neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas, kā arī militāro, valstu valdību un citu helikopteru nosēšanās laukums.

Tāpat ar KF atbalstu pārbūvēti lidostas publiskās daļas pievedceļi, modernizēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un apgaismojuma infrastruktūra.

Atbalsts lidostas modernizēšanai paredzēts plānošanas dokumenta – Darbības prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā “Rīga”” ietvaros. Līgumu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (CFLA) par KF līdzekļu saņemšanu projekta īstenošanai lidosta “Rīga” noslēdza 2016.gada 27.decembrī. 2017.gada 3.jūlijā lidosta saņēma pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par projekta “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā “Rīga”” valsts atbalsta paziņojumu.

Pieejamais kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 23 049 010 eiro, tai skaitā KF finansējums – 11 484 765 eiro un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” finansējums – ne mazāk kā 11 564 245 eiro.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Iepirkumi, ES fondi

Valdību vadītāji pieņem iespēju Baltijas valstīm veikt kopīgus iepirkumus valstu gaisa aizsardzības spēju stiprināšanai

Rīga, 22.aprīlī Baltijas valstu premjeri pieņem iespēju veikt kopīgus iepirkumus valstu gaisa aizsardzības spēju stiprināšanai, pēc Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksmes norādīja Baltijas valstu premjerministri.

Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa norādīja, ka sanāksmes laikā ir tikta apspriesta iespēja kopīgai aizsardzības stiprināšanai. Viņa uzsvēra, ka joma, kurā visas valstis varētu sadarboties, potenciāli veidojot kopīgus iepirkumus, ir tieši gaisa aizsardzība.

Arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka pašlaik, Baltijas valstīm sadarbojoties, jau notiek liels projekts, kas saistīts ar raķešu artilēriju. Vienlaikus arī nākotnē pastāv iespēja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai sadarboties tieši gaisa aizsardzības jomā.

Tikmēr Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda, ka jau fakts, ka visas trīs Baltijas valstis vienojušās palielināt savu aizsardzības finansējumu, parāda, ka lēmumu pieņemšana šajā jomā ir kopīga un par drošību nav grūti savstarpēji vienoties. 

Viņa skaidroja, ka uz drošības jautājumiem Baltijas valstīs vajadzētu skatīties ar vienotu domu, proti, nevis vienam otru apskaužot par kādām labākām tehnoloģijām, bet gan atbalstot vienam otru. Tas jādara, ņemot vērā, ka šis aprīkojums tāpat paredzēts, lai nodrošinātu Baltijas valstu kopējo drošību. 

“Arī no savas puses esam gatavi spert kopīgus soļus, kas paredzētu veikt kopīgas iegādes,” teica Lietuvas valdības vadītāja, kura arī norādīja, ka ir tehnika, kuru pērkot atsevišķi, process ir ne tikai dārgāks, bet arī radītu loģistikas problēmas. Tādēļ visi būtu ieguvēji, ja šādi jautājumi tiek risināti kopīgi, lai radītu iespējami labāku rezultātu pēc iespējas īsākā laikā.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Elektroniskais iepirkums

Latvija un Igaunija kopā iepirks militāros transportlīdzekļus 693 miljonu eiro vērtībā

Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs pirmdien paziņojis, ka kopā ar Latvijas Aizsardzības ministriju izsludina militāro transportlīdzekļu iepirkumu 693 miljonu eiro apmērā.

Kā norādījis Aizsardzības investīciju centra transporta nodaļas vadītājs Tomass Kalda, paredzēts atrast partneri, kas turpmāko desmit gadu laikā piegādās lielā apjomā 16 dažādu veidu tehniku gan Igaunijas Aizsardzības spēku, zemessardzes “Kaitseliit” (“Aizsardzības līga”) un Policijas un robežsardzes departamenta, gan Latvijas Aizsardzības ministrijas pakļautības iestāžu vajadzībām.

Igaunijai tas būs šimbrīžam vērienīgākais iepirkums aizsardzības jomā.
Pēc Kaldas teiktā, šis iepirkums ļaus nomainīt nolietoto tehniku un vajadzības gadījumā paātrinātā kārtībā iepirkt trūkstošos transportlīdzekļus. Vienlaikus viņš norādījis, ka paredzēts iegādāties gan jaunu tehniku, gan izmantot lietotos sabiedroto transportlīdzekļus.

