Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2017. gadā tomēr ir palielinājies, neskatoties uz tautsaimniecības izaugsmi. Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2017. gadā Latvijā ir bijis 22%, bet Lietuvā un Igaunijā – 18,2%.
Gada laikā ēnu ekonomika Latvijā kāpusi par 1,3%, Igaunijā par 2,8% un Lietuvā par 1,7% no iekšzemes kopprodukta.
Pēc ilgāka laika ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir audzis, jo no 2014. līdz 2016. gadam ēnu ekonomikas īpatsvars krita par aptuveni 1% gadā. Savukārt gan Lietuvā, gan Igaunijā ēnu ekonomikas līmenis kāpj jau trešo gadu pēc kārtas.
Lai arī IKP pērn kāpa par 4,5% salīdzinājumā ar 2016. gadu, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto kopbudžeta ieņēmumu (nodokļu) bija 7,7%, ēnu ekonomika Latvijā pieaug. Ēnu ekonomikas pieaugums, nevis samazināšanās situācijā, kad ir vērojama ekonomikas izaugsme un palielinās kopējie ieņēmumi no nodokļiem, ir satraucoša pazīme.
Tautsaimniecības pieaugumam Latvijā ir vairāki izskaidrojumi. Iespējams, ka ekonomikas izaugsme valstī ir straujāka un kopējais ekonomikas apjoms ir lielāks, nekā to parāda statistika. Pie šādas situācijas ēnu ekonomikas apjoms var palielināties, pat ja palielinās kopējie nodokļu ieņēmumi. Otrs iemesls ir problēmas, kas saistītas ar kontroles mehānismu darbību un uzņēmēju attieksmi pret nodokļu maksāšanu. Ekonomikai pieaugot, parasti mazinās arī ēnu ekonomikas apjoms. Ja uzņēmumi tomēr neredz iemeslu maksāt vairāk nodokļu arī ekonomikas augšupejas laikā, politikas veidotājiem vajadzētu uzdot jautājumu – kāpēc tas tā notiek? Protams, var ķerties pie kontroles mehānismu stiprināšanas, bet pirms to darīt vajadzētu atcerēties, ka uzņēmēju nodokļu maksāšanas uzvedība nereti ir spogulis politikas veidotāju darbam, tostarp uzticamībai, ka nodokļos maksāto naudu izlieto pareiziem mērķiem. Izskatās, ka šāda uzticamība Latvijas uzņēmēju vidū joprojām nav izplatīta parādība.
2017. gadā visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir vērojams Rīgas reģionā un Kurzemē. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir būvniecības nozarē, sasniedzot 35,2%, kas gan ir samazinājums salīdzinājumā ar 38,5% 2016. gadā. Pētījuma dati arī liecina, ka nav izteiktu atšķirību starp ēnu ekonomikas apjomu lielākos vai mazākos Latvijas uzņēmumos. Tas 2017. gadā atkarībā no uzņēmuma lieluma bija robežās no 21% līdz 24%.
No kopējā ēnu ekonomikas apjoma vislielāko īpatsvaru 2017. gadā visās Baltijas valstīs veido aplokšņu algas, proti, Latvijā 45.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 55% un 41.7%. Vidējā algas daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2017. gadā ir relatīvi līdzīga Latvijā un Igaunijā (attiecīgi 20,9% un 18,1%), bet nedaudz mazāka Lietuvā (15.2%). Savukārt tieši ienākumu neuzrādīšana, kas Latvijā veido aptuveni 37,2% no visas ēnu ekonomikas, ir komponente, kas joprojām nosaka lielāko ēnu ekonomikas apjomu atšķirību Baltijas valstu vidū. Proti, lai arī Latvijā vidējā ienākumu daļa procentos, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2017. gadā ir samazinājusies līdz 17,1% salīdzinājumā ar 18,5% gadu agrāk, tā aizvien ir lielāka nekā Igaunijā (9,7%) un Lietuvā (12,8%).
Ir cerības, ka nodokļu reformas rezultātā Latvijā nākamajos gados mazināsies ienākumu neuzrādīšanas komponente. Tomēr mazāk ticams, ka mazināsies arī aplokšņu algas, jo šīs problēmas risināšanai ieviestā reforma var izrādīties nepietiekoši efektīva, bet to rādīs laiks. Nevar aizmirst arī par darbinieku neuzrādīšanas komponenti, sevišķi kontekstā ar darbaspēka iztrūkumu valstī un ar to saistīto nelegālā darbaspēka iespējamo plūsmu, kas var radīt problēmas jau tuvākajā nākotnē. Darbinieku neuzrādīšanas apjoms Baltijas valstīs 2017. gadā ir saglabājies līdzīgs 2016. gada līmenim – 7,4% Latvijā, 6,1% Lietuvā un 6,5% Igaunijā.”