“Kopīgs iepirkums neapšaubāmi nodrošinās daudz labākas pozīcijas sarunās un ļaus panākt labākus noteikumus un cenu par [tehnikas] vienību,” teikts Aizsardzības investīciju centra izplatītajā paziņojumā.
Iepirkumu paredzēts veikt divās daļās – pirmajā tiks iepirkti transportlīdzekļi ar kravnesību līdz piecām tonnām, bet otrajā – tādi, kuru kravnesība pārsniedz piecas tonnas. Lielā apjomā pērkot viena ražotāja tehniku, iecerēts samazināt izmaksas, kas saistītas ar loģistikas atbalstu, apmācībām un rezerves daļu nodrošinājumu.

Igaunijas Aizsardzības spēku Ekipējuma un bruņojuma sistēmu nodaļas vadītājs majors Herko Seps atzinis, ka Aizsardzības spēkiem šis iepirkums būs ļoti nozīmīgs, ņemot vērā, ka lielai daļai esošo transportlīdzekļu paredzētais kalpošanas termiņš beigsies laikā no 2028. līdz 2035.gadam. Tas pavērs iespēju apgādāt Aizsardzības spēkus ar jaunu tehniku tieši nepieciešamajā skaitā, vienlaikus nodrošinot arī remonta un apkopes pakalpojumus, viņš uzsvēris.

Iepirkuma noteikumi paredz iespēju no konkursa uzvarētājiem iegādāties vajadzīgos transportlīdzekļus tirgus standartversijā vai līdzīgus transportlīdzekļus ar specifiskām funkcijām. Cita starpā paredzēts iepirkt ceļamkrānus, iekrāvējus un tehniku, kas vajadzīga lidostās.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 7.marts, norādījis Aizsardzības investīciju centrs.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Elektroniskais iepirkums

Aizsardzības ministrija trīs inovatīvos projektos investē gandrīz 1,3 miljonus eiro

Aizsardzības ministrija informē, ka tās pirmajā īstenotajā inovāciju pētījumu programmā konkursa rezultātā ir uzvarējuši trīs projekti, kuru īstenošanai līdz 2023. gada beigām tiks atvēlēti kopumā 1 283 445 eiro.

“Vērtējot konkursā iesniegtos projektus, ir skaidrs, ka mūsu pētnieki ir spējīgi piedāvāt praktiski pielietojamus un globāli konkurētspējīgus risinājumus. Esmu pārliecināts, ka uzvarējušie projekti pēc īstenošanas var sekmīgi tikt ieviesti Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī raisīt interesi sabiedroto valstu vidū,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Visus trīs konkursā uzvarējušos projektus iesniedza Rīgas Tehniskā Universitāte. Vislielākā konkursa finansējuma daļa jeb 465 000 eiro piešķirti projektam, kura mērķis ir uzlabot elektromagnētisko aizsardzību un kiberdrošību lauka apstākļos, izmantojot inovatīvas ekranēšanas, uzraudzības un datu iznīcināšanas tehnoloģijas. Projekts taps sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, kā arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu.

Ar grafēna un silīcija aerogelu uzlabotas ballistiskās aizsargvestes prototipam, kurā iestrādāts arī spiedienu jutīgs slānis triecienu vietu precīzai uztveršanai, piešķirti 449 445 eiro.

Savukārt projektam, kurā paredzēts izstrādāt vieglu un augstas temperatūras izturīgu kompozītu bezpilota lidaparātu aizsardzībai no tiešās enerģijas ieročiem, piešķirti 369 000 eiro.

Valsts pētījumu programmas “Aizsardzības inovāciju pētījumu programma” atklātais konkurss norisinājās no 1. līdz 15. novembrim, un tajā tika saņemti 12 projektu pieteikumi. Viens projekta pieteikums tika noraidīts, jo tas neatbilda administratīvās atbilstības kritērijiem.

Latvijas Zinātnes padome veica 11 pieņemto projektu pieteikumu zinātnisko ekspertīzi, katram pieteikumam piesaistot divus neatkarīgus ārvalstu zinātniskos ekspertus atbilstoši “Apvārsnis Eiropa” vērtēšanas pieejai un principiem. Tāpat projektu pieteikumus atbilstoši nozares specifiskajiem kritērijiem izvērtēja arī Aizsardzības ministrijas un Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji.

Finansētajiem projektiem jātiek realizētiem līdz 2023. gada decembrim, un to īstenotājiem būs jāiesniedz arī projektu vidus posma un noslēguma zinātniskie pārskati, kurus izskatīs ārvalstu zinātniskie eksperti.

Valsts pētījumu programmas mērķis ir sekmēt tehnoloģiju pārnesi, kā arī inovatīvu lietišķi izmantojamu risinājumu un produktu attīstību atbilstoši valsts aizsardzības nozares, kā arī NATO politikas plānošanas dokumentos noteiktajām aizsardzības tehnoloģiju prioritātēm.

Programma tiek finansēta no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Elektroniskais iepirkums Korupcija

Latvijas aizsardzības nozare “Transparency International” indeksā saglabā zemu korupcijas riska līmeni

Aizsardzības ministrija informē, ka starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” Latvijas aizsardzības nozari 2020. gadā novērtējusi ar kopumā zema korupcijas riska rādītājiem, ierindojot to “Valstu aizsardzības integritātes indeksa” B kategorijā.

“Valstu aizsardzības integritātes indeksā” tiek novērtēta kompetento iestāžu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas kvalitāte korupcijas risku pārvaldības jomā valsts aizsardzības un drošības iestādēs. Indeksa rādītāji tiek aprēķināti, veicot intervijas un analizējot informāciju vairāk nekā 70 ar aizsardzības sektoru saistītās jomās, novērtējot politiskos, finanšu, personāla, operacionālos un iepirkuma riskus un tādejādi sagatavojot detalizētu aizsardzības iestāžu korupcijas riska novērtējumu.

Latvija “Valstu aizsardzības integritātes indeksa” B kategorijā ierindojas kopā ar Beļģiju, Norvēģiju, Vāciju, Nīderlandi, Šveici, Taivānu un Lielbritāniju, savukārt ļoti zema korupcijas riska jeb A kategorijā iekļauta tikai Jaunzēlande.

Maksimālais punktu skaits, ko iespējams saņemt katrā risku novērtējuma sadaļā ir 100 punkti, kas norāda uz ļoti zemu korupcijas risku. Finanšu risku sadaļā Latvijas aizsardzības nozarei piešķirti 94 punkti, bet politisko risku sadaļā – 85 punkti, kas liecina par ļoti zemu korupcijas risku. Tāpat arī  zems korupcijas riska novērtējums Latvijas aizsardzības iestādēm piešķirts personāla un iepirkumu pārvaldīšanas sadaļās, piešķirot attiecīgi 75 un 74 punktus.

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” tika dibināta 1993. gadā ar mērķi globālā mērogā apturēt korupciju un veicināt valstu publiskā sektora darba caurspīdīgumu.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība

Pabriks ar Lielbritānijas Bruņoto spēku ministru pārrunās bruņutehnikas iepirkuma noslēgumu

15.oktobrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks tiksies ar Lielbritānijas Bruņoto spēku ministru, Aizsardzības ministrijas parlamentāro valsts sekretāra vietnieku Džeimsu Hīpiju (James Heappey), lai pārrunātu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas iepirkuma noslēgumu.

Ministri arī apspriedīs divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, tostarp dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos (Joint Expeditionary Forces – JEF), un diskutēs par reģionālo drošības situāciju.

Jau ziņots, ka līdz 2020.gada oktobrim Nacionālie bruņotie spēki no Lielbritānijas saņēma visas 124 no 2014.gadā parakstītajā līgumā paredzētajām kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vienībām (Combat Vehicle Reconnaissance (Tracked) – CVR(T)).

Savukārt 2019.gada decembrī ar Lielbritāniju tika parakstīts līgums par papildu 82 bruņutehnikas vienību iegādi. Sekojot izmaiņām Nacionālo bruņoto spēku struktūrā, kopējais līgumā iegādājamo bruņutehnikas vienību skaits tika samazināts no 82 uz 74, no kurām Latvija jau saņēmusi 46 bruņutehnikas vienības.