Pētījuma rezultāti liecina arī par to, ka Lietuva aizvien izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni Baltijas valstīs, sevišķi attiecībā uz valsts pasūtījumiem. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, 2017. gadā Lietuvas uzņēmumi vidēji maksāja 10,1% no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Latvijā un Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 5.1% un 3,9% no līguma summas.
Saskaņā ar pētījuma datiem, uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar VID darbību. Latvijā un Lietuvā 2017. gadā apmierinātība ar VID ir nedaudz palielinājusies, savukārt Igaunijā samazinājusies. Igaunijā ir samazinājusies arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku, kur uzņēmēji uzrāda zemāku apmierinātību nekā Latvijā un Lietuvā. Tāpat Igaunijā ir samazinājusies apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti, savukārt Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir uzlabojies. Šiem rādītājiem Igaunijas politikas veidotājiem būtu jāpievērš nopietna uzmanība, jo tie vismaz daļēji izskaidro relatīvi lielo ēnu ekonomikas pieaugumu Igaunijā 2017. gadā.
Savukārt aplēses par uzņēmējdarbības vides ietekmi uz Baltijas valstu uzņēmumu darbību liecina, ka augstās nodokļu likmes aizvien ir viens no vissvarīgākajiem šķēršļiem tieši Latvijas uzņēmējiem. Cerams, ka ieviestās nodokļu reformas Latvijā tuvākajos gados šo situāciju uzlabos, mazinot atšķirības Baltijas valstu starpā. Latvijas uzņēmēji ir arī daudz vairāk neapmierināti ar situāciju attiecībā uz normatīvā regulējuma nenoteiktību. Savukārt politiskā nestabilitāte ir liela problēma visās trīs Baltijas valstīs, bet korupcija un citu uzņēmumu negodīga prakse ir izteikti nozīmīgas problēmas Lietuvā.
VIEDOKĻI
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš:
“Lai arī nenogurstoši gadiem runājam par to, ka ēnu ekonomika Latvijā ir pārāk liela, kā arī rakstām plānus un domājam idejas, kā to samazināt, diemžēl, šogad atkal apjoms ir pieaudzis. Tas ir ļoti satraucoši un slikti, jo īpaši brīdī, kad kopējā ekonomika valstī pieaug. Šis pētījums ir veikts par 2017. gadu, kad nodokļu reforma vēl nebija veikta, tādēļ paredzam, ka tieši 0% likme reinvestētajai peļņai varētu būt būtisks instruments tam, lai uzņēmēji būtu motivēti uzrādīt savu darbību daudz lielākā apjomā, tādējādi arī saruks ēnu ekonomika šajā daļā. Ierasts, ka tajos gados, kad ekonomika aug, ēnu ekonomikai ir tendence samazināties, tādēļ izveidojusies situācija ir diezgan savdabīga. Protams, ja vērtējam progresu astoņu gadu šķērsgriezumā, tad sūdzēties nevaram, bet šī gada rezultāti tomēr ir satraucoši. Iespējams, ka tiem risinājumiem, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu, ir jābūt radikāli citādākiem nekā tie ir pašreiz, lai gala beigās mēs ietu uz priekšu, nevis kristu atpakaļ vēl lielākās ēnās.”
VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā:
“Patiess gandarījums ir redzēt, ka apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu Latvijā pieaug. Tas nozīmē, ka ejam pareizajā virzienā. Protams, vēl daudz ir jāizdara, lai pašreizējo attieksmi vēl vairāk uzlabotu. Manuprāt, viens no atslēgas vārdiem ir “paļāvība”. Mūsu mērķis ir veidot neitrālas, uz paļaušanos balstītas attiecības ar nodokļu maksātājiem. Piemēram, paļaušanās uz to, ka VID fokusējas uz godīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, sodot negodprātīgos komersantus. Paļaušanās uz to, ka konsultācijās sniegtā informācija ir skaidra, un nākamajā konsultācijā tā netiks interpretēta citādāk”.
Par ēnu ekonomikas indeksu
SSE Riga pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek izstrādāts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām „aplokšņu” algām. Jaunākajā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta aplēsēm par ēnu ekonomiku 2017. gadā un tendencēm 2009.–2017. gadā.
Pētījums pilnā apjomā ir publicēts SSE Riga mājas lapā: www.sseriga.edu/enukonference2018
TEKSTS: Arnis Sauka, SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors
Atbildēt