“Līdz šim abu līgumu ietvaros no Lielbritānijas esam saņēmuši kopumā 170 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības, no kurām 116 ir pilnībā atjaunotas. Saņemtā bruņutehnika ir būtiski stiprinājusi armijas mobilitāti un reaģēšanas spējas. Šis abpusēji izdevīgais darījums ir kārtējais apliecinājums sabiedroto valstu saliedētībai, kas garantē drošību mūsu reģionā,” uzsver aizsardzības ministrs A. Pabriks.

Latvija sadarbojas ar Lielbritāniju NATO, Apvienotajos reaģēšanas spēkos, Ziemeļu grupā un citos formātos, kuru mērķis ir aizsardzības stiprināšana.
2015.gada 30.novembrī Lielbritānijā septiņas valstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017.gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt šī gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādējādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

Jau ziņots, ka septembrī Zviedrijā un Lielbritānijā norisinājās Apvienoto reaģēšanas spēku komandvadības mācības “Joint Protector 21” ar mērķi sekmēt starpvalstu sadarbību, reaģējot uz jebkāda veida hibrīdo apdraudējumu, un kurās piedalījās arī vairāki Latvijas aizsardzības nozares pārstāvji.

Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības forums, kurā ietilpst Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Vācija, Polija, Nīderlande un Lielbritānija un kura mērķis ir attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.

Tāpat Latvijas un Lielbritānijas karavīri regulāri piedalās kopā NATO militārajās mācībās. Piemēram, šogad maijā Ādažu poligonā norisinājās starptautiskās militārās mācības “Summer Shield XVII”, kuras dalībvalstu vidū bija Lielbritānija un kurās karavīri trenēja gaisa un sauszemes operāciju integrāciju.

Informāciju sagatavoja Roberts Skraučs, AM Militāri publisko attiecību departamenta. Preses nodaļas vecākais eksperts.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apsardze Korupcija Nozares

Saeimas komisijā diskutēs par IeM iepirkumiem valsts un pašvaldību vienotā tīkla videonovērošanas sistēmu iegādei

14. septembrī plkst.12 Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē diskutēs par Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra iepirkumiem valsts un pašvaldību vienotā tīkla videonovērošanas sistēmu iegādei un uzstādīšanai.

Komisijas sēdē plānots diskutēt par paveikto kopš šī gada 18.jūnija, kad notika iepriekšējā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.

Sēdē piedalīties uzaicināti IeM, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kontroles pārstāvji.
Sēde notiks daļējii attālināti.

Jau ziņots, ka IeM Informācijas centrs aprīlī un maijā piešķīris divus pasūtījumus uz četriem gadiem par kopumā 2,6 miljoniem eiro firmai “KB Open”, kas iepirkuma laikā piederēja IeM parlamentārās sekretāres Signes Boles dēlam Kārlim Bolem, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Firmai jāpiegādā programma, kas spētu vienotā tīklā savienot visas valstij un pašvaldībām piederošās video novērošanas sistēmas un ļautu ērti apstrādāt safilmēto, kā arī jāpiegādā un jāuzstāda video novērošanas kameras.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka par programmatūru uzņēmums saņems 800 000 eiro, bet par kamerām – 1 834 421 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka sarunu procedūras izsludināšanas brīdī februārī un martā “KB Open” piederēja Bolem, bet 8.martā tā oficiāli nonākusi Gerdas Gotļevskas īpašumā. “Nekā personīga” norāda, ka arī viņai esot saistība ar Boļu ģimeni.

Kompānija dibināta 2020.gada 20.februārī ar pamatkapitālu 2800 eiro un reģistrēta daudzdzīvokļu mājā Kaivas ielā. Raidījums norāda, ka firmai nav biroja, nav mājas lapas internetā, izziņu dienestos nav pieejams tās telefons.

Atbildē uz “Nekā personīga” jautājumiem uzņēmuma pārstāvji e-pastā skaidrojuši, ka ir inovatīvs uzņēmums un neredz nepieciešamību pēc dārgas biroja telpas un liela administratīvā personāla.

“Esam godīgi piedalījušies atklātā konkursā, kur, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem un kvalifikācijas prasībām, uzvarējām ar zemāko cenu. Esam izpildījuši saistības pret IeM Informācijas centru, kameru tīkls ir nodots un veiksmīgi strādā,” teikts uzņēmuma atbildē.

Jebkādus interešu konfliktus firma kategoriski noliedz. Tādu esamību noliedz arī nu jau bijušie iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un parlamentārā sekretāre Bole, kā arī IeM Informācijas centra amatpersonas.
Tikmēr jaunieceltā iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) uzdevusi IeM valsts sekretāram Dmitrijam Trofimovam veikt dienesta pārbaudi.

LETA jau ziņoja, ka iepriekšējā parlamenta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kas notika 18.jūnijā, tās priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (JKP) teica, ka valsts un pašvaldību vienotā tīkla videonovērošanas sistēmu iegādes iepirkumā pieņemtie lēmumi ir jāpārbauda.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Znotiņš uzsvēra, ka komisija turpinās vērtēt, kā 2020.gadā dibināts uzņēmums ir spējis tikt jau pie diviem vairāku miljonu eiro iepirkumiem, un sekos līdzi uzraugošo institūciju iesāktajām pārbaudēm.

Komisija sēdē sprieda par diviem IeM Informācijas centra iepirkumiem saistībā ar platformas izveidi, kas paredzēta visu valstij un pašvaldībām piederošo videonovērošanas sistēmu savienošanai vienotā tīklā, kā arī videonovērošanas kameru uzstādīšanu.

Atbildīgās ministrijas pārstāvji toreiz informēja par priekšizpētes, kā arī sarunu procedūras gaitu ar tirgus dalībniekiem, kuras rezultātā abi pasūtījumi piešķirti vienam uzņēmumam, kas piedāvājis tos īstenot par zemāko cenu. Pārstāvji izvēlēto procedūru pamatoja ar ātrāku iecerētā projekta mērķu sasniegšanu un epidemioloģisko situāciju valstī.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja un IeM pārstāvji sēdē apliecināja, ka saistībā ar šiem iepirkumiem ir sāktas pārbaudes un to rezultāti varētu būt sagaidāmi jūlija otrajā pusē.
No IeM iepriekš komisijā prezentētajiem materiāliem bija redzams, ka IeM Informācijas centrs (IC) pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu iepirkuma procesa caurspīdīgumu un komersantu konkurenci, veica divas priekšizpētes tirgus dalībnieku noskaidrošanai – par platformu iekārtu pārvaldību un par videokameru piegādi.

No IeM prezentācijas izriet, ka sarunu procedūra tika izvēlēta saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normu, proti, ir neparedzamie ārkārtas apstākļi, kuru rezultātā radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām.

Tāpat sarunu procedūra izvēlēta ņemot vērā valstī pastāvošo tā brīža epidemioloģisko situāciju, un laika ekonomēšanu. Tāpat šāda procedūra izvēlēta, ņemot vērā valdībā iepriekš apstiprinātā ziņojumā aprakstīto mērķu sasniegšanu un Covid-19 ierobežojumu pārkāpumu novēršanu un ieceļotāju kontroli.

Sarunu procedūrā par platformu iekārtu pārvaldībai uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu tika nosūtīti SIA “Mondot”, SIA “Latvijas mobilais telefons” un SIA “KB Open”.

Piedāvājumi tika saņemti no “KB Open” un SIA “Mondot”. “KB Open” piedāvāja platformas ierīkot par 22 991 eiro, bet “Mondot” – par 23 167 eiro. Sarunu procedūrā par videokameru piegādi un uzstādīšanu uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu tika nosūtīti “Mondot”, SIA “Belam-Rīga” un “KB open”. “KB open” piedāvāja 200 kameras ierīkot par 378 000 eiro, “Belam-Rīga” – par 399 252 eiro, bet “Mondot” – par 771 050 eiro.

Iepirkuma rezultātā ar “KB open” tika noslēgta vispārīgā vienošanās par kameru piegādi un uzstādīšanu uz četriem gadiem, kā arī vispārīgā vienošanās par platformu iekārtu pārvaldībai uz četriem gadiem.

Vispārīgās vienošanās paredz iespēju iegādāties IC nepieciešamo preču skaitu, bet neuzliek pienākumu iztērēt visu vispārīgās vienošanās summu – aptuveni divus miljonus eiro.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apsardze Likumdošana, normatīvie akti

Pārapstiprina iepirkuma normu nepiemērošanu saistībā ar ārkārtējo situāciju pie Baltkrievijas robežas

Saeima 2. septembrī pārapstiprināja valdības lēmumu, kas uz ārkārtējās situācijas laiku ļauj nepiemērot iepirkuma normas operatīvajiem iepirkumiem Valsts robežsardzes un Valsts policijas (VP) vajadzībām.
Attiecīgais lēmums stājās spēkā pēc valdības 17.augustā lemtā, taču atbilstoši likumam Saeimai bija jālemj par šo grozījumu ārkārtējās situācijas rīkojumā pārapstiprināšanu vai noraidīšanu.

Iekšlietu ministrijā (IeM) iepriekš skaidroja, ka šāda veida grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu iepirkumu straujāku veikšanu VP un robežsardzes vajadzībām.

Grozījumu ļauj robežsardzei un VP piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu, lai nodrošinātu VP personāla, kas iesaistīts šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanā, izmitināšanu, ēdināšanu un apgādāšanu ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un inventāru un testēšanu Covid-19 noteikšanai, kā arī, lai nodrošinātu konvojēšanas un robežuzraudzības pasākumos iesaistītā transporta un robežuzraudzībā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzturēšanu.

Tāpat ir noteikts, ka robežsardzes vai VP amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu dienesta pienākumu izpildes laiku virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kas pārsniedz IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo dienesta pienākumu izpildes laiku, pamatojoties attiecīgi uz robežsardzes vai VP priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas konstatēto neatliekamo nepieciešamību.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbiniekiem un valsts civildienesta ierēdņiem, kuri izskata patvērumu meklētāja lietas un nodrošina patvērumu meklētāju izmitināšanu, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, pamatojoties uz PMLP priekšnieka vai viņa pilnvarotas amatpersonas konstatēto neatliekamo nepieciešamību.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, izsludinājusi ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība

Latvija un Somija parakstīs vispārīgo vienošanos par “Patria” bruņumašīnu iegādi 200 miljonu eiro vērtībā

30. augustā plkst.10 Ādažu bāzē, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens parakstīja vispārīgo vienošanos par 6×6 bruņu transportlīdzekļu iegādi no uzņēmuma “Patria“, kurā iekļauts Latvijas pasūtījums vairāk nekā 200 jauno bruņumašīnu piegādei.

Latvijas pasūtījuma līgumcena ir aptuveni 200 miljoni eiro, un tajā ir iekļauta transportlīdzekļu piegāde, sākotnējā uzturēšana un personāla apmācības. Plānots, ka pirmās jaunās 6×6 bruņumašīnas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcībā nonāks jau šī gada oktobrī.

Iepirkuma rezultātā līdz 2029.gadam NBS saņems savām vajadzībām atbilstošus bruņu transportlīdzekļus, kā arī tiks nodrošināta vietējo uzņēmumu iesaiste projektā, paredzot Latvijā veikt to uzturēšanu, remontu un nākotnē iespējamo modernizāciju. Tāpat projektā, piesaistot vietējos uzņēmējus, vienlaikus tiek gan veiktas investīcijas Latvijas ekonomikā, gan arī nodrošināta piegāžu drošība, kas bija viens no Latvijas izvirzītajiem priekšnosacījumiem, uzsākot 6×6 transportlīdzekļu platformas pētniecības un izstrādes fāzi.

Pašlaik jauno 6×6 bruņu transportlīdzekļu projektā piedalās Latvija un Somija, kā arī interesi par iesaisti ir izrādījusi Zviedrija, kas oficiālas sarunas par iepirkumu plāno uzsākt šī gada septembrī. Lai gan Igaunija pēc nodomu protokola parakstīšanas ar Latviju un Somiju vēlāk apturēja savu dalību projektā, tai un jebkurai citai sabiedrotajai valstij nākotnē ir iespēja parakstīt vispārīgo vienošanos un veikt transportlīdzekļu pasūtījumu.
Jau ziņots, ka 2019.gada 17.decembrī Latvija kopā ar Igauniju un Somiju parakstīja nodomu vēstuli par kopīgas bruņu transportlīdzekļu sistēmas izveidi, ko iecerēts pielāgot katras valsts sauszemes spēku vajadzībām.
Savukārt 2020.gada 29.janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens parakstīja tehnisko vienošanos par Latvijas un Somijas bruņoto spēku mobilitātes uzlabošanu, izstrādājot jaunu bruņumašīnu sistēmu, kas būs balstīta uz Somijas uzņēmuma “Patria” ražoto 6×6 transportlīdzekļu bāzes. Igaunija parakstīja tehnisko vienošanos vēlāk, bet pēc tam nolēma nepievienoties pētniecības un izstrādes līgumam.

2020.gada 15.oktobrī starp Latviju, Somiju un uzņēmumu “Patria Land Oy” parakstīts pētniecības un izstrādes līgums, kas paredz izstrādāt valstu prasībām pielāgotu transportlīdzekli.

Šī gada 26.maijā Ādažu poligonā notika “Patria” jaunā 6×6 transportlīdzekļa prototipa prezentācija, savukārt 15.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par 6×6 bruņutransportieru iegādi Taktiskās mobilitātes spējas attīstības ietvaros”, kas paredzēja gatavošanos slēgt starpvaldību līgumu ar Somiju par uzņēmuma “Patria” ražoto transportlīdzekļu iegādi.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums

Eksperti analizē robežas žoga iepirkuma sarunu procedūru

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen publisko iepirkumu eksperti: vadošais speciālists Raivo Raudzeps un partneris Andris Tauriņš, kā arī juriste Viktorija Soņeca sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem Laurynas Lukošiūnas un Paulius Murauskas analizēja kopīga abu valstu iepirkuma iespējas robežas žoga uzstādīšanai.

Ārkārtējas steidzamības gadījumos ES direktīvas un vietējie likumi
Lietuvā un Latvijā pieļauj sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu
publicēšanas.

Publiskā iepirkuma regulējums dod iespēju valsts pasūtītājam veikt iepirkumu dažu dienu vai pat stundu laikā, ja nepieciešams.

Ar COVID-19 saistītajās ārkārtas situācijās gūtā zinātība un labākā prakse būs noderīga robežas žoga iepirkumam(-iem). Vienlaikus jāievēro galvenie publiskā iepirkuma principi, piemēram, atklātība.

Iespējams organizēt kopīgu Lietuvas-Latvijas iepirkumu

Tiesību akti ļauj dažādu ES dalībvalstu iestādēm organizēt kopīgu iepirkuma procedūru. Lai to īstenotu, iesaistītās valstis nosaka attiecīgās procedūras, izmantojot:

1. starptautisku līgumu (likumdevēja līmenī) vai

2. vienošanos starp pasūtītājiem (izpildvaras līmenī).

Abiem variantiem ir jāatbilst vienādām prasībām attiecībā uz iepirkuma procedūru tiesiskumu un atklātību, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāizvēlas piemērotākais formāts un attiecīgi jānorīko katras valsts vadošo iepirkuma veicēju.

Nereti izpildvaras līmeņa pieeja var nozīmēt īsāku koordinācijas termiņu pirms iepirkuma izziņošanas ar nosacījumu, ka iesaistītās personas ir panākušas vienošanos par projekta pamatprincipiem un mērķiem. Labs piemērs ir Rail Baltica projekta kopīgie iepirkumi.

Iepirkuma(-u) sadalīšana etapos, lai nodrošinātu konkurenci

Svarīgs ir jautājums par plānota iepirkuma(-u) sadalīšanu etapos, jo iepirkuma iestādēm ir jānodrošina reāla un aktīva konkurence. Tas nozīmē, ka ir maz ticams, ka vienots iepirkums varētu aptvert pilnīgi visu Lietuvas un Latvijas valsts robežu ar Baltkrieviju.

ES līdzekļu apguve robežas žoga izbūvei

Ir ES regula, kas nodibina finansiālā atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai. Tāpēc šī projekta ietvaros ir iespēja prasīt atbalstu žoga celtniecībai.

Tomēr šo instrumentu var izmantot tikai darbībām, kas atbilst ES likumos noteiktajām tiesībām un principiem, piemēram, Pamattiesību hartai un ES starptautiskajām saistībām pamattiesību jomā. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāievēro konkrēti standarti attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesībām.

Vēl jāizvērtē, vai pasākumi, kas tiek izmantoti uz Latvijas un Lietuvas robežas, atbilst starptautiskajās tiesībās noteiktajam standartam.

Informāciju sagatavoja Raivo Raudzeps, Sorainen Latvijas biroja zvērināts advokāts, vadošais speciālists.